Lai šodienas pirmklasnieku izskolotu augstskolā, nākotnē būs nepieciešami par trešdaļu lielāki līdzekļi, lēš Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.
Labas bērna sekmes mācībās vairumā gadījumu ļauj cerēt uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu, aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 37% studentu.
Aprēķinos balstoties uz darba tirgū atzītāko studiju programmu sarakstu, ko šī gada jūnijā izveidojuši Latvijas darba devēji, šodien nepieciešamā vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai ir 4744 lati.
Analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par studiju maksas izmaiņām Latvijas valsts augstskolās laika posmā no 2002. līdz 2013.gadam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir secinājis, ka laika posmā līdz 2009.gadam studiju maksas strauji augušas par vidēji 18% gadā, līdz kamēr krīzes rezultātā 2010.gadā studiju maksas samazinājās par vidēji 10%. 2011.gadā studiju maksas bija samērā stabilas, bet pagājušajā studiju gadā tās bija atkal pieaugušas par aptuveni 4%.
Divu lielāko universitāšu (LU, RTU) publiskotās studiju maksas nākamajam studiju gadam liecina, ka studiju maksas saglabāsies praktiski nemainīgas. Tomēr studiju maksas sadārdzināšanās ir sagaidāma arī turpmāk, jo ir jārēķinās ar dzīves dārdzības, iedzīvotāju maksātspējas, valsts finansiālā atbalsta un studiju kvalitātes izmaiņām. Pieņemot, ka pieaugums turpināsies mērenos, prognozējamai inflācijai 2,5% apmērā tuvos tempos, šodienas pirmklasnieka vecākiem jārēķinās, ka uz bērna studiju laiku vidējā summa studiju maksas segšanai Latvijas augstskolās jau būs ap 6400 latu.
Ņemot vērā, ka Latvijā vienlaikus sagaidāms arī atalgojuma pieaugums, uzkrājumu veidošanas slogs ģimenes budžetā varētu saglabāt esošās proporcijas vai pat pakāpeniski samazināties. Pagaidām, ja ģimene ar vidējas algas pelnošiem vecākiem gribētu uzkrāt savu bērnu izglītošanai Latvijas augstskolās, rēķinoties ar šodienas studiju maksas lielumu un algām, viena bērna izglītošanas uzkrājumi prasītu 6% no ģimenes kopējiem ienākumiem, divu bērnu izglītošanas ienākumi paņemtu 12%, bet trīs bērnu ģimenei jau 17% no ģimenes ienākumiem.
Kaut arī kopumā bērna izglītošanu kā savu finanšu mērķi ir uzstādījuši vien 15% no tiem, kas veido uzkrājumus, dažādos savas dzīves posmos iedzīvotāju finanšu mērķi atšķiras. Uzkrājumi bērnu nākotnei aktuālāki ir respondentiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kur šādam mērķim krāj 28%, saskaņā ar Swedbank jūlijā veiktu pētījumu.