Latvijā iecerētā jaunā cietuma projekts, kuru mūsu valsts iecerējusi pārņemt no Igaunijas, liek šaubīties, vai tas tiešām kalpos notiesāto integrācijai sabiedrībai, šādu viedokli paudis arhitekts, Rīgas domes kukuļdošanas lietā apsūdzētais Pēteris Strancis.
Strancis, kurš pēc četriem gadiem cietumā pirms diviem mēnešiem tika atbrīvots no ieslodzījuma, ticis pieaicināts par žurnāla Latvijas Architektūra jaunākā numura viesredaktoru un izdevumā aprakstījis Eiropas pieredzi cietumu būvniecībā. Strancis apskatījis divus jaunus cietumus Igaunijā, kā arī salīdzinoši nesen Austrijas pilsētā Lēbenē un Norvēģijas pilsētā Haldenā tapušās ieslodzījuma vietas.
Arhitekts atgādina, ka Latvijā tiek domāts celt jaunu cietumu, jo esošās ieslodzījuma vietas neatbilst Eiropas standartiem. Viņš uzsver, ka, ceļot jaunu cietumu, ļoti būtisks faktors ir ne tikai būves arhitektūra, bet arī progresīva pieeja ieslodzīto personu sociālajai rehabilitācijai un integrācijai.
Aplūkojot minētos Eiropā nesen tapušos cietumus, Strancis secina, ka visas iestādes projektētas tā, lai ieslodzītie būtu pēc iespējas patstāvīgāki, bet viņu apsargāšanai nepieciešamais darbinieku skaits - pēc iespējas mazāks. «Ieslodzīto atgriešanās sabiedrībā, nevis atstumšana ir galvenais uzstādījums, un uz to ir vērsta visa sistēma,» raksta Strancis, «salīdzinot cietumus, ir redzama atšķirība funkcionālajās un vizuālajās kvalitātēs. Paradoksāli, bet senākais cietums Lēbenē šķiet mūsdienīgāks nekā jaunākie Igaunijā».
«Te rodas jautājums: vai tiešām Latvijai, plānojot jaunas ieslodzījuma vietas būvniecību, ir lietderīgi iegādāties «vakardienu», nevis pacensties, balstoties uz citu labāko pieredzi, izveidot savu labošanas iestāžu konceptu, kas palīdzētu ne tikai notiesāto integrācijai sabiedrībā, bet sniegtu arī būtisku resursu ietaupījumu,» atzīmē arhitekts.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 11.martā apmierināja aizstāvju lūgumus un no apcietinājuma atbrīvoja Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzēto bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu un viņa bijušo vietnieku Stranci.
Šajā krimināllietā pavisam ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.
Strancis pēc atbrīvošanas no apcietinājuma atzina, ka plāno turpināt darboties arhitektūras un plānošanas jomā.