Saldumu ražotājs SIA «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam strādājis ar neto apgrozījumu 2,459 miljonu eiro apmērā, kas bija par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfeils.

Taču pretēji peļņai gadu iepriekš, 2017./2018. finanšu gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījuma pieaugumu izdevies sasniegt, jo uzņēmums aktīvi īstenojis mārketinga aktivitātes un ieguvis jaunus klientus. Savukārt zaudējumi radušies, jo pārskata periodā palielinājās izejvielu cenas un darba spēka izmaksas, vienlaikus arī samazinājās darbinieku skaitam.

Uzņēmums atzīmē, ka 2018.gada 31.maijā tā pašu kapitāls bija negatīvs un tā īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 544 tūkstošiem eiro. SIA «Skrīveru saldumi» gan plāno turpināt darbību.

Uzņēmums izvērtējis faktorus produktivitātes paaugstināšanai un efektīvākai ražošanas izmaksu kontrolei. Saldumu ražotājs strādā pie jaunu produktu izveides, kurus plānots ieviest ražošanā tuvākajā nākotnē. Tāpat izstrādāts ilgtermiņa plāns, lai pakāpeniski segtu iepriekšējo gadu zaudējumus.

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» 2018./2019. finanšu gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 29%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas palīdzējis uzņēmumam arī atgriezties pie peļņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Finanšu gadā no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījums bija 3,176 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa bija nepilni 24 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam iepriekšējā 2017./2018. finanšu gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,459 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

«Aktīvi darbojoties mārketinga jomā, iegūti jaunu klienti. Turpina darboties rentablās tirdzniecības vietas un atvērta jauna tirdzniecības vieta, kurās tiek pārdota pašražotā produkcija,» sacīts SIA «Skrīveru saldumi» gada pārskatā. Uzņēmums turpina strādāt pie produktivitātes paaugstināšanas un ražošanas izmaksu optimizēšanas.

Saldumu ražotājs SIA «Skrīveru saldumi» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu mantu par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfeils.

20.martā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 200 tūkstoši eiro.

Šī ir trešā uzņēmuma komercķīla, kuras ņēmējs ir AS «Attīstības finanšu institūcija Altum». Kopumā uzņēmumam ir aktuālas četras komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Skrīveru saldumi» dibināti 2006.gadā un uzņēmumam ir divas saldumu ražotnes - Skrīveru novada Skrīveru pagastā un Gulbenes novada Lizuma pagastā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2828 eiro, un tā vienīgā īpašniece ir uzņēmuma valdes locekle Iveta Stalidzāne.

SIA «Skrīveru saldumi» iepriekšējā finanšu pārskata gadā no 2016.gada 1.jūnijā līdz 2017.gada 31.maijam strādāja ar apgrozījumu 2,395 miljonu eiro apjomā, un kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 970 eiro. Uzņēmums nodarbināja 99 darbiniekus.

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» Valsts ieņēmumu dienests piemērojis nodrošinājums - kompānijai aizliegts reģistrēt, pārjaunot vai grozīt komercķīlas, liecina «Lursoft» informācija.

Nodrošinājumu uzņēmumam piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, un tas reģistrēts otrdien, 25.jūnijā.

Pēc «Firmas.lv» datiem, «Skrīveru saldumiem» šogad 7.jūnijā bija nodokļu parāds 75 374 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam, strādāja ar 2,459 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 169 517 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tostarp «Skrīveru saldumu» ieņēmumi no konfekšu realizācijas Latvijā pagājušajā finanšu gadā bija 2,268 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas ieņēmumi no konfekšu realizācijas citās Eiropas Savienības valstīs un eksportā veidoja 177 637 eiro, kas ir pieaugums 2,3 reizes salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Skrīveru pārtikas kombināts saņems Latvijas kultūras zīmi Latviskais mantojums. To piešķir uzņēmumiem, kuros var pierādīt sendienu tradīciju saglabāšanu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kā izdevies saglabāt ražošanu uzņēmumā, kurš daudziem jau šķita neglābjami zudis, portālam daugavasbalss.lv stāsta tā īpašnieks Aigars Lūsis.

«Protams, vairums saldummīļu zina, ka Skrīveros darbojas uzņēmums Skrīveru saldumi, kurā arī ražo piena konfektes. Tomēr tas ir jauns uzņēmums, kurš savu vēsturi vēl tikai veido, izmantojot Skrīveru vārdu. Savukārt mēs esam pārņēmuši senās konfekšu vārīšanas tradīcijas, kuras Skrīveru pārtikas kombinātā izveidotas teju pirms sešdesmit gadiem. Te konfektes Gotiņa tiek vārītas pēc receptēm, kuras radītas pagājušā gadsimta vidū.

“Skrīveru saldumi” ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas apzinoties situāciju pasaulē spēris soli pretī tīrākai videi, piedāvājot savu produkciju, dabai draudzīgā un 100% pārstrādājamā iepakojumā. Atsvaidzinot dizainu uzņēmums, ne tikai maina vizuālo noformējumu produktu iepakojumiem, bet noteiktām produktu grupām, kā augļi šokoladē, marcipāns un “Skrīveru Gotiņa” , maina pašu iepakojuma materiālu.

Uzņēmuma moto ir “Apvienot veselīgo ar saldo!”. Piedāvātajiem produktiem tiek rūpīgi izvēlētas viskvalitatīvākās sastāvdaļas. Kā piemēram, uzņēmuma populārākais saldums “Skrīveru Gotiņa”, tiek ražots no Latvijā iegūta bioloģiskā piena. Kā min uzņemuma pārstāvji, “Tikai likumsakarīgi,ka līdz ar to, ka piedāvājam saviem produktu patērētājiem augstākās kvalitātes saldumus, vēlamies tos “ietērpt” iepakojumā, kas ir videi draudzīgs un 100% pārstrādājams. Priecājamies, ka arvien lielāka sabiedrības daļa pievērš uzmanību “zaļākai” domāšani”.

Produktus ar jauno zīmola identitāti un videi draudzīgajiem iepakojumiem veikalu plauktos jau varēs redzēt janvārī. Produktu iepakojuma maiņa ritēs pakāpensiki. Uzņēmums cer, ka līdz šī gada beigām, jau visi attiecīgo produktu grupu produkti, būs jau ar jaunā tipa iepakojumiem.

Saldumu ražotājam SIA “Skrīveru saldumi” Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi liegumu komercķīlu reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, liecina Lursoft dati.

Šis ir jau ceturtais uzņēmumam piemērotais nodrošinājums šogad. Visus liegumus reģistrējusi VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde.

Sintijai un Rinaldam Audzišiem, Oskaram Bredikam un Ivetai Stalidzānei piederošais saldumu uzņēmums laika posmā no 2018.gada 1.jūnijam līdz šā gada 31.maijam palielinājis apgrozījumu par 29,12% līdz 3,18 miljoniem eiro un nopelnījis 23,82 tūkstošus eiro.

7.decembrī, balstoties uz VID sniegto informāciju, uzņēmumam bija izveidojies 24,86 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, uzņēmumam reģistrēti jau ilgstoši. Kompānijas vadītājs Oskars Brediks informēja, ka patlaban šis parāds ir nomaksāts.

Gotiņu ražotāji izvēlas iet nišas produkta ceļu.

Latvijā, Baltijā un pat visas Eiropas tirgū ražotājiem lielākās galvassāpes šobrīd rada Gotiņu tipa konfekšu imports no Ukrainas. Tās izgatavotas automatizēti, visticamāk, no zemākas kvalitātes izejvielām, tādēļ ir krietni lētākas.

SIA Skrīveru pārtikas kombināts savu produkciju pārdod vidēji par septiņiem eiro kilogramā. DB novēroja, ka Skrīveru saldumu Gotiņu tipa konfektes atkarībā no piedevām Rimi maksā vidēji sešus līdz deviņus eiro. Tie paši saldumi ar šī lielveikala logo – ar atlaidi 4,49 eiro. Veikalu tīklā Maxima nopērkamo Saldus Gotiņu cena ir 5,38 eiro kilogramā, bet ukraiņu Roshen Korivka maksā vien četrus eiro.

«Ar cenu nevaram konkurēt,» atzīst SIA Saldus pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle. «Viss ir atkarīgs no tā, cik tirgotāji un pircēji ir lieli patrioti, vai atbalsta vietējās produkcijas ražotājus. Tajā pašā laikā saprotam, ka ir cilvēki, kam maciņš plānāks, un jāpērk tas, ko var atļauties.»

Laba komanda ir katra vadītāja garantija mērķu sasniegšanā, turklāt tā nerodas uz līdzenas vietas - komanda ir jāizveido, uzskata Normunds Audzišs, SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs.

Lielāko daļu laika uzņēmuma vadītājs velta nākotnes mērķu realizācijai, kā arī nākamās vīzijas un attīstības procesu organizēšanai, atzīst N.Audzišs. Tajā pašā laikā par to, kas notiek šodien, vistiešākajā veidā rūpējas komanda, kas ikdienā izpilda konkrētus darba uzdevumus, spriež uzņēmējs, piebilstot, ka labu komandu primāri veido spēcīgi profesionāļi. Vadītāja uzdevums šajā gadījumā ir šo profesionāļu motivēšana - līderim ir jāuzticas saviem darbiniekiem, kā arī jāsniedz viņiem zināma brīvība, lai kopā varētu sasniegt pat visaugstākos uzstādītos mērķus, domā N.Audzišs.

No agronoma līdz biznesmenim

Atceros, ka bērnībā, šķirstot grāmatas un skatoties ilustrācijas, mana iztēlotā sapņu profesija bija kosmonauts, stāsta N.Audzišs. “Kā jau daudzus zēnus, arī mani toreiz vilināja nezināmais un iespēja, ka ar raķeti var pacelties augstu debesīs un sasniegt pat tālākās zvaigznes. Ap 14 gadu vecumu, strādājot kolhozā vasaras darbus, man savukārt iepatikās agronoma profesija. Redzēju, ka agronoms organizēja visus darbus un bija pats gudrākais un zinošākais. Mērķēju uz kolhoza priekšsēdētāja amatu, tāpēc arī izlēmu par labu studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija kolhozs SPARS, kur sāku strādāt par dārzniecības vadītāju. Zināšanas, kas bija iegūtas universitātē, ļoti noderēja, kā rezultātā es salīdzinoši agri sapratu - ja esi kompetents un zinošs savā jomā, tad darbinieki to novērtēs, respektēs, kā arī būs gatavi pielāgoties un atbalstīt. Tāpat, strādājot kolhozā, redzēju arī ikdienas nepilnības, piemēram, darba efektivitātes trūkumu. Šī pieredze man palīdzēja vēlāk, attīstot savus uzņēmumus, pārdomāti plānot un daudz efektīvāk vadīt darba procesus,” atzimē N.Audzišs, atklājot, ka pēc Padomju savienības sabrukuma viņš kopā ar sievu pievērsās lauksaimniecībai.

Saldumu ražotājs "CAPS! Chocolate" savu sortimentu papildina ar meistarklasēm.

"Esam attīstījušies visās jomās - gan ražošanas apjomos, gan produktu piedāvājumā. Labi pieprasītas ir meistarklases. Domāju, ka šī niša - "nopirkt" sajūtas - ir šī brīža tendence tirgū," spriež Ilze Garanča, SIA "CAPS! Chocolate" īpašniece. Uzņēmums piedāvā šokolādes meistarklases, kuras izvēršas kā interesantas komandu sarunas. "Tāds ir meistarklašu mērķis - iepazīt vienam otru mājīgā, garšīgā kopā būšanā," tā viņa.

Pērn uzņēmums pārcēlās uz jaunām telpām Jaunajā teikā, kur šobrīd "CAPS! Chocolate" jau ir iedzīvojies. "Ražošanu var redzēt garāmgājēji - esam saņēmuši daudz komplimentus no vietējiem. Īpaši bērni labprāt stāv pie logiem un vēro. Manuprāt ražošana iedveš dzīvīgumu "rajonā", kā tas Teikā bijis izsenis," viņa saka.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļi piektdien saldumu ražotāja Skrīveru saldumi telpās tikās ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, kura uzklausīja kritisko viedokli par dialoga trūkumu ar Finanšu ministriju, un vienojās, ka turpmāk reizi mēnesī notiks savstarpējas tikšanās, pieaicinot gan finanšu, gan citus atbildīgos ministrus, kā arī galvenos ierēdņus, lai runātu par tautsaimniecības attīstību, nodokļu politiku un citiem nozīmīgiem jautājumiem, informē LTRK.

Ministru prezidente pauda, ka jūtas atbildīga par veidu, kā notika valsts budžeta izstrāde nākamajam gadam, kad to veidoja nevis Finanšu ministrija sadarbībā ar uzņēmējiem un organizācijām, bet gan koalīcijas darba grupā. Lai turpmāk uzlabotu attiecības starp politiķiem, valsts pārvaldi un uzņēmējiem, nolemts uzsākt jaunas sarunu platformas veidošanu, kur tiksies organizētais bizness un atbildīgie ministri, kā arī augstākā ierēdniecība.

Tikšanās laikā skaidrojām savu pozīciju dažādos jautājumos, tostarp jaunu nodokļu ieviešanā un esošo celšanā, padziļināti iepazīstinājām ar to, kā tas ietekmēs uzņēmējus, kā arī to, ka nenotiek diskusijas ar Finanšu ministriju. Premjere piekrita, ka šādi turpināt vairs nedrīkst, ar steigu jārestartē attiecības starp valdību un uzņēmēju organizācijām, sēžoties pie galda un rodot kopīgus risinājumus, saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Swedbank" un lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu grupa "Dimdiņi" vienojušās par sadarbību un vairāk nekā 300 tūkstošu eiro lielu finansējumu.

"Dimdiņi", kas nodarbojas ne tikai ar "Dimdiņkāpostu" ražošanu, bet arī audzē citus dārzeņus, labību un dažāda veida salātus, izmantos piešķirto finansējumu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai.

Uzņēmumu grupa "Dimdiņi", kuras ražotne atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, plāno ne tikai uzlabot ražošanas iekārtas, bet arī iekarot jaunus eksporta tirgus. Kā atzīst "Dimdiņi" valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks, uzņēmums mērķtiecīgi strādājis pie produkcijas dažādošanas: "Aptuveni 70% no visas "Dimdiņu" produkcijas aizvien veido skābēti kāposti. Taču uzņēmuma produktu sortimentā šobrīd ir jau vairāk nekā 30 dažādu produktu. Mērķis paplašināt produkcijas sortimentu daļēji saistīts arī ar to, lai varētu nodrošināt darbu vietējiem iedzīvotājiem visa gada garumā un neveidotos situācija, kad kāpostu sezonas beigas daļai darbinieku nozīmētu arī darba attiecību beigas."

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 20.februārī 28. reizi veras durvis pasaulē nozīmīgākajai starptautiskai pārtikas izstādei Gulfood 2023, kurā Latvijas nacionālajā kopstendā piedalās 15 pārtikas uzņēmumi.

Latviju izstādē pārstāv SIA Markol (“Zaķumuižas minerālūdens”), SIA Felici, SIA Kārumu fabrika, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Stelpes minerālūdens, AS Tukuma piens, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Orkla Latvija, SIA Skrīveru saldumi, SIA Lat Eko Food (“Rūdolfs”), SIA Smartfoody (“Beginnings”).

174 m2 plašais Latvijas nacionālais kopstends atrodas Sheikh Saeed hallē starp Argentīnas, Japānas, Dienvidāfrikas un Ukrainas nacionālajiem kopstendiem.

Izstādes 24 hallēs piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieki no 125 valstīm. Paralēli izstādei notiek starptautiskā konference “Gulfood Inspire”, ekspertu darba grupas un diskusiju vakari.

Devīto gadu pēc kārtas jauniešu karjeras portāls Prakse.lv rīko projektu Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa. Tā laikā studentiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītu jauniešiem draudzīgākos darba devējus un pieteiktos praksei vai darbam, savukārt skolēni varēs noskaidrot piemērotāko nozari un profesiju karjeras veidošanai.

Ekskursijās jaunieši varēs doties no 11.-15.aprīlim.

Šogad savas durvis jauniešiem vērs 70 uzņēmumi, kas esot projekta visu laiku labākais rezultāts. Pretēji valdošajam uzskatam, ka jaunieši nav darba tirgū pieprasīti, darba devēji labprāt vēlas studentus pieņemt gan praksē, gan darbā. Projekta ietvaros 71% darba devēju izrādījuši interesi piesaistīt jaunus darbiniekus. Ekskursiju laikā būs iespēja atstāt savu CV un pieteikties vakancēm, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un neformālā gaisotnē iepazīt darba devēju un potenciālos kolēģus.

Lielākais pieprasījums ir pēc informāciju tehnoloģijas, finanšu un ekonomikas, pārtikas rūpniecības, mārketinga un apkalpošanas speciālistiem.

Dārzeņu pārstrādātāja "Dimdiņi" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 11,801 miljons eiro, kas ir par 25,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus koncerna peļņa palielinājās par 75,5% un bija 398 548 eiro, liecina informācija Lursoft.

Mātesuzņēmums SIA "Dimdiņi" pērn strādāja ar 8,465 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 2,9% un bija 84 275 eiro.

Koncerna gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Dimdiņi" pērn pārstrādāja 3876 tonnas galviņkāpostu, kā arī izaudzēja septiņas tonnas bioloģisko kāpostu.

Šogad koncerns turpina pārskatīt ražošanas procesus un investēt ienesīgāko ražošanas procesu uzlabošanā un konkurētspējas palielināšanā. Vienlaikus koncerns turpina darbu pie preču sortimenta, analizējot produktu rentabilitāti, to vietu tirgu, kā arī slēdzot nerentablus produktus. Plānots arī apgūt jaunus eksporta tirgus un veicināt pārdošanas apmēru kāpumu.

SIA Skrīveru saldumi maijā laiž klajā šokolādes līnijas ASPASIA Taureņu līnijas šokolādes sēriju, kurā ietilpst četru veidu šokolādes – Piena šokolāde ar ziedputekšņiem, Baltā šokolāde ar vaniļu un aveņu gabaliņiem, Tumšā šokolāde ar piparmētru lapiņām, Tumšā šokolāde ar ķiršu gabaliņiem, informē uzņēmumā.

Šokolādes tāfelīšu kastītes noformējums ir spilgts. «Mēs apzināti vēlējāmies radīt spilgtu un izaicinošu noformējumu, tas mūs pamudina atmosties no ziemas miega, no pelēcības visapkārt. Taureņi ir mīlestības un cerības vēstneši,» stāsta uzņēmuma valdes locekle Sintija Audziša.

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Pēc rekonstrukcijas atvērts Gastronomijas paviljons Rīgas Centrāltirgū, informē AS Rīgas Centrāltirgus mārketinga projektu vadītāja Zane Lapko.

Atjaunotajā Gastronomijas paviljonā atrodamas tādas tirdzniecības vietas kā: Skrīveru saldumi, Dimdiņi, Austrumu garšas, Lāči, Ēlande, Latgolys Golds, Straupes piens, Latgales piens un citi. Tāpat paviljonā pieejama mājražotāju produkcija un bakalejas produkti. Savukārt foodcourt jeb ēdināšanas zonas atklāšana būs jāpagaida vēl kādu brīdi, jo labiekārtošanas darbi šajā zonā turpinās.

Lai tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem nodrošinātu ērtu un mūsdienu prasībām atbilstošu vidi, AS Rīgas Centrāltirgus turpinās iesāktos Centrāltirgus paviljonu atjaunošanas darbus, tāpēc uz rekonstrukcijas laiku slēgts Piena paviljons.

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.