AS "Latvenergo" ir noslēgusi iepirkumu sašķidrinātās dabasgāzes vidēja termiņa piegādei 2024.- 2026.gadam, ko nodrošinās Norvēģijas enerģētikas uzņēmums "Equinor" (iepriekš "Statoil"), informē "Latvenergo".

Attiecīgajā periodā Norvēģijas kompānija piegādās kopumā sešas sašķidrinātās dabasgāzes kravas jeb aptuveni sešas teravatstundas (TWh) gāzes, pa divām sašķidrinātās dabasgāzes kravām katru gadu. Dabasgāzes piegāde notiks, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

"Esam noslēguši saistošu līgumu ar skaidriem piegādes nosacījumiem ar uzticamu piegādātāju, kas piegādā sašķidrinātu dabasgāzi Baltijas valstīm kopš importa sākšanas 2014.gadā," pauž "Latvenergo" komercdirektors Dmitrijs Juskovecs.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šosezon Eiropas ir vēsturiski augstākais dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis, mazinās jaunas liela apmēra piegādes, kas samazina arī dabasgāzes cenu.

Norvēģijas enerģētikas kompānija «Statoil» ceturtdien paziņoja, ka vēlas uzņēmumu pārdēvēt par «Equinor», tam cenšoties dažādot savu biznesu.

«Statoil», kas dibināts 1972.gadā, lai iegūtu Norvēģijas piekrastē esošo jēlnaftu, pēdējos gados pievērsies arī atjaunīgās enerģijas resursiem, izveidojot piekrastes vēja ģeneratoru parkus.

«Pasaule mainās, un līdz ar to arī »Statoil«,» norāda uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Jons Ēriks Reinhardsens. «Mūsdienu enerģētikas sistēma piedzīvo visu laiku lielākās pārmaiņas, un mēs vēlamies būt šīs attīstības priekšgalā.»

«Statoil» skaidro, ka jaunais nosaukums izveidots, apvienojot «equi», kas ir tādu vārdu kā «equality» (vienlīdzība) un «equilibrium» (līdzsvars) sakne, ar «nor», kas norāda uz kompānijas Norvēģijas izcelsmi.

Uzņēmums vēsta, ka līdz 2030.gadam paredzēts veltīt 15%-20% investīciju jauniem enerģijas risinājumiem.

Jakobs Šrams (Jacob Schram), Circle K koncerna prezidents Eiropā, laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kā lieliski zīmoli tiek veidoti no iekšienes.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Statoil bija ļoti augstu vērtēts un populārs zīmols Latvijā un Baltijā. Kas bija galvenie iemesli, kāpēc bija vajadzīga zīmola maiņa?

Jā, tas bija ļoti mīlēts zīmols arī Norvēģijā un Skandināvijā. Taču, kad mūs pārņēma Alimentation Couche-Tard, mums bija ļauts turpināt lietot lāsītes simbolu, bet ne nosaukumu, jo Statoil joprojām ir naftas kompānija, kas ir lielākais uzņēmums Norvēģijā un visā Skandināvijā. Darījums paredzēja, ka mums vajag veikt zīmola maiņu līdz 2020. gadam un jāatrod jauns nosaukums. No lāsītes attīstījām miles degvielas zīmolu, kas labi iedzīvojās un kas pāreju uz jauno zīmolu padarīja mazāk dramatisku.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" pirmdien paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Kompānija pavēstīja, kā pārdos savu 27,5% daļu naftas un gāzes projektā "Sakhalin-2", 50% daļu divos Sibīrijas naftas atradņu projektos un izstāsies no gāzesvada "Nord Stream 2" projekta.

"Mēs esam šokēti par dzīvības zaudēšanu Ukrainā bezjēdzīgās militārās agresijas rezultātā, kas apdraud Eiropas drošību," paziņoja "Shell" izpilddirektors Bens van Bērdens.

Kā ziņots, pirmdien Norvēģijas enerģētikas kompānija "Equinor" paziņoja, ka pārtrauks investīcijas Krievijā un aizies no valstī izveidotajiem kopuzņēmumiem.

"Equinor" uz pērnā gada beigām Krievijā pārvaldīja aktīvus 1,2 miljardu dolāru apmērā.

Kopš 2012.gada uzņēmumam arī bijušas partnerattiecības ar Krievijas valsts kontrolētās naftas kompāniju "Rosņeftj".

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

AS "HansaMatrix" kārtējā akcionāru sapulcē 2020. gada 22.maijā ievēlēts jauns padomes sastāvs, kurā papildus esošajiem padomes locekļiem Andrim Bērziņam, Ingrīdai Blūmai un Dagnim Dreimanim no jauna ievēlēti Normunds Igolnieks un Baiba Anda Rubesa.

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

"HansaMatrix" padomes sastāvu atstājis Ivars Ķirsons, kurš padomē pārstāvēja "ZGI Capital" pārvaldītā izaugsmes riska kapitāla fonda "ZGI-4" intereses. I. Ķirsons strādāja "HansaMatrix" padomē kopš 2019.gada 29.oktobra.

Arī N. Igolnieks padomē pārstāvēs "ZGI-4" intereses. N.Igolniekam nepieder "HansaMatrix" akcijas.

N. Igolnieks kopš 2011.gada ir valdes priekšsēdētājs un partneris "ZGI Capital". No 2001. gada līdz 2011. gadam N. Igolnieks ir bijis aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs, kā arī ieņēmis vairākus citus ar finanšu sektoru saistītus amatus.

B. A. Rubesa darbosies kā neatkarīgā padomes locekle. B.Rubesai nepieder "HansaMatrix" akcijas.

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone atstāj Circle K Latvia izpilddirektores amatu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē, informē uzņēmums.

No 1.maija izpilddirektora amatā stāsies Sigitas Raila, kurš šobrīd ir Circle K Ireland finanšu direktors.

G.Jēkabsones karjera Circle K Latvia (tajā laikā Statoil) sākās 1996.gadā degvielas uzpildes stacijas pārdevējas amatā un turpinājās ar strauju izaugsmi, kas 2008.gadā aizveda līdz Finanšu departamenta vadītājas amatam, bet jau 2015.gadā - uzņēmuma izpilddirektores pozīcijai.

Uzņēmums norāda, ka G.Jēkabsonei pildot finanšu direktores pienākumus, veiksmīgi tika pārvarēta 2008.gada pasaules finanšu krīze, jau vadītājas amatā realizēta Statoil zīmola maiņa, kā arī visā izpilddirektores pienākumu izpildes laikā: paplašināts un modernizēts DUS tīkls, digitalizēti vadības sistēmas procesi, kā arī sperti nozīmīgi soļi pretim ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmuma pārvaldībā.

Degvielas mazumtirgotājs Circle K ceturtdien, 7.jūnijā atklāja jaunu ērtas iepirkšanās veikalu modes un izklaides centrā Rīga Plaza.

Šis ir pirmais Circle K tīkla veikals Eiropā, kas savas durvis vēris tirdzniecības centra telpās. Veikala izveidē ieguldīti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro un radītas 8 jaunas darba vietas.

«Pasaulē arvien populārāki kļūst convenience store jeb mazā formāta veikali, kur ātru un efektīvu apkalpošanu izvēlas tie, kuriem svarīga ikkatra minūte un garās lielveikalu rindās stāvēt nav laika. Pasaulē, kur kopējais Circle K zīmola veikalu skaits patlaban sasniedz 15 tūkstošus, mazā formāta veikalu vadībā esam uzkrājuši veiksmīgu pieredzi. Eiropā pirmie šāda tipa veikali tika atvērti Baltijas valstīs. Patlaban Daugavas kreisais krasts strauji attīstās, un Pārdaugavā savus birojus ver arvien vairāk uzņēmumu, veidojot dinamiskus biznesa kvartālus. Tāpēc, domājot par steidzīgajiem pārdaugaviešiem, esam lēmuši šeit atvērt Eiropā pirmo Circle K ērtas iepirkšanas veikalu tirdzniecības centrā», saka Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Baltijas un Somijas reģionā lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Elenger šogad vairāk nekā trīskāršos sašķidrinātās dabasgāzes piegādes – salīdzinājumā ar pērn piecām piegādātajām sašķidrinātās dabasgāzes kravām, uzņēmums šogad uz reģionu ar kuģiem nogādās 16 sašķidrinātās dabasgāzes kravas.

“Trešdaļa no sašķidrinātās dabasgāzes importa uz Baltijas reģionu un Somiju tiek piegādāta ar Elenger starpniecību – lieli apjomi un tiešie līgumi ar vadošajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem ļauj mums saviem klientiem piedāvāt drošas un pieejamas piegādes un palielināt mūsu tirgus daļu,” sacīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Nepilna gada laikā mēs pilnībā pārorientējāmies uz Rietumu izcelsmes sašķidrinātu dabasgāzi, tika izveidoti jauni piegādes maršruti no Norvēģijas un ASV, kas šodien darbojas labi, un tas reģionālajam gāzes tirgum ir devis lielāku drošību, kā arī palīdzējis samazināt cenu,” norādīja Skulte.

“Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, mūsu gāzes patērētāji var nesatraukties – Eiropas gāzes krātuves ir pilnas un gāzes būs pietiekami. Tuvojoties ziemai, gaidāms, ka gāzes cena nedaudz pieaugs, taču saskaņā ar visām prognozēm gaidāmā ziema patērētājiem būs vieglāka nekā iepriekšējā,” teica Skulte.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, ko sekmēja laba uzņēmumu peļņa, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās, investoriem reaģējot uz atšķirīgiem uzņēmumu peļņas rādītājem.

ASV autobūvnieka "Ford" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 6% pēc tam, kad šī uzņēmuma peļņa pārsniedza prognozes.

Arī "Disney" akcijas cena pieauga pēc negaidīti labas ceturkšņa peļņas.

ASV ekonomikas labais stāvoklis ir apslāpējis cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz sāks pazemināt procentlikmes,

neraugoties uz datiem, ka inflācija turpina samazināties virzienā uz mērķa rādītāju 2%.

Trešdien vēl divas FRS amatpersonas izteicās, ka līdz procentlikmju pazemināšanai vēl ir jāpagaida. Londonas, Parīzes uz Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Francijas naftas un gāzes milža "TotalEnergies" akcijas cena saruka par 3% pēc tam, kad uzņēmuma pērnā gada peļņa bija mazāka par prognozēto.

Norvēģijas valdība otrdienas vakarā paziņoja par iejaukšanos, lai izbeigtu naftas un gāzes ieguves nozares darbinieku streiku sakarā ar bažām, ka šis streiks var ietekmēt energoresursu piegādes Eiropai laikā, kad Eiropa jau piedzīvo to trūkumu saistībā ar Krievijai noteiktām sankcijām.

Valdība paziņoja, ka plāno piespiest arodbiedrību "Lederne" un darba devēju organizāciju "Norsk olje og gass" panākt vienošanos par streika izbeigšanu.

Abas puses paziņoja, ka izbeigs streiku pēc nodarbinātības ministres Martes Mjēsas Persenas pieprasījuma, lai darbs atsāktos iespējami ātrāk.

"Ir bezatbildīgi apturēt gāzes ieguvi tik lielā mērā, kas šī streika dēļ varētu notikt tuvākajās dienās," sacīja ministre.

"Šī eskalācija ir kritiska pašreizējā situācijā gan no enerģētiskās krīzes viedokļa, gan no ģeopolitiskās situācijas viedokļa, ar kuru mēs saskaramies kara Eiropā dēļ," teica Persena.

Valdība savā paziņojumā piebilda, ka Norvēģijai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu enerģētisko drošību Eiropā un Eiropas solidaritāti pret Krievijas karadarbību.

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

#Vietējie ērtas iepirkšanās veikali top arī Rīgā; rindā nākamās DUS

Vietējie ērtas iepirkšanās veikali top arī Rīgā; rindā nākamās DUS

To pirms veikala atklāšanas Kr. Barona ielā sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Kool Latvija valdes loceklis Sandis Šteins. DB jau rakstījis, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā, pirmo no tiem kopā ar DUS atklājot pērn rudenī Augšlīgatnē.

Vaicāts, kāpēc izvēlēta tieši šī vieta, S. Šteins saka, ka tikusi meklēta vieta centra rajonā, kur ir daudz gājēju un garām brauc sabiedriskais transports. Šādu salīdzinoši maza izmēra telpu (ap 60 m2) piedāvājums galvaspilsētas centrā gan nav visai liels.

Veikals iekārtots divu mēnešu laikā, un lielā mērā te replicēts tas pats kas Augšlīgatnē ar sēžamzonu un ātrās ēdināšanas galvenajiem aspektiem. Viņš ir gandarīts, ka Kool jau atpazīst pēc sākotnēji ieliktā akcenta – brieža gaļas burgeriem un fritētiem kartupeļiem, par ko īpaša interese ir vecākiem ar bērniem. Sortiments Rīgā nedaudz atšķirsies no pirmajā DUS esošā, un to zināmā mērā noteiks arī klientu ieteikumi. Taču sortimenta izvēlē viņam palīdz gan līdzšinējā pieredze (tostarp Statoil), gan tirgus pētījumi ārpus Latvijas par mazumtirdzniecības tendencēm nākotnē.

Turpmāk degvielas mazumtirgotāju “Circle K” Baltijā vadīs vienota vadības komanda, par viceprezidentu izraugoties lietuvieti Skirmantas Mačiukas.

Līdz šim “Circle K” degvielas uzpildes staciju tīklus vadīja katras valsts biznesa vienības ar vietējo biznesa vienības līderi un komandu, bet no šī gada 3. jūnija uzņēmuma pārvaldība Baltijas līmenī tiks apvienota.

“Centralizēta vadības komanda, kurā tiks apvienoti visu trīs valstu resursi un zināšanas, uzņēmumam sniegs plašākas attīstības un inovāciju iespējas. “Circle K” joprojām nodrošinās nemainīgi augstas kvalitātes servisu katrā no Baltijas valstīm, rūpējoties par klientiem un pārraugot uzpildes staciju darbu katrā tirgū,” informē Mette Uglebjerga (Mette Uglebjerg), “Circle K” Centrālās Austrumeiropas un Īrijas vecākā viceprezidente.

Jaunais “Circle K” Baltijas biznesa vadītājs un viceprezidents Skirmantas Mačiukas "Circle K Lietuva” (tolaik “Statoil Lithuania”) sāka strādāt 2001. gadā un pēdējos septiņus gadus ir bijis augstākā līmeņa vadītājs “Circle K” Lietuvā.

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai kafijas tirdzniecības vietas Rīgas centrā atbalsta dzēriena iegādi, ja klients to vēlas savā līdzpaņemtajā krūzē.

Apmeklētajās 10 tirdzniecības vietās Rīgā cenas par vienu standarta «latte» ir, sākot no diviem līdz pat vairāk nekā četriem eiro.

Ierodoties ar savu līdzpaņemto krūzi, vairumā kafijas tirdzniecības vietu atlaide netiek piešķirta, tomēr uzņēmumos - «Costa Coffee»,«Coffee Tower» un «Miit Coffee» atlaide tiek piešķirta 20 centu un 5% apmērā.

«Double Coffee» barista Strēlnieku ielā 1 pastāstīja, ka db.lv ir pirmie, kas kafiju vēlas iegādāties ar savu līdzpaņemto krūzi, un uz šādu jautājumu raudzījās skeptiski. «Mums ir savas krūzes ar zīmolu, un tas ir reklāmas mārketings, kurš reklamē kafijas uzņēmumu. Mēs par to maksājam naudu, tāpēc mēs lejam kafiju tikai tajās krūzēs. Pagaidām neplānojam klientiem piešķirt atlaidi, ja kafija tiek iegādāta ar savu krūzi,» skaidroja uzņēmuma «Double Coffee» pārstāvis.

AS “Pasažieru vilciens” (PV) akcionāru sapulcē iecelta uzņēmuma jaunā padome. Darbu tajā uzsāks Kaspars Briškens, bet darbu turpinās divi tās līdzšinējie locekļi – Sandis Šteins un Inta Liepa.

Jaunā padomes pilnvaras sākas ar 30. decembri.

Kaspars Briškens uzņēmuma padomē darbosies ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā. Briškens šobrīd ir arī Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS Stratēģiskās attīstības vadītājs. Briškena līdzšinējā pieredze saistīta ar vadošu amatu ieņemšanu airBaltic, Latvijas Loģistikas asociācijā, kā arī Satiksmes ministrijā un Ārlietu ministrijā. Briškenam ir maģistra grāds ekonomikā no Stokholmas universitātes.

Sandis Šteins darbu PV padomē turpinās ar kompetenci stratēģiju izstrādēs un ieviešanas jomā. Šteins kopš 2016. gada ir PV padomes priekšsēdētājs. Tāpat Šteins šobrīd ir SIA “KOOL Latvija” valdes loceklis. Līdz šim Šteinam bijusi pieredze vadošos amatos tirdzniecības uzņēmumos, kā SIA “RIMI Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil”, kā arī apdrošināšanas uzņēmumā AAS “Balta”. Viņam ir maģistra grāds ekonomikā no Latvijas Universitātes.

Degvielas tirgotājs SIA «Circle K Latvia» (iepriekš «Statoil Fuel & Retail Latvia») pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.maija līdz 2018.gada 30.aprīlim strādāja ar 387,473 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 1,6% - līdz 21,349 miljoniem eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums lielākoties skaidrojams ar degvielas tirgus cenu pieaugumu, tajā skaitā akcīzes nodokļa palielinājumu un veiksmīgu ērtas iepirkšanās veikalu segmenta attīstību. Tikmēr kompānijas peļņas pieaugums galvenokārt ir izskaidrojams ar vienreizēju nodokļu reformas ietekmi, piemēram, atliktā nodokļa saistību atlikumu izmaiņām.

Kompānijas apgrozījumā lielāko īpatsvaru veidoja naftas produktu, gāzes un preču mazumtirdzniecība 298,993 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,3% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Tam seko naftas produktu vairumtirdzniecība 86,095 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 9,4%, un pārējie ieņēmumi 2,385 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 12,1%.

Šodien 1. martā Rīgas brīvostas valdes sēdē par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Sandis Šteins, bet par valdes priekšsēdētāja vietnieci Liene Priedīte-Kancēviča.

“Uzskatu, ka Rīgas brīvostas sekmīgas nākotnes attīstības pamatakmeņi ir tās starptautiskā konkurētspēja un drošība. Savukārt rezultātu ilgtspēju var nodrošināt tikai kļūstot efektīvākiem, veicinot strauju tehnoloģisko izaugsmi un pilnveidojot Rīgas ostas reputāciju. Kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam mans uzdevums būs stiprināt ostas komerciālo pamatdarbību un drosmīgi attīstīt tirgus maiņām atbilstošu biznesa modeli, kurš paredz palielināt ostas jaudu izmantošanu, Rīgas brīvostas vērtību un ienākumu plūsmu,” uzsver jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Sandim Šteinam ir maģistra grāds ekonomikā, kā arī pieredze lielu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību vadībā. Pašreiz S.Šteins ir uzņēmuma SIA “Kool Latvia” valdes loceklis, līdz šim ieņēmis amatus uzņēmumu SIA “Rimi Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil” un AAS “Balta” vadībā. S.Šteins ir Rīgas brīvostas valdes loceklis kopš 2024. gada, kur iecelts kā Ekonomikas ministra pārstāvis.

Shell zīmola ienākšana Latvijā tirgu nav būtiski ietekmējusi, liecina degvielas tirgotāju sniegtā informācija.

«Visticamāk, arī nākamajā gadā turpināsim būt liecinieki degvielas mazumtirdzniecības tirgus konsolidācijai, kā rezultātā lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savu tirgus daļu, savukārt mazākie tirgus dalībnieki to zaudēs. Tāpat nevar izslēgt, ka daļa no mazākajiem Latvijā esošajiem DUS tīkliem daļēji vai pilnībā varētu tikt pārņemti lielāko konkurentu paspārnē, pauž Virši-A izpildirektors Jānis Vība.

Viņš norāda, ka zīmola Shell ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2016. gadā būtisku ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļām nav atstājusi un arī nākotnē, visticamāk, šādu ietekmi neredzēsim. «Sagaidām, ka potenciālā degvielas tirgotāju konsolidācija var skart ikvienu no mazākajiem degvielas tīkliem, to skaitā arī Shell,» viņš sacīja biznesa portālam db.lv.

AS «Rīgas Dzirnavnieks» paplašina uzņēmuma vadības grupu un par tās direktori no šī gada decembra ir kļuvusi Anita Skudra, informē uzņēmumā.

«Mūsu grupai «Baltic Mill» ir ambiciozi plāni Baltijā. Tāpēc, lai tos īstenotu, mēs stiprinām vadības komandu ar jauniem līderiem. Uzskatām, ka Anitas Skudras plašā vadības pieredze Latvijas pārtikas uzņēmumos tikai vēl vairāk spēcinās mūsu pozīcijas un konkurētpēju Latvijas un ārvalstu tirgos,» komentē AS «Rīgas Dzirnavnieks» valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

A. Skudra absolvējusi Pārtikas tehnoloģijas fakultāti Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kā arī ieguvusi maģistra grādu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Līdz šim viņa ir vadījusi SIA «Latvijas piens», bijusi «NP Foods» komercdirektore Baltijas valstīs un «Statoil Fuel & Retail Latvia» mazumtirdzniecības reģionu vadītāja. Viņa pati atzīmē, ka līdzšinējā pieredzē ir bijusi sadarbības veidošana ar zemniekiem, kas ir būtiski, strādājot tādā uzņēmumā kā AS «Rīgas Dzirnavnieks».

Rīgā darbu pārtraukušas Shell degvielas uzpildes stacijas, novēroja Db.lv.

Par savu atgriešanos Latvijas tirgū uz zīmola licences līguma pamata ar SIA Baltic Fuels Retail Partners pasaulē lielākais degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell paziņoja 2016.gada vasarā.

Shell degvielas uzpildes stacijas tika atvērtas bijušo Trest DUS vietā. Kompānijas atgriešanās plāni Latvijā bija daudzsološi. «Šī iniciatīva ir daļa no plašas stratēģijas, lai piepildītu mūsu izaugsmes cerības un paplašinātu Shell zīmola izplatību jaunos tirgos, tostarp Latvijā,» toreiz Db.lv skaidroja Shell International sabiedrisko attiecību Lielbritānijā nodaļas vadītājs Džonatans Frenčs.

Taču nu degvielas uzpildes stacijas slēgtas un komentāru par iemesliem nav. Db.lv jau ilgstoši neizdodas sazināties ar kompānijas pārstāvjiem, jo uz telefona zvaniem un e-pastiem atbilžu nav. Degvielas uzpildes stacijām neraksturīgas darbības Shell stacijās varēja novērot jau labu laiku pirms slēgšanas – piemēram, benzīntanks Pārdaugavā, pie Botāniskā dārzā brīvdienās nestrādāja vispār. Tagad apmeklētājiem slēgtas arī citas Shell stacijas Rīgā.