Lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 58 % ir labs kredītreitings, un arī pandēmija nav būtiski ietekmējusi to spēju savlaicīgi veikt maksājumus, savukārt 34 % aizdevums bankā šobrīd nebūtu pieejams, jo viņu kredītreitings ir zems, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) statistika par iedzīvotāju kredītreitingu šī gada decembrī.

Pandēmijas laikā nepieaug kavēto maksājumu īpatsvars – gluži pretēji – visās kredītreitinga grupās kavēto maksājumu šogad ir mazāk nekā pērn, liecina KIB statistika, vērtējot privātpersonu vairāk nekā 60 dienas kavēto maksājumu tendences kopš pagājušā gada jūlija.

Piemēram, šī gada augustā maksājumus kavēja 13 % iedzīvotāju ar zemāko kredītreitingu un nepilns procents ar augstāko kredītreitingu, savukārt pērnā gada augustā apmēram divreiz vairāk - attiecīgi 29 % un ap 2 %.

Skalā no A līdz E, kur A ir augstākais un E zemākais kredītreitings, A kredītreitinga vērtējums šobrīd ir 31 % iedzīvotāju, B – 27 %, C - 9 %, D - 10 % un E – 24 % iedzīvotāju.

Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody’s" saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, teikts Valsts kases publiskotajā informācijā.

Valsts kases publiskotajā paziņojumā minēts, ka Latvija saglabā stabilu pozīciju kredītreitinga "A" grupā atbilstoši arī citu starptautisko kredītreitinga aģentūru aktuālajam novērtējumam.

Tostarp "S&P Global" Latvijai piešķirtais aktuālais "A+" līmeņa kredītreitings ar stabilu nākotnes novērtējumu ir vēsturiski augstākais kopš 1997.gada, kad Latvijai pirmo reizi tika noteikts valsts kredītreitings. Savukārt kredītreitinga aģentūras "Fitch Raitings" Latvijai piešķirtais kredītreitings ir "A-" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra atzinīgi novērtējusi valdības operatīvu un efektīvu rīcību, ierobežojot Covid-19 izplatību Latvijā un īstenojot ievērojamus pasākumus ekonomikas atbalstam, norāda Valsts kase.

Pateicoties stingrai fiskālai disciplīnai pirms Covid-19 uzliesmojuma un valsts parāda līmenim, kas ir viens no zemākajiem eirozonā, valdībai esot nodrošināta pietiekama fiskāla elastība, lai atbalstītu ekonomiku pašreizējā situācijā.

Salīdzinot ar 2007. – 2009.gada finanšu krīzi, Latvijas ekonomika esot daudzveidīgāka un noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Aģentūra pauž viedokli, ka valdības īstenotie atbalsta pasākumi un galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atlabšana veicinās Latvijas ekonomikas atgriešanos 2019.gada līmenī jau 2022.gada vidū, ļaujot samazināt fiskālo deficītu un stabilizēt valsts parāda līmeni turpmākajos gados. Neskatoties uz Covid-19 ietekmes izraisīto pieaugumu, Latvijas valsts parāda līmenis joprojām būs viens no zemākajiem eirozonā.

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?

Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Kādu kļūdu uzņēmēji visbiežāk pieļauj, kad naudas ir mazāk nekā nepieciešams? Nereti pirmais, kas tiek darīts - atliek nodokļu nomaksu, neapmaksā rēķinus, kavē kredītu apmaksu. Visbiežāk šāda taktika problēmas nerisina, bet rada tikai jaunas.

Jā, diemžēl teju pusei jeb 45% uzņēmēju jauna finansējuma saņemšana ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama lielākoties kavētu kredītmaksājumu un nodokļu parādu dēļ, liecina Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju.

Ir ļoti daudz mītu, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, un katrs noteikti ir dzirdējis stāstus, kā banka neiedeva kredītu. Jautājums ir, kāpēc? Mēs nolēmām beidzot atklāt vērtēšanas kritērijus, izstrādājot online rīku kredītreitinga noteikšanai, lai uzņēmēji paši varētu pārliecināties par uzņēmuma spēju aizņemties. Un arī par iespējām to uzlabot.

Pēc kādiem kritērijiem bankas vērtē uzņēmumus, lemjot par aizdevuma piešķiršanu? Pirmkārt - uzņēmuma finanšu situācija. Stabils un pieaugošs apgrozījums. Ja apgrozījums gadu no gada samazinās jeb ir straujš kritums, vispirms jāvērtē iemesli, jo aizdevums nebūs alternatīva apgrozījuma samazinājumam. Otrkārt - maksājumu disciplīna. Tas iekļauj gan nodokļu, gan rēķinu savlaicīgu apmaksu. Regulāra maksājumu kavēšana vai liela apjoma parādi liecina par uzņēmuma nespēju, nereti arī par nevēlēšanos tikt galā ar saistībām. Treškārt - kredītvēsture. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki ir jau aizņēmušies, ir būtiski, vai godprātīgi pilda saistības un atmaksā aizdevumu. Ceturtkārt – uzņēmuma profils. Vai īpašnieku sastāvs ir nemainīgs, kādas ir tendences nozarē, kurā tas strādā.

Aktīvi aizņēmumu līgumi ar kredītiestādēm šobrīd ir 692 tūkstošiem privātpersonām par kopējo summu 13 miljardi eiro. Savukārt kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir sasniedzis 1,4 miljardus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

Vidējā līguma summa ir 11 tūkstoši eiro, vidējais līgumu skaits vienai personai 1,9 līgumi. Trešā daļa aizņēmumu līgumu (29%) ir par summu līdz 500 eiro, un lielākā daļa aizņēmēju jeb 34% ir vecumā līdz 30 gadiem.

Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā no 31 līdz 50 gadiem: puse šīs grupas pārstāvju (51%) kavē kādu no kredītiestādes līgumiem, 49% šīs grupas pārstāvju ir arī kāds kavēts rēķins.

“Visvairāk parādu ir ekonomiski aktīvajā grupā, pie kam līdzīgs parādnieku skaits ar kavētiem kredītiestāžu līgumiem un rēķiniem, liecina, ka tie varētu būt vieni un tie paši cilvēki. Vienai personai bieži vien ir vairāki aizņēmumi pie dažādiem aizdevējiem un šie ir tikai privātpersonu aktīvie līgumi ar lielākajām finanšu iestādēm – bankām, līzinga devējiem, patēriņa kreditētājiem. KIB datu bāzē tiek reģistrēti arī privātpersonu nenomaksātie rēķini pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem – apsaimniekotājiem, elektroenerģijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī nodokļu parādi un parādi ārpus tiesas parādu piedziņas uzņēmumiem. Šādu parādnieku kopskaits šobrīd ir 222 tūkstoši un kopējā parādu summa sasniegusi 167,7 miljonus eiro”, uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Lai uzņēmēji varētu iepazīties ar provizorisku aprēķinu par sava uzņēmuma aizņemšanās iespējām kredītiestādēs, AS “Kredītinformācijas Birojs” sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājis uzņēmumu kredītspējas kalkulatoru.

Tas jebkuram interesentam ir pieejams Finanšu nozares asociācijas mājas lapā.

“Esam radījuši iespēju uzņēmējiem paskatīties uz savu kredītspēju ar kreditētāja acīm un saprast savas aizņemšanās iespējas, proti, vai uzņēmums pēc kreditētāju domām var pretendēt uz finansējumu, un, ja var, kāda ir kopējā aizņēmuma summa. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku var veikt ātru aprēķinu par to, cik lielas kopējās kredītsaistības uzņēmums var uzņemties aprēķina veikšanas dienā. Protams, pastāv iespēja, ka kalkulatora aprēķins var atšķirties no bankas vērtējuma, jo katrai kredītiestādei ir dažādi lēmumu pieņemšanas procesi un individuāla pieeja, kas šajā aprēķinā objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt ņemta vērā. Publiski pieejamais kalkulators ir balstīts uz Kredītinformācijas Birojā pieejamajiem datiem, kas nozīmē, ka lielākā daļa banku izmanto identisku informāciju savu lēmumu pieņemšanā. Ja kredītreitings būs slikts, tad šis rīks sniegs vispārīgu skaidrojumu, kādas uzņēmuma darbības ir negatīvi ietekmējušas rezultātu. Kalkulators ļauj novērtēt arī sadarbības partnerus,” stāsta AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

AS Latvenergo piesaistījis aizņēmumus no vairākām bankām par kopējo summu 240 miljoni eiro ar 7 un 10 gadu atmaksas termiņu.

AS Latvenergo kapitāla piesaisti veic regulāri, lai savlaicīgi nodrošinātu kapitālieguldījumu finansēšanai nepieciešamos līdzekļus.

Iepirkuma rezultātā par uzvarētājiem atzīti AS «SEB banka» (aizņēmuma summa – 130 milj. EUR), «Swedbank» AS (50 milj. EUR), OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā (40 milj. EUR) un AS «Citadele banka» (20 milj. EUR).

Latvenergo koncerna stabilie finanšu rezultāti un investīciju pakāpes kredītreitings (Baa2, stabils) sniedz iespēju piesaistīt finansējumu uz izdevīgiem aizdevuma nosacījumiem. AS «Latvenergo» augstu novērtē Latvijas komercbanku izrādīto uzticību, piedāvājot ilgtermiņa finansējumu koncerna investīciju programmai un turpinot savstarpēji izdevīgu sadarbību.

"Kredītinformācijas Birojs" (KIB) ceturto gadu veicis visu Latvijas uzņēmumu izvērtēšanu un apkopojis stiprākos uzņēmumus. Pēc 2019.gada finanšu datiem un KIB datubāzē esošās kredītinformācijas, šogad "Stiprākais Latvijā" kvalificējušies 3,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem iepriekšējo 5% vietā.

Ik gadu "Stiprākais Latvijā" kritērijiem kvalificējas līdz 10 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, bet šogad tādu ir tikai ap 6 tūkstošiem. Kredītbirojā to skaidro ar koronavīrusa pandēmijas globālo ietekmi, tomēr piebilstot, ka tas nav vienīgais skaita sarukuma iemesls. "Uzņēmumu ‘stipruma’ izvērtēšana notiek, skatoties uz iepriekšējā gada finanšu pārskatu datiem kombinācijā ar šodienas kredītvēstures rādītājiem, un tikai pēc tam uz Covid-19 ietekmes rādītāju. Liela daļa uzņēmumu nekvalificējās "Stiprākais Latvijā" laicīgi neiesniegtu finanšu pārskatu dēļ, lai gan termiņš šogad tika pagarināts par trīs mēnešiem," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Strauji krītas banku tirgus daļa patēriņa kredītu segmentā (kredītlīnijas, kredītkartes, u.c), salīdzinot ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju privātpersonām izsniegtajiem patēriņa aizdevumiem, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem.

Šī gada aprīlī bankas izsniegušas iedzīvotājiem patēriņa aizdevumus par kopējo summu 17 026 625 eiro, bet alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji - par kopsummu 16 670 348 eiro, liecina KIB datu arhīvs.

Pirms diviem gadiem, 2019.gada aprīlī, banku izsniegtie patēriņa aizdevumi privātpersonām sasniedza 19 750 602 eiro, bet licenzēto patērētāju kreditoru piešķirtā summa iedzīvotājiem bija 17 880 807 eiro.

"No mūsu datubāzē esošās informācijas izriet, ka šobrīd pēc jaunu izsniegto kredītu skaita bankas pārvalda aptuveni 15%, bet t.s. nebankas izsniegušas 85% no visiem patēriņa kredītiem. Kopš 2019 gada aprīļa banku izsniegtās summas regulāri ir samazinājušās, turpretī ātro izsniegto kredītu summas ar retiem izņēmumiem turpina pārsniegt banku aizdotās summas," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") samazinājusi Latvijas kredītreitingu no "A+" līmeņa līdz "A" līmenim, vienlaikus nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Aģentūra lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu pamato ar to, ka Krievijas-Ukrainas karš un reģionālie ģeopolitiskie riski vidējā termiņā turpinās ietekmēt Latvijas fiskālos rādītājus, ekonomikas izaugsmi un starptautisko konkurētspēju, lai gan šīs ietekmes apmēru joprojām ir grūti precīzi novērtēt.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas ekonomikas un fiskālie rādītāji līdz šim kopumā ir bijuši noturīgi pret netiešo Krievijas-Ukrainas kara ietekmi, taču ekonomikas ātrāku izaugsmes atjaunošanos un valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšanos var aizkavēt izdevumu pieaugums prioritārām jomām - valsts drošībai un aizsardzībai.

Tāpat aģentūra norāda, ka Latvijas kredītreitingu "A" līmenī atbalsta īstenotās politikas uzticamība un dalība eirozonā, kā arī mērens valsts parāda līmenis.

Krīzes situācija, kas izveidojusies ap banku ABLV Bank var ietekmēt bankas sadarbības uzņēmumu kredītreitingus un apdraudēt to kredītspēju, liecina AS Kredītinformācijas birojs informācija.

Kā liecina publiskotā informācija, banka ir tieši saistīta ar vairāk nekā 100 vietējā kapitāla uzņēmumiem.

Uzņēmuma kredītreitings nosaka uzņēmuma iespēju veiksmīgi norēķināties ar saviem piegādātājiem turpmāko 12 mēnešu laikā. Uzņēmuma kredītspēja tiek analizēta piesaistot jaunus finanšu avotus, un vērtēšana notiek ne tikai kredītiestādēs.

Pēc Kredītinformācijas birojs datiem pašlaik 92,5 tūkstošiem uzņēmumu ir ieraksti par parādiem - kavējumi bankās, nebanku kredīti un nodokļu maksājumu kavējumi, kas nozīmē, ka daļa šo saistību ir arī ABLV Bank.

«Precīzai sadarbības partneru novērtēšanai uzņēmumiem iesakām pārbaudīt savus jaunos un esošos sadarbības partnerus, lai pārliecinātos par šo uzņēmumu kredītspēju. Ņemot vērā notikumus tirgū jārēķinās, ka diemžēl klasiskā uzņēmumu izvērtēšanas metode finanšu pārskatu izpētē var nelīdzēt, jo tā neataino aktuālo situāciju», uzsver AS Kredītinformācijas birojs komercdirektors Intars Miķelsons.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigantam "Evergrande" trešdien otro reizi divās dienās samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Liela daļa analītiķu brīdina, ka bankrots radītu nopietnas sekas pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai, jo uzņēmums Ķīnā nodarbina 200 000 cilvēku, kā arī netieši rada 3,8 miljonus darbavietu.

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

#«Ar avīzi var nosist mušu un banku, bet ražojošie un pakalpojumu uzņēmumi ir krietni vien piezemētāki un raugās uz Latviju kā uz salīdzinoši labi sakārtotu valsti.»

Jautāts, kā tas, kas pašlaik norisinās Latvijas finanšu sektorā, ietekmē Latvijas tēlu, reputāciju un investīciju vidi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols biznesa portālam db.lv norādīja uz negatīvo ietekmi, bet vienlaikus uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji to uztver pārspīlēti negatīvi - kā izgāšanos, pat kaunu.

«Daži ārzemnieki ir mani uzrunājuši, arī uzņēmēji, ka tas kopumā liecina par valsts spēju attīrīties. Negodprātīgi cilvēki ir visās valstīs, arī, piemēram, Vācijā. Varbūt Latvijas šā brīža aktualitāte ir tā, ka tas notiek visaugstākajā līmenī, bet arī pasauli ir satricinājuši šādi gadījumi, un tas tomēr liecina arī par demokrātiju un spēju darīt to, kas jādara,» sacīja A. Ozols.

Ja Latvijai nesekmēsies ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» ziņojumā identificēto problēmu risināšanu, Latvija var kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas iekļauta «pelēkajā sarakstā» un tādējādi ietekme uz ekonomiku varētu būt relatīvi plaša, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem stāstīja starptautiskā auditfirma «PricewaterhouseCoopers» («PwC») valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Cita starpā šī plašā ietekme var skart importu, eksportu un piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa informēja deputātus, ka, nokļūstot «pelēkajā sarakstā», ārvalstu tiešās investīcijas var tikt apturētas vai atliktas. Tāpat noteikti tiktu samazināts valsts kredītreitings, kas nozīmēs apgrūtinātu piekļuvi aizdevumu avotiem un lielākas aizdevuma izmaksas valsts līmenī. «Par katru saņemto eiro maksāsim krietni vairāk nekā patlaban,» skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Tāpat viņa minēja, ka ārvalstu finanšu iestādes var noteikt stingrākas pārbaudes darījumiem uz vai no Latvijas, kas būtiski aizkavēs darījumu ātrumu, kā arī, nonākot «pelēkajā sarakstā», var tikt atceltas korespondentbankas attiecības ar Latvijas bankām.

Covid-19 pandēmijas seku novēršanai kopš marta vidus Valsts kase finanšu tirgos aizņēmusies nedaudz vairāk par 2,2 miljardiem eiro, pirmdien preses konferencē sacīja Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.

Viņa skaidroja, ka šis finansējums piesaistīts uz salīdzinoši īsiem termiņiem, bet procentu likmes ir tuvu nullei, lai mazinātu šo aizņēmumu ietekmi uz valsts budžetu.

Vienlaikus Valsts kase līdzekļu piesaistīšanai strādā arī ar starptautiskajām finanšu institūcijām, tostarp aprīlī parakstīts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu investīciju banku par 500 miljoniem eiro. Septembrī-oktobrī saņemti 250 miljoni eiro no šī aizņēmuma, bet atlikusī daļa gaidāma nākamā gada sākumā.

Tāpat Valsts kasei pieejami līdzekļi no Eiropas Komisijas programmas bezdarba mazināšanai, tostarp 120 miljoni eiro jau ir saņemti novembrī, bet atlikušos 73 miljonus eiro plānots saņemt nākamā gada pirmajā pusē.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigants "Evergrande" pirmdien paziņoja, ka saskaras ar vēl nepieredzētām grūtībām, taču noliedza baumas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām drīzumā piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Pēdējā laikā aizvien vairāk izskan ziņas par mājokļu pircēju protestiem Ķīnā, viņiem bažījoties par savu investīciju drošību un liekot "Evergrande" censties mazināt radušos saspīlējumu.