Finanses

Šodienas pirmklasniekam studijas augstskolā nākotnē var izmaksāt ap 6400 latu

Žanete Hāka,20.08.2013

Jaunākais izdevums

Lai šodienas pirmklasnieku izskolotu augstskolā, nākotnē būs nepieciešami par trešdaļu lielāki līdzekļi, lēš Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Labas bērna sekmes mācībās vairumā gadījumu ļauj cerēt uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu, aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 37% studentu.

Aprēķinos balstoties uz darba tirgū atzītāko studiju programmu sarakstu, ko šī gada jūnijā izveidojuši Latvijas darba devēji, šodien nepieciešamā vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai ir 4744 lati.

Analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par studiju maksas izmaiņām Latvijas valsts augstskolās laika posmā no 2002. līdz 2013.gadam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir secinājis, ka laika posmā līdz 2009.gadam studiju maksas strauji augušas par vidēji 18% gadā, līdz kamēr krīzes rezultātā 2010.gadā studiju maksas samazinājās par vidēji 10%. 2011.gadā studiju maksas bija samērā stabilas, bet pagājušajā studiju gadā tās bija atkal pieaugušas par aptuveni 4%.

Divu lielāko universitāšu (LU, RTU) publiskotās studiju maksas nākamajam studiju gadam liecina, ka studiju maksas saglabāsies praktiski nemainīgas. Tomēr studiju maksas sadārdzināšanās ir sagaidāma arī turpmāk, jo ir jārēķinās ar dzīves dārdzības, iedzīvotāju maksātspējas, valsts finansiālā atbalsta un studiju kvalitātes izmaiņām. Pieņemot, ka pieaugums turpināsies mērenos, prognozējamai inflācijai 2,5% apmērā tuvos tempos, šodienas pirmklasnieka vecākiem jārēķinās, ka uz bērna studiju laiku vidējā summa studiju maksas segšanai Latvijas augstskolās jau būs ap 6400 latu.

Ņemot vērā, ka Latvijā vienlaikus sagaidāms arī atalgojuma pieaugums, uzkrājumu veidošanas slogs ģimenes budžetā varētu saglabāt esošās proporcijas vai pat pakāpeniski samazināties. Pagaidām, ja ģimene ar vidējas algas pelnošiem vecākiem gribētu uzkrāt savu bērnu izglītošanai Latvijas augstskolās, rēķinoties ar šodienas studiju maksas lielumu un algām, viena bērna izglītošanas uzkrājumi prasītu 6% no ģimenes kopējiem ienākumiem, divu bērnu izglītošanas ienākumi paņemtu 12%, bet trīs bērnu ģimenei jau 17% no ģimenes ienākumiem.

Kaut arī kopumā bērna izglītošanu kā savu finanšu mērķi ir uzstādījuši vien 15% no tiem, kas veido uzkrājumus, dažādos savas dzīves posmos iedzīvotāju finanšu mērķi atšķiras. Uzkrājumi bērnu nākotnei aktuālāki ir respondentiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kur šādam mērķim krāj 28%, saskaņā ar Swedbank jūlijā veiktu pētījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas valsts augstskolas paplašina studiju programmu klāstu, dažas ceļ studiju maksu, teju vai visas fokusējas uz pieprasījumu darba tirgū un ārvalstu studentu piesaisti , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī lielākā daļa valsts augstskolu studiju maksu vietējiem studentiem nākamajā gadā nepaaugstinās, divas no lielākajām, – proti, Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – to palielinās pamata un augstākā līmeņa studiju programmām par 1–17%, liecina DB veiktā aptauja. Vairākas augstskolas ir sarūpējušas jaunas, konkurētspējīgas un pat prestižas mācību programmas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka kopumā kopš pērnā gada septembra ir izsniegtas licences 30 jaunām studiju programmām, daļa no tām jau ir ieviesta pagājušā mācību gada ziemas sesijā. Pēc IZM aplēsēm, nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vairāk nekā 20 jaunas programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

70% jauniešu svarīgākais apsvērums studiju izvēlē ir patiesa interese par profesiju

Žanete Hāka,08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Maina studiju kredītu izsniegšanas kārtību, atceļot prasību pēc otrā galvotāja

Žanete Hāka,16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pārtikas studijām - jauns centrs ar trim vaļiem

Daiga Laukšteina,19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā tapis jauns Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) studiju un zinātnes centrs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Studentiem tas durvis vērs nākamā gada sākumā. Patlaban telpas tiek aprīkotas ar modernām iekārtām. Pārtikas nozare ir specifiska, tās apguvei nepieciešama bagātīga, resursietilpīga infrastruktūru un moderna studiju vide. LLU PTF ir labi attīstīta pētniecība, tāpēc jaunajā studiju un zinātnes centrā abos stāvos atradīsies mācību un zinātniskās laboratorijas, bet pirmajā vēl arī pilotražotnes – augļu un dārzeņu pārstrādei, alus ražošanai, graudu pārstrādei un maizes ražošanai, piena, gaļas un zivju pārstrādei. Plānots arī iepakošanas cehs, pārtikas procesu un iekārtu laboratorijas. Tajās esošās iekārtas būs kā prototips ražošanā pielietotām iekārtām. «Proti, viss, lai studentiem būtu vieglāk saprast ar pārtikas produktu ražošanu saistītās nianses,» uzsver LLU PTF dekāne Inga Ciproviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studiju maksa un stipendijas Eiropas valstīs joprojām krasi atšķiras

Lelde Petrāne,31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka vairākās augstskolās paaugstināta studiju maksa 2019./2020. akadēmiskajam gadam, Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstākās izglītības iestādēm, kas nolēmusi nepievienoties kopējai tendencei un saglabāt studiju maksu nemainīgu.

Liecina tās šorīt izplatīts paziņojums.

Vairākas augstākās izglītības iestādes, pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus vai arī izvērtējot studiju pašizmaksu, nolēmušas paaugstināt maksu. Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots

«Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11-14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 miljoni eiro,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstskolas veido mācību programmas sazobē ar darba devējiem; studiju maksa būtiski palielināta netiks, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Studiju programmu portfelis nākamajā akadēmiskajā gadā būs krietni lielāks – plašāks piedāvājums studentus sagaida informācijas tehnoloģiju (IT), inženierzinātņu, finanšu un cilvēkresursu vadības jomā. Tāpat būs iespēja vēl padziļinātāk apgūt zināšanas par Eiropas Savienību (ES). Lielākajā daļā augstskolu studiju maksa nemainīsies, nelielas izmaiņas jutīs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu maciņi. Daļa programmu ir angļu valodā, un tās ir orientētas uz ārvalstu studentiem.

Latvijas Universitāte (LU) nākamajā akadēmiskajā gadā ieviesīs divas jaunas studiju programmas – Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte piedāvās profesionālā bakalaura studiju programmu Industriālās inženierijas vadība, bet Sociālo zinātņu fakultāte (SZF) – Eiropas integrācija un globālā attīstība. No jauna izstrādātā un licencētā studiju programma piedāvās iespēju pēc četru gadu sekmīgām pilna laika klātienes studijām iegūt profesionālā bakalaura grādu industriālās inženierijas vadībā un profesionālo kvalifikāciju – sistēmu vadības inženieris. Šīs profesionālās bakalaura studiju programmas absolventi varēs strādāt kā augstākā līmeņa vadītāji un sistēmu vadības inženieri jebkuras industrijas uzņēmumā. Iegūtās zināšanas ļaus izprast un regulēt tehnoloģiskos procesus, kā arī vadīt uzņēmumus un organizāciju struktūrvienības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā; gadā vidēji nepieciešami 7000 eiro

Db.lv,24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Universitāte studiju maksas nepaaugstinās

Lelde Petrāne,26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Senāts pieņēmis lēmumu nepaaugstināt studiju maksas studentiem, kuri mācības Latvijas Universitātē uzsāks 2013./2014. akadēmiskā gada rudens semestrī.

Lai pēc iespējas plašākam studēt gribētāju lokam dotu iespēju iegūt augstāko izglītību, 2012. gada izskaņā LU vadība ieklausījās studentu viedoklī nepaaugstināt studiju maksas un saglabāt tās šā gada apmērā, vēsta universitāte.

«Studentiem studiju maksas ir jūtīgs jautājums, tādēļ to izmaiņām jābūt pamatotām un vērstām uz izglītības kvalitātes celšanu. Šobrīd ir jāveicina pieejama augstākā izglītība vidusskolu absolventiem, kas izvēlas savas izglītības gaitas turpināt Latvijā, tādēļ neuzskatījām plānotās izmaiņas par pamatotām. Esam priecīgi, ka Universitātes vadība uzklausīja studentu viedokli,» pauž LU Studentu padomes priekšsēdētājs Artis Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM piedāvā atteikties no budžeta vietām, vairumam studējošo liekot maksāt līdzmaksājumu

LETA,30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko izglītību ir viena no lielākajām. Tikmēr citur augstākā izglītība ir par brīvu vai par studijām maksā vien tie, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Tomēr ik pa laikam notiek virzība uz bezmaksas izglītību. Šādu soli pavisam nesen spērusi Vācija, kur no šī akadēmiskā mācību gada studijas ir bez maksas. Latvijā tā pagaidām ir vien iecere, kas, visticamāk, būs atkarīga no pieejamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

No 968 eiro līdz 3557 eiro par pilna laika studijām pirmajā mācību gadā un no 818 eiro līdz pat 5333 eiro par studijām otrajā mācību gadā - ar šādām summām ir jārēķinās jaunajiem studentiem, kuri plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā. Lai gan valsts piedāvā arī budžeta vietas, tās tiek nodrošinātas vien apmēram 39% studējošo. Pēc Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākā ziņojuma, rekordiste studiju maksas ziņā ir Anglija, kur studiju maksa pirmajā mācību gadā ir no 10 742 eiro līdz 11 377 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi sasniedz konkrētu robežu. Salīdzinoši augsta studiju maksa ir arī Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstskolas grib prasīt vairāk

Dienas Bizness,04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris nedēļām Latvijas Universitāte (LU) vienīgi apsvēra domu par studiju maksas celšanu no nākamā gada, tagad lēmums jau faktiski pieņemts. Studiju maksas pieaugums varētu svārstīties 10% robežās, taču mācību maksa nebūšot lielāka kā citu augstskolu līdzīgās programmās. Arī citās Latvijas lielākajās augstskolās mācību maksa iepriekš jau mainīta, un dažās vietās izmaiņas iespējamas arī šogad, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā nedēļā Universitātes darbinieku sapulcē LU rektors Mārcis Auziņš atzīmēja, ka kopš 2008. gada Universitātē studiju maksa nav mainījusies, kamēr pārējās Latvijas augstskolās tā celta pat vairākkārt. Tāpēc, ņemot vērā, ka pieaugušas mācību procesa nodrošināšanas izmaksas, pienācis laiks maksu celt. Viņš norādīja, ka lēmums jau izdiskutēts un pieņemts Dekānu padomē, kā arī to atbalsta Universitātes vadība. Šī gada budžetā gan tas lielu ieguvumu nedošot, jo izmaiņas skars tikai jaunos studentus, kuri vēl tikai sāks studēt 1. kursā.

LU kanclers Gundars Bērziņš Dienai piebilda, ka lēmums vēl jāsakaņo ar Studentu padomi un jāsagaida rektora rīkojums, taču arī no viņa teiktā nebija jūtams, ka plānotās izmaiņas varētu tomēr nenotikt. Skaidrojot iemeslus, G. Bērziņš norādīja, ka Universitāte vēlas īstenot individuālāku pieeju studentiem, kas prasa arī lielākus resursus. Kā sapulcē atzīmēja M. Auziņš, papildus tam, ka šogad Torņakalnā tiks atvērts jaunais LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, nākamajās kārtās plānots izveidot vēl arī Humanitāro zinātņu, Skolotāju izglītības un Sociālo zinātņu centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PB: Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir būtisks līdzekļu iztrūkums un augsta paļaušanās uz ES fondiem

Žanete Hāka,03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības sistēmai piemīt augsta pielāgošanās spēja, budžeta vietu finansēšanas modelis dod stabilitāti, universitāšu autonomija ļauj attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums, izglītības sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, secināts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ziņojumā.

Kā informē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), PB iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013. gada decembra līdz 2014. septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas izgaismo Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem. Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Fokuss uz biotehnoloģijām, pedagoģiju un jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa,02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pixabay

Nākamajā akadēmiskajā gadā augstskolas piedāvās virkni jaunu studiju programmu – "odziņas" sarūpējušas ne tikai mācību iestādes Rīgā, bet arī reģionos. Tās centīsies piesaistīt ārvalstu studentus, būtiski palielinot mācību iespējas angļu valodā.

Studiju maksa gan pārsvarā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, taču daudzas augstskolas sola būt pretimnākošas.

Tā kā arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmās angļu valodā, tostarp arī sociālajās zinātnēs, šogad augstskola piedāvā biznesa un starta uzņēmējdarbības studiju programmu angļu valodā "International Business and Start-up Entrepreneurship" (Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība). Šī ir bakalaura līmeņa programma, kurā būs iespēja studēt pilna un nepilna laika klātienē, studijas noritēs izteikti starptautiskā vidē – ar ārvalstu studentiem un pasniedzējiem, kā arī vizītēm ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem.

Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja,02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa,28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu, augstskolas sadarbībā ar ASV universitāti izveidojušas studiju programmu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderiem

Pirmajā gadā studijām Baltijas IT līderu izcilības bakalaura programmā Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, ko, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, īstenos Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV), tiks uzņemti 60 studenti. Studijas notiks angļu valodā pēc pasaules ietekmīgāko universitāšu standartiem, tās koordinēs Rīgas Biznesa skola (RBS). Programmā IT kompetences tiks integrētas ar komunikācijas, projektu vadības, mākslas, tiesībzinātņu, finanšu un citām prasmēm, kas sniegs studējošajiem pamatu veiksmīgai karjerai digitalizētajā laikmetā. Studijas notiks četrus gadus, pēc to beigšanas absolventi varēs saņemt dubulto diplomu (LU un RTU), bet pēdējā mācību gadā studenti varēs mācīties Bufalo Universitātē, kas atrodas Ņujorkas štatā, un saņemt arī šīs augstskolas diplomu. Kopējā studiju maksa, mācoties Latvijā, būs aptuveni 17 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Noderīga informācija Latvijas studentiem Apvienotajā Karalistē pēc Brexit

Lelde Petrāne,30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Rīgā ir apkopojusi informāciju studentiem, kuri uzsākuši vai plāno uzsākt studijas Apvienotajā Karalistē 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem – studentiem, kuri uzsākuši vai uzsāks studijas 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā, studiju maksa un pieeja studiju kredītam saglabājas līdzšinējā kārtībā. Šajā periodā mācību maksa ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem būs tāda pati kā Apvienotās Karalistes studentiem. Studiju maksa iepriekšējā līmenī saglabāsies visu studiju programmas laiku.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus Erasmus+ mācību mobilitātes aktivitāšu norisei gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās, Eiropas Savienības Padome un Parlaments 2019. gada 25. martā pieņēma ārkārtas pasākumu regulu (2019/499). Šī Regula nodrošina, ka tiem studentiem, kuri brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atradīsies ārzemēs Erasmus+ programmā, iesāktais mobilitātes periods netiks pārtraukts, ja tas nepārsniedz 12 mēnešus. Sīkāka informācija par regulu latviešu valodā atrodama Eiropas Komisijas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts Robežsardzes koledžā gatavo zelta robežsargus

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru