Mežsaimniecība

Spēks sakņojas mežzinātnē


Māris Ķirsons,11.12.2013

Jaunākais izdevums

Jaunais laboratoriju korpuss ļauj mežzinātniekiem veikt pētījumus koku audzēšanā . Tie ļaus audzēt nākotnes ienākumus īpašniekiem un radīt kvalitatīvu izejvielu – apaļkoksnes – bāzi kokrūpniekiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava 1,15 milj. Ls (ar vienu milj. Ls lielu ES struktūrfondu atbalstu) vērtā jauno laboratoriju kompleksa nodošana ekspluatācijā ir pēdējo 30 gadu lielākā investīcija mežzinātnes infrastruktūrā. Uzbūvētie laboratoriju kompleksi nodrošinās fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanu meža selekcijas un ģenētikas, mežkopības, meža fitopatoloģijas un entomoloģijas, meža ekoloģijas, bioenerģijas un medību faunas menedžmenta jomā, radot jaunas zināšanas Latvijas mežu ražības, veselības un kvalitātes paaugstināšanai, tādējādi sekmējot visas meža nozares konkurētspējas palielināšanu. Latvija ir mežiem bagāta valsts, un mežsaimniecībā, kas ir kok­rūpniecības pamats, ir pieprasījums pēc zinātnieku pētījumiem.

Jaunas iespējas

Zinātnē ir būtiski divi vaļi – zinoši cilvēki un zinātniskajai darbībai nepieciešamā infrastruktūra, kur, iztrūkstot vienam, veidojas vakuums. Sava veida apburtais loks – nav zinātnieku, nav jēgas infrastruktūrai, nav zinātnei un pētniecībai vajadzīgās materiālās bāzes un infrastruktūras, nav arī pētnieku. Taču, kā atzīst Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons, apburtais loks ir pārrauts. «Valsts nozīmes pētniecības centru programmā īstenojusies jau 2008. gadā iecerētā mežzinātnes infrastruktūras attīstība. Pētniekiem jāpārceļas uz jaunajām telpām un jāsāk izmantot laboratoriju radītās iespējas,» viņš stāsta, izrādot ekspluatācijā nodoto laboratorijas kompleksu.

Mežzinātnei grūtākais laiks bijis deviņdesmito gadu sākums, strādājošo pētnieku skaits saruka līdz dažiem desmitiem. Pašlaik institūtā strādā 178 darbinieki. «Pēdējos gados bija akūti nepieciešamas telpas un iekārtas pētījumu paplašināšanai,» uzsver J. Jansons.

Viņš atgādina: lai nocirstu izaugušu mežu, daudz zināšanu nevajag, bet ļoti daudz intelekta, pētījumu un eksperimentu ir vajadzīgs, lai izaudzētu maksimāli vērtīgu jaunu mežu. «Kokrūpniecība sākas ar mežzinātni, lai arī tas varbūt skan pārsteidzoši,» norāda J. Jansons. Šobrīd visvairāk pētījumu ir saistīti ar skujkokiem un bērziem, pēc kuru sortimenta šobrīd ir vislielākais kokrūpnieku pieprasījums.

Dominē skujkoki

Viens no svarīgākajiem institūta uzdevumiem ir vērsts uz zināšanām par to, kāds mežs būs nākotnē. «Laboratoriju komplekss ar klimata regulēšanas iespējām ļaus modelēt Latvijas mežu augšanas apstākļus, kādi Latvijā varētu būt pēc gadu desmitiem,» skaidro J. Jansons. Viņš norāda, ka sagaidāmās klimata pārmaiņas netiek noliegtas. Aktuāls ir jautājums, kā tām pielāgosies meži, kādi tie būs, ja klimats Latvijā būs tāds kā pašlaik Vācijā (siltāks), bet augsne paliks tāda, kāda tā ir pašlaik. «Tā ir nezināma kombinācija, bet lēmums par mežu atjaunošanu jāpieņem šodien. Līdz šim zinātnieki izlīdzējās ar vienkāršām ledusskapja lieluma klimata kamerām, tagad būs iespēja šo vērienu paplašināt,» skaidro J. Jansons. Viņš rāda laboratorijas, kurās varēs simulēt klimata izmaiņu procesus. «Lēmumi meža īpašniekiem, ar ko atjaunot mežaudzes, ir jāpieņem jau tagad, kaut arī ražu varēs ievākt tikai pēc daudziem desmitiem gadu,» skaidro J. Jansons. Pētījumi galvenokārt saistīti ar skuju kokiem, bet tas nenozīmē, ka nepētām lapukokus. Padomju laiku «nezālēm», jo īpaši bērziem un apsēm, ir savas pētījumu programmas,» skaidro J. Jansons. Saistībā ar biomasas ieguvi institūta pētnieki nodarbojas arī ar ātraudzīgajiem kārkliem.

Multifunkcionāla daba

Silava ir uzticēti daudzi pienākumi, piemēram, nacionālais mežu monitorings un medību faunas monitorings. «Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur atļautas vilku medības, taču šāda atļauja panākta tikai ar pierādījumu bāzi, kuri iegūti, pateicoties Silavas pētniekiem, un bez šāda pierādījumu «bruņojuma» nez, vai tas būtu iespējams,» skaidro J. Jansons. Mežzinātnieki pēta arī oglekļa dioksīda piesaisti un rēķina valsts CO2 bilanci. «Nākotnē ceram uzbūvēt arī siltumnīcu kompleksu, kas ļautu īstenot pilnu pētījumu ciklu,» stāsta J. Jansons. Viņš cer, ka 2014.–2020. gada ES struktūrprogrammās būs stabila vieta vietējo resursu izpētei, kas ļaus šo ieceri īstenot. «Aptuveni loma milj. Ls,» tā uz jautājumu, cik tas varētu izmaksāt, atbild J. Jansons.

Līderis Baltijā

Lai arī Eiropā, jo īpaši Skandināvijā, mežzinātne ir ļoti spēcīgi attīstīta, tomēr tā ir orientēta uz attiecīgo valstu klimatiskajiem apstākļiem un arī šo valstu mežsaimnieku vajadzībām. «Pētījumi ir dārgi, tie ne vienmēr būs izmantojami Latvijas apstākļos,» tā uz jautājumu, vai Skandināvijas valstu mežzinātnieku pētījumus nav iespējas izmantot Latvijas mežsaimniekiem, atbild J. Jansons. Viņš arī norāda, ka ne Igaunijā, ne Lietuvā mežzinātnei pašlaik nav tādas infrastruktūras un arī zinātniskās kapacitātes, kāda ir Latvijā. «Ziemeļu kaimiņiem mežzinātne savulaik kļūdaini pievienota augstākajai mācību iestādei, savukārt Lietuvā nav tik labi organizēta un inovatīva meža nozare,» atšķirību skaidro J. Jansons. Viņš atzīst, ka svarīgs uzdevums ir zinātnisko pētījumu rezultātu ieviešana saimnieciski izmantojamos mežos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zinātne – attīstības dzinējspēks

Māris Ķirsons,12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Ilgtspējīgas mežsaimniecības formula

Māris Ķirsons,23.12.2022

Mežsaimnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Edgars Dupužs.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

  • Klimatneitralitāte un vides aizsardzības politiskie aspekti ekonomisko un zinātnisko jautājumu skatījumā
  • Baltijas jūras baseina valstu sadarbība klimatneitralitātes un vides prasību aspektā
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības ( ZIZIMM ) sektora specifika Eiropas kontekstā – tuvākās nākotnes perspektīvas
  • Pārdomātas un veiksmīgas dabas aizsardzības pozitīvie piemēri

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Selekcionēti stādi ražo vairāk un ļauj ražu iegūt ātrāk

Māris Ķirsons,04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stādot selekcionētus koku stādus, par 15–25% var iegūt lielāku koksnes krāju un vajadzīgs īsāks laiks, lai tie sasniegtu ciršanas izmēru.

To apliecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas iegūtie rezultāti. Selekcionētus koku stādus Latvijā lielākoties stāda valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži, privātmežu apsaimniekotāji šajā jomā būtiski atpaliek, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Valsts meža dienesta datiem, parasti agrāk izcirsto mežu atjauno tieši valsts mežu apsaimniekotājs. Saskaņā ar a/s Latvijas valsts meži datiem šogad iestādīti gandrīz 26 milj. stādu, kopumā apmežojot aptuveni 9000 ha.

Palielina meža vērtību

«Mūsdienās mežsaimniecībā īpaša nozīme ir prasmei izveidot un kopt ne tikai ražīgas, bet arī veselīgas un vitālas mežaudzes, kas spēj pielāgoties un pretoties klimata pārmaiņu izaicinājumiem, tostarp meža slimību un kaitēkļu ietekmei. Izmantojot selekcionētus koku stādus, uzņēmums ne tikai palielina apsaimniekotā meža vērtību, bet arī uzlabo tā veselību un samazina riskus, nodrošinot augošus ieņēmumus uzņēmumam un tā īpašniekam – valstij,» skaidro a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. No kokrūpniecības un visas tautsaimniecības viedokļa selekcionēto stādu izmantošana nākotnē dos vairāk koksnes, turklāt ar labāku kvalitāti – šie koki izaugs taisnāki, būs mazāk zaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku iemeslu – koku selekcijas, mežkopības, augsnes uzlabošanas, klimata izmaiņu – dēļ Latvijā koki aug ātrāk, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie kļūst garāki un resnāki, nekā tas notika pirms 50 – 70 gadiem, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījumi daudzu gadu garumā. Mežzinātnieki vairākus gadu desmitus parauglaukumos salīdzinājuši, kā apmērā un garumā pieņemas tie koku sugu īpatņi, kas mežā iesējušies, un tie, kuri gājuši cauri selekcijai – labāko indivīdu atlasei. Rezultāti pierāda selekcionēto stādu priekšrocības salīdzinājumā ar vidējo rezultātu audzēs, kuras atjaunojušās ar sēklām. Tas komplektā ar atbilstošu mežkopības praksi – stādīšanu, kopšanu – sniedz izredzes mežu īpašniekiem iegūt koksnes ražu mežā ievērojami ātrāk, nekā vedina domāt pašlaik valstī noteiktais ciršanas vecums konkrētai koku sugai. Vienlaikus tā būs iespēja kokrūpniekiem iegūt nepieciešamo apaļkoksni koksnes izstrādājumu ražošanai, tādējādi stiprinot vienas no Latvijas tautsaimniecības stūrkameņiem konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Izveido advokātu biroju apvienību Cobalt

Žanete Hāka,19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu advokātu biroji Raidla Lejiņš & Norcous Latvijā un Lietuvā un Lawin Igaunijā izveidojuši jaunu dinamisku advokātu biroju apvienību – Cobalt, informē Cobalt pārstāvji.

Vienlaicīgi darbību uzsāk Cobalt birojs Baltkrievijā.

Cobalt ir cieši integrēta advokātu biroju pārrobežu apvienība, kas sniedz juridiskos pakalpojumus Baltijā un Baltkrievijā.

Cobalt Latvijas biroja vadošā partnere Dace Silava-Tomsone norāda: «Ir īstais brīdis, lai mūsu vairāk nekā 20 gadus krāto pieredzi pārnestu jaunā līmenī. Pēdējos gados mēs novērojam straujas izmaiņas tajā, kā tiek praktizēta juridiskā profesija. Paaugstināta efektivitāte, zināšanu vadība, inovatīvu sistēmu un procesu izmantošana ir tas, ko šodien tirgus pieprasa arī no juridiskā atbalsta sniedzējiem.»

Cobalt birojus vadīs Martins Simovarts (Igaunijā), Dace Silava-Tomsone (Latvijā), Irmants Norkus (Lietuvā) un Darja Žuka (Baltkrievijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunajā medību sezonā atļauts nomedīt 250 vilkus

Žanete Hāka,28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

COBALT un BORENIUS izveido lielāko advokātu biroju

Dienas Bizness,23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot lielāko advokātu biroju apvienību reģionā, no nākamā gada 1. janvāra kopā sāks strādāt divu vadošu advokātu biroju – COBALT (Latvijā iepriekš - Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius – komandas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā. Pēc apvienošanās jaunajā apvienībā visā reģionā praktizēs vairāk nekā 180 advokātu un juristu, un tā turpinās darbu, izmantojot COBALT zīmolu, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijas biroja 50 advokātu un juristu komandu vadīs Dace Silava-Tomsone un Lauris Liepa. Abu biroju pārstāvji kā galveno apvienošanās ieguvumu redz iespēju klientiem nodrošināt vēl lielāku pievienoto vērtību lietu risināšanā. Tas saistīts gan ar reģiona vadošo advokātu plašo pieredzi, gan iespēju biroja juridiskajam personālam daudz dziļāk specializēties konkrētās tiesību nozarēs.

Latvijas COBALT birojā strādās 8 partneri - Dace Silava-Tomsone, Ģirts Lejiņš, Guntars Zīle, Ingrīda Kariņa-Bērziņa un Toms Šulmanis no COBALT, un Lauris Liepa, Indriķis Liepa un Gatis Flinters, kuri līdz šim praktizēja Borenius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta ar foto - Iestādītas priedes, kas «mazbērniem nesīs zeltu»

Lelde Petrāne,08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 8.maijā, norisinājās ģenētiski augstvērtīga jeb pārākās pakāpes priežu meža stādīšana SIA Rīgas meži Gaujas mežniecības Garkalnes iecirkņa 30. kvartālā 1,2 hektāru platībā. Šāda audze Pierīgas mežos stādīta pirmo reizi, informēja SIA Rīgas meži Mežsaimniecības daļas meža atjaunošanas galvenā speciāliste Anda Vilciņa.

Ģenētiski augstvērtīgie priežu stādi iegūti ilggadējas selekcijas rezultātā. 2005.gadā Rīgas mežu kokaudzētavā Norupe Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošā pētnieka Imanta Silava vadībā tika ierīkota augstākās pakāpes priežu sēklu plantācija 5 hektāru platībā.

Plantācija toreiz tika veidota no trim labākajām Latvijas priežu populācijām - Misas, Smiltenes un Baldones (Zvirgzdes). Plantācijas ierīkošanā pirmo reizi Latvijas meža selekcijas vēsturē izmantoti otrās paaudzes ģenētiski augstvērtīgāko priežu pēcnācēji.

2012.gadā no plantācijas tika iegūta pirmā sēklu raža, savukārt pērn kokaudzētavā Norupe no šīm sēklām izaudzēti pirmie 10 000 ietvarstādi. Gandrīz puse no tiem - 4 200 - šodien tika iestādīti augsnē sagatavotās vagās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Mežos sapūšanai pamesti miljardiem eiro

Māris Ķirsons,09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atmirušās koksnes apjomiem Latvijā un citās valstīs, kā arī iemesliem, kāpēc šādas koksnes apjoms Latvijā ir tik liels un ko varētu darīt, lai šo resursu izmantotu tautsaimniecībā, diskutē Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" meža prognožu sistēmas vadītājs Guntars Šņepsts, Latvijas lielākā Meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs, meža īpašnieks Grigorijs Rozentāls, Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Daiga Zute.

Video fragmenti:

00:00:45 Cik daudz koknes sapūst Latvijas mežos?

00:01:30 Cik daudz koksnes sapūst citās Eiropas valstīs

00:02:11 Kāpēc Latvijas mežos apmirušās koksnes apjomi vairākkārtīgi pārsniedz Somijas un Zviedrijas mežos atmirušās koksnes daudzumus?

00:11:35 Vai šo koksni var izmantot tautsaimniecībā?

00:15:06 Kā koksnes sapūšana ietekmē CO2 izmešus?

00:21:53 Kas ietekmē atmirušas koksnes daudzumu Latvijā?

00:31:01 Vai koksnes sapūdēšana meža nav nesaimnieciskuma pazīmē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jaunizveidots uzņēmums piedāvā kompensēt radīto CO2 izmešu daudzumu

Lelde Petrāne,30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidots pašmāju uzņēmums «Not Hot Environmental Solutions» piedāvā privātpersonām un uzņēmumiem pievērsties oglekļa dioksīda (CO2) neitrālam dzīvesveidam, šādi iesaistoties cīņā pret klimata pārmaiņām. Pakalpojums paredz iespēju tiešsaistē vai mobilajā lietotnē ar kalkulatoru aprēķināt personas vai uzņēmuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi (CO2 izmešu daudzumu) un to likvidēt, par noteiktu samaksu iestādot attiecīgu skaitu koku.

Pakalpojuma izstrādē piecu gadu laikā ieguldīti aptuveni 500 tūkstoši eiro, kas izlietoti mājaslapas, mobilās lietotnes un kalkulatora mehānisma izveidē. Dibinot uzņēmumu, iegādāta arī mežsaimniecībai piemērota zeme vairāk nekā 300 ha apjomā, kur turpmāk tiks veidotas jaunaudzes.

Uzņēmuma idejas autori ir Māris Simanovičs un vācu uzņēmējs Maikls Brokmans (Michael Brockmann). Strādājot pie pakalpojuma izveides, notikusi sadarbība ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu «Silava», izstrādājot optimālu zemes apstādīšanas modeli un izkalkulējot CO2 piesaisti bērzu audzēm to dzīves cikla laikā.

«Globālā mērogā tiek plaši runāts par planētas sasilšanu un pieaugošo CO2 koncentrāciju atmosfērā. CO2 izmešus rada procesi, bez kuriem ikdienā grūti iztikt – gan rūpniecība, gan satiksme, gan jo īpaši – elektroenerģijas patēriņš. Koku stādīšana jau vēsturiski ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no CO2 izmešu uzkrāšanās atmosfērā,» skaidro M. Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne,04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes izmantošanas politikai tuvāko gadu laikā jāpiedzīvo būtiskas pārmaiņas saistībā ar virzību uz klimata neitralitātes mērķa sasniegšanu – samazinot siltumnīcu gāzu emisijas, kā arī palielinot CO2 piesaisti.

Šādu prognozi izsaka Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošie pētnieki Jurģis Jansons (arī direktors) un Andis Lazdiņš. Viņi atzīst, ka Latvijas un visas Eiropas Savienības izvirzītie mērķi par CO2 emisiju samazināšanu un jo īpaši to piesaistes palielināšanu zemes sektorā ir grūti īstenojami. “Latvijai jau līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 17%, ko daļēji var risināt arī ar CO2 piesaistes palielināšanu, taču mežā piecu gadu termiņš ir pārāk īss, lai sasniegtu kaut kādus vērā ņemamus rezultātus,” skaidro A. Lazdiņš.

Viņš arī atzīst, ka meži tiek uztverti kā CO2 piesaistītāji, kas varētu kompensēt lauksaimniecības radītos izmešus, tomēr realitātē tas nav īstenojams, jo mežsaimniecībā piecu gadu termiņš ir ļoti īss — dažu gadu laikā koks (mežaudze) nevar izaugt — tam nepieciešamas vairākas desmitgades. “Ja 1990. gadā meži kopā ar koksnes produktiem Latvijā piesaistīja 12 milj. t CO2 ekvivalenta, tad 30 gadu vēlāk 2022. gadā vairs tikai 1 milj. t CO2 ekvivalenta. Kāpēc? Vispirms tāpēc, ka šajā laikā ir daudz kas mainījies, arī tāpēc, ka pēc Valsts meža dienesta datiem pirms 34 gadiem ik gadu ciršanas apjoms bija 3,5- 4,5 milj. m3, bet pēdējos gados tas pēc Latvijas nacionālā meža monitoringa datiem ir sasniedzis 20 milj. m3, turklāt tolaik ciršana pārsvarā notika valsts mežos, bet pārējos mežos apaļkoksnes produktu ražošana notika minimālā apmērā, jo notika īpašumtiesību transformācija, un vienlaikus mežaudzes kļuva vecākas, bet daļa vienkārši gāja bojā – nomira gluži tāpat kā veci, savu mūžu nodzīvojuši cilvēki,” skaidro A. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Izglītība un pētniecība – ceļš uz jaunām zināšanām un tehnoloģijām

Māris Ķirsons,11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un to ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Video saturs:

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons

00:00:00 – 00:01:25 Kāda ir zinātnes un pētniecības ietekme uz mežsaimniecību?

00:01:26 – 00:04:30 Ko no zinātnes un pētniecības iegūst mežsaimnieki, koksnes pārstrādātāji un sabiedrība kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības priekšnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.

Konferences laiks: 11.00 – 17.30

Skaties pilnekrānā šeit.

Programma:

11.00 – 11.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA | EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNĀ VIDES POLITIKA – TĀS ĪSTENOŠANAS OPTIMĀLĀKIE RISINĀJUMI

11.15 – 11.40 Jaunā Eiropas Savienības vides politika un Latvijas zemes izmantošanas nozaru izaugsmes prognozes

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mizgrauža bojājumu ierobežošanai ārkārtējo situāciju izsludinās 230 pagastos

Db.lv,28.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Augstskolām kapacitātes un studiju vides stiprināšanai būs pieejami 135 miljoni eiro

Žanete Hāka,17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons,22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieprasījums pasaulē pēc Latvijas kūdras aug - izmantosim to, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus un attīstītu ekonomiku!

Uldis Ameriks, kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs,05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, kad notiek valsts budžeta veidošana un trūkstošo līdzekļu meklēšana nodokļu reformā, laikā, kad ekonomika neuzrāda strauju izaugsmi un valsts saskaras ar nopietniem iekšējās un ārējās drošības izaicinājumiem līdzās pārējām sabiedrības akūtajām vajadzībām, vēlos izcelt tos resursus, kas mūsu valstij ir plaši pieejami, lai palielinātu ieņēmumus budžetā, attīstītu ekonomiku un audzētu valsts labklājību, – kūdras ieguves un pārstrādes nozari.

Vai Latvijai ir daudz visā pasaulē pieprasītu eksporta produktu, pēc kuriem pieprasījums gadu no gada aug un kas nodrošina līdz 300 miljoniem eiro eksporta ieņēmumu gadā? Tādi ir kūdras substrāti dārzkopībai – veselīgas pārtikas, koku un dekoratīvo stādu audzēšanai.

Vai izmantosim potenciālu?

Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā – 10% no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, un, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kūdras apjoms ik gadu aug – šobrīd Latvijā uzkrājies aptuveni 1,7 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais dabīgais pieaugums sasniedz 1,6 miljonus tonnu.

Kāda būs kūdras nākotne?  

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas....

Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati rāda, ka kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir pirmajā vietā pasaulē, 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%. Jau tagad 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ir Latvijā iegūta. Un tas sasniegts, kūdru iegūstot tikai 0,4% no kopējās Latvijas teritorijas jeb apmēram Varakļānu novada platībā! Tas ir milzīgs dabas resurss un milzīgs potenciāls valsts labklājības veidošanai, budžeta ieņēmumu palielināšanai. Mums nav naftas, bet mums ir kūdra, turklāt ne fosils, bet lēni atjaunīgs, tātad zaļš resurss!

Diemžēl pēdējos gados Eiropā arvien agresīvāks kļūst zaļo organizāciju lobijs par dārzkopības kūdras ieguves un izmantošanas pilnīgu pārtraukšanu līdz 2050. gadam, argumentējot to ar ietekmi uz dabu un klimatu. Tas atstāj būtisku ietekmi arī uz ES regulējumiem un politiskajām diskusijām par dārzkopības kūdras nozares ierobežošanu un pat pārtraukšanu ilgtermiņā (piemēram, Taksonomijas regulējums, kas paredz ierobežot finanšu resursu pieejamību kūdras produktiem u. c.). Jāatgādina, ka, “pateicoties” Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulējumam, Latvija jau ir atteikusies no enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas no 2030. gada, šobrīd visi spēki jāvelta dārzkopības kūdras attīstībai, jārada jauni produkti uz kūdras bāzes, kas dotu vēl lielāku pievienoto vērtību.Latvijai ir stingri jāiestājas par valstī pieejamo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas un labklājības celšanai, aizstāvot dārzkopības kūdras nozari kā nacionāli nozīmīgu, eksportējošu nozari, kas dod ieņēmumus budžetā. Vajadzīga valsts sniegtā drošība, lai attīstītu nozari nākotnē.

Kūdra rada būtisku pienesumu ekonomikai

Kūdras nozares devumu ekonomikai, valsts budžetam parādīšu ar viena uzņēmuma piemēru – manis vadītais kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” darbojas jau 30. gadu. Neskatoties uz ekonomikas lēno attīstību valstī un dažādām krīzēm pēdējos gados – pandēmiju un Krievijas izvērsto karu Ukrainā –, uzņēmums stabili attīstās un palielina ražošanas apjomus, eksportē produktus uz vairāk nekā 40 valstīm un pastāvīgi apgūst jaunus eksporta tirgus. Apgrozījums šogad pārsniegs 30 miljonus eiro, bet valstij samaksāto nodokļu apjoms gadu no gada aug, un šogad prognozēts, ka tas pārsniegs 5 miljonus eiro. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 300 vietējo cilvēku Latvijas reģionos ar vidējo bruto algu 2400 eiro, kas ir par 50% augstāka nekā vidēji valstī, turklāt darbinieku skaits reģionos ik gadu aug. Kūdras ieguvi veicam uzņēmumam piederošos purvos 1751 hektāra platībā Jelgavas novadā un no valsts nomātā zemē 308 hektāru platībā Augšdaugavas novadā, vidēji gadā iegūstot ap 110 tūkstošiem tonnu kūdras. Un tas notiek, neprasot un nesaņemot no valsts atbalsta maksājumus vai nodokļu atlaides. Šis ir tikai viena uzņēmuma piemērs no visas kūdras ieguves nozares, kurā strādā vairāk nekā 60 uzņēmumu. Kopējie Latvijas kūdras nozares radītie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā gadā sasniedz 20 miljonus eiro, kopējais nodarbināto skaits pārsniedz 3000 cilvēku valsts reģionos.

Plaši pieejams kūdras resurss

Lai saprastu kopējo situāciju kūdras nozarē Latvijā, vērtīgi pievērst uzmanību dažiem faktiem:

  • 10% no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, bet kūdras ieguve notiek tikai 0,4% (!) no Latvijas platības – kūdras ieguves licenču platība ir 25 731 hektārs;
  • Latvija ir 7. vietā pasaulē pēc kūdras atradņu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā;
  • Kopējais kūdras apjoms Latvijā ap 1,7 miljardi tonnu gandrīz 5799 atradnēs;
  • Kūdras apjoms ik gadu dabiskos purvos, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, pieaug par vidēji 1–4 mm jeb 1,6 miljoniem tonnu gadā. Visi nozares uzņēmumi kopā gadā iegūst vidēji 1,2 miljonus tonnu kūdras. Tādējādi kūdras resursa neto pieaugums gadā ir 0,4 miljoni tonnu – kūdra ir lēni atjaunīgs, nevis fosils resurss;
  • 40,13% jeb 204 307 hektāri no kūdras atradņu teritorijas pārklājas ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, kur kūdras ieguve ir liegta.

Kūdra ieguve Latvijā ir ilgtspējīga

Būtiskākie pārmetumi kūdras nozarei ir par bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un radītajām SEG emisijām. Latvijā kūdras ieguve ir ilgtspējīga – tā notiek tikai 4% no kopējās purvu platības, kūdras dabiskā pieauguma bilance ir pozitīva, turklāt kūdru vienā purvā var iegūt līdz pat 75 gadiem, pēc tam veicot rekultivāciju – plānojot zemes tālāku saimniecisku izmantošanu vai dabiska purva atjaunošanu, abējādi nodrošinot pozitīvu emisiju bilanci. Par SEG emisijām jāsaka – ikviena nozare un produkts, arī kūdras ieguve un pārstrāde, rada emisijas. Tomēr radītās emisijas nav tik apjomīgas, kā kūdrai tiek piedēvēts.

Pirmkārt, LIFE REstore zinātniskais pētījums par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskajām augsnēm, t. sk. kūdras ieguves laukiem Latvijā, apstiprināja, ka faktiskās emisijas ir pat divreiz mazākas, nekā IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) starptautiski noteiktie emisiju faktori no kūdras ieguves laukiem, galvenokārt Eiropā esošo atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ. Otrkārt, emisijas tiek vienādi aprēķinātas gan enerģētiskajai kūdrai, kuras sadedzināšana rada tūlītējas emisijas, gan dārzkopības kūdrai, kuras emisijas izdalās nevis tūlītēji, bet pakāpeniski ilgā laika periodā. Turklāt emisiju uzskaitē vispār netiek ietverta kūdrā audzēto augu, sevišķi meža stādu, radītā emisiju piesaiste.

Treškārt, visas kūdras produktu radītās emisijas tiek ieskaitītas Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā, kaut arī tie galvenokārt tiek lietoti citviet Eiropā un pasaulē. Nepieciešama emisiju aprēķināšanas metodikas precizēšana, un tad arī kūdras nozare vairs neizskatīsies pēc “bubuļa” valsts emisiju bilancē. Paldies atbildīgajām institūcijām, kas pamazām precizē Latvijas SEG inventarizācijas metodoloģiju, bet smags starptautisks darbs vēl priekšā. Bet nav tā, ka kūdras nozare, “rokas klēpī salikusi”, tikai gaida precizējumus SEG emisiju uzskaitē, tieši pretēji, nozare aktīvi līdzdarbojas, lai palīdzētu sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķus.

Atkal varu izmantot “Lafloras” piemēru – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem esam analizējuši kūdras dzīves ciklu un noteikuši klimata pēdas nospiedumu, kā arī izstrādājam klimatneitralitātes stratēģiju, kas ļauj pakāpeniski pielāgot biznesa modeli, saglabājot kūdras ieguvi un pārstrādi un attīstot jaunus darbības virzienus, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanu izstrādātajos kūdras laukos. Savukārt ar Latvijas Universitātes, Ezeru un purvu izpētes centra, LVMI “Silava” un citiem zinātniekiem pētām efektīvākos rekultivācijas veidus, adaptētus “Lafloras” apsaimniekotajām kūdras ieguves vietām, un šobrīd varam jau lepoties ar bijušo kūdras ieguves lauku rekultivāciju 200 hektāru platībā. Tas ļauj samazināt un kompensēt radītās emisijas, lai virzītos uz uzņēmuma klimatneitralitāti 2050. gadā. Vēl saistībā ar ilgtspēju jāpiemin diskusijas Eiropā par dārzkopības kūdras substrātu aizstāšanu ar alternatīviem audzēšanas substrātiem – kokosšķiedru un minerālvati. Jāsaka, tie nespēj apjoma ziņā nodrošināt Eiropas profesionālās dārzkopības pieprasījumu pārtikas audzēšanā, turklāt vairākos pētījumos pasaulē, tostarp RTU veiktā zinātniskā pētījumā, secināts, ka alternatīvu substrātu ietekme uz vidi ir pat daudzkārt lielāka nekā kūdras substrātiem. Bet būtībā ir pavisam vienkāršs jautājums: vai jūs labāk ēstu tomātu, kas izaudzēts rūpnieciski ražotā minerālvatē vai dabiskā kūdrā?

Kas vajadzīgs no valsts?

Lai kūdras nozare varētu attīstīties, audzējot eksporta un budžetā maksāto nodokļu apjomu, no valsts vajadzīgs:

  • Atzīt, ka kūdra ir vajadzīga Latvijai, izstrādājot nacionālu regulējumu, lai ilgtermiņā nodrošinātu dārzkopības kūdras nozares attīstību, – Kūdras stratēģiju līdz 2050. gadam;
  • Nepieciešama skaidra, spēcīga Latvijas valsts pozīcija Eiropā, kas aizsargā un ļauj attīstīties kūdras nozarei, kura ilgtspējīgi izmanto plaši pieejamos vietējos dabas resursus, vienlaikus saglabājot līdzsvaru ar dabas aizsardzību;
  • Jāizstrādā klimata mērķu izpildes regulējums – kā un pēc kādiem standartiem uzskaitīt valsts un uzņēmumu veikto darbību pozitīvo ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu;
  • Jānodala valsts un Eiropas statistikas uzskaitē dārzkopības kūdra no enerģētiskās kūdras;
  • Kūdra Latvijā ir lēni atjaunīgs, nevis fosils resurss. Tas jānostiprina ar Latvijas reālajos apstākļos veiktiem zinātniskiem pētījumiem un jāapstiprina Latvijas normatīvajos aktos un Eiropas institūcijās;
  • Jāprecizē dārzkopības kūdras SEG emisiju uzskaites metodoloģija;
  • Jāveido skaidra, prognozējama, darba ņēmējiem un devējiem saprotama nodokļu sistēma, kas netiek regulāri mainīta, lai ļautu ražojošiem uzņēmumiem ilgtermiņā plānot darbību, naudas plūsmas un investīcijas (nodokļu paaugstināšanai jānotiek paralēli valsts pārvaldes izdevumu optimizēšanai).

Esmu pārliecināts, ka var atrast līdzsvaru starp cilvēku labklājību un dabu, ka var sabalansēt valsts ekonomiskās intereses, klimata pārmaiņu mazināšanu un dabas aizsardzību – vajadzīgs dialogs pie viena galda.

Komentāri

Pievienot komentāru