Topošā ES direktīva par siltumnīcu gāzu emisijām zemei, nepilnveidojot aprēķina metodiku un neveicot pasākumus CO2 piesaistes palielināšanai, pēc 2020. gada var ierobežot zemes īpašnieku iespējas nodarboties ar mežsaimniecību (arī lauksaimniecību), otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Eiropas Komisijas institūcijā notiek darbs pie dokumentiem, kuri noteiks siltumnīcu gāzu emisiju un piesaistes robežvērtības 2021.-2030. gadā (uzdevumu katrai valstij). Lai Latvijai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, ir vajadzīgi ne tikai zinātniski pētījumi par risinājumiem emisiju mazināšanai un to uzskaites metožu pilnveidošanai, bet arī ES līmenī aktīvi būtu jādiskutē un jāaizstāv Latvijas pozīcija, piesaistot visa veida ierēdņu un diplomātu korpusu, vienlaikus valsts augstākajām amatpersonām pat būtu jābūt gatavām nacionālo interešu (darba vietu, nodokļu ieņēmumu) vārdā meklēt un izmantot šāda dokumenta bloķēšanas (veto) iespējas. Šajā jomā Latvijai ir sabiedrotie: organisko augšņu apsaimniekošanas kontekstā – Lietuva un Igaunija, bet mežsaimniecības jomā – līdzās Baltijas kaimiņvalstīm arī Somija un Zviedrija. Par šīs cīņas iespējamiem rezultātiem pašlaik ir pāragri vēl runāt, bet neveiksme var ietekmēt divas Latvijas lielākās nozares – meža un lauksaimniecības.
«Iespējamā jaunā realitāte ir iepriekšējo gadu bezrūpības un situācijas nenovērtēšanas rezultāts, neieklausoties klimata politikas procesos iesaistīto cilvēku brīdinājumos,» situāciju vērtē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks Andis Lazdiņš. Eiropas piedāvātā metodika paredz pēc 2020. gada noteikt Latvijai pieļaujamo mežizstrādes apjomu procentos no atskaites periodā (1990.-2009. gads) izmantotās un mežizstrādei pieejamās koksnes attiecības.
Visu rakstu Eiropas groži var apturēt Latvijas mežu rumaka skrējienu lasiet 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness.