Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Pirms diviem gadiem nodegušo Stelpes minerālūdens ražotni pagājušajā nedēļā otrajā izsolē iegādājies SIA Bēris īpašnieks Guntis Sipovičs, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Stelpes minerālūdens nopirkts, pārsolot izsolē noteikto sākumsummu – 39 750 latus, informēja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne.

Tāpat izsolīts nekustamais īpašums – zemesgabals 1,7 hektāru platībā un ar to saistītās divas inženierbūves, kas novērtētas ar 3300 latiem, izsoles sākumcena bija 2475 lati. Šī summa pārsolīta vairākkārt, un arī šī nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks ir Guntis Sipovičs.

Oficiāli darījums tiks atzīts par spēkā esošu, tiklīdz būs ieskaitīta nauda un tiesā apstiprināts pats izsoles akts, Bauskas Dzīvei sacīja tiesu izpildītāja.

«Īpašumi iegādāti par bankas līdzekļiem. Kustamā manta jeb ražošanas iekārtas noformētas SIA Bēris, ēkas – SIA Viktura, bet zeme man kā privātpersonai. Esam vienojušies ar Swedbank par darījuma kreditēšanu. Lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības finanšu resursus ražošanas attīstībai, tiek kārtoti dokumenti iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā,» skaidroja G. Sipovičs.

Viens no Latvijā ar dzeramajiem pazemes ūdeņiem bagātākajiem novadiem ir Siguldas novads, visā tā teritorijā ir biezi, saldūdeņus saturoši devona nogulumu ūdens horizonti. Siguldā atrodas trīs dabīgo minerālūdeņu ieguves vietas, kuru saimnieks ir SIA Siguldas minerālūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

2011. gadā Latvijas Sertifikācijas centrs uzņēmumam izsniedzis pirmo atļauju gāzētā dabīgā minerālūdens iegūšanai dziļākajā pazemes ūdens atradnē Sigulda, bet 2012. gadā arī atradnē Turaida. «Dabīgā minerālūdens ieguve un ražošana ir sarežģīts un dārgs process,» atzīst SIA Siguldas minerālūdens Ražošanas un kvalitātes daļas vadītāja Agita Ādamsone. Siguldas minerālūdens produkcijas klāstā esošie minerālūdeņi Sigulda un Turaida iekļauti Latvijā atzīto dabīgo minerālūdeņu sarakstā.

Lai saņemtu atļauju iegūt un ražot dabīgo minerālūdeni, vispirms jāveic konkrētās vietas ģeoloģiskā izpēte. Uzņēmumam Siguldas minerālūdens pieder trīs urbumi – 200 metru, 272 metrus un 462 metrus dziļi. Minerālūdens Sigulda nāk no dziļākā urbuma, un ūdens mineralizācija ir 3,1–3,6 grami uz litru (g/l). Tas ir nātrija-magnija-kalcija-hlorīda-sulfātu vidēji mineralizēto minerālūdeņu grupas produkts. Turaidai ir teju desmitkārt mazāka mineralizācija – 0,32–0,43 g/l. «Sigulda ir vieta, kur pazemē sāļūdeņi satiekas ar saldūdeņiem, tāpēc minerālūdenim Sigulda ir tikai šai vietai raksturīga garša,» ūdens īpašības raksturo A. Ādamsone.

Juridiskā cīņa par to, vai uzraksts uz etiķetes Biomineralwasser - dabisks minerālūdens, maldina patērētājus nonāks Vācijas augstākajā tiesā, ziņo thelocal.de.

Tiesa novembrī lēma, ka kompānijai Lammsbräu, kas specializējusies uz dabiskiem dzērieniem, ieskaitot alu, kolu un augļu sulu, atļauts uz tās jaunā minerālūdens etiķetes rakstīt vārdu Bio.

Tiesa sagatavojusi jau divus lēmumus par šo lietu, abas reizes lemjot par labu kompānijai.

Tomēr Frankfurtē bāzētais negodīgas konkurences novēršanas centrs nav apmierināts ar spriedumu un nolēmis pārsūdzēt lēmumu Vācijas Federālajā tiesā.

Domstarpības ir par to, vai ir atšķirība starp «dabisku» minerālūdeni un parastu minerālūdeni.

Lammsbräu apgalvo, ka ir 50 kritēriji, kas nosaka, vai ūdens ir «dabisks» vai nav. Tā akcentē, piemēram, minerālūdens avotu un tā apkārtni, kā arī videi draudzīgu iepakojumu un drošu transportēšanu.

Izvēloties veikalā minerālūdeni, lielāko lomu pircēju prātos spēlē mārketings un reklāma, nevis produkta sastāvs.

37% pircēju, izvēloties veikalā dabīgu minerālūdeni, uz iepakojuma uzmanību pievērš ražotājam un tā izcelsmes valstij. Savukārt 25% svarīgs ir produkta nosaukums. Tikai pēc tam uz iepakojuma tiek meklēta norāde «Dabīgs minerālūdens». Šādus datus atklāj CIDO grupa aptauja, kurā jūlija sākumā piedalījās ap 800 respondentu.

«Šobrīd ļoti populāri ir apelēt pie norādes «pašmāju produkts», kā arī patriotiskiem nosaukumiem. Arī veiktā aptauja pierāda, ka šāda stratēģija veiksmīgi darbojas. Lai gan no Latvijas ražotājiem, tikai trīs fasētā ūdens produkti uz iepakojuma drīkst norādīt «dabīgs minerālūdens», reālā situācija parāda, ka pietiek produktam iedot latvisku, leģendām apvītu nosaukumu, lai iemantotu pircēju uzticību», norāda CIDO grupa ražošanas direktors Igors Ļitvinovs.

Noslēdzies SIA Keefa izsludinātais iepirkums par iekārtu iegādi un uzstādīšanu diētisko pārtikas produktu un augļu, dārzeņu biezeņu ražošanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija iegādāsies dārzeņu mazgātāju/mizotāju, smalcinātāju, vakuuma vārīšanas katlu, homogenizatoru, bag-in-box pildītāju un citas iekārtas.

Iepirkumā saņemti divu pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīts SIA Saint-Tech. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 114,2 tūkstoši eiro.

Iepirkumu SIA Keefa veic ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Laikraksts Bauskas dzīve šā gada aprīlī rakstīja, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīta projekta gaitā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieces izstrādājušas jaunus diētiskos produktus, ko plānots ražot Stelpē.

Jaunie diētiskās pārtikas produkti no dabiskām izejvielām paredzēti cilvēkiem ar veselības traucējumiem, portālu informē LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente, inženierzinātņu doktore baušķeniece Solvita Kampuse. Viņa kopā ar kolēģēm – zinātņu doktorēm mežotnieci Ilzi Grāmatiņu, Zandu Krūmu un Īrisu Mūrnieci – jaunos produktus izstrādājušas ERAF uzņēmējdarbības un inovāciju programmā, kuras mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo komersantu attīstību.

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Ražotāji vēlētos, lai ar laiku bezalkoholiskais alus būtu brīvprātīga izvēle, kam cilvēki dod priekšroku garšas dēļ, nevis tāpēc, ka konkrētos apstākļos nedrīkst iemalkot alu

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Bezalkoholiskais alus Latvijā ir nišas produkts, aizņemot mazāk nekā 1% no kopējā pašmāju alus tirgus. Analizējot pēdējo trīs gadu tirgus datus, jāsecina, ka Latvijā bezalkoholiskā alus apjomi nepalielinās un tā popularitāte nepieaug, tomēr jāņem vērā, ka šeit līdz šim nav veiktas aktivitātes, lai mērķtiecīgi informētu sabiedrību par bezalkoholiskā alus segmentu un tā lietošanas kultūru un paradumiem. Iespējams, ka pieprasījums līdz šim nav audzis arī mazās izvēles, garšas īpašību, kā arī stereotipu dēļ, ka bezalkoholiskais alus negaršo pēc alus un nav baudāms,» saka Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga nodaļas vadītāja.

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Norvēģijā drīzumā varētu tikt aizliegta jauniešu auditorijai paredzētu «neveselīgu ēdienu» – gāzētu dzērienu, šokolādes, saldējuma un «treknu burgeru» - reklāma, iecerējusi valsts Veselības ministrija.

Norvēģijas Veselības ministrija iecerējusi aizliegt šādu ēdienu reklāmu televīzijā un citos masu medijos. Aizliegums attieksies uz reklāmu, kas paredzēta bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem auditorijai, lai ar tā palīdzību cīnītos ar liekā svara problēmām, vēsta Norvēģijas mediji.

«Veselības direktorāts uzskata, ka neveselīgas pārtikas mārketinga regulēšana ir ļoti svarīgs solis, lai novērstu neveselīgus ēšanas paradumus un liekā svara problēmas, tādējādi aizsargājot bērnu un jauniešu veselību,» norāda Norvēģijas Veselības ministrija.

Tāpat iecerēts aizliegt jauniešu auditorijai paredzēto saldināto košļājamo gumoju, jogurta konfekšu, saldinātu sulu un piena dzērienu, kā arī saldinātu graudaugu produktu reklāmas.

Pirms diviem gadiem nodegušās Stelpes minerālūdens ražotnes atkārtotajā izsolē šodien pārdotas gan ražošanas ēkas, gan zeme, tomēr jaunais ražotnes īpašnieks tiks atklāts pēc visu formalitāšu nokārtošanas jūnija beigās, informēja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne.

Kā liecina ieraksts izdevumā Latvijas Vēstnesis, šodien tika izsolīts SIA Mežotne LDA piederošais nekustamais īpašums Stelpes pagastā, Vecumnieku novadā, kas sastāv no ražošanas ēkas, kantora, nojumes un šķūņa. Īpašuma novērtējums ir 53 tūkst.latu, un tā sākumcena noteikta 39 750 latu.

Tāpat izsolīts nekustamais īpašums - zemesgabals 1,7 hektāru platībā un ar to saistītās divas inženierbūves, kuru novērtējums ir 3300 latu, bet izsoles sākumcena norādīta 2475 lati.

Kā norādīja tiesu izpildītāja, uz izsoli bija pieteikušies četri pretendenti. Jaunais ražotnes īpašnieks ir privātpersona, kas ražošanas attīstībai nodibinājusi divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tomēr viņa vārds tiks atklāts jūnija nogalē, kad tiks nokārtotas visas ar darījumu saistītās formalitātes.

Kļuvis zināms, ka Coca-cola iegādājas lietuviešu ūdens zīmolu Neptunas. Taču Latvijas Everest ūdens ražotnes iegāde nav kompānijas dienaskārtībā, uzzināja biznesa portāls db.lv.

ASV gigants The Coca-Cola Company par 10 miljoniem eiro no saistītā uzņēmuma AS Coca Cola HBC Lietuva iegādājies 50% Lietuvas dzeramā ūdens ražotnes Neptunas vandenys akciju, vēstīja vz.lt. Coca-Cola norāda, ka šāds darījums veikts, jo Neptunas vandenys ir liels zīmols un tā iegāde bijusi stratēģisks ieguldījumu lēmums. «Neptunas ūdenim ir laba reputācija vietējā tirgū, un ļoti augsts zīmola lojalitātes indekss,» piebildusi kompānijas pārstāve Nele Normaka.

Jautāta, vai Coca-Cola ir interese arī par Everest ūdens ražotnes iegādi Latvijā, N. Normaka atbildēja: «Coca-Cola tuvākajā nākotnē Latvijā šādi darījumi nav plānoti.»

"Vienotības" valde par partijas biroja ģenerālsekretāri ir izraudzījusies finanšu ministra biroja ilggadējo vadītāju Signi Jantoni, informēja partijas pārstāve Anna Ūdre.

"Aizvadītā gada pavasarī uzsāktā partijas "Vienotība" biroja reorganizācija turpinās ar mērķi veicināt partijas attīstību un izaugsmi, un jaunas ģenerālsekretāres izvirzīšana ir daļa no šī procesa," norādīts partijas paziņojumā.

"Vienotībā" skaidro, ka Jantonei ir plaša pieredze apjomīgu un komplicētu procesu vadībā. Partijas topošā ģenerālsekretāre savulaik ieguvusi izglītību jurisprudencē un strādājusi Finanšu ministrijā un Tiesu namu aģentūrā. Tāpat viņa strādājusi kā projektu koordinatore Tiesu informatīvās sistēmas projektā un atbildot par e-paraksta likuma ieviešanu un bijusi valdes locekle Latvijas Garantiju aģentūrā, informēja Ūdre.

Tāpat Jantonei ir pieredze jurista palīga un valsts notāra pienākumu veikšanā, kā arī kā padomniecei vairākiem finanšu ministriem un tieslietu un labklājības jomas vadītājiem. Viņa par partijas biedri kļuva februārī.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

Stelpes minerālūdens ražotni, visticamāk, izsolīs otru reizi.

Pirmajā izsolē pašu ražotni un iekārtas nav izdevies nosolīt un, visticamāk, tiks rīkota atkārtota izsole. To Db sacīja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Otra izsole, iespējams, notiks aprīlī.

Pirmajā izsolē nosolīts zemes gabals ar nosaukumu Avots un zemes gabals, uz kura atrodas Latvijas pirmā minerālūdens ražotne. Kurš nosolījis abus zemes gabalus, pagaidām tiesu izpildītāja neatklāj, sakot, ka to varēs darīt pēc tam, kad tiesa apstiprinās izsoles rezultātus. Arī Stelpes uzņēmumam kredītu izsniegušās Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte pauda, ka izsoles uzvarētājs būs zināms aptuveni pēc mēneša. Db jau vēstīja, ka Stelpes minerālūdens ražotnes izveidē 2009.gadā tika ieguldīti apmēram 1,4 miljoni latu. 2010.gada 25.septembrī ražotnē notika ugunsgrēks, kas pilnībā iznīcināja ražošanas ēkas jumtu.