Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 1.decembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 38 darbinieki un smagas traumas guvuši 229 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 54 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 260 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 11 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2005.02.13. Talsu rajona Strazdes pagastā ārsta palīdze-feldšere guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

2. 2008.10.09. Rīgā PSIA Slokas slimnīca medicīnas māsa guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2008.11.13. Valkas rajona Jērcēnu pagastā SIA Almona celtnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

4. 2008.11.16. Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomes santehniķis, veicot ūdensvada remontu, guva smagas kāju traumas.

5. 2008.11.19. Rīgā SIA Rīgas būvdarbi celtnieks, paslīdot darba vietā, guva smagu muguras traumu.

Laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 19. janvārim Latvijas Republikā darba vietās bojā gājuši 2 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 5 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 3 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 15 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.12.02. Ventspils uzņēmuma SIA Balticfich kapteinis un kuģa mehāniķis gāja bojā, apgāžoties un nogrimstot kuģim Beverīna.

2. 2008.12.31. Alūksnes rajonā SIA Alta S autovadītājs guva smagas kājas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2009.01.02. Daugavpilī SIA Daugavpils autobusu parks autovadītājs, izkāpjot no automašīnas vadītāja kabīnes, nokrita no kāpšļa un smagi traumēja krūškurvi.

4. 2009.01.05. Jelgavā SIA SC koks kokapstrādes mašīnstrādniekam vēderā iedūrās dēlis, kas zāģējot tika izmests no darbagalda.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 27.oktobrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 30 darbinieki un smagas traumas guvuši 207 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 50 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 224 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 12 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.10.07. Rīgā SIA Tapeks preču komplektētājs tika saspiests starp saplākšņiem, kā rezultātā viņš guva smagas traumas.

2. 2008.10.08. Rīgā SIA Intra-J atslēdzniekam ceļu remonta objektā Carnikavā uzkrita asfalta gabals.

3. 2008.10.09. Rīgā SIA BM Color būvelektriķis guva smagas traumas, nokrītot no kāpnēm.

4. 2008.10.10. Rīgā SIA Lyngson pulverkrāsošanas līnijas operators guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

5. 2008.10.10. Rīgā SIA ZRS Rumba gāzes metinātājs guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

Latvijā nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo skaits ir dramatisks - ja ik gadu vidēji Eiropā darba negadījumos dzīvību zaudē divi cilvēki uz 100 000, tad Latvijā tie ir četri, šodien, atklājot darba drošībai veltītu kampaņu, sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts darba aizsardzības jautājumos Ziedonis Antapsons.

Ar mērķi pievērst pastiprinātu sabiedrības uzmanību darba drošībai un sekām, ko izraisa nevērīga attieksme pret to, šodien Rīgā, Esplanādes laukumā netālu no Raiņa pieminekļa, atklāta provokatīva instalācija - 34 ar palagiem apsegti cilvēku ķermeņu atveidojumi, kas simbolizē visus pērn darba negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

«Kāpt jaunceltnē bez nodrošinājuma vai ķiveres, zāģēt koku bez noteiktām iemaņām to darīt un instruktāžas par pareizu meža tehnikas lietošanu ir tas pats, kas lēkt uz galvas upē nezināmā vietā. Tiesa, cilvēki to parasti sāk apzināties vien brīdī, kad nelaimē nokļūst paši vai tā skar viņu tuviniekus. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, cik nozīmīga un bieži vien izšķiroša loma ir darba drošības noteikumu ievērošanai ikdienā, esam sākuši informatīvu kampaņu. Tās centrālais elements ir provokatīva vides instalācija, kas tiešā veidā ataino dramatisko situāciju darba drošības jomā Latvijā, - tajā simboliski attēloti tiek 34 cilvēki, kuri gājuši bojā nelaimes gadījumos darbā 2012.gadā,» atklājot kampaņu, teica LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 19. novembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 32 darbinieki un smagas traumas guvuši 223 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 52 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 247 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 12 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.09.30. Rīgā SIA Maxima pārdevēja guva smagas traumas, nokrītot no pieliekamām metāla kāpnēm.

2. 2008.10.03. Rīgā SIA Baltkom TV tehniķis guva smagas traumas pēc tam, kad viņu notrieca automašīna.

3. 2008.10.16. VAS Latvijas pasts Madonas rajona Jaunkalsnavas pasta nodaļas pastniece gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā Aizkraukles rajonā.

4. 2008.10.23. Rīgā SIA RERE 04 namdaris guva smagas traumas, nokrītot no sastatnēm.

5. 2008.10.30. Rīgā SIA Capital Building celtnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

Laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 24. novembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 33 darbinieki un smagas traumas guvuši 223 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 53 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 254 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 2 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.11.11. Rīgā Rīgas Stradiņa Universitātes sekretāre-apkopēja, paklūpot gaitenī, salauza roku.

2. 2008.11.14. Rīgā SIA Remus Elektro elektriķis gāja bojā, veicot darba pienākumus.

Piecu mēnešu laikā Latvijā darba vietās gājuši bojā 20 cilvēki, Db.lv informēValsts darba inspekcija (VDI).

Pēc šobrīd VDI rīcībā esošās informācijas laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 26. maijam Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 20 darbinieki un smagas traumas guvuši 94 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 26 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 103 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā VDI reģistrējusi un uzsākusi 11 zemāk uzskaitīto nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

14. aprīlī Tukuma rajonā SIA Cineville studio būvstrādnieks nokrita no sastatnēm un salauza abas kājas. Nākamajā dienā Rīgā SIA Dēli apkopēja, veicot darba pienākumus, nokrita no kāpnēm un salauza roku. 25. aprīlī Rīgā SIA Starco eastern group krāvējs, veicot izkraušanas darbus, guva smagas traumas. Dienu vēlāk Rīgā A/S Pasažieru vilciens kontrolierei-revidentei kļuva slikti darba vietā. Savukārt 20. aprīlī Rīgā SIA Rīgas Satiksme konduktore guva smagas traumas darba vietā.

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Dzīvojamās mājas sprādzienā Saulkrastu novadā, dārzkopības kooperatīva VEF-Biķernieki teritorijā, ceturtdien gājis bojā Latvijā labi pazīstams pirotehnikas speciālists Ilmārs Āboliņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Āboliņš darbojies uzņēmumā Svētku aģentūra. Tā ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā.

Uzņēmuma mājaslapā teikts, ka Svētku aģentūra ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā. Firma organizē plaša klāsta uguņošanas priekšnesumu, pirotehnikas, konfeti, skatuves pirotehnikas specefektu un flame master efektu piedāvājums jau vairāk kā 20 gadus Latvijā.

Svētku aģentūra ir veikusi ļoti daudz dažādus salūtus, uguņošanas, efektus. Paši lielākie projekti bija milēnijuma salūts Rīgā, kura kompozīciju veidoja Āboliņš kopā ar Ilzi Kazradzi vēl pirms Svētku aģentūra dibināšanas.

Darbinieki iet bojā pilnmēness laikā un alkohola reibumā, izanalizējot notikušos nelaimes gadījumus darba vietās, secinājusi Valsts darba inspekcija.

Darba inspekcija, citējot nelaimes gadījumu izmeklēšanas rezultātus, norāda, ka gandrīz katrs ceturtais bojā gājušais darbinieks ir bijis alkohola reibumā.

2012.gadā darba vietās bojā gāja 34 cilvēki, no kuriem astoņu nodarbināto asinīs tika konstatēts alkohols. Maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles.

Savukārt smagas traumas darba vietā pērn guva 213 darbinieki, no kuriem alkohola reibumā bijuši 19.

Būtiski, ka 2012.gadā alkohola reibumā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits ir divkāršojies un ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā. Visbiežāk nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši vīrieši, visjaunākajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi.

Šogad ārpus dienesta pienākumu izpildes dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši jau 26 karavīri.

Pieci bija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji un instruktori, bet divdesmit – zemessargi, Db uzzināja no NBS komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieka Normunda Stafecka. Divdesmit sestais bojā gājušais ir šodien atrastais, visticamāk, pašnāvību izdarījušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsseržants.

Pērn bojā gāja pavisam 24 karavīri, no tiem astoņpadsmit zemessargi, trīs NBS virsnieki, un trīs kareivji un instruktori.

Apkopojot datus par ārpus dienesta pienākumu izpildes bojā gājušajiem, konkrēts viņu nāves iestāšanās iemesls netiek norādīts. NBS statistika attiecas uz karavīriem, kas gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos ar personīgajiem transporta līdzekļiem, miruši veselības stāvokļa vai vecuma dēļ, vai izdarījuši pašnāvības. Nāves gadījumi notikuši karavīru brīvajā laikā – ārpus dienesta vietas, turklāt notikušo pašnāvību iemesli saistīti ar sadzīviskām, nevis darba problēmām.

Laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 15. decembrim Latvijas Republikā darba vietās gājis bojā 41 darbinieks un smagas traumas guvuši 246 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 57 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 264 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 10 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.11.08. Liepājas uzņēmuma AS UPB būvkonstrukciju montētājs guva smagas galvas traumas, veicot darba pienākumus Zviedrijā.

2. 2008.11.10. Tukuma rajonā Kandavas novada domes juriskonsulte guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

3. 2008.11.25. Alūksnes rajonā SIA Sorma darbu vadītāja palīgs, paslīdot guva smagu kājas traumu.

4. 2008.11.26. Rīgā Rīgas 84.vidusskolas apkopēja paslīdēja darba vietā un guva smagas traumas.

No gada sākuma līdz 13.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājušas 18 personas un 18 mirušas darba vietās.

Par to liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija. Smagas traumas šogad guvuši 98 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā darbā bija gājuši bojā 19 darbinieki un 22 miruši dabīgā nāvē, bet smagas traumas bija guvuši 139 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi sešu nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā darbinieki. Maija sākumā Rīgā SIA CSSL grāmatvede, paklūpot uz kāpnēm, guva smagas traumas. Pēc Jāņiem Kuldīgas rajonā SIA Vārmes rapsis strādnieks, tīrot kaltes torņus, nokrita no augstuma un guva smagas traumas. Jūnija beigās Talsu rajonā AS Stendes SIS darbu vadītājs guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministrijas informācija liecina, ka kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20 538 016 eiro, lai gan iepriekš izskanēja informācija, ka lauksaimniekiem aprēķinātie zaudējumi ir 37,3 miljonu eiro apmērā.

Lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Valdība otrdien akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā (MK).

Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Kopumā LLKC un LAD apsekoja 2933 lauksaimnieku pieteiktās platības. Pēc apsekošanas par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 hektāri lauksaimniecības sējumu un stādījumu, 13 071 tonna siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetru segto platību.

No 2009. gada 1.janvāra līdz 30.novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājušas 32 personas un 29 personas mirušas darba vietās.

Par to liecina Valsts darba inspekcijas informācija. Smagas traumas šogad guvuši 157 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā darbā bija gājuši bojā 34 darbinieki un 44 miruši dabīgā nāvē, bet smagas traumas bija guvuši 246 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki: a/s Latvijas Gāze līnijcauruļlicējs guva smagu acs traumu, a/s Rīgas centrāltirgus lifta operators, esot alkohola reibumā, paklupa un salauza kāju, Rīgā Pašvaldības policijas kārtībnieks guva smagas traumas, paklūpot darba vietā, Liepājā P/A Nodarbinātības projekti palīgstrādnieks, paklūpot guva smagu kājas traumu, SIA Paeglīši un partneri lentzāģa operators guva smagu rokas traumu, strādājot ar ripzāģi, Ventspilī a/s SZMA V elektroiekārtu montētājs nomira darba vietā, SIA L&T traktorists tika atrasts miris ģērbtuvē, Rīgas 2.slimnīcas virtuves bloka vadītājas vietniece smagi traumēja roku gaļas maļamajā mašīnā, SIA DEPO DIY preču komplektētājs nomira darba vietā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz šodienai no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 405 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem 12 000 hektāru platībā un vairāk nekā 3200 tonnām bojāta sagatavotā siena, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa sacīja, ka LAD iesniegumus pieņem gan reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan arī organizē īpašus izbraukumus uz vairāku novadu un pagastu centriem smagāk skartajās teritorijās. Lauksaimnieki šobrīd vēl vērtē plūdos cietušo lauku stāvokli.

«Ne visi zemnieki vēl piesaka savas platības kompensāciju saņemšanai. Pagaidām daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi no lauksaimniekiem. Dienesta darbinieki šobrīd veic apjomīgu darbu un katru dienu, arī brīvdienās, apseko pieteiktos laukus. Šobrīd šis darbs ir dienesta prioritāte, tāpēc atvēlam tam lielus resursus, lai pēc iespējas ātrāk apkopotu nepieciešamo informāciju un varētu sniegt atbalstu lauksaimniekiem,» sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Trešdienas rītā Čehijas dienvidrietumos sadūrušies divi pasažieru vilcieni un avārijā gājuši bojā divi un ievainoti desmitiem cilvēku, ziņo policija.

Čehijas nacionālā policija tviterī apstiprināja, ka notikuma vietā gājuši bojā divi cilvēki.

Policija paziņoja, ka sadursme notikusi īsi pēc plkst.8 Milavčes ciemā.

"Šobrīd tiek sniegta medicīniskā palīdzība 31 cilvēkam, kuru dzīvība nav briesmās, septiņi cilvēki ir kritiskā stāvoklī un divi ir miruši," pavēstīja Plzeņas reģiona glābšanas dienesta pārstāve.

Sadursmē iesaistīti starptautiskais ātrvilciens starp Prāgu un Vācijas pilsētu Minheni un vietējais vilciens. Minhenes-Prāgas ātrvilciens sadūries ar reģionālo vilcienu starp Čehijas pilsētām Plzeņu un Domažlici.

Čehijas satiksmes ministrs Karels Havlīčeks sacīja, ka ātrvilciens nav ievērojis signālu un ietriecies reģionālajā vilcienā. "Situācija ir nopietna," sacīja Havlīčeks, dodoties uz avārijas vietu.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.