Stādot selekcionētus koku stādus, par 15–25% var iegūt lielāku koksnes krāju un vajadzīgs īsāks laiks, lai tie sasniegtu ciršanas izmēru.
To apliecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas iegūtie rezultāti. Selekcionētus koku stādus Latvijā lielākoties stāda valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži, privātmežu apsaimniekotāji šajā jomā būtiski atpaliek, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pēc Valsts meža dienesta datiem, parasti agrāk izcirsto mežu atjauno tieši valsts mežu apsaimniekotājs. Saskaņā ar a/s Latvijas valsts meži datiem šogad iestādīti gandrīz 26 milj. stādu, kopumā apmežojot aptuveni 9000 ha.
Palielina meža vērtību
«Mūsdienās mežsaimniecībā īpaša nozīme ir prasmei izveidot un kopt ne tikai ražīgas, bet arī veselīgas un vitālas mežaudzes, kas spēj pielāgoties un pretoties klimata pārmaiņu izaicinājumiem, tostarp meža slimību un kaitēkļu ietekmei. Izmantojot selekcionētus koku stādus, uzņēmums ne tikai palielina apsaimniekotā meža vērtību, bet arī uzlabo tā veselību un samazina riskus, nodrošinot augošus ieņēmumus uzņēmumam un tā īpašniekam – valstij,» skaidro a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. No kokrūpniecības un visas tautsaimniecības viedokļa selekcionēto stādu izmantošana nākotnē dos vairāk koksnes, turklāt ar labāku kvalitāti – šie koki izaugs taisnāki, būs mazāk zaru.
«Ir skaidrs, ka ekonomiskais izdevīgums no uzlabotajiem stādiem ir acīmredzams, tomēr emocionāli jebkuram cilvēkam, staigājot pa mežu, ir patīkami lūkoties uz zaļojošu, spēcīgu jaunaudzi, kurā ik koks ir izcili skaists un vesels,» tā R. Strīpnieks. Lai nepazaudētu meža selekcijas iestrādes un turpinātu investēt mežaudžu ražībā un dzīvotspējā, Latvijas valsts meži sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava ir izstrādājuši un īsteno īpašu ilglaicīgu meža selekcijas programmu, kas ir viena no ievērojamākajām investīcijām nākotnes mežā.
«Prasme stādīt un kopt mežus Latvijā ir attīstījusies jau gandrīz 300 gadu. Iepriekšējās mežkopju paaudzes gadu no gada papildināja zināšanas un pieredzi, kā pēc kailcirtēm izveidot ražīgus un vērtīgus mežus, kas šodien ir Latvijas tautsaimniecības pamats. Izmantojot šo zināšanu bagāžu un mūsu mežzinātnieku uzlabotos vietējo koku sugu stādus, varam būt droši, ka saviem bērniem un mazbērniem nodosim vēl labākus mežus, nekā tos saņēmām no iepriekšējām paaudzēm,» savu nostāju pauž R. Strīpnieks.
Bez selekcijas nevar
Faktiski tikai tagad var sākt novērtēt tā dēvētās otrās kārtas konkrēto koku plantāciju atdevi, kas tika veidotas pagājušā gadsimta 80. gados.
«Pašlaik meža selekcionāri Latvijā strādā pie nākamās kārtas plantāciju izveides,» stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas pētnieks Mārtiņš Zeps. Selekcijas principa pamatā ir krustot labāko (ar taisniem stumbriem, veselu) koku ģimeņu sēklas, lai iegūtu vēl labākus.
«Ar koku selekciju nodarbojas ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, ASV, Kanādā, Somijā, Vācijā un citās mežsaimniecības valstīs, tomēr katra valsts atrodas atšķirīgos klimatiskajos apstākļos, tāpēc tajās selekcionētie labākie īpatņi var nebūt īsti piemēroti citiem ģeogrāfiskā platuma grādiem un var nesniegt tādu efektu kā vietā, kurai tie radīti,» skaidro M. Zeps.
Visu rakstu Selekcionēti stādi ražo vairāk un ļauj ražu iegūt ātrāk lasiet 4. novembra laikrakstā Dienas Bizness.