Turpinot rubriku «Kā top?», kurā portāls Db.lv piedāvā ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, šonedēļ piedāvājam aplūkot, kā tiek vārītas ziepes Stenders ražotnē Mūkusalas ielā.

Stenders ziepju ražošanā vissarežģītākais ir radīt pareizo dizainu – ne vien ķermenim, bet arī acīm baudāmas ziepes. Turklāt ziepēm vajadzīgajā apjomā tiek pievienotas dažādas eļļas un krāsvielas, un rezultāts visvairāk ir atkarīgs no ziepju gatavošanas meistara prasmes, iepazīstinot ar ražošanas procesu, stāsta Stenders rāzošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa.

Lai ražotu vairāk nekā 30 ziepju veidus, atkarībā no sezonalitātes un pasūtījumu daudzuma Stenders ražotnē strādā no 40 līdz 60 cilvēkiem. Ziepju klāstā atrodamas ziepes ar sūklīti to viducī, kazas piena ziepes, ziepes rozes zieda formā u.c.

Līdz ar maksātnespējas pieteikuma saņemšanu, Bauskas rajona tiesa noraidījusi Stendera sabiedrības iepriekš iesniegto tiesiskās aizsardzības pieteikumu. Maksātnespējas pieteikumu pats uzņēmums iesniedza, jo zudusi cerība realizēt tiesiskās aizsardzības procesa plānu.

Jāatgādina, ka oktobra sākumā tiesa uzņēmumam ierosināja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. «Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību un Stendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» komentē viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Stendera sabiedrība tika izveidota 2004.gadā, lai rekonstruētu vējdzirnavas un izveidotu atpūtas kompleksu tīklu. Projektā bija plānots ieguldīt 3,6 milj. Ls.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa atzinusi SIA Stendera sabiedrība par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts 24.novembrī. Kreditoru prasījumus pret parādnieku var iesniegt administratoram Raimondam Krastiņam viena mēneša laikā.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 17.novembrī ierosināja uzņēmuma maksātnespējas lietu, savukārt mēneša sākumā Bauskas rajona tiesa noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesu. Tas notika līdz ar maksātnespējas pieteikuma saņemšanu tiesā.

«Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību un Stendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» iepriekš komentēja viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Latvijas kosmētikas ražotāja SIA Stenders atklās savu pirmo veikalu Singapūrā, bet novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikala atklāšana Singapūrā plānota rīt, 8.oktobrī. Stendera veikals atradīsies tirdzniecības centrā Plaza Singapura, kas atrodas uz lielākās reģiona iepirkšanās ielas Orchid Road.

Novembrī sadarbībā ar franšīzes partneriem tiks atvērts pirmais zīmola Stenders veikals Portugālē, ka arī pirmā tirdzniecības vieta Vjetnamā, stāsta Čipa-Ziemele, piebilstot, ka patlaban vēl turpinās piemērotas vietas meklēšana Stendera veikalam arī Londonā.

Vēl bez jaunu veikalu un tirdzniecības vietu atvēršanas uzņēmums šogad, pateicoties piesaistītajām investīcijām, ir varējis strauji attīstīt daudz jaunu produktu, kuru pozitīvo ietekmi uz attīstību uzņēmums jūt tagad. «Tas ļaus mums turpināt šo attīstību tādā pašā tempā kā līdz šim. Līdz gada beigām būsim ieviesuši vairāk nekā 70 jaunas produktu vienības, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā 2014.gadā. Par konkrētu ieguldīto investīciju apjomu vel pāragri runāt, to redzēsim, kad noslēgsies gads,» norāda Čipa-Ziemele.

SIA Stendera sabiedrība , kas darbojās nekustamo īpašumu jomā, Bauskas tiesā ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, DB informēja Stenders Mārketinga komunikācijas vadītāja Maija Āboliņa.

Jāatgādina, ka oktobra sākumā tiesa uzņēmumam ierosināja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. «Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību unStendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» komentē viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Stendera sabiedrība tika izveidota 2004.gadā, lai rekonstruētu vējdzirnavas un izveidotu atpūtas kompleksu tīklu. Projektā bija plānots ieguldīt 3,6 milj. Ls.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Krievijas ekonomikas straujā sabremzēšanās un situācija ar nestabilo valūtu ir būtiski ietekmējusi Latvijas kosmētikas ražotājas SIA Stenders kopējos finanšu rādītājus un attīstību kopumā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Viņa norāda, ka plānotā pieauguma vietā Krievijā pagājušais gads tika pabeigts ar gandrīz 40% samazinājumu.

Uzņēmuma provizoriskie rezultāti liecina, ka 2014.gadu Stenders pabeidzis ar aptuveni 6,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir līdzīgi kā 2013.gadā. Taču kopumā, atskatoties uz aizvadīto gadu, uzņēmums ir apmierināts ar rezultātu. Par pagājušā gada peļņas rādītāju Čipa-Ziemele komentārus nesniedz.

Taču pagājušā gada laikā turpinājās Stendera attīstība Ķīnā, un 2014.gadā šajā tirgū ir 20% pieaugums pret iepriekšējo gadu. Tāpat pieauguši Latvijas mazumtirdzniecības rādītāji, gadu noslēdzot ar 14% pieaugumu. «Tādējādi, ņemot vērā situāciju Krievijā, rezultāti ir likumsakarīgi, un esam gandarīti, ka izdevies saglabāt sasniegto līmeni,» atzīmē Čipa-Ziemele.

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Uzņēmēji gadumijā pamanījušies cenas dažādām precēm palielināt vairāk par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma tiesu. PVN likmju paaugstināšana no šā gada 1.janvāra minimāli ietekmējusi dažādu produktu un preču cenas, liecina Dienas veiktais cenu monitorings. Vairāku preču cenas kopš pērna gada decembra nav mainītas vai arī pieaugušas par PVN likmes paaugstināšanas tiesu - pāris santīmiem.

Savukārt vairāk sadārdzinājies veļas pulveris, bērnu autiņbiksītes, piena produkti, saldumi, kā arī benzīns. Pārtiku un degvielu galvenokārt sadārdzināja izejvielas cenas paaugstināšanās pasaulē, kas būs viens no noteicošākajiem faktoriem tālākām cenu izmaiņām.

PVN pamatlikme no gada sākuma paaugstināta no 21% līdz 22%, bet samazinātā likme, ko piemēro arī medikamentiem, - no 10% līdz 12%. No Dienas aplūkotajiem medikamentiem cena paaugstināta Ibumetin, taču ne vairāk kā par PVN likmes kāpuma tiesu.

Latvijas lielāko aptieku ķēžu apvienojošās Aptieku attīstības biedrības vadītāja Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam sacīja, ka līdz šim aptiekas nav paspējušas katrai precei nomainīt cenu zīmi, tāpēc vairums zāļu, iespējams, tiek tirgotas par veco cenu, PVN kāpumu sedzot no savas kabatas. Pilnīgu ainu par PVN likmes paaugstināšanas ietekmi uz medikamentu cenām aptiekās varēs manīt pēc diviem mēnešiem.

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Vienīgā šķīstošās un maltās kafijas ražotne Baltijā “Liepājas Kafijas fabrika” šogad atzīmē 50 gadu jubileju.

Uzņēmums veiksmīgi strādā, ir veicis nozīmīgas investīcijas tehnoloģijās un ieviesis jaunus produktus. Uzņēmums nodarbina 25 cilvēkus un mēnesī saražo aptuveni 200 tonnu šķīstošās un maltās kafijas.

2021. gadā SIA "Liepājas Kafijas fabrika" strādāja ar 1,205 miljonu eiro apgrozījumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” izveidota 1972. gadā “Liepājas Cukurfabrika” paspārnē, bet vēlāk izveidota kā patstāvīgs uzņēmums, kuru 2013. gadā iegādājās kompānija “Rietumu investīciju grupa” un tas kļuva par Ukrainas, Anglijas kopuzņēmumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” grauzdē kafijas pupiņas, ražo dažāda veida malto kafiju un šķīstošo kafiju. Aptuveni 30% - 40% gatavās produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, bet pārējā eksportēta uz Baltijas un tuvējām Eiropas valstīm, tomēr joprojām viens no lielākajiem saražotās produkcijas noieta tirgiem ir Ukraina, kur Liepājā grauzdētā un maltā kafija tiek pārdota ar privātiem zīmoliem.

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA «Art Soapworks» ražotnē, kurā tiek ražotas ziepes ar mantiņu.

Uzņēmums SIA «Art Soapworks» dibināts 2009. gadā. «Uzņēmuma dibinātāji ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubatora palīdzību uzrakstīja projektu, ieguva līdzfinansējumu un savu uzsāka biznesu,» par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta SIA «Art Soapworks» ziepju ražotnes Liepājā ražošanas vadītāja Dina Žvagiņa.

Sākotnēji ziepes tika ražotas kuba formā, trīs dažādos izmēros, bet tās neguva pircēju atsaucību, tāpēc tika nolemts ražot ziepes, kas ir taisnstūra formā. Šobrīd ziepes tiek ražotas arī daudzās citās formās, krāsās un ar dažādām smaržām. Ziepju smarža visbiežāk tiek izvēlēta tāda, lai radītu asociācijas.

Viens ziepju veids dienā tiek saražots 80 līdz 100 eksemplāros, taču apjoms atkarīgs no ziepju formas sarežģītības pakāpes.

SIA «Liepājas kafijas fabrika» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 1,875 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus, tie bija 17 tūkstoši eiro jeb teju sešas reizes mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā SIA «Liepājas kafijas fabrika» turpināja ražot šķīstošo kafiju un pēc pasūtījuma tā ražoja arī malto kafiju. Latvijā uzņēmums pārdeva produkciju 36% apmērā no kopējā apgrozījums, savukārt pārējo eksportēja, ievērojamāko pārdošanas apjomu pieaugumu sasniedzot Ukrainā.

Uzņēmuma eksportētās produkcijas apmērs pērn veidoja 64% no apgrozījuma, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad SIA «Liepājas kafijas fabrika» eksportēja 55% no kopējā apgrozījuma.

2017.gada beigās SIA «Liepājas kafijas fabrika» nodarbināja 27 darbiniekus.

Kosmētikas ražotāja Stenders jaunā vadītāja Žiljēna Laporta galvenais mērķis ir padarīt kompāniju par globālu tirgus spēlētāju

Pirmie soļi jau ir sperti – sortimentā parādās jauni produkti, šogad paredzēts atvērt savus veikalus Singapūrā un Lielbritānijā.

Pašlaik Latvijas kosmētikas ražotājam Stenders ir 200 franšīzes veikalu 22 pasaules valstīs. Viena no plašākajām veikalu ķēdēm ir Ķīnā, kur ir 110 franšīzes veikali. Pērn Stendera globālās mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza 27 miljonus eiro. Šī gada sākumā Stenders vienojās ar riska kapitāla fondu pārvaldnieku BaltCap par papildu viena miljona eiro ieguldījuma veikšanu. Par uzņēmuma vadītāju kļūstot Ž. Laportam, iepriekšējais vadītājs Jānis Bērziņš kļuvis par Stenders padomes priekšsēdētāju.

Par Latvijas kosmētikas ražotājas SIA Stenders valdes priekšsēdētāju kļuvis bijušais parfimērijas un kosmētikas koncerna L'Oreal mārketinga vadītājs Žiljēns Laports, apstiprina Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Tikmēr nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš kļuvis par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju. Izmaiņas uzņēmumā reģistrētas šā gada 20.februārī. Bērziņš uzņēmuma dažādos amatos ir darbojies kopš 2001.gada.

Darbu valdē turpina valdes loceklis Rolands Pupkevičs, savukārt padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Eglīte un padomes locekle Astra Neimane.

Kā stāsta Čipa-Ziemele, sadarbība ar Laportu sākta pērn. Viņš uzņēmumam sniedza konsultācijas produktu attīstības, biznesa un zīmola attīstības jautājumos.

Kopā analizējot uzņēmuma līdzšinējo darbību, Stendera komanda apzinājusies, ka 14 gadu darbības laikā ir izveidoti labi pamati zīmola, produktu izstrādes, ražošanas un uzņēmuma attīstībai.

Šodien izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, kurā atrodas izklaides komplekss Sapņu fabrika, informēja tiesu izpildītāja Andra Spores birojā. Savukārt Sapņu fabrika izsoles likumību un rezultātus jau tuvākajā laikā apstrīdēs civilprocesa kārtībā.

Nosolīto cenu tiesu izpildītāji neatklāj, kā arī neatklāj, kas īpašumu ir iegādājies. Mēneša laikā izsoles uzvarētājam ir jānorēķinās par iegādāto objektu.

Sapņu fabrikas līdzīpašnieks Dainis Vītols acīja, ka izsolē piedalījās tikai viens solītājs - SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra un Sapņu fabrika tika nosolīta par 600 500 latiem.

D. Vītols sacīja, ka jau tuvākajā laikā Sapņu fabrika civilprocesa kārtībā apstrīdēs notikušās izsoles likumību un rezultātus.

«Mūsuprāt, izsole ir nelikumīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, izsoles cena ir mākslīgi pazemināta, jo īpašumam bija divi vērtējumi. Viens, ko pasūtīja Rīgas domes nozīmēts tiesu izpildītājs, īpašuma vērtību noteica 824 000 latu apmērā. Otrs vērtējums, ko mūsu kreditora Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzdevumā pasūtīja Spore, vērtību noteica 570 500 latu apmērā,» norādīja D. Vītols.

"Repharm" grupa aicina AS "Olainfarm" akcionāres Annas Emīlijas Maliginas likumisko pārstāvi Signi Balderi-Sildedzi rīkoties atbildīgi un pildīt uzņemtās saistības, pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

"Repharm" ieskatā Balderes-Sildedzes izvēlētā nomelnošanas taktika "Olainfarm" akcionāru jautājumu risināšanai kaitē visām iesaistītajām pusēm, tāpēc "Repharm" grupa aicina Balderi-Sildedzi uz konstruktīvām sarunām par visu abpusēju norunu izpildi.

"Repharm" pārstāvji atgādināja, ka starp SIA "Farma Fund" un Annu Emīliju Maliginu 2019.gada septembrī tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Anna Emīlija Maligina saņēma daļu no pirkuma maksas vairāku miljonu eiro apmērā.

Pirkuma maksas samaksa tika veikta ar kredītiestāžu starpniecību, vairākas Latvijas kredītiestādes veica naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi, un nevienai no tām nav radušās nekādas aizdomas, pretējā gadījumā pirkuma maksa nevarētu tikt pārskaitīta Annai Emīlijai Maliginai, norādīja "Repharm" pārstāvji.

Rīgas rajona tiesa nolēmusi piešķirt tiesisko aizsardzību a/s Putnu fabrika Ķekava, lai novērstu uzņēmuma maksātnespēju. Tiesa ir arī apstiprinājusi a/s Putnu fabrika Ķekava izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu.

Pieņemtais tiesas lēmums un visu kreditoru atbalsts a/s Putnu fabrika Ķekava izstrādātajam TAP dod iespēju turpināt uzņēmuma darbību, veikt nodokļu un nodevu nomaksu, kā arī segt izveidojušos kredītsaistību maksājumus.

«Šodien paziņotais tiesas lēmums Ķekavai ir apstiprinājums, ka spējam turpināt uzņēmumā vadīt jau aizsāktās pārmaiņas. Mēs, turpinot darbu un kārtojot kredītsaistības, nepakļausim apdraudējumam sadarbības partnerus – turpināsies ikdienas darbs ar piegādātājiem, klientiem, strādāsim pie jauniem un pieprasītiem produktiem un uzņēmuma procesu pilnveidošanas,» sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Par Liepājas Kafijas fabrikas jauno kapitāldaļu turētāju līdzšinējās SIA Dikk vietā kļuvusi Ukrainas kapitālsabiedrība Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa (Zahidna Investiciyna grupa, kompaniya z upravlinnya aktivami).

Līdz ar īpašnieka maiņu uzņēmumā iecelta jauna valde, kas patlaban darbojas vienas personas sastāvā – valdes locekļa pienākumus pilda Ukrainas pārstāvis Romans Pasternaks (Roman Pasternak). Amatpersonu pilnvaras izbeigtas SIA Liepājas Kafijas fabrika līdzšinējai valdes priekšsēdētājai Zofijai Kuļikai un valdes locekļiem Ludmilai Kozlovai un Romānam Dolgopolovam.

SIA Liepājas Kafijas fabrika padomē par padomes priekšsēdētāju iecelts Boriss Dubovijs (Borys Dubovyy), par viņa vietnieku – Francis Jans Lavoijs (Francois Jan Lavooij), padomes loceklis ir arī Jaroslavs Voljnets (Yaroslav Volynets).

Viens no lielākajiem Eiropas Savienības metāla stiepļu izstrādājumu vairumtirgotājiem šīs nedēļas sākumā vērsies pie Latvijas ražotāja SIA Žogu fabrika pēc paaugstinātās drošības dzeloņstieplēm. Šī stieple ir nepieciešama Eiropas Savienības robežas aizsardzībai Ungārijā, informē SIA Žogu fabrika valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Groņevs.

Otrdienas, 22.septembra vakarā SIA Žogu Fabrika eksportēja pirmo izmēģinājuma partiju - 4 km paaugstinātās drošības dzeloņstiepli. Otrdienas vakarā, pasūtītājs veica papildu pasūtījumu - 30 000 metru jeb 30km paaugstinātās drošības dzeloņstieples. Pasūtījums jāsagatavo un jāpiegādā 2 nedēļu laikā.

SIA Žogu Fabrika ir vienīgā ražotne Baltijā, kura ražo Eiropas Savienības prasībām atbilstošu, kvalitatīvu un izturīgu paaugstinātās drošības dzeloņstiepli. Paaugstinātas drošības dzeloņstieple tiek veidota no 0,5mm biezas, cinkotas, presētas tērauda lentas ar iepresētu 2,5 mm biezu stiepli.

SIA Žogu fabrika dibināta 2009. gadā, piecu gadu laikā kļūstot par vadošo žogu ražotāju Baltijā. Uzņēmumā ir nodarbināti vairāk nekā 20 augstas kvalifikācijas darbinieku ar vidēji 10 gadu ilgu darba pieredzi nozarē. SIA "Žogu fabrika" ir pirmā pilnībā automatizētā žogu ražotne Latvijā. Uzņēmuma radītā produkta kvalitāti apliecina eksporta rādītāji uz tādām valstīm kā Francija, Zviedrija, Somija, Islande, Igaunija, Lietuva u.c. SIA Žogu Fabrika ražo: pīto žogu, lauksaimniecības žogu, 3D paneļu žogu, dzeloņstiepli, paaugstinātās drošības dzeloņstiepli un vārtus.

Ziepju un vannas kosmētikas ražotājs Stenders noslēdzis līgumu ar pasaulē vadošā smaržu un aromātu industrijas kompāniju Givaudan par sadarbību jaunu ķermeņa kosmētikas produktu radīšanā.

«Šīs sadarbības mērķis ir izveidot niansētākos un izsmalcinātākos aromātus Stenders ikdienas ķermeņa un sejas kopšanas kosmētikai. Tas nozīmē, ka tuvākā gada laikā plānots ieviest vairāk kā 12 jaunus sejas kopšanas produktus, šampūnus un balzamus matiem,» informē Stenders pārstāve Marta Romanova. Šveices kompānija palīdzējusi radīt Dior, Ed Hardy, Mark Jacobs, JLo, Calvin Klein zīmolu kosmētiku un smaržas. Kā atklāj Stenders pārstāve, šobrīd puse no pasaules aromātu dižgariem jeb tā saucamajiem TOP «deguniem» strādā šajā kompānijā un šie speciālisti spējīgi atpazīt ap 3000 dažādu aromātu.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.