Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel & Retail Latvia apgrozījums pērn bijis 279,775 miljoni latu, bet peļņa - 3,01 miljons latu, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas apgrozījums samazinājies par 2,6% - 2010.gadā "Statoil" apgrozījums bija 287,12 miljoni latu.

Savukārt "Statoil" peļņa samazinājusies par 43,8% - 2010.gadā kompānija nopelnīja 5,36 miljonus latu.

Uzņēmuma vadības ziņojumā pagājušais gads novērtēts kā sekmīgs. Tirgū bija vērojams degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās degvielas mazumtirdzniecības nozarē, tomēr Statoil izdevās stiprināt savu konkurētspēju, veicināt efektivitāti un saglabāt līderpozīcijas tirgū.

2012.gada sākumā Latvijā darbojās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijas (DUS), automātiskās DUS, Rīgas naftas terminālis, aviācijas terminālis lidostā Rīga, kā arī Statoil DUS, kas darbojās uz franšīzes līguma pamata.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild degvielas tirgotāja Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Ilze Siliņa. Statoil Fuel & Retail Latvia ir lielākais nodokļu maksātājs un viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, vērtējot pēc apgrozījuma.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 16 gadiem, kad sāku strādāt Statoil, degvielas mazumtirdzniecības nozari neizvēlējos apzināti vai ļoti mērķtiecīgi. Pievilcīgs šķita Statoil biznesa modelis, reputācija un fakts, ka uzņēmums Latvijā strauji attīstījās. Joprojām strādāju Statoil, jo uzņēmums turpina nepārtraukti attīstīties un ir dinamisks. Ir mainījušies īpašnieki un notikušas iekšējas pārmaiņas, taču attīstība kā mērķis ir palicis nemainīgs.

Šī gada pirmajā pusē Latvija Statoil veikalu apgrozījuma pieaugums bijis pāri par divām reizēm lielāks nekā pārdotās degvielas apjomu pieaugums.

Līdz ar to veikali ir kļuvuši par vērā ņemamu atbalstu uzņēmuma pamatbiznesam - degvielas tirdzniecībai. «Par spīti pieklusumam Latvijas ekonomikā arī šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2007. gada tādu pašu laika periodu, Statoil degvielas uzpildes staciju veikalos ir vērojams apgrozījuma pieaugums,» uzsver SIA Latvija Statoil Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja Ilze Siliņa. Veikalos kopā ar automazgātavas un auto apdrošināšanas pakalpojumiem pieaugums bijis 14.4%. Savukārt stacijās pārdotās degvielas apjoma pieaugums šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar pērno gadu ir tikai 6.0%.

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

No 2019.gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, paredz valdības atbalstītais likumprojekts «Grozījumi Iepakojuma likumā».

Likumprojekts paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Februāra vidū Viļņā ir atvērts Statoil veikals bez degvielas uzpildes iespējas un šis ir pirmais šāda tipa veikals ne tikai Lietuvā, bet visā Statoil Fuel&Retail Eiropas tīklā, informēja uzņēmumā.

Kā skaidro Statoil Fuel&Retail Latvia mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs, tajā pieejami Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, kā arī pavisam jauni piedāvājumi, kas līdz šim degvielas uzpildes staciju (DUS) sortimentā nav bijuši, piemēram, svaigi spiestas sulas.

Lietuvas uzņēmuma vadība norāda, ka Statoil veikals Viļņā atvērts, jo vairāk nekā puse klientu DUS apmeklē, lai iegādātos arī uzkodas un dzērienus. Tas apliecinot, ka klienti novērtē Statoil veikala piedāvājumu, kvalitatīvas uzkodas un kafiju. Pozitīvās atsauksmes un izpētes rezultāti ļāvuši pieņemt lēmumu par pirmā šāda koncepta Statoil veikala atvēršanu.

Ūdens, saule, biomasa, vējš - alternatīvās enerģijas ražošanā Latvijā ir milzu potenciāls, kas radītu gan daudz darbavietu, gan ļautu pamatīgi nopelnīt. Tā intervijā Dienas biznesam norāda Norvēģijas Statoil jauno enerģētikas risinājumu departamenta direktors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Viņa pašreizējā darbība saistīta ar ambicioziem saules enerģijas projektiem, kas vismaz daļēji būtu ieviešami arī Latvijā.

Dzīvodams Norvēģijā, viņš novērojis, ka norvēģi līdzjūtīgi skatās uz Latvijas pašreizējo situāciju, tomēr saka, ka pie mums notiekošais bijis paredzams, lai gan varbūt ne tik ātrā tempā.

Jūs Statoil koncernā esat atbildīgs par jauno enerģētikas risinājumu izstrādāšanu. Kā jūs kā sākotnējs Statoil Latvijas filiāles darbinieks esat nonācis pie šādiem pienākumiem?

Latvija Statoil es strādāju kopš 1994. gada. Tur strādājot, es arī pamazām nonācu pie biodegvielas, kas toreiz fosilās degvielas kompānijai bija ļoti netradicionāls solis. Sākām vērtēt, ko tas nozīmētu Latvijas situācijai un kādas iespējas te saskatāmas. Viens no nākamajiem karjeras soļiem man bija iesaistīšanās jauno enerģiju biznesā. Statoil tam ir izveidota īpaša nodaļa. Mans darbs ir saistīts ar jauno, interesanto šīs jomas biznesa iespēju meklēšanu.

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Statoil Fuel & Retail Rīgā vērs vaļā jaunu pakalpojumu centru Shared Service Centre, kas atbalstīs uzņēmuma pakalpojumus finanšu un kontroles un darbaspēka resursu jomās astoņās valstīs.

Rīga par viena no Statoil & Retail centra izveides pilsētām izvēlēta tās infrastruktūras, ekonomisku apsvērumu un cilvēku valodu zināšanu dēļ, norādīja jaunā centra vadītājs Mortens Kristensens (Morten Christensen). Viņš pibilda, ka šobrīd Statoil meklē vismaz simts jaunus darbiniekus.

Centra vadības komanda, kurā iesaistīti pieredzējuši Statoil Fuel & Retail un Latvija Statoil darbinieki, jau ir izveidota. Tāpat jau tiek izsludinātas pirmās vakances uz dažādiem centra amatiem.

Centra birojs atradīsies Rīgā, Duntes ielā 6, kur patlaban jau atrodas Latvija Statoil birojs un Statoil Fuel & Retail centrālais degvielas plānošanas centrs.

Saeima 22.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kas no šī gada 3.jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Tāpat ar grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši likumprojekta izstrādātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Likuma projekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.

Ceturtdien, 18.februārī, Vecrīgā tiks atklāts pirmais Statoil iepirkšanās veikals, informē kompānijas pārstāvji.

Veikals atradīsies Vaļņu ielā 11.

Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs iepriekš skaidroja, ka, līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tiks piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Pirmo Statoil iepirkšanās veikalu bez degvielas uzpildes iespējas Latvijā plāno atvērt Vecrīgā, Vaļņu ielā 11, nākamā gada janvārī vai februārī, aģentūru LETA informēja Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs.

Viņš skaidro, ka patlaban tiek sākta veikala plāna izveidošana un projekta apstiprināšana, tāpēc oficiāls atvēršanas datums vēl tiks precizēts.

Līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tikšot piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Igaunijas valdība plāno ieviest nodokli plastmasas iepakojumam, lai mudinātu iepakojuma ražotājus izvēlēties videi draudzīgākus materiālus, tomēr Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija (ETL) brīdina, ka tas izraisīs vēl krasāku pārtikas cenu pieaugumu.

Iepakojums pašlaik veido trešdaļu no visiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, savukārt trešdaļa no iepakojuma atkritumiem ir plastmasas iepakojums, liecina Igaunijas Vides ministrijas dati.

Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi 

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt...

Igaunija atpaliek gan no sadzīves atkritumu, gan plastmasas iepakojuma pārstrādāšanas mērķiem. Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam dalībvalstis pārstrādās vismaz pusi no plastmasas iepakojuma, bet Igaunijā pagaidām šis rādītājs ir 41%.

Ministrijas plāno situāciju uzlabot ar trim pasākumiem. Pirmkārt, plānots padarīt ērtāku šķirošanu, vairāk konteineru izvietojot cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Otrkārt, ar ES finansējumu paredzēts mudināt uzņēmējus investēt tehnoloģijās pārstrādes jaudu palielināšanai. Savukārt trešais pasākums paredz mudināt ražotājus izgatavot pārstrādei piemērotāku iepakojumu.

Vides ministrija nodevu par plastmasas iepakojumu ierosināja jau pirms diviem gadiem, tomēr kopā ar citu nodevu projektu tas neguva politisku atbalstu valdībā. Tomēr pašreizējās valdības rīcības plānā ir nodoklis plastmasai un iepakojumam. Plāns paredz, ka klimata ministrs Kristens Mihals ierosinājumus nodevām iesniegs septembrī.

Pirms diviem gadiem ministrija rosināja noteikt nodevu plastmasas iepakojumam, kas netiek pārstrādāts, tomēr tagad plānots, ka iepakojuma kompānijām jāmaksā nodeva par visu plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū.

Nodevas apmērs būtu atkarīgs no tā, cik viegli pārstrādājams ir plastmasas veids. Piemēram, PET un HDPE plastmasas ir vieglāk pārstrādājamas, nekā, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojumam izmantotā PVC.

Pirms diviem gadiem ierosinātā nodeva par plastmasu bija 370 eiro par tonnu, bet Igaunijas Vides ministrijā pieļauj, ka tagad nodeva varētu būt lielāka. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Lielbritānijā līdzīgas nodevas likme ir ap 450 eiro par tonnu.

Ieceri kritizē pārtikas rūpnieku asociācijas vadītāja Sirje Potisepa, kura uzstāj, ka Igaunijas kompānijas pašlaik nespēj apmaksāt plānoto iepakojuma nodevu, kas nozīmē, ka par to būs jāmaksā patērētājiem, kas vēl vairāk sadārdzinātu cenu pieaugumu pārtikas un dzērienu sektorā.

"Mūsu valdība ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti, jo valdības locekļiem un parlamenta deputātiem nauda, acīmredzot, aug kokos," paziņoja Potisepa, apšaubot, ka valdībai interesē Igaunijas iedzīvotāju iespējas izdzīvot.

Atkritumu pārstrādes pakalpojumu sniedzēja "Eesti Pakendiringlus" valdes loceklis Alders Harkmans informēja, ka valsts pašlaik ES maksā 11 miljonus eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu. Ja šo summu iegūtu no iepakojuma ražotājiem, viņaprāt, plastmasas iepakojuma cena veikalos dubultotos.

Potisepa no ETL informēja, ka iepakojums veido 20-80% no produkta cenas atkarībā no nepieciešamā iepakojuma daudzuma.

Viņa norādīja, ka valdība jau plāno pievienotās vērtības nodokļa celšanu no 20% līdz 22%, turklāt kaimiņvalstīs Somijā, Latvijā un Lietuvā tādas plastmasas iepakojuma nodevas nav, tādējādi Igaunijas pārtikas rūpniecības sektors vēl vairāk zaudēšot konkurētspēju.

Savukārt Igaunijas Plastmasas asociācijas (EPL) valdes priekšsēdētāja Pillerīna Lānemetsa pauda pārliecību, ka būtu pareizi piemērot nodevu ražotājiem atkarībā no plastmasas veida, tādējādi mudinot ražošanā izmantot labāk pārstrādājamus materiālus.

Vienlaikus viņa atzina, ka iepakojuma nomaiņu vieglāk iespējams veikt nozarēs, kas nav saistītas ar pārtikas produktiem. Tikmēr pārtikas rūpniecībā nav pieejamu alternatīvu plastmasai, kas ļautu saglabāt pārtikas svaigumu un nodrošināt ilgāku derīguma termiņu.

Neste pēta, kā nākotnē varētu izmantot plastmasas atkritumus kā fosilās pārstrādes procesa izejvielu. Šī attīstības projekta mērķis ir jau 2019. gadā sākt darbu pie rūpniecisku apmēru ražošanas izmēģinājumiem. Kompānijas mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt ikgadējo plastmasas atkritumu pārstrādes apjomu viena miljona tonnu apmērā.

«Mūsu mērķis ir kļūt par līderi mazoglekļa pārstrādes jomā un atbalstīt aprites ekonomikas izveidi, pateicoties inovatīvu risinājumu ieviešanai plastmasas atkritumu pārstrādes jomā,» norāda Mati Lehmuss (Matti Lehmus), Neste viceprezidents naftas produktu biznesa jautājumos.

Izmantojot plastmasas atkritumus kā izejvielu, tiek veicināta materiālu efektīva izlietošana, mazināta atkarība no naftas, kā arī samazināts CO2 pēdas nospiedums (carbon footprint).

Eiropā katru gadu gala patērētāji rada aptuveni 27 miljonus tonnu plastmasas atkritumu. Tikai aptuveni trešā daļa no šī apjoma šobrīd tiek vākta ar mērķi to pārstrādāt.

2018. gada janvārī Eiropas Savienība (ES) publicēja stratēģiju attiecībā uz plastmasas apriti ekonomikā. Tajā par vienu no mērķiem ir noteikts līdz 2030. gadam palielināt plastmasas pārstrādi un plastmasas iepakojuma atkārtotu izmantošanu. ES tiesību aktu kopums attiecībā uz atkritumiem paredz mainīt pārstrādes mērķi plastmasas iepakojuma pārstrādei, paaugstinot to līdz 50% 2025. gadā un līdz 55% 2030. gadā. «Lai sasniegtu ambiciozos ES plastmasas pārstrādes mērķus, ES noteikumos ir jāiekļauj gan ķīmiskā, gan mehāniskā pārstrāde,» norāda M. Lehmuss.

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādāties produktus un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildu izdevumiem.

Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu, balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.

Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski, lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika.

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Pēdējo 12 mēnešu laikā, Statoil stacijās izmalkoti 1.52 miljoni litru, kas satilptu 40 benzīna vedējos, aromātiskā dzēriena - salīdzinot ar tādu pašu laika periodu iepriekš, tas ir 5% vairāk.

Latvijā ik dienu dzirdams vārdu salikums "ekonomiskā krīze" un tiek publiskoti aizvien jauni dati par dažādu preču patēriņa kritumu, kafijas noietā vērojams pieaugums, Db informēja SIA Latvija Statoil sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens.

"Šie dati liecina, ka cilvēku aizņemtība un ikdienas steiga tikai pieaug un cilvēki pesimistisko ziņu ietekmē nav pārtraukuši rosīties. Kafija tonizē un paaugstinās darba spējas, uzlabo garastāvokli un gādā par darba spara pilnu dienas sākumu," saka Gatis Pavārs, SIA Latvija Statoil Iepirkumu un kategoriju attīstības daļas vadītājs. Vienlaikus G. Pavārs norāda, ka preču "kustība" Statoil veikalos liecina - cilvēki savos pirkumos kļūst līdzsvarotāki un izvēlas gudrāk. Preču izvēle vairs nav tik impulsīva un cilvēki vairāk, nekā agrāk, izvēlas akciju preces. "Es gan šīs izmaiņas vairāk saistu ar to, ka mūsu sabiedrībā sarūk patēriņa kults un sabiedrība vienkārši sāk nobriest," uzskata G. Pavārs. Noslēgumā G. Pavārs arī atzīmē, ka malkot kafiju no rītiem Statoil stacijās veicina arī fakts, ka jaunā veikala koncepcija ar kvalitatīviem expresso kafijas pupiņu aparātiem jau ieviesta gandrīz visā Statoil tīklā.

Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo ērtas iepirkšanās zīmolu Circle K, teikts paziņojumā presei.

Sākot ar 2016. gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijas Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks uzsākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais ērtas iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās esošos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Līdz pat 2010. gadam Statoil Fuel & Retail bija mazumtirdzniecības uzņēmums un daļa no naftas un gāzes ieguves kompānijas Statoil ASA.

2012. gadā mazumtirdzniecības uzņēmumu Statoil Fuel & Retail pārņēma viens no pasaules lielākajiem ērtas iepirkšanās un mazumtirdzniecības uzņēmumiem Alimentation Couche-Tard Inc. (Couche-Tard), un līdz ar uzņēmuma iegādāšanos tika iegūtas tiesības arī izmantot Statoil nosaukumu mazumtirdzniecībā līdz pat 2021. gadam.

Pirmajā Statoil iepirkšanās veikalā bez degvielas uzpildes iespējas Vecrīgā investēti vairāk nekā 100 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Plānots, ka līdzīgus veikalus uzņēmums varētu atklāt arī citās Rīgas vietās, šodien veikala atvēršanas pasākumā informēja kompānijas pārstāvji. Konkrēti plāni gan pagaidām netiek atklāti.

Kā skaidroja Statoil Fuel&Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone, no konkurences Vecrīgā uzņēmums nebaidās. Veikala sortiments būšot piemērots tieši steidzīgajiem kājāmgājējiem un riteņbraucējiem. Viņa atgādināja, ka pirms 20 gadiem Statoil sācis degvielas tirdzniecību Latvijā un patlaban sācis darboties jaunā nišā, kas esot «liels solis uz priekšu».

Veikalā tikšot piedāvāta kafija, hotdogi, uz vietas ceptas smalkmaizītes, kā arī saldējuma kokteiļi, svaigi spiestas sulas un dažādas ikdienas preces.

#Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Plānojam izveidot plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kurā no polietilēna un polipropilēna izstrādājumiem, tostarp plastmasas maisiņiem, plēvēm un cietās plastmasas iepakojuma, kas nav PET, tos atšķirojot no pārējiem atkritumiem, tiks ražotas plastmasas granulas. Rūpnīcas plānotā jauda tiek prognozēta 10 tūkst. tonnu gadā un tā atradīsies Rīgā,» DB stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņš norāda, ka darbi projekta realizācijai jau ir uzsākti un, ja nebūs neparedzētu aizkavēšanos, pirmās pārstrādātās plastmasas kravas no rūpnīcas varētu izbraukt 2019. gadā.

Statoil pārdošanas darījums kompāniju stiprinās vēl vairāk, komentējot ziņas par Norvēģijas degvielas tirdzniecības kompānijas Statoil Fuel & Retail pārdošanu kanādiešu veikalu ķēdei Alimetation Couche-Tard, pauda Statoil Eesti pārstāvji.

Couche-Trade ir ļoti spēcīgs spēlētājs savos tirgos, kas nodrošinās pamatnosacījumus arī turpmākai uzņēmuma izaugsmei, uzskata Kais Realo (Kai Realo), Statoil Fuel & Retail Eesti izpilddirektors, raksta BBN.

Jau vēstīts, ka darījums paredz 2,3 tūkst. degvielas uzpildes staciju pārdošanu par 1,4 miljardiem ASV dolāru.

Kanādas kompānija piedāvājusi maksāt 52,5% virs Statoil Fuel & Retail akcijas cenas, kāda tā bija noslēdzot vērtspapīru tirdzniecību otrdien. Statoil direktoru padome lēmusi rekomendēt akciju turētājiem šī darījuma akceptēšanu.

Degvielas tirdzniecības kompāniju Norvēģijas Statoil nolēmis pārdot, lai varētu vairāk uzmanības pievērst naftas ieguves pamatdarbībai un ražošanai. Norvēģijas Statoil pārdos savā īpašumā esošos 54% Statoil Fuel & Retail akciju.