Valsts SIA Piejūras slimnīca noslēgusi vairāk nekā 999,8 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par slimnīcas ēkas renovācijas darbiem, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju. Tā norisināsies Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti » ietvaros.

Konkursā, kurā savus piedāvājumus iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem priekšroka tika dota SIA UPTK, kas piedāvāja zemāko cenu. Iepriekš Piejūras slimnīca lēsa, ka līgumcena par slimnīcas ēku un savienojošā koridora atjaunošanas darbiem varētu būt aptuveni 1,045 milj. Ls.

SIA Piejūras slimnīca izsludinājusi iepirkumu par slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana VSIA Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

20. jūnijā visi ieinteresētie būvnieki tiek aicināti iepazīties ar renovējamo objektu, kur būs iespējas saņemt papildu informāciju un novērtēt situāciju klātienē, informē Piejūras slimnīca.

13. jūlijā pulksten 11.00 paredzēts atvērt iesniegtos pieteikumus būvniecībai, tos izvērtēt un slēgt līgumu par būvdarbu veikšanu. Būvniecību plānots realizēt četrās kārtās, pakāpeniski nododot ekspluatācijā renovētās telpas. Tas nepieciešams, lai slimnīca spētu nodrošināt pacientu apkalpošanu, nepārtraucot nevienu no sniedzamajiem pakalpojumiem.

Objekts pilnībā jānodod ekspluatācijā līdz 2013. gada 30. augustam.

Liepājas dome lūgs valstij bez atlīdzības nodot tās īpašumā SIA Piejūras slimnīca kapitāldaļas, kā arī tās teritoriju – aptuveni 10 ha piejūras zemes Jūrmalas parka tuvumā.

SIA Piejūras slimnīca valsts kapitāldaļu nodošanu Liepājas pašvaldībai iniciējusi Veselības ministrija. Savukārt, nekustamā īpašuma Jūramalas ielā 2 – aptuveni 10 ha jūrmalas un parka zonā esošo slimnīcas dārzu un ēkas, pašvaldība prasa papildus. Saskaņā ar pilsētas attīstības pamatnostādnēm, ko izstrādājusi valdošā koalīcija (Liepājas partija, TP, JL, TB/LNNK, LPP/LC), šeit paredzēts paplašināt Jūrmalas parku ar tai raksturīgo apbūvi, DB skaidroja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tuvākajos gados gan šeit saglabāsies Onkoloģiskās slimnīcas ambulatorā daļa un Psihoneiroloģiskā slimnīca, tomēr nākotnē nevar izslēgt, ka šīs teritorijas, kaut vai daļēji, varētu nodot privātiem ieguldītājiem ar rekreāciju un atpūtu saistītu objektu iekārtošanai.

SIA Piejūras slimnīca iepirkumu komisija saņēmusi astoņus piedāvājumus konkursā par slimnīcu ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

No pretendentiem četri iekļāvušies prognozētajā līgumcenā - aptuveni viens miljons latu bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt pārējiem piedāvājuma summas to pārsniedz, informē Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aigars Puks.

Patlaban turpinās piedāvājumu izvērtēšana, lai noteiktu, vai tie atbilst nolikumam. Rezultātus plānots paziņot augusta sākumā.

Pieteikumus būvdarbu veikšanai iesniedza sekojoši uzņēmumi:

SIA Vega 1, kas piedāvāja līgumcenu 959,7 tūkst. Ls bez PVN; SIA UPTK (999,8 tūkst. Ls); a/s UPB (1,2 milj. Ls); personu grupa SIA PRODEV, SIA Arco Constuction (1,19 milj. Ls); personu grupa EBS-Modus būve (1,0 milj. Ls); SIA AB Build (1,065 milj. Ls); piegādātāju apvienība SIA Dzintars AB, SIA DanSan (1,0 milj. Ls); SIA Liepājas celtniecības sabiedrība Būvnieks (1,1 milj. Ls).

Liepājas Piejūras slimnīcas teritorijā nākotnē varētu veidoties jauna kūrortzona.

Liepājas būvvalde gatavo nosacījumus zemes ierīcības projekta izstrādei, lai sadalītu valsts SIA Piejūras slimnīca zemi un dotu iespēju teritorijas attīstībai. Zeme atrodas tieši pie jūras, blakus pilsētas pludmalei. Veselības ministrijai, kuras valdījumā ir teritorija, tā neesot vajadzīga. To ministrija apliecinājusi vēstulē pašvaldībai, Db.lv apstiprināja Liepājas domē. Ja būs atbilstošs valdības lēmums, pašvaldība varēs pārņemt bez atlīdzības zemi īpašumā.

Vienlaikus Liepājas dome gatavojas nodot sabiedriskajai apspriešanai Liepājas attīstības plāna pirmo redakciju. Plānā Piejūras slimnīcai piegulošā teritorija ir paredzēta apbūvei, kā ierobežojumu nosakot īpašus apbūves noteikumus - tikai uz veselības aprūpi, atpūtu un rekreāciju attiecināmas būves. Pret šādu teritorijas lietojuma mērķi iebilst deputāts Ivars Kesenfelds, kurš uzskata, ka teritorija būtu jāattīsta kā Jūrmalas parka turpinājums. Par plāna nodošanu sabiedriskajai apspriešanai deputāti lems domes sēdē 17.martā.

Liepājā Piejūras slimnīcā noslēdzies Eiropas Savienības līdzfinansēts, vērienīgs rekonstrukcijas projekts, faktiski pilnībā pārbūvējot pshiatrijas klīniku.

Būvdarbus sāka pirms gada - 2012.gada septembrī. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem būvniecības ģenerāluzņēmējs bija Liepājas būvfirma SIA UPTK, projektu izstrādāja SIA Ozola&Bula arhitektu birojs.

Pilnībā no jauna izveidota Gerontoloģijas nodaļa bijušajā Bērnu patversmes ēkā, pārplānojot un renovējot telpas atbilstoši psihiatrisko pacientu aprūpes un drošības prasībām. Renovētas arī citas psihiatriskās klīnikas nodaļas.

Valsts SIA Piejūras slimnīca apvieno onkoloģijas un psihiatrijas klīnikas.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,33 miljoni latu, no kuriem 84,21% līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Gandrīz 211 tūkstoši latu visa projekta realizācijai ir slimnīcas līdzfinansējums, ko nodrošināja tās 2011.gada peļņa, ko ministrija atļāva neieskaitīt Valsts kasē, bet novirzīt rekonstrukcijai.

Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.

Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Portāla irliepaja.lv rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās redzama sētniece uzņēmuma Liepājas tramvajs vestē, kura slauka ietvi pie privātmājas.

Kā vēsta portāls, attēlā redzamā nav ne ietve pie tramvaja pieturas, ne arī ietve SIA Liepājas tramvajs teritorijā. Sētniece uzkopj ietvi pie kāda privātīpašuma Dzintaru un Palangas ielas stūrī.

«Nav nekāds noslēpums, ka šajā namā mīt divi Liepājā labi zināmi cilvēki – Aigars un Ieva Puki, turklāt mājas saimnieks ieņem valdes priekšsēdētāja amatu pašvaldības uzņēmumā Liepājas tramvajs,» raksta medijs.

Fotogrāfijas esot tapušas apmēram tajā pašā laikā, kad pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs vadītājs laikrakstam Kurzemes Vārds žēlojas, ka uzņēmumā «tik ļoti samazināts darbinieku skaits, ka nav vēl paspēts izravēt nezāles no sliežu ceļa un arī zālīte vēl nav pļauta».

Zem Liepājas ir vērtīgi termālie ūdeņi, kas nākotnē ļautu jūras piekrastē izvērst ar dziedniecību saistītu uzņēmējdarbību.

Joprojām par izmantojamu resursu tiek uzskatītas arī Liepājas ezera dūņas, ko līdz neatkarībai intensīvi izmantoja Liepājas sanatorijā. Tikko pabeigtajā Liepājas teritorijas plānojumā iezīmēta zona, kurā būs iespējams attīstīt ar dziedniecisko tūrismu, atpūtu un rehabilitāciju saistītu uzņēmējdarbību. Neatkarības gados unikālos dabas resursus tikai pavisam nedaudz izmantojusi Liepājas Reģionālā slimnīca – no padomju laikos ierīkotā dziļurbuma izmantojot nelielu termālā ūdens apjomu dziednieciskajām procedūrām. Privāto uzņēmēju projekti līdz šim gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu dēļ nav realizēti.

Zem Liepājas ir termālie ūdeņi ar augstu – 123 -135 g/l – mineralizācijas pakāpi, liecina vēl PSRS laikos ierīkotā, 1710 m dziļā sanatorijas urbuma pase. SIA Liepājas ūdens pēc pašvaldības pasūtījuma veic urbuma inventarizāciju, lai noskaidrotu gan urbuma stāvokli, gan ūdens izmantošanas iespējas kūrorta izveidē. Rezultāti būs zināmi tikai pēc pāris mēnešiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka pazemes ūdens ir aptuveni 35 – 37 grādus silts, tas satur bromu, kalciju, magniju. To var izmantot sirds un asinsvadu slimību, kustības un balsta aparāta saslimšanu, nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā, stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. «Grūti pateikt, tieši pirms cik gadiem dzima ideja par to, ka pašvaldībai jāiesaistās dziednieciskā tūrisma attīstībā, bet noteikti to kā prioritāti iestrādāsim jaunajā pilsētas attīstības stratēģijā,» sola G. Ansiņš. Attīstības stratēģiju pašvaldība cer izstrādāt jau šogad. Teritorijas plānā ar kurortoloģiju saistītai darbībai iezīmētas vairākas zonas – Jūrmalas parka ziemeļu daļa, kur pirms vairākiem gadiem grandioza SPA kompleksa iecere bija uzņēmējam Andrim Griģim, bijušās Kūrmājas teritorija, kur blakus atrodas minerālūdens urbums, bet ko pašreizējie īpašnieki pametuši novārtā. Tāpat šai darbībai paredzēta Piejūras slimnīcas teritorija, ko valsts atvēlēja pašvaldībai. Plāns paredz atvērt mazās ieliņas, veidojot vairākas izejas pie jūras.Lielākiem projektiem teritorijas plānā paredzēta zeme pie Dienvidu fortiem – vietā, kur tagad Dānijā apsūdzētais Bents Iversens solīja uzbūvēt brīvdienu ciematu ar plašu ūdens atrakciju parku. Pašvaldība jau iesniegusi priekšlikumus valdībai paredzēt nākamajā ES naudas sadales periodā atbalstu šāda veida tūrismam.

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).