Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns devies uz Igauniju, lai apmeklētu Viru cietumu, jo, kā zināms,Latvijas pusei ir jāizvērtē, vai veidot savu būvprojektu jaunajam cietumam, vai arī iegādāties Igaunijas izstrādāto.

Pēc tieslietu ministra teiktā vizītes mērķis esot ne tikai jaunu cietumu būvniecība, bet arī cietumu reforma, kas padarīšot soda izpildes sistēmu efektīvāku un valstij ekonomiski izdevīgāku, jo samazināsies ieslodzīto skaits un izdevumi sodu izpildes sistēmas uzturēšanai ilgtermiņā.

Tieslietu ministrija ir ņēmumsi vērā Igaunijas pieredzi jauno cietumu būvniecībā izstrādājot Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Jāatgādina, ka Minitsru kabinets ir atbalstījis šo koncepciju, apstiprinot arī budžetu 55,49 milj. Ls apmērā jauna cietuma celtniecībai Olainē, kas varētu sākties 2015.gadā.

Igaunijā šobrīd ir četri cietumi - Murru un Harku apvienotais cietums, Tallinas, Tartu un Viru cietums. Tā rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas reforma, būtiski samazinot cietumu skaitu.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniegušas divas Latvijas kompānijas - Re&Re un UPB, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Kā atgādināja ministrijā, Liepājas cietums saskaņā ar likumu ir klasificēts kā valsts noslēpumu saturošs būvprojekts, tādēļ papildus pieredzei un finanšu rādītājiem kā viena no prasībām pretendentiem tika piemērots industriālās drošības sertifikāts, kas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas glabāšanas drošumu.

"Interese par Liepājas ieslodzījuma vietas iepirkumu bija ļoti liela. Bija interese arī no ārvalstīm, piemēram, no Īrijas un Lietuvas. Zinām, ka par konkursu interesējās arī starptautisku kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā. Pretendentiem, ņemot vērā projekta sarežģītības pakāpi, bija vairāki precizējoši jautājumi, lai varētu sagatavot iespējami kvalitatīvāku piedāvājumu. Esam gandarīti, ka iepirkuma pirmā daļa ir sekmīgi noslēgusies un esam saņēmuši divus nopietnus piedāvājumus. Tas norāda, ka iepirkuma konkursa nolikuma sagatavošana bijusi atbilstošā profesionālā līmenī," informēja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Agris Balodis.

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

Igaunijas Tieslietu ministrija valdībā iesniegusi ierosinājumus par trīs valsts cietumu nākotni, kas cita starpā paredz viena cietuma pārdošanu vai izīrēšanu citām valstīm.

Tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministre Līza Pakosta iesniegusi ierosinājumus par cietumu sistēmu, lai varētu samazināt tās izdevumus.

Ministre atzina, ka ir vairākas iespējas un valdībai jāizvēlas cietumu sistēmas attīstības virziens.

Iespēju vidū ir cietuma pārdošana ar tiesībām to pārveidot, piemēram, par sociālo mājokli vai pat viesnīcu, teica Pakosta. Viņa piebilda, ka cietumi daudzviet pasaulē nereti tiek pārveidoti par izglītības iestādēm vai viesnīcām.

Ieslodzījuma vietu iznomāšana Igaunijā varētu ļaut valstīm ar pārpildītām cietumu sistēmām, piemēram, Apvienotajā Karalistē, šeit izmitināt dažus savus ieslodzītos.

Cietumu sistēmas izdevumu samazinājums ir daļa no plašākiem valdības taupības pasākumu plāniem.

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

Kopā ar jaunākajiem «Nodokļu likumu komentāru 1. sējuma» papildinājumiem abonenti saņem arī īpaši sagatavotu vizuālu materiālu – domu karti «Nodokļi Latvijā». Domu karte veidota sadarbībā ar rokasgrāmatas autoru SIA «LAW & FINANCE ONLINE» un «Apvienību par godīgiem nodokļiem».

Šī jau ir otrā domu karte. Pirmā domu karte, kas tika veidota sadarbībā ar Apvienību par godīgiem nodokļiem ir «Riskanta darījumu partnera pazīmes» (iekļauta nodokļu komentāru 2. sējumā).

Kopš pirmās domu kartes publicēšanas esam saņēmuši daudz jautājumu par to. Būtiskākais jautājums – Kas tad ir domu karte?

Informācijas uztverei ir vairāki veidi. Par to visu detalizēti var lasīt gan zinātniskajā literatūrā, gan pētījumos, gan cita veida publikācijās. Šajā rakstā nav plānots iedziļināties zinātniskajos argumentos, bet gan vērst uzmanību tam, ka redze ir viens no uztveres kanāliem. Pētījumi liecina, ka ar redzes uztveri atmiņā labāk paliek vizuāli materiāli – attēli, grafiska informācija utt.

Muzeju naktī Karostas cietumu apmeklējuši vairāk nekā 1500 cilvēku, un interesentu skaits krietni pārsniedzis cietuma iespējas.

Šāda interese par Karostas cietumu bija liels pārsteigums pat pašiem cietuma darbiniekiem, apgalvo Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte. Lielākā daļa apmeklētāju bija liepājnieki. Karostas cietuma pirmajos darbības gados to visbiežāk apmeklēja ārzemju tūristi. Daudzi no tiem bija atbraukuši uz Liepāju tikai tādēļ, lai apskatītu Karostas cietumu, turpretī liepājnieki Karostas cietuma apmeklētāju vidū bija retums, stāsta M. Krafte. Karostas cietumā šogad nebija sagatavota nekāda īpaša Muzeja nakts programma, piedāvājot tūristiem domātu standarta apmeklējuma programmu. Apmeklētājiem bija iespēja noskatīties filmu Karosta, apskatīt cietumu, paviesoties padomju laika bufetē, ietērpties un nofotografēties dažādos militāros tērpos, uzzināt par jaunās sezonas piedāvājumiem.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu jaunā Liepājas cietuma pārprojektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai, kas paredz būvniecības apjomu samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējo būvprojektu, informē TNA.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, un to iecerēts pabeigt līdz 2023. gada 31. martam.

Valdība 2017. gada 8. septembra sēdē nolēma atlikt Liepājas cietuma būvniecības procesu līdz 2020. gadam. Lai samazinātu būvizmaksas, TNA kā konkursa organizētājs sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi vienojās par izmaiņām būvprojektā, kuras iespējams veikt, saglabājot ēkas funkcionalitātes, drošības un ekspluatācijas efektivitātes prasības.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle: «Ceram, ka Liepājas cietuma projekta apjomu pārskatīšana un design&build metodes izmantošana, apvienojot vienā iepirkumā projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, ļaus izvairīties no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā, gan arī nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu.»

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) darbinieku un arodbiedrības protesta akciju gadījumā var tikt apdraudēta sabiedrības drošība, intervijā Latvijas radio norāda IeVP vadītājs Visvaldis Puķīte.

Līdz ar to V.Puķīte neizslēdz, ka varētu atcelt rīkojumu par desmit dienu piespiedu bezalgas atvaļinājumu cietumu darbiniekiem. Patlaban IeVP un darbinieku arodbiedrība mēģinās vienoties, lai netiktu neapstādinātas cietumu funkciju izpilde. Tomēr tas vai lēmums par piespiedu atvaļinājumu tiks atcelts ir atkarīgs no tā, cik daudz būšot līdzekļu.

Tuvākajā laikā V.Puķīte tiksies un runās ar gan ar darbinieku arodbiedrību, gan valdību, lai atrastu papildus līdzekļus. Jāatgādina, ka lai IeVP pietiktu finanšu līdzekļu funkciju nodrošināšanai līdz šā gada beigām, 23.martā izdots rīkojums, kas paredz darbiniekiem desmit dienas doties piespiedu bezalgas atvaļinājumā.

Latvijā iecerētā jaunā cietuma projekts, kuru mūsu valsts iecerējusi pārņemt no Igaunijas, liek šaubīties, vai tas tiešām kalpos notiesāto integrācijai sabiedrībai, šādu viedokli paudis arhitekts, Rīgas domes kukuļdošanas lietā apsūdzētais Pēteris Strancis.

Strancis, kurš pēc četriem gadiem cietumā pirms diviem mēnešiem tika atbrīvots no ieslodzījuma, ticis pieaicināts par žurnāla Latvijas Architektūra jaunākā numura viesredaktoru un izdevumā aprakstījis Eiropas pieredzi cietumu būvniecībā. Strancis apskatījis divus jaunus cietumus Igaunijā, kā arī salīdzinoši nesen Austrijas pilsētā Lēbenē un Norvēģijas pilsētā Haldenā tapušās ieslodzījuma vietas.

Arhitekts atgādina, ka Latvijā tiek domāts celt jaunu cietumu, jo esošās ieslodzījuma vietas neatbilst Eiropas standartiem. Viņš uzsver, ka, ceļot jaunu cietumu, ļoti būtisks faktors ir ne tikai būves arhitektūra, bet arī progresīva pieeja ieslodzīto personu sociālajai rehabilitācijai un integrācijai.

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.

Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.

Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēta projekta «Rīteiropas vērtības» īstenošanu. Projekta ietvaros paredzēts stiprināt un ar jaunu saturu piepildīt reģionam būtiskus un tūristu iemīļotus kultūras pieminekļus sešās Latgales pašvaldībās, liecina Kultūras ministrijas mājaslapā pieejamā informācija.

Kopējās projekta izmaksas sastāda 6 454 280 eiro un tā laikā paredzēts atjaunot un attīstīt sešus valsts nozīmes kultūras pieminekļus, kuri atrodas populārākajā Latgales tūrisma maršruta lokā. Tādējādi, saglabājot autentiskumu un veidojot jaunus pakalpojumus katrā atsevišķajā objektā, projekta īstenotāji paredzējuši stiprināt Latgales kā tūrisma galamērķa pievilcību.

Daugavpils cietoksnī paredzēts atjaunot Inženierarsenālu – vienu no šobrīd vēl tukšajām cietokšņa ēkām – un izveidot tajā Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina muzeju.

Aglonas bazilikas tornī paredzēts izveidot apskates vietu, paverot apmeklētājiem skatu uz Ciriša ezera ainavu. Savukārt bazilikas telpās tiks mainītas nekvalitatīvās logu konstrukcijas, kas pašlaik nenodrošina atbilstošu iekšējo klimatu un bojā bazilikas sienu krāsojumus.

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Saeimā tiek izskatīts likumprojekts Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kurā ierosināts arī ieviest nežēlīgu sodu - īpašniekiem atņemt sliktā stāvoklī novestus valsts kultūras pieminekļus, informē laikraksts Neatkarīgā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis uzskata, ka, iespējams, pietiktu ar dažiem precedentiem, lai īpašnieku - tā dēvēto graustu miljonāru - attieksme mainītos uz labo pusi.

Arī pašlaik pret negodprātīgiem saimniekiem likumā ir paredzētas sankcijas, tomēr krietni maigākas - īpašumu var atsavināt, samaksājot kompensāciju īpašniekam. Tādējādi kultūras pieminekļa ieguvējs bez liekiem kreņķiem īpašumu var nolaist līdz kliņķim, lieki neriskējot, jo atsavināšanas gadījumā saņems kompensāciju.

Treknajos gados kultūras pieminekļu sargu bažas arī izraisījusi tendence uzpirkt sliktā stāvoklī esošos kultūras pieminekļus, kuri atrodas uz ienesīga zemesgabala. Ja nams uz tā nosvilst, zeme paliek.

TechChill Baltics trešo gadu pēc kārtas Rīgā pulcēs jauno tehnoloģiju uzņēmumus (start-up), tehnoloģiju interesentus, investorus un pieredzes bagātus spīkerus no dažādām pasaules valstīm. Pieteikšanās pasākumam ilgs līdz 3. februārim.

Konference notiks 13. februārī.

Šoreiz konferences tematika tiks veltīta tirgus iekarošanas stratēģijām – dienas kārtībā iekļautas mediju diskusijas, mārketinga un sabiedrisko attiecību profesionāļu prezentācijas, kā arī jau pazīstamu jauno tehnoloģiju uzņēmumu pieredzes stāsti.

Tāpat konferencē notiks «pitch» (īso prezentāciju) konkurss un vakara noslēguma svinības.

Daži no šī gada TechChill Baltics spīkeriem: Collette Ballou (Ballou PR), Shira Abel (Hunter&Bard), Mike Butcher (TechCrunch), Piers Ridyard (Nifty Drive).

TechChill Baltics organizē nodibinājums TechHub Riga, kas palīdz attīstīties un izveidot starptautiskus kontaktus tehnoloģiju start-up uzņēmumiem. Pirms konferences noteikošie pasākumi, piemēram, Lean Camp un Mini Seedcamp, tiek organizēti sadarbībā ar LIAA un AmCham.

Ja piepildīsies ideja, kuru novembrī izteica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) - jauna cietuma projektu nevis taisīt pašiem no nulles, bet gan pirkt no igauņiem -, ļoti iespējams, ka izdosies gan nodrošināt cietumniekiem cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus, tādējādi pārtraucot nemitīgo Latvijas zaudējumu straumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan ieslodzītos pienācīgi pāraudzināt, lai, iznākuši uz brīvām kājām, viņi pie vecā aroda uzreiz neķertos, raksta laikraksts Diena.

Pie šāda secinājuma laikraksts nācis, apmeklējot 2008. gadā atvērto Viru cietumu Igaunijā.

Tuvojoties Igaunijas ziemeļu pilsētai Jehvi, gaidījis pārsteigums - ēku komplekss no tālienes nav izskatījies pēc ieslodzījuma vietas. Gaumīgās ēkas par cietumu kļūstot vien tuvumā, ieraugot mūrus un restotos logus.

Izejot no administratīvās mājas uz ēku, kur atrodas skola, slimnīca un citas telpas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Diāna Kemmusa sacījusi: «Šī ir vienīgā vieta, kur darbiniekiem jāatrodas ārā.» Visas ēkas milzīgajā kompleksā ir savienotas ar gaiteņiem jeb galerijām. Šī ir viena no būtiskākajām iezīmēm, ar ko izceļas jaunuzceltais cietums, vēsta laikraksts.

Kamēr citur strādājošie savos maciņos, iespējams, izjūt skandinātās krīzes beigas, taupības josta joprojām cieši savilkta to profesiju pārstāvjiem, kuri par savu darbu jau gadiem saņem kritiski zemu atalgojumu. Vieni no tādiem ir Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki, kuri iepazinušies ar sava priekšnieka, ģenerāļa Visvalža Puķītes parakstītu rīkojumu, kurš nosaka, ka cietumsargi šogad var necerēt ne uz atvaļinājuma pabalstiem, ne prēmijām.

Tāpat netiek pieļauts arī virsstundu darbs, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

«Nezinām kā Saeimas deputātiem, bet mums krīze nav beigusies,» atzīst aptaujātie cietumu darbinieki, no kuriem daudziem puse no janvāra mēnešalgas būs jāatdod apkures rēķina apmaksai.

«Es jau gadu neskatos televīziju. Es gribu mierīgi gulēt. Man nepatīk, ka augstas valsts amatpersonas, tēlaini sakot, no ekrāna stāsta, ka ārā spīd saule, bet es pa logu redzu, ka līst lietus,» raidījumam saka Brasas cietuma inspektors Haralds Jurēvičs, kura galvenais uzdevums cietumā ir sekot, lai cietumnieki ievēro disciplīnu.

Ar acīm uzmanu ieslodzītos, bet domās bieži vien pārspriežu, kā apmaksāt visus rēķinus, kā izvilkt līdz nākamajai algai, atzīst inspektors, kurš algā saņem nepilnus 300 lati mēnesī, neskatoties uz to, ka darbā jārēķinās gan ar drošības riskiem, gan īpašo psiholoģisko gaisotni.

Zāļu ražotājs Grindeks bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā nākotnē plāno izveidot inovāciju centru,pastāstīja Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa.

Jaunais inovāciju centrs atradīsies teritorijā Krustpils ielā 63, Rīgā, ko uzņēmums iegādājās VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) jūlijā rīkotajā izsolē par 886 500 eiro.

Kļaviņa informēja, ka nākotnē iecerētajā inovāciju centrā atradīsies jaunas ražotnes, kurām nepieciešamas specifiskas vajadzības. Tostarp inovācijas centrā būs izveidotas laboratorijas un mūsdienīgs loģistikas punkts.

Kļaviņa papildināja, ka konkrētus plānus pāragri atklāt, taču tuvākajā laikā uzņēmums izstrādās detalizētu plānu inovāciju centra izveidei, teritorijas revitalizācijas plānu un nepieciešamo investīciju aprēķinus. Par inovācijas centra izveides plāniem uzņēmuma pārstāvji informēs tuvākajā laikā.

Vienu no dīvainākajām viesnīcām pasaulē - Karostas cietumu, šogad apmeklējuši tikpat daudz tūristu, cik pirms ekonomiskās krīzes.

Iepriekšējos gados apmeklētāju skaits cietumā bija ievērojami samazinājies, piemēram, pērn cietumu apmeklēja uz pusi mazāk cilvēku nekā 2006. un 2007.gadā, informē cietuma apsaimniekotāji - Karostas Glābšanas biedrība (KGB). Šogad statistiska ir iepriecinoša, jo apmeklētāju skaits atgriezies agrākajās robežās. Maijā Karostas cietumā pabijuši vairāk nekā 4000 apmeklētāju. Gandrīz trešdaļa no tiem apmeklēja cietuma rīkotos bezmaksas pasākumus – Muzeju nakti un Antīko automobiļu sezonas atklāšanu. Arī iepriekšējos šā gada mēnešos cietuma apmeklētāju skaits sasniedzis 2006. un 2007. gada līmeni. Jūnijā, kad apmeklētāju skaits arī sasniedzis pirmskrīzes līmeni, puse no visiem apmeklētājiem bijuši ārzemnieki.