Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Baltijā pirmdien, 2018. gada 22. janvārī, sākas pieteikšanās L`ORÉAL Baltic stipendijai Sievietēm zinātnē - piecas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro stipendiju par savu ieguldījumu zinātnē.

Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tiks piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņems doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei. Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas Sievietēm zinātnē īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 39 zinātnieces, kā arī pērn pirmo reizi stipendiju saņēma viena zinātniece no Lietuvas un viena no Igaunijas.

Lai gan sieviešu īpatsvars augstākajā izglītībā ik gadu pieaug, tikai 30% zinātnieku pasaulē ir sievietes, liecina UNESCO apkopotie dati.

Kā aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) konsultante Liene Krīvena, tikai vienā no piecām pasaules valstīm zinātnē tiek sasniegta dzimumu vienlīdzība, proti, 45% līdz 55% sieviešu zinātnieču īpatsvars, un Latvija ir viena no tām.

Saskaņā ar UNESCO datiem sieviešu īpatsvars zinātnieku kopskaitā Latvijā ir 51%. Arī Lietuvā tas ir 51%, bet Igaunijā - 43%.

UNESCO pētnieki skaidro, ka ļoti liels skaits sieviešu pēc izglītības iegūšanas karjeru neturpina, priekšroku dodot rūpēm par ģimeni. Piemēram, Zviedrijā, kur bakalaura studiju programmās sieviešu pārsvars ir 60%, to skaits turpmākās izglītības ieguvē būtiski sarūk un tikai 49% studē doktorantūrā, bet 36% turpina karjeru zinātnē.

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm - 6000 eiro vērtās stipendijas piektdien, 26.maijā saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Stipendiju saņēma trīs Latvijas zinātnieces – Renāte Ranka, Jekaterīna Ivanova un Marina Sokolova, kā arī Lietuvas zinātniece Urte Neniskyte un Els Heinsalu no Igaunijas.

Kādiem mērķiem stipendijas tika pasniegtas, skatiet raksta galerijā!

1998. gadā dibinātā L’Oréal – UNESCO programma Sievietēm zinātnē tika izveidota, lai izteiktu atzinību zinātniecēm un veicinātu sieviešu iesaisti zinātnē. Programmas ietvaros tiek apbalvotas sievietes zinātnē, kuru sasniegumi veicina zinātnes attīstību, sniedz lielu ieguldījumu sabiedrībā, kā arī atbalstu daudzsološām, jaunām sievietēm, kuras darbojas savas zinātnes disciplīnas sekmēšanā.

Stipendiju programma Sievietēm zinātnē Latvijā tika dibināta 2005. gadā. Trīspadsmit gadu laikā 41 talantīga, jauna sieviete zinātnē ieguvusi stipendiju, lai īstenotu daudzsološus pētnieciskos projektos.

Izvērtējot dienesta rīcībā esošo un publiski pieejamo informāciju, Izglītības kvalitātes dienests secinājis, ka mākslas doktora zinātniskā grāda piešķiršana Latvijas Universitātē (LU) nav bijusi tiesiska.

Latvijas Universitātei ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības filoloģijā, bet ne mākslas zinātnē, norāda dienests, uzsverot, ka LU nebija tiesīga izveidot apvienoto Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā apvienotās promocijas padomes pieņemtie lēmumi attiecībā uz doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē atzīstami par neleģitīmiem, norāda dienests.

LU apvienotās promocijas padome sastāvā bija iekļauti tikai divi zinātnieki (nepieciešami ir pieci), kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības mākslas zinātnes nozarē. Tāpat LU neesot bijusi tiesīga pieņemt pretendentu dokumentus mākslas doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. Izglītības kvalitātes dienests norāda, ka LU apvienotā promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu mākslas zinātnē un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanu. Turklāt atsevišķi noteiktie promocijas darbu recenzenti nebija attiecīgās zinātnes apakšnozares eksperti.

Zinātnē mēs novilksim strīpu un dabūsim patiesības mirkli par to, kas ir un kas nav kvalitatīvs, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, skaidrojot, ka Latvijas zinātnei jāskatās uz nišām.

LNT raidījumā 900 sekundes ministrs sacīja, ka jau aptuveni 20 gadus Latvijas zinātne kopumā nav mērīta, tāpēc mums ir gan laba, gan ļoti laba, pasaules līmeņa zinātne, kā arī mums ir štruntīga zinātne. Pēc Ķīļa domām, Latvija nevar skriet ar galvu sienā un doties tajā virzienā, kur jau ir masveida un kvalitatīva zinātne - Latvijas zinātnei būtu jāskatās nišu virzienā.

Atbildot uz jautājumu, kuras būtu Latvijas zinātnes priorotārās nozares, Ķīlis norādīja, ka patlaban ir noteikti trīs galvenie specializācijas virzieni, no kuriem ministrs minēja divus - dzīves zinātnes un materiālzinātne.

Ķīlis uzsvēra - ja mēs skaidri zinām, kuras no zinātnes jomām ir kvalitatīvas un perspektīvas, nav nepieciešamības visu finansējumu pa kripatiņai izdalīt visiem, tādējādi efektīvi izlietojot zinātnei paredzētods līdzekļus.

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Trešdien tika pasniegtas trīs L’Oreal stipenijdas Sievietēm zinātnē, un šoreiz tās piešķīra vienai dzīvības zinātņu un divām materiālzinātņu jomā strādājošām Latvijas zinātniecēm. Tostarp stipendija pasniegta jauna kaulu cementa izstrādei un Latvijas ābolu šķirņu veselīguma izpētei.

Stipendijas tika pasniegtas inženierzinātņu doktorei un Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošajai pētniecei Dagnijai Ločai, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta asistentei un RTU Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniecei inženierzinātņu maģistrei Ilzei Smelterei un Rīgas Stradiņa universitātes doktora studiju programmas Farmācija doktorantei un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas asistentei Elīnai Škaparei.

Stipendiju Sievietēm zinātnē D. Loča saņems tādu kalcija fosfātu kaulu cementu izstrādei, kuru izturība būs tuvāka dabīgajam kaulam, kuru struktūra veicinās kaulu atjaunošanos un kuri pakāpeniski organismā izdalīs nepieciešamos medikamentus, samazinot arī iekaisumu risku pēcoperācijas periodā.

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Rīgas Stradiņa universitātē šī gada novembra beigās noslēgsies ERAF projekts «Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās kapacitātes attīstība un veicināšana kopējā Eiropas pētniecības telpā», kas pirmo reizi pētniekiem nodrošinājis finansējumu projekta iesniegumu sagatavošanai dalībai ES pētniecības programmās. Līdz šim finansējums tiks piešķirts tikai jau apstiprinātu projektu īstenošanai nevis projekta izstrādei, kas prasa lielu darba un laika ieguldījumu.

Minētā projekta mērķis bija palielināt RSU zinātniskās kapacitātes attīstību un iesaisti Eiropas kopējā pētniecībā telpā veselības, sociālo un humanitāro zinātņu jomās, tādējādi veicinot RSU kā zinātniskās institūcijas atpazīstamību.

Projekts sastāvēja no četrām aktivitātēm, kas ietvēra projekta iesniegumu izstrādi ES pētniecības un inovācijas programmās, ar to sagatavošanu saistītos komandējumus, darba braucienus uz informatīvajām dienām, brokerage pasākumiem, tikšanām ar sadarbības partneriem, kā arī iespējas pieaicināt apmācībām ekspertus ar pieredzi ES pētniecības un inovāciju programmas projekta iesniegumu izstrādē un īstenošanā. Projekts deva iespēju arī RSU pētniekiem piedalīties Latvijas Prezidentūras laikā organizētajās IZM konferencēs “EuroNano Forum 2015” un 10. Baltijas jūras zinātnes konferencē.

Ja nerunājam par vienu periodu starp vēlēšanām, bet par attīstību gadu desmitu garumā, tieši investīcijas izglītībā un zinātnē ir tās, kas sniedz lielāko atdevi

Tā uzskata Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, sarunā ar DB akcentējot, ka sazobe ar lietišķajiem pētījumiem vienmēr ir bijusi aktuāla, lai arī universitāte ir vairāk uz teorētiskām un plaša spektra zināšanām orientēta. Tradicionāli šī sazobe no biznesa viedokļa labāk ieraugāma dabaszinātnēs, medicīnā, datorzinātnēs, inženierzinātnēs. Tomēr, pēc I. Muižnieka domām, tā nav mazāk svarīga arī humanitārajā un sociālajā jomā. Viņaprāt, tā ir naiva iedoma, ka tikai ar inženieriem vai dabaszinātnēm vien varēsim atrisināt sabiedrības problēmas. «Mēs jau negribam to vilcienu, kviešus vai raženo cūku pašus par sevi, gribam tos lietot, turklāt lietot tā, lai tas nestu kādu labumu ne tikai katram atsevišķi, bet arī sabiedrībai. No šī skatu punkta, vērtējot inženierzinātņu un dabaszinātņu pienesumu, humanitārais un sociālais atbalsts tām ir ārkārtīgi nepieciešams,» pamato I. Muižnieks.