Īsi pirms jaunā gada uzsākta pamesto militāro būvju demontāža Skrundas novadā, bijušā Skrundas lokatora apkaimē. Pašlaik tiek demontētas divas būves ar 1200 kvadrātmetru lielu apbūves platību. Darbu pasūtītājs ir AS Latvijas valsts meži un izpildītājs Demontāža.lv.

Demontāžas darbus paredzēts veikt trīs mēnešu laikā, līguma summa ir 23 tūkstoši eiro.

«Darbu veikšanā izmantojam speciālo tehnisko aprīkojumu - ekskavatorus ar hidrauliskajām demontāžas šķērēm un hidrauliskajiem āmuriem, frontālo iekrāvēju un mobilo drupināšanas iekārtu. Būvgruži pēc tam tiks pārstrādāti betona šķembās, kuras izmantos autoceļu un laukumu segumu izbūvē, bet nojaukto ēku vietā sakoptajā teritorijā paredzēts ierīkot mežu,» stāsta Mārtiņš Mālnieks, uzņēmuma Demontāža.lv direktors.

Skrundas lokators jeb Skrundas radio lokācijas stacija (RLS) bija militārs padomju armijas objekts, kas atradās Skrundas pilsētas tuvumā. Ar kontrolētu sprādzienu 1995. gada 4. maijā tika nojaukta RLS jaunā ēka un šim notikumam piedēvēta simboliska nozīme, atbrīvojoties no padomju armijas militārā mantojuma. RLS pilsētiņas teritorijā atradās vairākas dzīvojamās mājas, kazarmas, administratīvās ēkas, katlumāja, bērnudārzs, vidusskola un daudzi citi objekti.

Skrundas novada domē nav oficiālas informācijas par kompāniju Aļeksejevo - serviss, un pašvaldību māc bažas, vai pārāk «mīkstie» izsoles noteikumi nenovedīs pie tālākas šīs teritorijas degradācijas.

Pašvaldība cer saņemt detalizētu informāciju no Privatizācijas aģentūras par bijušās militārās pilsētiņas pircēju, kā arī cer beidzot saņemt zemes nodokli, kas par šo teritoriju ir aptuveni 4000 latu gadā, Db informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.

Pašu spēkiem meklējot informāciju par Aļeksejevo - serviss, Skrundas novada entuziasti vien atraduši divas publikācijas Krievijas presē - vienā ir stāsts par neveiksmīgu mēģinājumu attīstīt cūkkopības biznesu Krievijā, bet otrajā uzņēmums minēts saistībā ar nodokļu nomaksas problēmām un prokuratūru, Db pastāstīja pašvaldībā. Neoficiāla informācija liecina, ka aiz Krievijas komersanta stāvot kāda lielāka Urālu kompānija ar ievērojamiem finanšu resursiem, tomēr arī tas esot tikai minējums, atzina N. Kleinberga. Neziņā esot arī Skrundas pilsētiņas apsargi, kuri nezina, cik ilgi vēl būs nodrošināti ar darbu. Tā kā uz izsoli pieteikušies vairāki pircēji un izsole bijusi ļoti aktīva, pašvaldības vadītāja uzskata, ka izsoles noteikumi, ka pirkuma summa jānomaksā tikai desmit gadu laikā, varēja būt daudz stingrāki. Šajā gadījumā pastāvot bažas, ka noticis tikai spekulatīva darījuma mēģinājums un pircēja neveiksmes gadījumā Skrunda 1 teritorija turpinās degradēties.

Bijušai Skrundas radiolokācijas pilsētiņā jaunais investors varētu izveidot cūku kompleksu ar 120 tūkstošiem dzīvnieku.

Par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf. Db.lv jau rakstīja, ka 5. februārī Skrundas bijušo radiolokācijas stacijas pilsētiņu par 1,6 milj. Ls iegādājās Krievijas uzņēmums Aļeksejevskoje-Serviss. Par 120 tūkstošu lielā cūku kompleksa izveidi 5. februāra pēcpusdienā izteicies kāds no Krievijas investora pārstāvjiem, taču sīkāka informācija par šo projektu pagaidām nav zināma.

Laikraksts izpētījis, ka firma Aļeksejevskoje-Serviss reģistrēta Samāras apkaimē Kineļas rajona Kineļas ciemā, vienīgais, kas to saista ar Latviju ir reģistrācijas vieta - Baltijas šķērsiela 6. Kā firmas nodarbošanās veidi norādīti visdažādākie, sākot no darījumiem ar nekustamo īpašumu un beidzot ar cūkkopību un kombinētās lopbarības ražošanu.

Skrundas novada pašvaldība izsludinājusi vairāk nekā 1,82 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par ielu rekonstrukciju Skrundā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Skrundā paredzēts atjaunot Ventas un Liepājas ielu, un šo darbu veicējs tiks izvēlēts, vērtējot iesniegtā piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu.

Ielu atjaunošanas darbi tiks veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Šis ir Skrundas novada pašvaldības lielākais šogad izsludinātais vai noslēgtais iepirkumu konkurss. Viens no 2013. gada lielākajiem pašvaldības iepirkumiem bija aprīļa beigās noslēgtais 70 tūkst. Ls apjomīgais konkurss par autoceļu uzturēšanas darbu veikšanu novadā, kurā uzvarēja SIA Skrundas komunālā saimniecība un SIA Taku meistars. Tāpat aprīļa beigās tika noslēgts 115,9 tūkst. Ls apjomīgs konkurss par Klusās ielas, ceļa Skrunda-Berģi posmu rekonstrukciju un ielas apgaismojuma izbūvi, kurā uzvarēja SIA Saldus ceļinieks.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Ieguldot vairāk nekā 3,03 miljonus eiro, Skrundā tiks rekonstruēta Ventas un Liepājas iela, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Atklātā konkursā, kurā kopumā pieteicās seši uzņēmumi, par uzvarētāju tika atzīts Saldus ceļinieks. Kā galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

Ielas Skrundā tiks labotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA Saldus ceļinieks galvenais darbības veids ir ceļu un maģistrāļu būve. Uzņēmums ir reģistrēts 2004. gadā, un 2012. gadā tā apgrozījums veidoja 18,23 milj. Ls, bet peļņa bija 1,38 miljoni Ls. Vidēji uzņēmumā strādāja 133 darbinieki. Kompānijas vadības groži ir Valda Karola rokās, savukārt valdes locekļa amata pienākumi uzticēti Gintam Karolam.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Uzņēmēju vidū pieaug interese iegādāties “Virši” franšīzi - decembrī Skrundā plānots atklāt jau ceturto pilna servisa “Virši” franšīzes staciju.

Degvielas uzpildes stacija “Skrunda” kopumā būs jau 63. “Virši” degvielas uzpildes stacija Latvijā. Tā atrodas autovadītājiem nozīmīgā ceļa posmā un tajā tiks realizēts “Virši” atjaunotais interjera dizaina koncepts, kuru izstrādāja pašmāju dizaina birojs “H2E”.

“Mēs franšīzes ņēmējam nododam lietošanā ne tikai atpazīstamu zīmolu, bet jau gatavu biznesa modeli ar izstrādātu konceptu un spēcīgiem produktiem. Franšīzes ņēmējam ir tiesības strādāt ar “Virši” degvielas uzpildes stacijās pieejamo produktu sortimentu. Papildus tam, koncepta prasības ietver attiecīgu vizuālo noformējumu, tehnisko nodrošinājumu un klientu apkalpošanas standartus. Būtisks aspekts, kuru ievērojam – klients nedrīkstētu novērot atšķirības starp “Virši” stacijām un franšīzes ņēmēja pakalpojumiem,” uzsver “Virši” izpilddirektors Jānis Vība.

«Ažiotāžas dēļ» astoņi bulgāru strādnieki ir pārcelti no Gaismas pils būvlaukuma uz citu objektu, apstiprina RBSSKALS īpašnieks Māris Saukāns. Tie ir astoņi strādnieki iepretim mūsu nodarbinātajiem 620, viņš uzsver. Uzņēmējs uzskata, ka savu lomu nospēlējis priekšvēlēšanu laiks, kas politiķiem «ir laba platforma, lai par to runātu».

«Kas vada Citadeli, kas vada airBaltic, kā tika meklēts Latvenergo vadītājs?» vaicā M.Saukāns, uzskatot, ka pret visiem nav vienāda attieksme. Viņaprāt, nav pareizi, ka tagad caur vienu atsevišķu pozīciju – dažiem strādniekiem –tiek skatīts viss Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts kopumā.

«Šoreiz astoņi strādnieki ir izrādījušies svarīgāki par 620 vietējiem celtniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijā ir jāaizliedz darboties darbaspēka rekrutēšanas firmām, jo tās tieši ar to nodarbojas,» pēc politiķu un sabiedrības reakcijas secinājis uzņēmējs.

M.Saukāns stāsta, ka nesen bijis Skrundā, kur ielās redzējis, bērnus, vecus cilvēkus un sievietes, kas vada mirkoautobusus. Ar to uzņēmējs grib pateikt, ka, neskatoties uz augsto bezdarba līmeni, strādniekus atrast neesot viegli. Skrundā varējuši piedāvāt divus cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt, taču uzņēmējam tas ir par maz.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

4. jūnijā atkārtoti izsolīs valsts nekustamo īpašumu Mežaine jeb bijušo Skrundas radiolokācijas stacijas (RLS) militāro pilsētiņu Raņķu pagastā.

Izsolē pieteikušies divi pretendenti, ziņo laikraksts Kurzemnieks. Objekta nosacītā sākumcena cena ir 160 tūkstoši latu, tajā skaitā par apbūvi – vairāk nekā 13 tūkstoši, bet par zemesgabalu – nepilni 147 tūkstoši latu, kas pilnībā jāsamaksā desmit gados. Par 98% summas jānorēķinās latos, pārējā – privatizācijas sertifikātos. Īpašums sastāv no četriem zemesgabaliem ar kopējo platību 45 hektāri un 70 ēkām un būvēm (dzīvojamās ēkas, viesnīca, klubs, bērnudārzs, noliktavas, siltumnīcas, kazarmas, garāžas, darbnīcas u.c.) dažādā sabrukuma stadijā. Jau rakstīts, ka neveiksmīgi beidzās iepriekšējā izsole februārī, kurā arī piedalījās divi pretendenti no ārvalstīm. Uzvarētājs piesolīja pat desmitkārt lielāku summu, taču vēlāk atteicās tāpat kā otrs pretendents.

Uzņēmums, kas iegādājies kādreizējo militāro pilsētiņu Skrunda 1, visticamāk, neatnesīs apkārtējo miestu iedzīvotājiem cerētās darba vietas vai citus labumus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kopš pirkuma izdarīšanas SIA Iniciatīva Europa valdes loceklis Vadims Hlebņikovs pašvaldībā vairs neesot rādījies. Arī kontaktu ar viņu nekādu neesot, jo, kā stāstījusi Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, viņš vienmēr zvanījis no tālruņa, kura numurs neuzrādās.

Lai gan laikrakstam tomēr izdevies sazināties ar Hlebņikovu, viņš no jebkādiem komentāriem par uzņēmuma turpmākajiem plāniem atteicies.

Pirms pāris dienām domes priekšsēdētāja nobraukusi garām pamestās pilsētiņas apsardzes postenim - vīrieši teikuši, ka nekas tā arī nav mainījies. Pēc viņas domām, Iniciatīva Europa ir pārpircēji, vai arī kaut ko slēpj un tāpēc nevēlas atklāt savus mērķus.

Norisinājusies pēdējā jaunbūvējamā Jūras spēku flotes krasta apsardzes patruļkuģa Rēzekne nolaišana ūdenī.

Pērn augusta beigās Rīgā kuģu būvētavā notika svinīga ķīla ielikšana patruļkuģim Rēzekne, ceremonijas laikā korpusā tika iemetināta kapsula ar vēstījumu un novēlējumu jaunajam kuģim un kuģa komandām, kā arī jaunākā centrālās bankas monēta. Nākamā svarīgā ceremonija kuģa tapšanas procesā bija tā korpusa apgriešana jeb kāzas, kā to dēvē kuģubūvētāji. Tā notika šā gada februārī. Līdz ar to patruļkuģa korpuss tika nostādīts «uz kājām», jo parasti kuģa korpusu sāk būvēt kājām gaisā.

Patruļkuģis Rēzekne ir pēdējais no pieciem Latvijas Jūras spēku vajadzībām būvētiem kuģiem, tas pilnībā būs būvēts Latvijā.

Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji, aģentūrai BNS pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

«Pašvadības mērķis - iegādāties pilsētiņu - ir izraisījis interesi uzņēmējos jau nepilnu trīs nedēļu laikā. Tas ir ļoti labs rādītājs. (..) Šajā brīdī ir trīs uzņēmēji, kas ar mums ir runājuši, bet es negribētu šajā brīdī runāt par konkrētiem uzņēmējiem, jo mēs vēlamies nostiprināt šīs īpašumtiesības,» pauda Robežniece, piebilstot, ka šobrīd Skrundas novada dome jau ir samaksājusi visu pirkuma summu.

Pēc viņas teiktā, ieinteresētie uzņēmēji gatavi iesaistīties ražošanas, tūrisma un mītņu pakalpojuma nodrošināšanā.

Tostarp Robežniece pastāstīja, ka ir notikušas sarunas arī ar Sadales tīklu par elektroenerģijas jaudas palielināšanu radiolokācijas stacijas pilsētiņā. «Viņi ir gatavi 2017.gadā Skrundā celt apakšstaciju, kas patiesība mūsu novadam būtu ļoti svarīgs ieguldījums, lai mēs tiešām šos uzņēmumus nodrošinātu,» pauda Robežniece.

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem autoceļiem ir apgrūtināti, autoceļi ir sniegoti un apledo, brauktuves tīra no sniega un apstrādā pret apledojumu, daudzviet tas notiekot atkārtoti, liecina Latvijas Valsts ceļu apkopotā satiksmes informācija.

Autoceļu uzturēšanas darbi uzsākti ap plkst.4 no rīta. Rīgas apkārtnē apgrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Rīgas apvedceļiem, savukārt Ventspils virzienā braukšanas apstākļi ir apmierinoši posmā Usma - Ventspils, bet Liepājas virzienā apmierinoši braukšanas apstākļi ir posmā Skrunda – Liepāja.

Savukārt tiem autovadītājiem, kas dosies Jelgavas, Bauskas, Daugavpils, Siguldas un Ainažu virzienā ir jābūt īpaši uzmanīgiem, jo uz šiem ceļiem braukšanas apstākļi ir apgrūtināti.

Arī braukšanas apstākļi pa reģionālajiem un vietējās nozīmes ceļiem kopumā ir apgrūtināti. Uz tiem ir iespējami arī sniega sanesumi, taču tie esot izbraucami.

Skrundas novada uzņēmums SIA Matss pērn peļņu palielinājis 2,5 reizes, sasniedzot 154.9 tūkstošus latus.

SIA Matss vadība skaidro, ka peļņas pieaugums galvenokārt izskaidrojams ar dziļi saldētu maizes izstrādājumu un izstrādājumu ar pildījumu īpatsvara pieaugumu apgrozījumā. Piedevām 2012.gadā arī palielinājusies eksporta klientiem pārdotās produkcijas apjoms.

Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma apgrozījums 2012.gadā samazinājies līdz 1,844 milj.Ls, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir kritums par 8,23%. Kā vienu no galvenajiem iemesliem apgrozījuma samazinājumam uzņēmuma vadība norāda mazāk sekmīgo produkcijas pārdošanu Latvijas tirgū.

Viens no nozīmīgākajiem 2012.gada notikumiem kompānijai bijusi īpašnieku maiņa – līdzšinējie kapitāldaļu turētāji Valdis un Larisa Pakuļi savas daļas pārdevuši SIA Maiznīca Kursa. Līdz ar dalībnieku nomaiņu mainījusies arī SIA Matss valde.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA Matss tuvāko trīs gadu laikā apgrozījumu plāno dubultot.

SIA Matss valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis informē, ka apgrozījumu paredzēts palielināt no pašreizējiem 2,5 miljoniem eiro līdz 5 miljoniem eiro. Šo mērķi plānots sasniegt, ieviešot jaunus produktus ar zīmolu Cannelle Bakery, palielinot realizācijas apjomus un paplašinot eksporta apjomus.

Šobrīd eksports veido 30 % no saražotā, bet iecerēts to palielināt līdz 50 % un vairāk. Galvenie eksporta tirgi ir etniskie, bet paredzēts paplašināt darbību abās kaimiņvalstīs un Skandināvijas valstīs, izmantojot jauno zīmolu.

Pērn kompānija ieguldīja 570 tūkstošus eiro, no tā 179 tūkstoši eiro ir mezanīna aizdevums no Latvijas garantijas aģentūras.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).