Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Eiropa var būt ieguvēja no Snoudena efekta ASV ekonomikā, daļa ekspertu prognozē robu datu centru lauciņā miljardu dolāru apmērā.

Pēc ziņām, ka ASV varas iestādes mēdz kontrolēt to, ko dara «parastais lietotājs», ir sākušās plašas diskusijas par tā saucamā Snoudena efekta sekām politiskajā un ekonomiskajā frontē un to nākotnes ietekmi.

Atsevišķi eksperti norāda, ka Snoudena paziņojumi ir iedragājuši ASV datu centru un sociālo mediju tirgu prestižu, kas varot nozīmēt, ka daļa šo produktu lietotāju varētu izvēlēties līdzīgus pakalpojumus, ko piedāvās ārzemju kompānijas. Pēc atsevišķām aplēsēm, tuvāko gadu laikā Snoudena efekta dēļ ASV interneta industrija varētu negūt ieņēmumus pat vairāku desmit miljardu ASV dolāru apjomā.

ASV picēriju ķēde Domino's Pizza ir paziņojusi, ka gatavojas uz mēness atvērt restorānu. Ar šo iniciatīvu nākusi klajā picēriju ķēdes Japānas nodaļa.

Kompānija aprēķinājusi, ka picērijas celšana uz mēness izmaksās aptuveni 22 miljardus ASV dolāru. No šīs summas aptuveni 7,3 miljardi tiks veltīti, lai uz zemes pavadoni, transportētu 70 tonnas smagus celtniecības materiālus un picu pagatavošanas iekārtas. Materiālus uz mēnesi plānots nogādāt 15 raķetēs.

Topošās picērijas ēku, kas tiks izveidota kupola formā, izstrādās Japānas būvuzņēmums Maeda Corp. Paredzēts, ka kupola diametrs būs 26 metrus un ēkā mitināsies arī picērijas darbinieki.

«Par šo projektu mēs sākām domāt jau pagājušajā gadā, tomēr vēl neesam izlēmuši, kad restorāns varētu atvērties,» laikrakstam The Daily Telegraph pastāstīja Domino’s Japānas nodaļas pārstāvis.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Eiropas pacientu tiesību pārstāvju grupas un akadēmiķi apsveic Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) lēmumu par gaidāmo atklātumu farmācijas industrijā, kamēr zāļu ražotāju viedokļi par paredzamo jauno kārtību mēdz būt visai atšķirīgi.

Sākums iniciatīvai, kas solās pamatīgi pārmainīt farmācijas pētniecības jomu, ir divu Kopenhāgenas universitātes zinātnieku prasība 2007. gadā EZA atklāt klīniskās izpētes detaļas par divām notievēšanas zālēm, pamatojoties uz bažām, ka tas lietotājiem izraisa pašnāvnieciskas noslieces. Aģentūra to noraidīja informācijas komerciālā jūtīguma dēļ. Tad abi dāņu pētnieki vērsās pie ES tiesībsarga, kas 2010. gadā lēma prasītājiem par labu, notikumu gaitu atstāsta Financial Times.

Tā vietā lai apstrīdētu tiesībsarga lēmumu, EZA 2011. gada sākumā atklāja pirms gadiem prasītos datus. Šim lēmumam bija domino efekta daba, un aģentūra kopš tā laika ir publiskojusi vēl vairākus iepriekš par konfidenciāliem uzskatītus datus. Kad

Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi vides programmas Lidostas oglekļa akreditācija sertifikātu par pirmā līmeņa prasību izpildi siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai. Līdz ar sertifikāta iegūšanu lidosta Rīga pievienojas tām pasaules lidostām, kuras veic aktīvas darbības minēto emisiju samazināšanai, informē lidostā.

«Dalība programmā un sertifikāta iegūšana bija viens no lidostas Rīga gada sākumā izvirzītajiem vides mērķiem. Šobrīd esam ieguvuši informāciju par lidostas darbības rezultātā radītajām siltumnīcas efekta gāzu emisijām, tālākie soļi būs konkrētas darbības, lai kļūtu videi draudzīgāki,» uzsver starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Lai uzlabotu vides apstākļus, jau šogad īstenoti vairāki projekti, piemēram, lidosta nodrošinājusi pāreju uz šķeldas izmantošanu kā galveno kurināmo un ierīkoti gaisa kuģu pieslēgumi elektrotīklam.

Lidostas oglekļa akreditācijas programma (Airport Carbon Accreditation) ir starptautiskās lidostu organizācijas Airport Council International izveidota un WSP Parsons Brinckerhoff administrēta programma ar mērķi samazināt lidostu siltumnīcas efekta gāzu emisijas.

Maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā varētu pieaugt nebanku kreditēšana, kas veicinātu arī atsevišķu piedziņas lietu palielināšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jāatgādina, ka Maksātnespējas likums cita starpā ievieš kreditēšanā obligātu nolikto atslēgu principu un būtiski saīsina saistību dzēšanas termiņus. Bankas jau paspējušas norādīt, ka tas vismaz nākamgad samazinās izsniegto mājokļu kredītu apmēru uz pusi, savukārt aptaujātie parādu piedzinēji spriež, ka tiešai ietekmei uz viņu biznesu grozījumiem nevajadzētu būt, lai gan ilgtermiņa izmaiņas varētu rasties. Piemēram, saistībā ar maksātnespējīgas fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņa saīsināšanu, kas varētu, iespējams, palielināt fizisku personu maksātnespējas lietu skaitu.

Saruks portfeļi

Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Proporcionāli vērtējot, trīs septītdaļās Eiropas banku drošības arhitektūras ir konstatēti šķībumi , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā var secināt no Starptautisko norēķinu bankas (SNB) Bāzeles banku uzraudzības komitejas (BK) nesenā novērtējuma par Eiropas Savienības (ES) banku sektora atbilstību Bāzeles III regulējumiem. BK izstrādāja 2011. gadā SNB dalībnieki – 60 centrālās bankas un monetārās politikas iestādes – pieņēma Bāzeles III regulējumus savu jurisdikciju banku sektoriem, lai novērstu globālas finanšu krīzes atkārtošanās iespēju. Prasības, kuru interpretācija un piemērošana aizvien ir procesā kā interešu grupu nemitīgu cīņu lauks, cita starpā paredz lielākas banku pašu kapitāla rezerves, samazinātu kredītplecu un lielāku likviditāti.

Komisijas jaunā ekonomikas stimulēšanas iniciatīva ir uzsildīta veco kļūdu zupa ar pāris jaunām garšvielām

Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar ES Kapitāla tirgu savienības iniciatīvu. Domnīcas Finance Watch (Brisele) politikas analīzes nodaļas vadītājs, finanšu tirgu, banku regulējumu un investoru aizsardzības eksperts Frederiks Ašs sarunā ar DB vērtē, ka labākajā gadījumā ieceres efektivitāte ir apšaubāma, bet sliktākajā, proti, ja tā tiešām sekmēsies, tas Eiropas finanses padarīs nedrošākas.

Jūsu ziņojums par ES Kapitāla tirgu savienības (KTS) projektu sākas ar Alberta Einšteina citātu, ka nevar atrisināt problēmu ar to pašu domāšanu, kuras dēļ tā ir radusies. Vai pēc tāda ievada par aprakstāmo jautājumu vispār var pateikt ko labu?

Eiropas Savienības līderu samitā pieņemtais lēmums, kas problēmās nonākušo banku rekapitalizācijai nepieciešamos līdzekļus ļaus aizņemties no tā dēvētajām Eiropas finansiālās stabilitāti garantējošajiem mehānismiem, nepalielinot valstu parādu apjomu, lai arī veicinājis optimisma pieaugumu arī pasaules finanšu tirgos, patiesībā var dot tikai īslaicīgu efektu.

Šķiet, ka nule kā notikušā samita galvenais iznākums varētu būt atsevišķu eirozonas perifērijas valstu izglābšana no pārmērīgi ātra finansiālā sabrukuma un kārtējo reizi ir nopirkts laiks, lai cerībā uz pagaidu stabilizāciju mēģinātu sasmelt jau izlietu ūdeni.

Šajā ziņā kā uzskatāms piemērs ir Latvijas piedzīvotais 2008. un 2009. gadā. Proti, valsts parāda apjoms bija ļoti mazs, taču privātā sektora pārkreditēšanās un patēriņa burbuļa plīsums valsti noveda bezdibeņa malā. Eirozonas perifērijā problēmas ir līdzīgas un tas, kas samita ietvaros ir izdarīts tagad, ir mēģinājumi manipulēt ar kauliņiem, lai izvairītos no tūlītēja domino efekta.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Paliek arvien mazāk cerību, ka Latvija no ES varētu saņemt vēlamo siltumnīcu efekta gāzu emisiju samazināšanas plānu 0% līmenī salīdzinājumā ar 2005. gadu; lauksaimniekiem var nākties sarauties, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tik skaudri secinājumi skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas kopsēdē. DB jau rakstīja (07.04.2016.), ka Latvijai būs jācīnās, lai siltumnīcu efekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas latiņu noturētu 0% līmenī, indikatīvi Eiropas Savienība (ES) varētu noteikt 8% samazinājumu, kas summāri radītu 24% lielu samazinājumu un izveidotu problēmas zemkopībā.

Visu rakstu Klimata pārmaiņu žņauga ēna pār Latviju iespējams izlasīt ceturtdienas, 16.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 5.lpp.!

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Glampings piedāvā to pašu būšanu pie dabas, bet bez «pēe» un «fui» efekta

Kempings var būt nolaista būdele, telšu vietas dubļainā pļavā un pāri plūstošas sausās tualetes nekurienes vidū, bet var būt arī arhitekta projektēta mini māja vai dizainvārda cienīga telts ar visām ērtībām. Vienīgais kopīgais tad tiem ir atrašanās nekurienes vidū, bet pat tas vairs nav noteicošais. Laipni lūgti glampingā!

Jaundarinātais angļu vārds glamping ir veidots, saliekot kopā glamour un camping, – tātad tāds glancēts kempings. Kā skaidro glamping.com, vietne, kas skaļi un braši tirgū virza šāda veida naktsmītnes, «tradicionāls kempings var būt auksts, slapjš un vienkārši neērts; glamping savukārt piedāvā to pašu tuvību dabai, bet bez «fui» efekta». Tas parasti nāk kopā ar kādām nebūt aktivitātēm: pastaigām, kalnā kāpšanu, zirgu jāšanu, laivu braukšanu utt. Faktiski tas pats, ko piedāvātu labs kempings, tikai glampingā ir jābūt klātesošai luksusa smaržai.

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju galda spēles nav ierasts laika pavadīšanas veids, tomēr tirdzniecības centrs ir laba vieta, kur auditoriju pie tām mēģināt pieradināt

Tā uzskata Baiba Altena, viena no galda spēļu zīmola Kokmaizītes (IK Kurland Woodcake) idejas autorēm. «Šeit Alfā esam sapratuši, ka cilvēkiem patīk spēlēt galda spēles, vajag tikai dot iespēju. Arī šādiem dizaina produktiem ir vieta tirdzniecības centrā, bet vajag pieradināt cilvēku, ka kaut kas tāds te ir. Šobrīd tā ir savā ziņā arī misijas apziņa,» atzīst Baiba. Viņa novērojusi, ka jāpaiet laikam, lai cilvēks kaut ko iegādātos – vienā reizē viņš paskrien garām, citā pamana, trešajā atnāk aprunāties un tikai ceturtajā varbūt izdara pirkumu. Daudzi cilvēki paņēma uzņēmuma kontaktinformāciju, domājot par Ziemassvētku dāvanām. «Tā ir mūsu niša, galda spēles šādā izpildījumā pērk dāvanām. Jebkuram šādam tirdzniecības pasākumam atdeve būs ilgtermiņā,» saka Baiba.

Raizējoties par bezvienošanās Brexit sekām, viens no pieciem Lielbritānijas iedzīvotājiem uzkrāj pārtikas, dzērienu un medikamentu rezerves, konstatēts finanšu pakalpojumu uzņēmuma «Premium Credit» pētījumā.

No tiem respondentiem, kuri veido uzkrājumus, 74% atzinuši, ka gādā pārtikas rezerves, 50% uzkrāj medikamentus, bet 46% - dzērienu rezerves.

Aptaujājot respondentus par summām, ko tērē krājumu veidošanai, pētījuma autori aplēsuši, ka briti iegādājušies preču rezerves četru miljardu sterliņu mārciņu (4,3 miljardu eiro) vērtībā.

Daudzi eksperti prognozē, ka bezvienošanās Brexit gadījumā zināmu laiku iespējami pārrāvumi piegādēs, galvenokārt tāpēc, ka muitas kontroles dēļ kravas automašīnām var nākties gaidīt garās rindās.

Premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī - ar vienošanos vai bez.

Starptautiskās picērijas Pizza Hut īpašā pannā ceptā pica piedzīvojusi pārmaiņas, raksta CNN Business.

Kompānija paziņojusi, ka pilnībā pārveidojusi savu pannā cepto picu, mainot siera šķirni, mērci un ieviešot jaunu pannu picas cepšanai.

Pizza Hut nākas domāt par pārmaiņām, ņemot vērā, ka tās lielākie konkurenti Domino Pizza un Papa John’s min uz papēžiem. Pērn Domino pārdošanas apjomi pārspēja Pizza Hut, un arī konkurenti domā jaunus veidus, kā piesaistīt apmeklētājus.

Pizza Hut pārstāvji sacījuši, ka 40 gadus senās picas receptes izmaiņu ieviešana aizņēma trīs gadus.

Patlaban Pizza Hut ir vairāk nekā 18 tūkstoši restorānu visā pasaulē.