Investīcijas pašvaldībās bieži vien tiek ieguldītas celiņos, soliņos un strūklakās. Tomēr, vispirms jānopelna nauda, lai to visu varētu uzturēt. Ja pašvaldībā nebūs darba vietu, tad nevienam soliņš vai izremontēts kultūras nams nebūs vajadzīgs, uzskata vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
«Realizētajiem projektiem pašvaldībās ir jādod pievienotā vērtība uzņēmējdarbībai. Es neesmu pret kultūras namiem un celiņiem, bet pirms tam pastāstiet, kā tas rada pievienoto vērtību novadā. Man ir sajūta, ka ir izdevies mainīt to veidu, kā pašvaldību vadītāji uz to skatās. Tas, manuprāt, ir ļoti liels sasniegums,» sarunā ar laikrakstu DB sacīja E. Sprūdžs.
Atbildot uz jautājumu, cik investoru lauku apvidos ir izdevies piesaistīt, ministrs sacīja, ka viņam šāda veida statistikas neesot, bet viņš domājot, ka zeme, kas dzied, un zilās govs tēls to neveicinot. «Tāpēc piedāvāju NAP2020 valsts attīstības vīziju- Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā - zaļākā valsts pasaulē,» intervijā sacīja E. Sprūdžs.
«Pasaulē jau sen ir noskaidrots, ka ilgtspējīga ekonomika ir vienīgais dzinējspēks uz priekšu. Neveidojas pretruna starp ekonomikas izrāvienu un zaļāko valsti pasaulē, jo to rada mūsu aizspriedumi. Videi draudzīga zaļā ekonomika nav pretrunā ar inovatīvu, mūsdienīgu ražošanu, kas dod maz izmešu,» norādīja ministrs.
Viņš piedāvā veidot vienotu klientu apkalpošanas centru (front office) visām valsts iestādēm, tiesa sākotnējā etapā netiks aptvertas visas valsts iestādes, jo vispirms tiks realizēts pilotprojekts, kurš plānots Latgales reģionā.
«Reforma nozīmē to, ka pakalpojumu sniegšanas funkcijas daudzās iestādēs tiktu apvienotas. Tas sniegtu iespēju iedzīvotājam vienā iestādē un vienā vietā saņemt visus pakalpojumus,» norāda ministrs. «Par konkrētiem piemēriem vēl pāragri runāt, bet lielākais izaicinājums, ko esmu nolēmis virzīt, ir tāds, ka vienotais klientu apkalpošanas centrs būtu gan attīstošajām, gan kontrolējošām institūcijām.»
Respektīvi, Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centrs būtu turpat, kur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Valsts reģionālās attīstības aģentūra vai vietējā uzņēmējdarbības attīstības aģentūra. Apvienotajai struktūrai, kas pēc būtības nebūtu jauna iestāde, būtu reģionālais vadītājs, kura pakļautībā strādātu, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta klientu apkalpošanas funkcija, kamēr politikas jomas kontrole paliktu attiecīgā resora paspārnē.
Tas, cik šādu vienotu centru būtu vajadzīgs, tiktu apzināts, ņemot vērā vairākus faktorus - iestāžu esošo izvietojumu, pakalpojumu pieejamību, e-pakalpojumu attīstību, bibliotēku tīklu.
Nākamais līmenis būtu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu savienošana.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.