Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Ekonomikas policija pirmdien «viesojās» Rīgas lidostā un veica kratīšanu, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

Starptautiskās lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane portālam biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka Ekonomikas policijas darbinieki pirmdien no atstādinātā Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa bijušā kabineta izņēmuši seifu, kuru lietoja R. Lazdiņš.

Saskaņā ar lidostas pārstāves teikto, R. Lazdiņš nav izpildījis lidostas rīkojumu atdot seifa atslēgu, un šis seifs arī pirmdien izņemts.

«Lidosta nav informēta par procesa virzītāja lēmumu, tāpēc neko vairāk paskaidrot nevar,» vēl piebilsts lidostas atbildē.

Valsts policijas preses sekretārs Toms Sadovskis db.lv apstiprināja, ka pirmdien, iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros, policija veikusi kratīšanu Mārupes pagastā. Konkrēti - vai tā bijusi lidosta, apstiprināt viņš nevar. Līdz šim R. Lazdiņa vārds izskanējis saistībā ar tā dēvēto lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietu. Jautāts, vai kratīšana veikta saistībā ar minēto lietu, T. Sadovskis atbildēji noliedzoši.

Par darbinieku sarunu izspiegošanu un paviršu lidostas apsargāšanu no amata atstādināts lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš, kā arī divi viņa padotie, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēdējo divu mēnešu laikā esot noskaidrots, ka R. Lazdiņš pieķerts ne tikai lidostas darbinieku telefonsarunu izspiegošanā, bet arī par vairākiem pārkāpumiem, tādējādi pieļaujot paviršu lidostas teritorijas apsargāšanu, pat tiekot pieļauta nepiederošu personu iekļūšana tajā.

Raidījums vēsta, ka izmeklēšanu rosinājis jaunais lidostas Rīga valdes loceklis Raimonds Rožkalns, jo pārkāpumu esot daudz, bet visus atklāt vēl nevarot, bet par vienu esot skaidrs - Lazdiņš organizējis sistemātisku lidostas darbinieku sarunu noklausīšanos. Lidostas valde uz karstām pēdām izveidoja izmeklēšanas komisiju. Tomēr jau no sestdienas Drošības policija izmeklēšanu pārņēmusi un veikusi kratīšanas. No lidostas aizvesti datori, dažādas ierīces un dokumenti.

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Lidostas Rīga akcionāru sapulce šodien atbalstīja uzņēmuma padomes priekšlikumu no lidostas valdes atbrīvot tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku.

Par uzņēmuma valdes pagaidu priekšsēdētāju apstiprināta līdzšinējā valdes locekle Ilona Līce, aģentūru LETA informēja Satiksme ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds.

Darbu lidostas valdē bez Līces turpinās arī līdzšinējais valdes loceklis Valters Stūrmanis, bet par valdes pagaidu locekli apstiprināts lidostas Komerciālā departamenta direktors Artūrs Saveļjevs.

Konkurss uz vakantajiem lidostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem tiks izsludināts līdz 30.jūnijam.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā no lidostas valdes tika atsaukts tās priekšsēdētājs Andris Liepiņš un valdes loceklis Ilmārs Upenieks. Lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels atzina, ka lēmums pieņemts, iepazīstoties ar SM veiktā funkcionālā audita ziņojumu par iepirkuma procedūru īstenošanu lidostā un uzklausot lidostas padomes un valdes locekļus.

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Jaunā starptautiskās lidostas Rīga valde varētu tikt iecelta šonedēļ, žurnālistiem otrdien sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Šobrīd mēs ļoti straujā tempā meklējam cilvēkus, kompetentus pārstāvjus [lidostas valdē]. Es varu uzreiz apgalvot, ka tie nebūs nekādā veidā saistīti ne ar politiku, ne politiskajām partijām. Mēs šobrīd uzrunājam profesionāļus, kuriem būtu pieredze vadībā, kuriem būtu pieredze arī aviācijas jomā un finanšu jomā, un kas varētu nekavējoties uzņemties lidostas vadīšanu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā valde tiks nokomplektēta vismaz triju cilvēku sastāvā, lai tā varētu veiksmīgi darboties un turpināt strādāt,» teica Matīss.

Vienlaikus viņš izteica pateicību līdzšinējai lidostas valdei, norādot, ka tā ir paveikusi daudz, tomēr bijuši vairāki jautājumi par lidostas pārvaldību par kuriem valdei un Satiksmes ministrijai (SM) kā akcionāram bijuši atšķirīgi viedokļi. Tostarp akcionārs bijis neapmierināts ar lidostas papildus izdevumiem par advokātu pakalpojumiem tiesisko strīdu risināšanas lietās. «SM viedoklis un mans, kā ministra viedoklis, ir viennozīmīgs - mēs nevaram tērēt 100 tūkstošus eiro advokātiem, ja lidostā ir Juridiskais departaments, un turklāt, ja šīs lietas tiek zaudētas. Un tās lietas ir vienkāršas lietas, piemēram, lietas saistībā ar darbu tiesisko strīdu risināšanu, kas īstenībā ir ļoti vienkāršas lietas un nevar maksāt šādas milzīgas naudas summas,» sacīja Matīss.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Liepājas lidlauka sertifikāciju plāno pabeigt līdz nākamā gada pavasarim, šodien parakstot dokumentus par lidostas pieņemšanu ekspluatācijā, sacīja lidostas vadītājs Agris Sprūde.

«Šis ir pirmais solis Liepājas lidostas attīstībā, un tagad priekšā liels darbs, lai lidosta saņemtu sertifikātu un varētu sākties regulāri lidojumi,» sacīja Sprūde. Viņš prognozē, ka jau nākamā gada vasarā lidosta darbosies un nākotnē lidojumi būs regulāri.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) sacīja, ka notiek sarunas ar airBaltic un citām aviokompānijām, tomēr plašāk šīs sarunas nekomentēja. Viņš netieši atzina, ka Liepājas pašvaldība varētu daļēji līdzfinansēt lidojumus, norādot, ka «Eiropā tāda prakse ir», taču konkrētu atbildi nesniedza, jo sarunas ar aviokompānijām patlaban joprojām notiekot.

Nav skaidrs, kāpēc lidostas noklausīšanās lietā iesaistītā advokāta pakalpojumi bijuši tik dārgi, līdz ar to tiek izvērtēta nepieciešamība celt civiltiesisku prasību par iespējamu zaudējumu nodarīšanu lidostai, intervijā LETA norāda jaunais lidostas Rīga vadītājs Andris Liepiņš.

Viņš skaidro, ka jau ir informējis Satiksmes ministriju par neskaidrībām gan attiecībā uz advokāta nostrādātajām stundām, gan apjomu.

«Ir neskaidras lietas, kāpēc pakalpojums ir maksājis tik dārgi. Esam atsaukuši advokāta Jāņa Vildera pilnvaras pārstāvēt lidostu tiesā, un patlaban nodrošinām pārstāvību saviem spēkiem un piesaistot konsultantu - Deloitte. Konsultants piesaistīts gan tiesvedībai, gan stratēģijas izstrādē turpmākai rīcībai. Šīs summas, kas tiks maksātas konsultantam, būs krietni mazākas nekā iepriekš,» uzsver Liepiņš.

Viņš arī informē, ka lidostas Juridiskā departamenta vadītājs Mārtiņš Krieķis, kurš vadīja departamentu laikā, kad tika piesaistīts ārpakalpojums, oktobrī pārtraucis attiecības ar lidostu, atgriežoties departamenta direktorei no bērnu kopšanas atvaļinājuma.

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Starptautiskās lidostas Rīga jaunā termināļa būvniecībai vai esošā paplašināšanai varētu piesaistīt privāto investoru, un potenciālais investors interesi par projektu jau ir izrādījis, stāstīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Ņemot vērā mūsu ekonomisko un budžeta situāciju, es atbalstītu, ka būtu privātais investors, kurš vai nu piedalās esošā termināļa paplašināšanā, vai jauna termināļa būvniecība tā, lai pēc iespējas mazāk mums būtu jāizlieto Eiropas nauda un lidostas naud. Jebkurā gadījumā, lai valsts nauda ir pēc iespējas mazāk izmantota,» teica A. Ronis.

Viņš uzsvēra, ka termināļa paplašināšanas jautājums ir jārisina pēc iespējas ātrāk un esot jau interese no potenciālā investora.

«Es negribētu nosaukt konkrētus vārdus, pirms sākušās sarunas un pirms valdība jebkādu lēmumu ir pieņēmusi,» sacīja A. Ronis, neatklājot, kas ir iespējams investors.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Tukuma lidostas projekts ir pozitīvs, taču jāizpilda visas prasības - nekādas atkāpes nav iespējamas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Tukuma lidostas projektu es vērtēju pozitīvi. Tas būtu tiešām tāds labs projekts - vēl viena lidosta Rīgas tuvumā, kur, iespējams, varētu apkalpot zemo cenu aviokompānijas, bet tomēr jāņem vērā, ka ir noteiktas procedūras un prasības. Šajā gadījumā tās ir vides prasības, iedzīvotāju intereses, sabiedriskās apspriešanas, un pēdējais klupšanas akmens, cik es saprotu, ir šie vides un trokšņa jautājumi. Tie ir jāatrisina, bez tiem jau, protams, nav iespējama nekāda attīstība. Tāpat jātiek skaidrība ar visām prasībām regulāriem lidojumiem, kas attiecas gan uz muitu, robežsardzes funkcionēšanu, gan gaisa satiksmes vadību un visiem pārējiem jautājumiem. (..) Lidostas ir tiešām paaugstinātas bīstamības objekti, kur ir jāizpilda pilnīgi visas prasības, nekādas atkāpes ne no vienas normas nav iespējamas,» klāstīja Matīss.

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā «Rīga». Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro un konkursa uzvarētājs ir trīs valstu uzņēmumu apvienība «PROSIV» («Sintagma» (Itālija), «Prodex» (Slovākija) un «Vektors T» (Latvija)), informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā «Rīga» tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Līgumu parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs. «PROSIV» 17 mēnešu laikā no projektēšanas un autoruzraudzības līguma noslēgšanas būs jāizstrādā būvprojekts, kā arī jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Ceturtdien starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks kopā ar ēkas projekta autoriem un būvniekiem svinīgi atklāja jaunās piestātnes ēkas būvniecības uzsākšanu, iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākotnei būves pamatos.

Kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, lidostas 40. gadu jubilejai veltīta nozīmīte, īpašā eiro monēta un laikraksta Dienas Bizness ceturtdienas numurs.

A. Mūrnieks pasākumā stāstīja, ka šis ir brīdis, kad lidosta domā par pasažieru ērtībām un viņu labsajūtu, ceļojot, radot jaunas iespējas arī lidmašīnu lieluma ziņā. «Šīs ēkas būvniecības pirmā kārta ir sākums ilgam procesam, kura mērķis ir nostiprināt lidostas Rīga kā vadošās Baltijas un Ziemeļeiropas lidostas pozīcijas. Termināļa paplašināšana ir loģisks turpinājums mūsu lidostas četrdesmit gadu garumā notikušai attīstībai,» pasākumā uzsvēra A. Mūrnieks.