Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi trīs Spānijas banku reitingus, tādējādi dodot triecienu valdības pūliņiem atrast tām pircējus.

Lielākajai Spānijas valstij piederošajai bankai Bankia reitings samazināts par divām pakāpēm līdz B1. Savukārt bankām Catalunya Banc un NCG reitingi samazināti līdz B3. Visām trim kredītiestādēm piešķirtas negatīvas nākotnes perspektīvas. «Aktīvu kvalitāte visās trijās bankās saglabājas vāja. Iespējama arī turpmāka situācijas pasliktināšanās,» norāda Moody’s.

Aģentūra arī pauda uzskatu, ka minētajām Spānijas bankām būs grūtības sasniegt peļņu. «Plašu restrukturizāciju paveikšana [kuras pieprasa Eiropas Komisija], lai gan no vienas puses svarīga, lai panāktu to ilgtermiņa finansiālu dzīvotspēju, sagādā risku pašām bankām,» norāda aģentūra.

Spānijas ekonomika sarūk jau septiņus ceturkšņus pēc kāras, liecina šodien publicētie provizoriskie IKP dati.

Parādu krīzes nomocītās valsts tautsaimniecība pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājusies par 0,5%, liecina Spānijas statistikas biroja dati. Savukārt gada skatījumā Spānijas tautsaimniecība samazinājusies par 2%. Turklāt Spāniju nomoka milzīgs bezdarbs (bezdarba līmenis tuvojas 30% atzīmei) un, šķiet, situācija, ņemot vērā aktuālos budžeta deficīta griešanas pasākumus, paliks vēl sliktāka pirms paliks labāk.

Jāpiebilst, ka Spānijas valdība vēl nesen apcirpa savas šā gada ekonomikas izaugsmes prognozes. Šobrīd valsts valdība paredz, ka IKP šogad saruks par 1,3% (iepriekšējā prognoze bija mazāk straujš IKP kritums par 0,5%). Tāpat Spānijas valdība atzina, ka atpaliks no plānotajiem budžeta deficīta samazināšanas apmēriem, jo šogad tas būšot 6,3% apmērā no IKP (iepriekšējā prognoze Spānijas budžeta deficītam bija 4,5% apmērā). Pagaidām Spānijas prognozes liecina, ka ekonomika uz izaugsmes taciņas atgriezīsies nākamajā gadā.

Banku glābšanas programmas beigas iezīmē nodokļu maksātājiem svarīgu precedentu.

Eirozonas ceturtā lielākā ekonomika jaunajā gadā iesoļojusi ar noslēgtu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) aizdevuma programmu. Pārējo starptautisko aizdevēju meklējušo eirozonas valstu starpā Spānijas precedents ir īpašs ar to, ka ESM aizdevums bija domāts precīzi banku sektoram un neierāva aizdevuma programmā visu valsti, kas kā likums saistās ar no malas uzspiestiem ekonomisko reformu noteikumiem. Parasti tas ir nozīmējis, ka par banku «nedarbiem» ir nācies maksāt arī no valstu budžetiem.

Atšķirībā no Kipras, Portugāles, Īrijas un Grieķijas 2012. gadā ESM piešķirtā kredītlīnija Spānijas bankām 100 miljardu eiro apmērā bija bez kādiem papildus noteikumiem valstij – līdz šim vienīgais šāds precedents, saņemot ES «kolektīvo» naudu. Arī programmas slēgšana jau nākamajā gadā pēc tās sākšanas norāda uz Spānijas gadījuma veiksmīgumu, Luksemburgā bāzētā ESM vadītāju Klausu Rēglingu citē euobserver.com.

Nosacījumi globālās ekonomikas izaugsmei nākamo pāris gadu laikā turpinās uzlaboties, bet atveseļošanās temps pavisam noteikti nebūs straujš, drīzāk mērens, uzskata SEB bankas analītiķi, norādot, ka to kavēs lēnā ekonomikas un finanšu sistēmas veseļošanās gaita.

Baltijas valstis joprojām ir ES izaugsmes līderes. Igaunijas izaugsme šogad ir ievērojami palēninājusies, ko ietekmējis kritums eksporta un investīciju aktivitātē. Igaunijas IKP pieaugums 2014. un 2015.gadā būs attiecīgi 2,6% un 2,9%. Arī Latvija un Lietuva saglabās veselīgu izaugsmi. Latvijas IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā sagaidāms 4,5-5% apmērā. Savukārt Lietuvas izaugsme sagaidāma 3,5-4,5% robežās. Visām trim Baltijas valstīm galvenais virzītājspēks ir privātais patēriņš, ko veicina labs reālo ienākumu pieaugums. Pēc šoruden uzrādītās zemās inflācijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka 2015.gadā Lietuva, kā pēdējā no Baltijas valstīm, kvalificēsies dalībai eirozonā, uzskata eksperti.

Spānijas valsts parāds jūnijā sasniedzis rekordaugstu līmeni, atsaucoties uz valsts centrālās bankas sniegto informāciju, ziņo BBC.

Tas pieaudzis līdz 942,8 miljardiem eiro, kas līdzinās 92,2% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Tas ir par gandrīz 15% lielāks rādītājs nekā tajā pašā periodā p

Spānijas valsts parāds sasniedz rekordaugstu līmeni

agājušajā gadā un pārsniedz Spānijas valdības noteikto augstāko limitu - 91,4%. Rādītājs kāpis, neskatoties uz valsts izdevumu ievērojamo samazināšanu.

Jāatgādina, ka taupības pasākumi valstī rezultējušies ar ielu protestiem.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Saskaņā ar tiem Latvijā 2016.gadā bez darba bija 17,3% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Latvijā salīdzinājumā ar 2015.gadu jauniešu bezdarba līmenis pieaudzis par vienu procenta punktu.

Savukārt Igaunijā pagājušajā gadā darba nebija 13,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015.gadā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva. Tur bezdarbnieku rindās pērn bija 14,5% jauniešu pretstatā 16,3% jauniešu iepriekšējā gadā.

ES vidēji pagājušajā gadā bezdarbnieku rindās bija 18,7% cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 1,6 procenta punktiem mazāk nekā 2015.gadā.

«Dombrovska vārdi vēl vairāk motivēja mūsu neatkarības kustību un raisīja bažas un neapmierinātību pārējā Spānijā. Vēl neviens ārvalstu līderis nebija paudis atbalstu,» intervijā laikrakstam Diena stāsta Horhe Garsija Martins, kurš nupat pārcēlies uz Rīgu, lai šeit mācītu spāņu valodu.

«Protams, tas nebija «supernozīmīgs» gadījums, taču notikušajam ir liels simbolisks spēks,» katalānis raksturo rezonansi, ko radīja V. Dombrovska paustais atbalsts.

Daļa katalāņu atdalīšanos vēlas vienkārši tāpēc, ka grib brīvi runāt katalāņu valodā, nevēlas maksāt nodokļus visai Spānijai, taču viņi situāciju neizprot globāli, uzskata H. G. Martins, jautāts par to, kā reģionā vērtē to, ka atdalīšanās no Spānijas nozīmē arī atdalīšanos no Eiropas Savienības.

Runājot par ekonomiskajām atšķirībām reģionā, katalānis skaidro, ka bezdarbs Katalonijā ir nedaudz virs desmit procentiem, bet tādos reģionos kā, piemēram, Estermadura un Andalūzija, darba nav 50% iedzīvotāju. «Tāpēc Madride bez problēmām pasaka – paņemsim naudu no Katalonijas, jo viņiem ir darbs, un iedosim to šiem abiem reģioniem, lai cilvēki var izdzīvot. Mums ir jāmaksā daudz lielāki nodokļi, lai tādā veidā palīdzētu nabadzīgākajai valsts daļai,» stāsta H. G. Martins.

Eiropas līderi, cenšoties novērst eirozonas parāda krīzes sekas, otrdien tiksies samitā, lai spriestu par milzīgā jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu reģionā, raksta Bloomberg.

Septembrī jauniešu (līdz 25 gadu vecumam) bezdarba līmenis pieauga līdz 24,1%.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā pārsteidza tirgus, samazinot eiro bāzes procentu likmi, Eiropas līderi tiksies, lai parādītu, ka arī viņi ko dara, lai atrisinātu vienu no reģiona sasāpējošajām problēmām. Itālijas premjerministrs Enriko Leta ir sacījis, ka jauniešu bezdarbs Itālijā ir īsts murgs, jo septembrī tas sasniedzis rekordaugstu līmeni – 40,4%, liecinot par sliktu vidi jaunajam darbaspēkam.

«Īstermiņā, par spīti valdības pūlēm, sagaidāms, ka bezdarba līmenis Itālijā saglabāsies aptuveni pašreizējā līmeni,» sacījis Monte dei Paschi di Siena ekonomiste Nikola Zambli. Savas prognozes viņš pamatojis ar valsts sarežģīto situāciju un politisko nestabilitāti.

Imigrācija Vācijā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā. Ievērojama daļa iebraucēju bijuši no Eiropas dienvidu valstīm, kuras pārņēmušas dažādas ekonomiskas problēmas un recesija, liecina statistikas dati.

Aizvadītajā gadā Vācijā ieradušies 1,08 miljoni imigrantu, kas bijis pieaugums 13% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš, atsaucoties uz Vācijas statistikas biroja aplēsēm, vēsta Wall Street Journal. Visvairāk pieaudzis to imigrantu skaits, kas nāk no Spānijas, Grieķijas, Portugāles un Itālijas.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn par 45% pieaudzis Spānijas imigrantu skaits, sasniedzot 30 tūkstošus. No Itālijas Vācijā pērn ieradušies 42 tūkstoši darba meklētāju, kas ir pieaugums 40% apmērā. Vairāk par 40%, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis arī imigrantu skaits no Grieķijas un Portugāles.

Ekonomisti norāda, ka, neskatoties uz atsevišķām problēmām, imigrantu skaita palielināšanās palīdzēs Vācijai pārvarēt kvalificēta darbaspēka trūkumu atsevišķās tautsaimniecības jomās, kā, piemēram, informācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē u. c.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

No 4. līdz 5. decembrim Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un citi ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā, informē Finanšu ministrija.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Grieķijas esošo situāciju, Kipras un Spānijas pēc-programmas uzraudzību, tematiski diskutējot par nodarbinātību un izaugsmi un vērtējot paveikto nodokļu plaisas mazināšanas kontekstā. Turpinājumā plānots apspriest Eirozonas Budžeta plānu projektu un budžeta situācijas un tālākās perspektīvas vērtējumu, apstiprināt Eirogrupas darba programmas projektu 2018.gada pirmajam pusgadam.

Tā kā esošā Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma (Jeroen Dijsselbloem) pilnvaru termiņš ir beidzies, plānots, ka sanāksmes laikā notiks jaunā Eirogrupas prezidenta vēlēšanas. Jaunais prezidents tiks ievēlēts ar Eirozonas ministru vienkāršo balstu vairākumu uz nākamo 2,5 gadu termiņu. Starp 4 amata pretendentiem ir arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pārējie pretendenti ir Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Patlaban sliktākais parāda krīzes periods Eiropā ir garām, Bloomberg aptaujā atbildējuši lielākā daļa starptautisko investoru.

57% investoru, analītiķu un brokeru uzskata, ka sliktākais ir aiz muguras, un šī ir pirmā reize pēdējo divu gadu laikā, kad lielākā daļa atbildējusi pozitīvi.

«Investori uz eirozonu patlaban skatās daudz konstruktīvāk,» saka Commerzbank valūtas stratēģis Pīters Kinsela, piebilstot, ka tomēr pamata faktori aizvien ir ļoti vāji.

Noskaņojuma uzlabošanos var pamanīt arī finanšu tirgos, kur vidējais ienesīgums Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Portugāles un Spānijas parādzīmēm šomēnes saruka līdz rekordzemam līmenim.

Tomēr, skatoties uz nākotnes perspektīvām, lielākās bažas sagādā bezdarba līmenis, kas ir reģiona recesijas sekas. Patlaban reģionā bezdarba līmenis turas 12,1% un daudzi no jauniešiem ir bezdarbnieki, tādēļ 40% aptaujāto uzskata, ka tieši bezdarbs ir lielākais drauds Eiropas izaugsmei.

Finanšu tirgi šogad ir mierīgi. Nav strauju akciju cenu kāpumu, nav asu un negaidītu kritienu. Vairāku finanšu tirgus segmentu cenu izmaiņu līknes atrodas sānvirziena kustībā. Vēsturiski skatoties, kopējais akciju tirgus cenu svārstību līmenis ir zems. VIX indeksa, kas atspoguļo gaidas par īstermiņa ASV akciju tirgus svārstībām, vērtība 12.2 apmērā saskaņā ar Thomson Reuters datiem 12/05/2014 atrodas krietni zem savas iepriekšējo 10 gadu vidējās vērtības 20.0 apmērā (skatīt 1.attēlu).

1.attēls. VIX indeksa izmaiņas kopš 2004. gada maija

Avots: Thomson Reuters Datastream

Runas par iespējamo korekciju akciju tirgos, kurš pagājušā gadā sasniedza iespaidīgu kāpumu, ir pieklusušas. Līdzšinējās negatīvās ziņas kā, piemēram, Krievijas un Ukrainas domstarpības vai Ķīnas sliktie makroekonomikas dati, nav bijušas pietiekoši ietekmīgas, lai kalpotu par katalizatoru jaunai korekcijai akciju tirgos. Šķiet, ka vairums investoru ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju. No vienas puses, ar nepacietību gaidītie pirmā ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītāji, jo īpaši Eiropā, nebija tik spīdoši, kā tika iepriekš prognozēti. Tas, sekojoši, uzliek ierobežojumu tālākai akciju tirgus cenu izaugsmei. No otras puses, makroekonomikas dati gan Eiropā, gan ASV rāda ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un izaugsmes nostiprināšanos. Bezdarba samazinājumam, patēriņa pieaugumam un jaunu investīciju apjoma kāpumam agri vai vēlu būtu jāatspoguļojas uzņēmumu peļņas rādītājos. Tātad, nav pamats arī akciju pārdošanai. Turklāt, raugoties uz potenciālo ienesīgumu citās aktīvu klasēs, akcijas joprojām ir pievilcīgākā alternatīva, piemēram, SEB investīciju stratēģu skatījumā (http://sebgroup.com/Documents/Hugin/documents/2014/20140304-seb-investment-outlook-markets-waiting-for-earnings-confirmation-en-1-httpcwshuginonlinecoms1208pr2014031766181xml.pdf?epslanguage=en).

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Neskatoties uz to, ka vēsturiski augusts ir slavens kā atvaļinājumu mēnesis, kura laikā šogad galvenā uzmanība ir veltīta Brazīlijā notiekošajām olimpiskajām spēlēm, finanšu tirgi turpina pārsteigt.

Anglijas Banka izziņo vairākas izmaiņas monetārajā politikā, savukārt ASV akciju tirgus indeksi sasniedz jaunas vēsturiski augstākās virsotnes.

Lai mazinātu Brexit referenduma ietekmi uz ekonomiku, Anglijas Banka pagājušajā nedēļā veica vairākas izmaiņas monetārajā politikā. Pirmkārt, no 0,5% līdz 0,25% ir samazināta refinansēšanas likme. Līdz šim vairākus gadus diskusija ir notikusi par to, kad un par cik likmi paaugstinās, jo britu ekonomikas izaugsme pēdējo gadu laikā ir bijusi daudz augstāka salīdzinājumā ar Rietumeiropu, arī bezdarbs ir noslīdējis tuvu dabiskajam līmenim. Banka arī signalizē par vēl vienu iespējamu likmes pazeminājumu šogad. Otrkārt, tiek paplašināti kvantitatīvās stimulēšanas (QE) pasākumi ar papildu valsts vērtspapīru pirkumiem 60 miljardu mārciņu apmērā, kopējo apjomu palielinot līdz 435 miljardiem. Visbeidzot, banka pirks nefinanšu uzņēmumu investīciju reitinga obligācijas par 10 miljardiem. Tātad diezgan visaptverošs pasākumu kopums, taču banka arī signalizē, ka tās iespējas ir ierobežotas, jo Brexit šoks ir strukturāls — tas atšķirīgi ietekmēs dažādas ekonomikas daļas. Procentu likmju samazinājumu gaidīja gandrīz visi aptaujātie ekonomisti, bet izsludinātie QE pasākumi bija brašāki par prognozētajiem, liekot nedaudz samazināties mārciņas vērtībai. Monetārās politikas veidotāji sagaida, ka nākamgad IKP pieaugums samazināsies līdz 0,8 %, tam atkal pakāpjoties līdz 1,8 % 2018. gadā.