Pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums SIA Rīgas ūdens (RŪ) plāno izsolē pārdot vēsturisko ūdenstorni Alīses ielā 4, Āgenskalnā.

Ūdenstornis celts 1910.-1911.gadā pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa projekta. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir torņa pirmpirkuma tiesības.

RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks pastāstīja, ka izlemts torni pārdot, jo tas jau ap 40 gadu nepilda ūdenstorņa funkcijas un šajā laikā uzņēmumam bijis vairāk kā apgrūtinājums, jo bija jāiegulda līdzekļi objekta kā valsts kultūras pieminekļa uzturēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pašlaik torņa telpas ir pilnībā atbrīvotas, un tās uzņēmuma darbībai nav nepieciešamas. RŪ saskaņojis torņa pārdošanas plānus ar attiecīgajām kultūras iestādēm un Rīgas pašvaldību.

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai, informē Rīgas domē.

Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu* ar kustību “Free Riga” par priekšizpētes veikšanu.

“Rīga ir 19. gadsimta industriālā mantojuma Eiropas un pasaules līmeņa lielpilsēta, kuras unikālie majestātiskie mantojuma objekti bieži ir nenovērtēti. Tie stāv aizslēgti un aiz žogiem, sabiedrība pievērš tiem uzmanību tikai tad, kad tie beidz savu eksistenci jaunbūvju labā vai arī lēni drūp kopā. Mēs ar kolēģiem bijām noskaņoti situāciju mainīt. Un ‘’Free Riga” nāca tieši laikā,” saka komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Darbs ir procesā un mēs vēl atgriezīsimies pie ūdenstorņu pastāvīgo risinājumu atrašanas.”

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) atsauks 30.aprīlī paredzēto vēsturiskā Alīses ielas ūdenstorņa Āgenskalnā izsoli, un nolemts veidot darba grupu, kas izstrādās ūdenstorņa izmantošanas koncepciju, lai tas nākotnē būtu pieejams sabiedrībai.

Izsole atsaukta, ņemot vērā sabiedrības un kultūras jomas pārstāvju lielo ieinteresētību par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa turpmāko izmantošanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī, lai nodrošinātu ūdenstorņa kā Rīgas pilsētas kultūrvides objekta saglabāšanu, ievērojot Rīgas attīstības programmā 2014. - 2020.gadam noteiktos uzstādījumus, informēja RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pēc tam, kad kļuva zināms par plānoto izsoli, sociālajos tīklos un dažādos forumos aizsākās plašas diskusijas par vēsturiskā torņa saglabāšanu, dažādas iniciatīvas izteica arī daudzi sabiedrībā plašāk pazīstami cilvēki. Publikācijas par tornim bija ne tikai tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī dažādos pēc privātas iniciatīvas veidotos interneta izdevumos un blogos.

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Preiļu uzņēmumu sarakstā akciju sabiedrība Preiļu siers apgrozījuma ziņā citiem ir tālu priekšā, tomēr tas nenozīmē, ka pilsētā pārējā uzņēmējdarbība būtu tikai piparbodīšu līmenī. Tiesa, par dažu uzņēmēju aktivitātēm citi nav pārāk apmierināti, vēsta laikraksts Diena.

A/s Preiļu siers pēdējā akcionāru sapulcē tika konstatēts, ka pērnais gads bijis trešais labākais uzņēmuma vēsturē. Pienu pārstrādei iepērk gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr uzņēmums plāno nodrošināties nākotnē, uzbūvējot kompleksu ar 400 govīm, laikrakstam stāstījis uzņēmuma vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Preiļu uzņēmēji atzunuši, ka profesionālās izglītības sistēma ir praktiski sagrauta un vairs nenodrošina kadrus, tie jāgatavo pašiem uz vietas. Ja J. Šņepsts par darbaroku trūkumu nesūdzas, tad Preiļos pazīstamā šūšanas uzņēmuma SIA Firma Jata vadītājs Vilhelms Veleckis Dienai atzinis, ka četras ražotnes Preiļos, Rēzeknē, Līvānos un Maltā lielā mērā izveidotas tāpēc, ka tikai Preiļos vien apmēram 150 šuvēju savākt nevar. Praktiski visa Firma Jata produkcija, galvenokārt darba specapģērbs, tiek ražota pēc ārvalstu firmu pasūtījuma.

Grafiskā dizaina aģentūras 3CUBA birojā savienots modernais minimālisms ar seniem priekšmetiem un dizaina elementiem

Uzņēmuma birojs iekārtots vairāk nekā simts gadus vecā Čiekurkalna ūdenstornī. 1912.gadā būvētā jūgendstila ēka ir 54 metrus augsta, tas ir lielākais Rīgas ūdenstornis, kuru gan jau desmitiem gadu neizmanto ūdensapgādes funkcijām.

Čiekurkalna vienā no pamanāmākajām celtnēm, kuru var dēvēt arī par šīs pilsētas daļas simbolu, lielākā daļa telpu ir tukšas un pamestas. Tikai divi stāvi ir izremontēti; vienā no tiem savu biroju izveidojusi kāda māksliniece un psihologs, bet otrā – dizaina aģentūra. «Gribēju biroju veidot kādā unikālā vietā un sākotnēji biju noskatījis Alises ielas ūdenstorni Pārdaugavā, bet nedabūju nepieciešamo atļauju no pašvaldību uzņēmuma Rīgas ūdens,» stāsta aģentūras īpašnieks Aleksandrs Ušakovs.

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Pašreizējā situācija rada gan problēmas, gan iespējas, bet izšķirošā nozīme ir spējai paredzēt notikumu gaitu.

Tā vienojās laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas investīciju attīstības aģentūru (LIAA) rīkotās konferences Kā strādāt pārmaiņu laikā Latgalē dalībnieki. Šī bija noslēdzošā reģionālā konference par godu straujāk augošajiem uzņēmumiem - Gazelēm. Pašreiz ir īstais laiks uzņēmumiem izvērtēt savas iespējas un tālākos attīstības virzienus, uzsvēra LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka. LIAA ne tikai administrē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieviešanu, bet tai ir arī tādi darbības virzieni kā eksporta un inovāciju veicināšana. «2009.gada pirmajā pusē uzņēmējiem būs pieejams riska kapitāla fonds, gan kredīti un garantijas no ES,» stāsta I.Kikjauka.

Kādreizējā Siguldas ūdenstornī, kurā atradās 100 kubikmetru liels ūdens rezervuārs, SIA Saltavots kopš 2014. gada izveidojis savu biroju.

Uzņēmuma direktors Jānis Gāga teic, ka ūdenstornī izveidot biroju bijusi viņa ideja. «Tornis iepriekš bija pamests un tajā sāka iemitināties pat bezpajumtnieki. Padzirdēju, ka par šo torni parādījusies ārvalstu investoru interese, tāpēc nolēmu, ka apsaimniekosim šo ēku paši,» atceras J.Gāga.

Ūdens rezervuārs tika demontēts un viena daļa tornim tika piebūvēta klāt. Biroja izveidē kopumā tika investēti 400 000 eiro, no tiem aptuveni 20 000 eiro izmaksāja lifts. Lai gan tornis ekspluatācijā nodots 1957. gadā, J.Gāgas ieskatā tas bijis labā stāvoklī gan no būvniecības, gan drošības viedokļa.

Projekts īstenots, piesaistot arhitektu Vari Rungēvicu, kura galvenais uzdevums bija ēku saplānot tā, lai tajā pietiktu vietas visiem 38 uzņēmuma darbiniekiem. Lai gan uzdevums nebija viegls, tomēr ir ieguldīts liels darbs un rezultāts ir sasniegts. «Apstākļi ir nesalīdzināmi ar to, kādos strādājām līdz šim, piemēram, iepriekšējās telpas bija 250 kvadrātmetru lielas, bet šīs - 400,» stāsta SIA «Saltavots» direktors.

Siguldas novada pašvaldība līdz 30.maijam aicina pieteikties interesentus, kuri vēlētos iznomāt divus neizmantotus Siguldas pilsētas ūdenstorņus, kā arī iznomāt pašvaldībai piederošu nelielu ēku pie Gūtmaņalas.

Siguldas pilsētā esošie ūdenstorņi jau ilgstoši netiek izmantoti un tos iespējams pielāgot citām funkcijām. Viens ūdenstornis atrodas Saules ielā 6, otrs – Gulbju ielā 8, Siguldā. Siguldā jau ir divi ūdenstorņi, kuri pielāgoti siguldiešu vajadzībām – gan Kultūras un mākslas telpa Siguldas Tornis, gan SIA Saltavots birojs.

Savukārt ēka pie Gūtmaņalas netiek izmantota jau vairākus gadus un to plānots iznomāt tūrisma pakalpojumu sniegšanai, ja kādam interesentam šāda iecere būs saistoša.

Plašāka informācija par pašvaldībai piederošajiem objektiem pieejama pie Teritorijas attīstības pārvaldes Telpiskās attīstības plānotājas Zanes Gateres pa tālruni 67800957.

Deviņu mēnešu laikā, kopš sākta Pārdaugavas vēsturiskās koka arhitektūras vidi papildinošā Melnsila kvartāla ēku atjaunošana, projektā pārdoti 65% dzīvokļu, un savus jaunos īpašniekus atraduši visi dzīvokļi pirmajā atjaunotajā ēkā Kristapa ielā 33.

2016. gada sākumā tika sākta divu koka ēku renovācija Melnsila kvartālā, kas atrodas starp Alīses ielas ūdenstorni un Kalnciema kvartālu (Melnsila un Kristapa ielas krustojumā). Plānots, ka projekta pirmā kārta durvis vērs 2017. gada decembrī.

3442 m² plašā pagalmā jaunu dzīvi sāks divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros kopā izvietoti 32 dzīvokļi.

Melnsila kvartāla trīsstāvu dzīvojamo ēku Kristapa ielā 33 un Melnsila ielā 14 pārbūve un atjaunošana tiek veikta saskaņā ar Diānas Zalānes projektu biroja izstrādāto projektu. Ēkas tiek siltinātas atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes normām, tiek izbūvētas mansarda terases un noliktavas telpas cokolstāvā, atjaunotas koplietošanas telpas, mainīti inženiertīkli un izveidoti jauni dzīvokļu plānojumi.

Šā gada janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā konstatēja marku blokus, kuri bija piesūcināti ar narkotisko vielu – LSD. Izmeklēšanas gaitā VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki Preiļos aizturēja trīs personu grupu, kas, izmantojot pasta sūtījumus no Holandes uz Preiļiem, nodarbojās ar LSD marku kontrabandu uz Latviju, kā arī audzēja marihuānu mājas apstākļos.

Veicot kratīšanas tika izņemts vairāk par 600 gramiem marihuānas, LSD markas, marihuānas audzēšanai izmantojami rīki un ierīces.

2016.gada 14.janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Holandes saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu), kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu saturu.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu 2016.gada 19.janvārī VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

Preiļos līdz nākamā gada pavasarim ir apturēta viesnīcas Preiļi darbība.

Samazinoties tūrisma plūsmai, arī viesnīcām ievērojami ir samazinājies klientu skaits, kas līdz ar to ietekmē to rentabilitāti. Izņēmums nav arī SIA Preiļu saimnieks viesnīca Preiļi, kurā ir iespējams izmitināt 33 viesus.

Viesnīcas Preiļi faktisko ieņēmumu un izdevumu analīze par 2009. gada 9 mēnešiem ir negatīva ( - 6048, 94 Ls). Viesnīcas uzturēšana radīja zaudējumus un, lai rastu risinājumu viesnīcas darbības nodrošināšanai, SIA Preiļu saimnieks vērsās pie Preiļu novada domes. Preiļu novada domes deputāti atteica piešķirt finansējumu viesnīcas Preiļi turpmākās darbības nodrošināšanai un nolēma šī jautājuma risināšanu novirzīt SIA Preiļu saimnieks valdei.

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Latgales biznesa inkubators Ideju Viesnīca saņēmis sadarbības piedāvājumu no inkubatora Idea Village Ņūorleānā, ASV.

Ideju Viesnīca, kurā patlaban darbojas gandrīz simts Latgales jauno uzņēmēju, saņems Ņūorleānas Idea Village biznesa inkubatora atbalstu darbinieku apmācīšanā un kompetences paaugstināšanā. Kā Db.lv atklāja Ideju Viesnīcas valdes loceklis Māris Igavens, iespējams Ņūorleānas biznesa inkubators dalīsies ne tikai pieredzē un cilvēku apmācīšanā, bet atbalstīs arī, piemēram, grāmatu un žurnālu piegādi inkubatora darbiniekiem.

Biznesa inkubatoru sadarbība notiks ekonomisko sakaru veicināšanas ietvaros.

«Latgalē ir zema ekonomiskā aktivitāte jeb, vienkārši izsakoties, šis ir depresīvs reģions, tādēļ uzņēmējdarbības veicināšana šeit ir ļoti svarīga,» norāda M. Igavens.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības uzņēmumam SIA Polteh, jaunu tirdzniecības telpu iegādei Preiļos, lai paplašinātu uzņēmuma darbību arī Latgales reģionā un varētu būt tuvāk saviem klientiem.

“Šobrīd uzņēmumam ir tirdzniecības vietas Jelgavā un Tukumā, tādēļ līdz šim mūsu galvenie klienti bija Kurzemes un Zemgales lauksaimnieki. Ar veikala atvēršanu Preiļos plānojam piesaistīt arī Latgales saimniecību īpašniekus. Polijā ražotā tehnika ir ļoti populāra mazo un vidējo saimniecību vidū, jo spēj izturēt nepieciešamo slodzi un ir salīdzinoši lētāka. Šī iemesla dēļ pārdošanas apjomi ir salīdzinoši stabili, un bieži lauksaimnieki mūsu tehniku var iegādāties arī bez struktūrfondu līdzfinansējuma,” saka SIA Polteh valdes priekšsēdētājs Raitis Penkevics.

Papildus lauksaimniecības tehnikas tirdzniecībai uzņēmums nodrošina arī spēkratu remontu un apkopi garantijas un pēc garantijas laikā. SIA Polteh piedāvājuma klāstā galvenokārt ir Polijā ražota tehnika, kas tirgū ir ļoti pieprasīta pieejamās cenas dēļ. Uzņēmums tirgo traktorus, piekabes, miglotājus, arklus, frēzes, siena, kartupeļu novākšanas u.c. lauksaimniecībā izmantojamo tehniku.

Noslēgusies pieteikšanās Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) stipendijām 3. – 4. klašu meitenēm programmēšanas pamatu apguvei. Jaunajā mācību gadā kopumā 100 meitenes bez maksas apmeklēs Learn IT programmēšanas nodarbības, kas tiks rīkotas pilsētās, kurās bija vislielākais interesentu skaits – Rīgā, Kuldīgā, Preiļos, Ogrē un Jelgavā.

«Sabiedrībā pastāv uzskats, ka programmēšana ir vairāk piemērota puišiem, bet, organizējot Learn IT nodarbības, esam novērojuši, ka meitenēm ir tikpat liela interese un aizrautība par tehnoloģijām kā puišiem, ir tikai nepieciešams viņas vairāk iedrošināt un parādīt, ka tas nav nemaz tik sarežģīti,» stāsta izglītības iniciatīvas Learn IT līdzdibinātāja Linda Sinka.

Programmēšanas nodarbībām tiks noformētas trīs grupas Rīgā un pa vienai grupai Kuldīgā, Preiļos, Ogrē un Jelgavā – pilsētās, kurās bijusi izteikti liela meiteņu interese par šiem kursiem. Katrā pilsētā kopumā norisināsies 8 nodarbības 2 mēnešu garumā. Šajā laikā meitenes iepazīsies ar modernām vizuālās programmēšas platformām, rakstīs savas pirmās programmas un mācīsies kontrolēt robotus. Apmācībām noslēdzoties, meitenes būs apguvušas programmēšanas pamatprincipus kā secība, cikli un funkcijas. Šo nodarbību mērķis galvenokārt ir sniegt ieskatu par programmēšanas radošo pusi un radīt izpratni par šīs zinātnes principiem mūsu ikdienas darbībās.

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Turpinot vietējās nozīmes maršrutu autobusu tarifu vienādošanu, no 2017.gada 1.februāra minimālā braukšanas maksa par 0,10 eiro pieaugs SIA Jēkabpils autobusu parks apkalpotajos maršrutos Preiļu un Līvānu teritorijā, informē Autotransporta direkcija.

Saskaņā ar tarifu vienādošanas koncepciju maksai par braucienu starp pirmajām pieturvietām reģionālās nozīmes attīstības centros, tostarp Līvānos un Preiļos, ir jāsastāda 0,50 eiro. Izlīdzinot autobusu tarifus, pasažieri visā Latvijā par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem, kā arī būs iespējams ieviest lojalitātes programmas.

Ņemot vērā, ka gan Preiļos, gan Līvānos vēsturiski minimālā braukšanas maksa jeb maksa par pirmajiem septiņiem brauciena kilometriem bijusi ļoti zema, pirmajā tarifu vienādošanas posmā tika ieviests starpposms, nosakot, ka pilnībā tie tiks izlīdzināti braukšanas maksas vienādošanas otrajā posmā. Tādējādi no 1.februāra Preiļu un Līvānu teritorijā minimālā braukšanas maksa pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,50 eiro. Savukārt pārējos abu novadu maršrutos, kas ir ārpus Preiļu un Līvānu teritorijas, biļetes cena paliks nemainīga.

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS "Virši-A" paplašina un modernizē savu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā, teikts kompānijas paziņojum biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā tiek veiktas investīcijas teju 6 miljonu EUR apmērā sešu staciju attīstībā – jaunas stacijas būvniecībai Olainē, trīs staciju pārbūvei, kas atrodas Rīgā un Zīlānos, kā arī divu jaunu “Virši” franšīzes staciju attīstībai Preiļos un Krāslavā, tādējādi stiprinot savas tirgus pozīcijas visā Latvijas teritorijā.

Sekojot līdzi autobraucēju ikdienas paradumiem un ceļa infrastruktūras attīstībai, šonedēļ tiek uzsākta jaunas pilna servisa degvielas uzpildes stacijas būvniecība Olainē, īpašumā "Ievalti", iepretim jau esošajai “Virši” stacijai. Jauno pilna servisa staciju plānots atklāt šī gada septembrī.

Savukārt, vērienīgi pārbūves darbi tiek veikti degvielas uzpildes stacijās Rīgā, Satekles ielā, Sarkandaugavā, Tvaika ielā, un Zīlānos, Zīlānu ielā, kas ir pilnībā nojauktas un vietā tiks celtas jaunas, energoefektīvas un jaunajiem standartiem atbilstošas stacijas, lai priecētu klientus ar mūsdienīgu telpu dizainu un pilnu pakalpojumu un servisa piedāvājumu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.