Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

28 Latvijas start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju.

Jaunās organizācijas mērķi ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, savienot to ar pārējo pasauli, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā.

Šī esot pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem.

Oficiāli atklāta Latvijas start-up uzņēmumu asociācija.

30 Latvijas start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši nevalstisko organizāciju - Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija. Tās mērķis ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem.

IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.

Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.

Google un TechHub paziņo par globālo partnerību, paverot plašākas iespējas 700 ar TechHub saistītiem startup uzņēmumiem visā pasaulē, to skaitā Rīgā, informē TechHub.

Globālā tehnoloģiju uzņēmēju kopiena TechHub jau sadarbojas ar Google Londonā, Madridē un Varšavā. Google atbalsta TechHub darbu, lai palīdzētu simtiem tehnoloģiju uzņēmumiem attīstīt savu biznesu.

Tagad TechHub biedri Rīgā, Bukarestē un Bangalorā pirmo reizi iegūs piekļuvi programmām un atbalstam no Google, kas ietver Google mentorus, Google for Entrepreneurs starptautiskās demo dienas, GFE Exchange un Google Cloud Platform kredītus, atbilstot noteiktiem kritērijiem.

Davids Grunvalds, Google for Entrepreneurs EMEA partnerību vadītājs: «Mēs esam priecīgi paplašināt mūsu darbu ar TechHub, kas sniedzas tālāk kā GFE Campus tīkls, kura ietvaros mēs esam jau veiksmīgi sadarbojušies vairāku gadu gaitā. TechHub vērtības, kas vērstas uz kopienu, un viņu fokuss uz atbalstu startup uzņēmumiem ar izglītības un programmu palīdzību pilnībā sakrīt ar Google for Entrepreneurs mērķiem.»

Latvijas jauno tehnoloģiju uzņēmumu koprades telpas TechHub Riga pārceļas uz jaunām telpām Vecrīgā, netālu no Laimas pulksteņa. TechHub Riga valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā start-up kustība Latvijā ir «eksplodējusi», liekot paplašināt koprades telpu platību.

TechHub Riga, kas darbojas jau divus gadus, paplašinājies, valdē darbu uzsākot divu TechHub Riga tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem - Annai Andersonei no interneta dizaina platformas Froont un Mārim Daģim no digitālo maksājumu platformas Sellfy.

Db.lv bija iespēja viesoties jaunajās TechHub Riga telpās Kaļķu ielā 15. Iepriekšējās telpas Citadeles ielā tika pamestas, jo tajās kļuva par šauru, Db.lv stāstīja TechHub Riga pārstāvji. Jūs varat aplūkot jauno TechHub Riga telpu galerijā augstāk!

«Citadeles ielā mēs varējām uzaugt, paldies labsirdīgiem namatēviem Džerijam Virtam (Jerry Wirth) un Deividam Derūsam (David DeRousse), kas atvēlēja telpas par mums pieejamu cenu. Bet esam tās izauguši, un pirmās komandas jau drīz būs izaugušas un atradušas pašas savus birojus - tā kā tam jānotiek veiksmes gadījumos,» skaidroja Andris K. Bērziņš, TechHub Rīga līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Viņš arī norāda - «start-up kustība Rīgā un Latvijā ir burtiski eksplodējusi, un pieprasījums pēc telpām mums pārsniedza iespējas».

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?

Latvijas tehnoloģiju nozares un iesācējuzņēmēju jeb tā dēvēto start-up pārstāvji pulcējās pasākumā ArcticEvening.

ArcticEvening ir pasākumu sērija, kas pulcē start-up pārstāvjus «arktiskajā reģionā» jeb Ziemeļeiropā. Noslēdzošais pasākums gaidāms maijā Helsinkos.Līdzīgi pasākumi jau notikuši arī citās reģiona pilsētās, piemēram, Stokholmā, Tallinā, Helsinkos, Tamperē un citur.

Pasākuma rīkotāji norādījuši, ka pēdējā laika start-up norises Rīgā ir atstājušas vērā ņemamu iespaidu, tāpat priecē arī start-up piesaistīto investīciju apjoms, kā arī notikusī vietējā tehnoloģiju iesācējuzņēmumu konference Tech Chill Baltics. Patīkamu iespaidu atstājušas arī start-up koplietošanas telpas Rīgā. Db.lv jau rakstīja, ka jauno tehnoloģiju uzņēmumu koprades telpas Tech Hub Riga marta sākumā pārcēlās uz jaunām telpām Vecrīgā. TechHub Riga valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš iepriekš Db.lv atzina, ka pēdējo gadu laikā start-up kustība Latvijā ir «eksplodējusi», liekot paplašināt koprades telpu platību.

TechHub Riga telpās noritējušā konkursa Start Tel Aviv 2013 finālistu cīņā par labāko tika atzīts jaunais tehnoloģiju uzņēmums Fastr App. Uzvarētājs oktobrī dosies uz Telavivu piecu dienu mācību vizītē, iepazīsies ar valsts start-up vidi un tiksies ar Izraēlas biznesa ekspertiem un investoriem.

[Papildināts viss teksts]

Latvijā šāds konkurss notiek pirmo reizi, bet starptautiski – otro. Start Tel Aviv ir Izraēlas rīkotas starptautiskas sacensības, kas vienlaikus norisinās vairākās valstīs. Konkurss norisinās otro reizi, bet Latvija tajā piedalās pirmoreiz. Šogad konkurss notiek 13 valstīs, kuru uzvarētāji tiksies kopējā piecu dienu pieredzē, iepazīstot start-up ekosistēmu Telavivā.

Izraēlas vēstniecības un TechHub Riga rīkotajā īso prezentāciju konkursā piedalījās septiņi start-up – Roamer app, Infogr.am, Mewo, Fastr, Polyflint, Froont un Latte.

Latvijas start-up jeb jaunuzņēmumi piesaistījuši investīcijas vismaz 110 miljonu eiro apmērā, intervijā sacīja Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Viņa norādīja, ka šāda summa iegūstama no publiski pieejamās informācijas, jo par atsevišķu darījumu summām informācija netiek izpausta.

Igaunijas start-up uzņēmumi investīcijās piesaistījuši 330 miljonus eiro, bet lietuvieši - 140 miljonus eiro, atklāja Novicka. Latvijā ir 240 start-up uzņēmumi, Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs, bet Igaunijā ir apmēram 350 start-up uzņēmumi.

«Ar Lietuvu mums situācija ir diezgan līdzīga, un pašlaik aktīvi konkurējam, jo arī viņi ir kļuvuši aktīvi - gan valsts pusē, gan start-up komūnā,» sacīja Novicka. «Runājot par Igauniju, viņiem jau ir start-up uzņēmēji trīs paaudzēs.»

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Jūnijā gaidāmā divsimtgade kopš vienas no pasaules vēsturē visizdaudzinātākajām kaujām izraisījusi Vaterlo mazpilsētā drudžainu gatavošanos šīm svinībām, tās iedzīvotājiem cerot, ka tagad miegainajai Briseles priekšpilsētai izdosies «atgūt» savu nosaukumu, kas vairāk tiek asociēts ar vienu no Londonas dzelzceļa stacijām vai tiltiem, vai pat ar zviedru popgrupas ABBA dziesmu.

Kādreizējais zemkopju ciematiņš, kas atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Briseles un kurā šobrīd mīt 30 000 iedzīvotāju, pasaules vēsturē iegājis kā vieta, kur norisinājās pēdējā izcilā Francijas karavadoņa un imperatora Napoleona kauja, pēc kuras mūža nogali viņam nācās aizvadīt vientuļā nometinājumā nemīlīgajā Svētās Helēnas salā.

Taču, tuvojoties jūnija otrajā pusē gaidāmajām grandiozajām svinībām, no katra pilsētiņas veikala skatloga uz garāmgājējiem noraugās daudzi baltos zirdziņos sasēduši mazi Napoleoniņi vai imperatora ģīmetnes, kurās viņš attēlots tradicionālajā trīsstūrenē.

Pēc gadiem ilgas relatīvas aizmirstības Vaterlo, šķiet, beidzot iegūs Eiropā aizvien populārākā vēsturiskā tūrisma iecienīta galamērķa statusu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) pazeminājusi Grieķijas jau tā zemo kredītreitingu un norādījusi, ka valsts, visticamāk, piedzīvos maksātnespēju attiecībā uz savu komerciālo parādu nākamajos 12 mēnešos, ja nevienosies ar kreditoriem par glābšanas plānu.

S&P pazemināja Grieķijas kredītreitingu tālāk «atkritumu» teritorijā - no CCC+ uz CCC ar negatīvu nākotnes perspektīvu.

Komericalizācijas reaktors (CommercializationReactor), kurā uzņēmīgi cilvēki var meklēt gatavas idejas tehnoloģiju un zinātnes jomā jauna biznesa uzsākšanai, Latvijā bāzējies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka cilvēki šeit runā vairākās valodās, turklāt te ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Db.lv stāsta CommercializationReactor pārstāvis Deniss Belajevs.

«Zinātnieks tikai ļoti retos gadījumos var pārtapt par uzņēmēju, bet uzņēmīgs cilvēks atrodas ļoti tālu no tehnoloģijām, un abas puses šķir bezdibenis. Tiltu pāri to būvējam ar reaktora palīdzību. Turklāt reaktorā jaunos uzņēmējus pavada pieredzējis cilvēks, kas pilda pavadoņa lomu un palīdz jaunajiem,» stāsta D. Belajevs.

CommercializationReactor par vietu, kur regulāri notiek speciāli pasākumi, kuru laikā kopā tiek «savesti» uzņēmēji un zinātnieki, izvēlējies Rīgu, un drīzumā gaidāms reaktora septītais pasākums, kurā varētu piedalīties ap 200 – 250 dalībniekiem, kā arī vēl aptuveni 30 eksperti un zinātnieki. Latvija reaktora «mītnes» vietai izvēlēta, jo «uzņēmīgie cilvēki šeit prot gan krievu, gan angļu valodu, šeit ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Latvija atrodas Eiropas Savienībā un tai nav starptautisku tirdzniecības ierobežojumu, kā arī aktīvu atbalstu idejas īstenošanai sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA),» Db.lv skaidro D. Belajevs, valdes priekšsēdētājs biedrības Komercializācijas laboratorija cLab, kas darbojas CommercializationReactor ietvaros.

Igauņi māk labi sevi pozicionēt, lietuvieši vairāk vērsti uz iekšējo tirgu un vairāk raugās Polijas virzienā, bet latviešiem jābūt aktīvākiem, ar lielāku pašapziņu.

Maratona skriešana veicina veselīgu konkurenci, kur cilvēki var mācīties no citiem, pārbaudīt savu spēku robežu, lai nākamajā reizē uzlabotu rezultātus un sasniegumus, vienlaikus izbaudot skriešanas procesu. Līdzīgas paralēles varētu vilkt Baltijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Tāpēc DB apkopoja Latvijas IKT nozares ekspertu vērtējumu par tendencēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Lielākoties situācija ir pietiekami līdzīga, tomēr katrā valstī ir raksturojošās nianses un lietas, ko tā varētu mācīties no kaimiņiem. Pasaules mediju telpā ik pa laikam parādās ziņas par to, ka nelielā valsts Igaunija ir spējusi uzrādīt augstus sasniegumus IKT jomā, un inovācijas ir ieviestas dažādās sfērās. Igaunijas vārds pasaules telpā, protams, izskan ar Skype un aktīvu start up kustību. Jāuzsver, ka arī IT inkubators Tech Hub Riga ir devis pozitīvu stimulu Latvijas vārdam start up pasaules kartē.

Šogad jauno tehnoloģiju uzņēmumu kopā strādāšanas telpas TechHub papildinājuši vairāki jauni uzņēmumi, savukārt vecākie un veiksmīgākie savu pirmo «ligzdu» jau ir pametuši, verot vaļā paši savus birojus.

«TechHub ir pametušas lielākās un vecākās komandas. Datu vizualizācijas lietojumprogrammas uzņēmums Infogr.am ir izveidojis pats savas telpas, savukārt interneta dizaina platforma Froont, digitālo maksājumu platforma Sellfy un palīgs mājaslapas izstrādei Berta CMS ir izveidojuši savu kopdarbības telpu The Mill. Viņu vietā aktivi aicinām jaunus biedrus,» Db.lv stāstīja TechHub komunikāciju speciāliste Inese Mūrniece.

Šoreiz Db.lv piedāvā aplūkot, kādi uzņēmumi nākuši klāt TechHub Riga saimei. Klikšķiniet galerijā augstāk! , lai aplūkotu galeriju augstāk!

Noslēgusies IT un start-up konference TechChill Baltics 2015, kurā tika izteikti ekspertu padomi biznesa izaugsmē un vadībā, notika robotu cīņas un piču jeb biznesa ideju konkursa uzvarētāja Edurio apbalvošana, informē konferences rīkotāji.

TechChill Baltics Rīgā norisinājās pulcēja vairāk nekā 300 start-up, ekspertus, tehnoloģiju entuziastus, investorus, studentus un medijus no Baltijas, Skandināvijas, Lielbritānijas un ASV. Konferenci atklāja Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt TechChill Baltics īpašo viesu statusā bija Robotu Skolas robotizētie sumo cīkstoņi, kas ar panākumiem ir triumfējuši All Japan Robot-Sumo Tournament sacensībās Japānā. Tiešraidē konferenci skatījās ap 3000 interesentu.

Šogad konferences tēma bija start-up izaugsme (growth-hacking) un vadība, apkopojot ekspertu pieredzes stāstus un padomus, kā veicināt sava uzņēmuma attīstību. Akseleratora Techstars London vadītājs Džonatans Bredfords sniedza ieskatu stārtapu veiksmes pamatos, kā nozīmīgu uzsverot stārtapu elastīgumu, komandas spēcīgumu un tirgus pieprasījumu. Savukārt Džordžs Berkovskis, kādreizējais Hailo attīstītājs, ieteica start-up aizmirst par pēkšņiem vienas nakts veiksmes stāstiem un tā vietā sekmēt ilglaicīgu attīstību un produkta kvalitāti un nozīmību. Iespējas ir globālas un vienīgais, kas mūs attur, ir mūsu ambīcijas, norādīja Deivids Brauns, Ve Interactive vadītājs, iesakot pārvarēt bailes un doties iekarot starptautiskos tirgus jau pirmsākumos.

Līdz 15. maijam sievietes tehnoloģiju jaunuzņēmumu dibinātājas var pietiekties konkursā Start Tel Aviv 2016; uzvarētāja dosies pieredzes vizītē uz Telavivu

Jauno startup uzņēmumu konkurss Start Tel Aviv 2016 ir starptautisks pasākums, kura galvenie iniciatori un organizatori ir Izraēlas Ārlietu ministrija un Telavivas municipalitāte un kas šogad paralēli notiek 23 valstīs. Konkursa galvenā balva ir mācību un pieredzes apmaiņas brauciens uz jauno tehnoloģiju zemi Izraēlu un līdzdalība septembrī notiekošajā DLD Tel Aviv Innovation Festival 2016 (http://dldtelaviv.com/), kas ir starptautiska augsto tehnoloģiju tikšanās vieta simtiem startup uzņēmumu, riska kapitāla, biznesa eņģeļu un vadošajiem starptautiskajiem tehnoloģiju nozares līderiem ar iespēju satikt daudzsološus startup uzņēmumus, tehnoloģiju ekspertus, dizainerus, māksliniekus, zinātniekus un investorus kā no Izraēlas, tā arī visas pasaule, stāsta Jolanta Pelle, Izraēlas vēstniecības Ekonomisko sakaru nodaļas vadītāja.

«Tagad ir izdevīgākais brīdis mazām, strādīgām un gudrām komandām iekarot pasaules tirgus, vismaz informācijas tehnoloģiju jomā,» runājot par Latvijas start-up uzņēmumu izredzēm pasaulē, norādīja jauno tehnoloģiju uzņēmumu atbalstošās organizācijas TechHub Riga līdzdibinātājs un riska kapitāla uzņēmuma Creandum investīciju padomnieks Andris K. Bērziņš.

Jauno tehnoloģiju uzņēmēju iespējas veicina «mākoņa» pakalpojumu iespējas un tehnoloģiju globalizācija, viņš uzsver. «Komandām ir svarīgi atrast nišas, kurās tās var izcelties un pierādīt unikālas spējas piedāvāt ko jaunu – atšķirībā no vecā IT biznesa Latvijā, kurā galvenais bija atrast kādu sulīgu valsts pasūtījumu,» norāda A. K. Bērziņš.

Uzņēmēju attīstībai šķēršļus Latvijā var likt tas, ka patlaban agrā stadijā finansējums vēl ir grūti sasniedzams, jo pašlaik ir maz biznesa eņģeļu. Latvijā start-up vide ir maza un agrā attīstības fāzē, skaidroja TechHub Riga līdzdibinātājs, paužot cerību, ka IT jomā jaunās firmas nesīs eksporta ieņēmumus, dos darba vietas un attīstīs Latvijas vietu pasaulē. «Tikai jābūt pacietīgiem un mērķtiecīgiem, lai to sasniegtu,» norāda eksperts.

Pieteikšanās Start-up Akadēmijai ir pagarināta līdz 14.novembrim, informē pasākuma organizatori.

«Start-up Akadēmija ir lielisks veids, kā divu dienu laikā iegūt neatkārtojamu biznesa pieredzi! Komandas strādās plecu pie pleca ar pieredzējušiem mentoriem no Latvijas, Somijas un ASV, lai pilnveidotu savas idejas, piedalītos lekcijās un visbeidzot pičotu savus biznesa projektus investoriem,» skaidro TechHub Riga vadītāja Alise Lezdiņa. «Šobrīd esam saņēmuši jau 15 pieteikumus, un, redzot pastiprināto interesi par akadēmiju, nolēmām pagarināt pieteikšanās termiņu līdz 14.novembrim, lai atlasītu potenciāli veiksmīgākos startapus! Konkurss uz akadēmijas vietām ir liels, bet vēlamies sniegt iespēju pieteikties visiem, kas ar tehnoloģiju palīdzību vēlas uzlabot apkārtējo pasauli!»

Šā gada 28. un 29. novembrī Rīgā notiks globāls tehnoloģiju, dzīvesstila un start-up festivāls Digital Freedom Festival (DFF), kurā pulcēsies vairāk nekā 1000 tehnoloģiju un start-up uzņēmēji, eksperti, politikas veidotāji, investori un iedvesmojoši runātāji no visas pasaules.

Festivāla centrālā tēma būs digitālā revolūcija, tās ietekme uz biznesu, politiku un dzīvesstilu. Divu dienu garumā dalībnieki meklēs atbildes, kā sabiedrība, politikas veidotāji un uzņēmēji var labāk sadarboties un izmantot tehnoloģiju radītās priekšrocības. Start-up uzņēmēji varēs piedalīties izglītojošās meistarklasēs, start-up ideju (pitching) konkursā un prezentēt savus radītos produktus Expo, lai piesaistītu potenciālo klientu, investoru, darbinieku un starptautisko mediju uzmanību. Savukārt investori aicināti tikties ar daudzsološākajiem start-up un tehnoloģiju uzņēmumiem no Baltijas valstu reģiona, kā arī no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Ventspils tiesa atzinusi vēja parku attīstītāja SIA Winergy 35 miljonu darījumu ar Igaunijas sabiedrību Firepower par fiktīvu, informē Norvik banka, kura bija cēlusi prasību tiesā un lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu starp Winergy un Firepower noslēgto darījumu par ģeneratoru piegādi.

Tāpat Norvik banka bija lūgusi tiesu dzēst visas ķīlas un hipotēkas, kas nostiprinātas par labu Firepower. Firepower hipotēka pašlaik nostiprināta arī uz Winergy piederošo vēja parku. Bankas prasība apmierināta pilnā apmērā, informē Norvik banka.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka patiesībā iesaistīto personu mērķis nebija tiesisks darījums, bet gan maldināt citas personas. Šo pušu nolūks bija izvairīties no saistībām pret Norvik banku.

Norvik banka norāda, ka Ventspils tiesas par fiktīvu atzītais darījums pirmo reizi tika uzrādīts Winergy izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa plānā, lai tādējādi nebūtu tiesiskās aizsardzības plāns jāsaskaņo ar Winergy lielāko kreditoru Norvik banku. Lai gan pirkuma līgums starp Winergy un Firepower paredzēja 13 ģeneratoru piegādi 35 miljonu apmērā, kā nodrošinājumu šī darījuma izpildei Winergy ķīlā piešķīra vien Renault automašīnu.

Ekonomikas ministrija un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija Startin.LV parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par tālāko sadarbību jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā.

Ekonomiskās sistēmas transformācijas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā.

Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.