Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» 2018./2019. finanšu gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 29%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas palīdzējis uzņēmumam arī atgriezties pie peļņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Finanšu gadā no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījums bija 3,176 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa bija nepilni 24 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam iepriekšējā 2017./2018. finanšu gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,459 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

«Aktīvi darbojoties mārketinga jomā, iegūti jaunu klienti. Turpina darboties rentablās tirdzniecības vietas un atvērta jauna tirdzniecības vieta, kurās tiek pārdota pašražotā produkcija,» sacīts SIA «Skrīveru saldumi» gada pārskatā. Uzņēmums turpina strādāt pie produktivitātes paaugstināšanas un ražošanas izmaksu optimizēšanas.

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» Valsts ieņēmumu dienests piemērojis nodrošinājums - kompānijai aizliegts reģistrēt, pārjaunot vai grozīt komercķīlas, liecina «Lursoft» informācija.

Nodrošinājumu uzņēmumam piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, un tas reģistrēts otrdien, 25.jūnijā.

Pēc «Firmas.lv» datiem, «Skrīveru saldumiem» šogad 7.jūnijā bija nodokļu parāds 75 374 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam, strādāja ar 2,459 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 169 517 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tostarp «Skrīveru saldumu» ieņēmumi no konfekšu realizācijas Latvijā pagājušajā finanšu gadā bija 2,268 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas ieņēmumi no konfekšu realizācijas citās Eiropas Savienības valstīs un eksportā veidoja 177 637 eiro, kas ir pieaugums 2,3 reizes salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

“Skrīveru saldumi” ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas apzinoties situāciju pasaulē spēris soli pretī tīrākai videi, piedāvājot savu produkciju, dabai draudzīgā un 100% pārstrādājamā iepakojumā. Atsvaidzinot dizainu uzņēmums, ne tikai maina vizuālo noformējumu produktu iepakojumiem, bet noteiktām produktu grupām, kā augļi šokoladē, marcipāns un “Skrīveru Gotiņa” , maina pašu iepakojuma materiālu.

Uzņēmuma moto ir “Apvienot veselīgo ar saldo!”. Piedāvātajiem produktiem tiek rūpīgi izvēlētas viskvalitatīvākās sastāvdaļas. Kā piemēram, uzņēmuma populārākais saldums “Skrīveru Gotiņa”, tiek ražots no Latvijā iegūta bioloģiskā piena. Kā min uzņemuma pārstāvji, “Tikai likumsakarīgi,ka līdz ar to, ka piedāvājam saviem produktu patērētājiem augstākās kvalitātes saldumus, vēlamies tos “ietērpt” iepakojumā, kas ir videi draudzīgs un 100% pārstrādājams. Priecājamies, ka arvien lielāka sabiedrības daļa pievērš uzmanību “zaļākai” domāšani”.

Produktus ar jauno zīmola identitāti un videi draudzīgajiem iepakojumiem veikalu plauktos jau varēs redzēt janvārī. Produktu iepakojuma maiņa ritēs pakāpensiki. Uzņēmums cer, ka līdz šī gada beigām, jau visi attiecīgo produktu grupu produkti, būs jau ar jaunā tipa iepakojumiem.

ASUS klēpjdatoru sērijas ExpertBook datorus arvien biežāk izvēlas iegādāties arī jau pieredzējuši uzņēmēji, kas sevišķi novērtē ražotāja piedāvāto trīs gadu garantiju.

Papildus garantija sniedz drošību un pārliecību par ieguldījumu, norāda Kristīne Murjāne, SIA Skrīveru saldumi mārketinga vadītāja, piebilstot, ka iegādātie ExpertBook sērijas datori pilnībā attaisnojuši uz tiem liktās cerības. Mēs esam ļoti apmierināti, jo, salīdzinot ar citiem ražotājiem, ASUS iekārtas ir gan konkurētspējīgas, gan arī cenas ziņā pieejamas, norāda K.Murjāne.

Atrod piemērotu modeli katram

Šobrīd esam iegādājušies desmit ExpertBook sērijas datorus, stāsta K.Murjāne. “Izvēloties datorus ikdienas darbam, mūsu prioritāte bija ilgmūžīgi modeļi ar trīs gadu garantiju, tāpēc lēmām par labu astoņu ExpertBoook B1 un viena ExpertBoook B5 iegādei. Ar šiem datoriem ikdienā strādā mūsu darbinieki, kuri iekārtas izmanto gan biroja vajadzībām, piemēram e-pastu sūtīšanai un dokumentu apstrādei, gan lieto tās arī ražošanas cehā, kur datori pakļauti būtiskai vides ietekmei. Šī iemesla dēļ īpaši augstu vērtējam to, ka visas Expertbook sērijas ierīces ir aprīkotas ar militārās izturības standartu MIL-STD-810H, kas apliecina ierīces izturību pret triecieniem, karstumu, aukstumu un putekļiem,” atzīmē K.Murjāne, kura pati ikdienā strādā ar ExpertBook B9.

Laba komanda ir katra vadītāja garantija mērķu sasniegšanā, turklāt tā nerodas uz līdzenas vietas - komanda ir jāizveido, uzskata Normunds Audzišs, SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs.

Lielāko daļu laika uzņēmuma vadītājs velta nākotnes mērķu realizācijai, kā arī nākamās vīzijas un attīstības procesu organizēšanai, atzīst N.Audzišs. Tajā pašā laikā par to, kas notiek šodien, vistiešākajā veidā rūpējas komanda, kas ikdienā izpilda konkrētus darba uzdevumus, spriež uzņēmējs, piebilstot, ka labu komandu primāri veido spēcīgi profesionāļi. Vadītāja uzdevums šajā gadījumā ir šo profesionāļu motivēšana - līderim ir jāuzticas saviem darbiniekiem, kā arī jāsniedz viņiem zināma brīvība, lai kopā varētu sasniegt pat visaugstākos uzstādītos mērķus, domā N.Audzišs.

No agronoma līdz biznesmenim

Atceros, ka bērnībā, šķirstot grāmatas un skatoties ilustrācijas, mana iztēlotā sapņu profesija bija kosmonauts, stāsta N.Audzišs. “Kā jau daudzus zēnus, arī mani toreiz vilināja nezināmais un iespēja, ka ar raķeti var pacelties augstu debesīs un sasniegt pat tālākās zvaigznes. Ap 14 gadu vecumu, strādājot kolhozā vasaras darbus, man savukārt iepatikās agronoma profesija. Redzēju, ka agronoms organizēja visus darbus un bija pats gudrākais un zinošākais. Mērķēju uz kolhoza priekšsēdētāja amatu, tāpēc arī izlēmu par labu studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija kolhozs SPARS, kur sāku strādāt par dārzniecības vadītāju. Zināšanas, kas bija iegūtas universitātē, ļoti noderēja, kā rezultātā es salīdzinoši agri sapratu - ja esi kompetents un zinošs savā jomā, tad darbinieki to novērtēs, respektēs, kā arī būs gatavi pielāgoties un atbalstīt. Tāpat, strādājot kolhozā, redzēju arī ikdienas nepilnības, piemēram, darba efektivitātes trūkumu. Šī pieredze man palīdzēja vēlāk, attīstot savus uzņēmumus, pārdomāti plānot un daudz efektīvāk vadīt darba procesus,” atzimē N.Audzišs, atklājot, ka pēc Padomju savienības sabrukuma viņš kopā ar sievu pievērsās lauksaimniecībai.

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 20.februārī 28. reizi veras durvis pasaulē nozīmīgākajai starptautiskai pārtikas izstādei Gulfood 2023, kurā Latvijas nacionālajā kopstendā piedalās 15 pārtikas uzņēmumi.

Latviju izstādē pārstāv SIA Markol (“Zaķumuižas minerālūdens”), SIA Felici, SIA Kārumu fabrika, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Stelpes minerālūdens, AS Tukuma piens, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Orkla Latvija, SIA Skrīveru saldumi, SIA Lat Eko Food (“Rūdolfs”), SIA Smartfoody (“Beginnings”).

174 m2 plašais Latvijas nacionālais kopstends atrodas Sheikh Saeed hallē starp Argentīnas, Japānas, Dienvidāfrikas un Ukrainas nacionālajiem kopstendiem.

Izstādes 24 hallēs piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieki no 125 valstīm. Paralēli izstādei notiek starptautiskā konference “Gulfood Inspire”, ekspertu darba grupas un diskusiju vakari.

Dārzeņu pārstrādātāja "Dimdiņi" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 11,801 miljons eiro, kas ir par 25,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus koncerna peļņa palielinājās par 75,5% un bija 398 548 eiro, liecina informācija Lursoft.

Mātesuzņēmums SIA "Dimdiņi" pērn strādāja ar 8,465 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 2,9% un bija 84 275 eiro.

Koncerna gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Dimdiņi" pērn pārstrādāja 3876 tonnas galviņkāpostu, kā arī izaudzēja septiņas tonnas bioloģisko kāpostu.

Šogad koncerns turpina pārskatīt ražošanas procesus un investēt ienesīgāko ražošanas procesu uzlabošanā un konkurētspējas palielināšanā. Vienlaikus koncerns turpina darbu pie preču sortimenta, analizējot produktu rentabilitāti, to vietu tirgu, kā arī slēdzot nerentablus produktus. Plānots arī apgūt jaunus eksporta tirgus un veicināt pārdošanas apmēru kāpumu.

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Saldumu ražotājs "CAPS! Chocolate" savu sortimentu papildina ar meistarklasēm.

"Esam attīstījušies visās jomās - gan ražošanas apjomos, gan produktu piedāvājumā. Labi pieprasītas ir meistarklases. Domāju, ka šī niša - "nopirkt" sajūtas - ir šī brīža tendence tirgū," spriež Ilze Garanča, SIA "CAPS! Chocolate" īpašniece. Uzņēmums piedāvā šokolādes meistarklases, kuras izvēršas kā interesantas komandu sarunas. "Tāds ir meistarklašu mērķis - iepazīt vienam otru mājīgā, garšīgā kopā būšanā," tā viņa.

Pērn uzņēmums pārcēlās uz jaunām telpām Jaunajā teikā, kur šobrīd "CAPS! Chocolate" jau ir iedzīvojies. "Ražošanu var redzēt garāmgājēji - esam saņēmuši daudz komplimentus no vietējiem. Īpaši bērni labprāt stāv pie logiem un vēro. Manuprāt ražošana iedveš dzīvīgumu "rajonā", kā tas Teikā bijis izsenis," viņa saka.

"Swedbank" un lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu grupa "Dimdiņi" vienojušās par sadarbību un vairāk nekā 300 tūkstošu eiro lielu finansējumu.

"Dimdiņi", kas nodarbojas ne tikai ar "Dimdiņkāpostu" ražošanu, bet arī audzē citus dārzeņus, labību un dažāda veida salātus, izmantos piešķirto finansējumu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai.

Uzņēmumu grupa "Dimdiņi", kuras ražotne atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, plāno ne tikai uzlabot ražošanas iekārtas, bet arī iekarot jaunus eksporta tirgus. Kā atzīst "Dimdiņi" valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks, uzņēmums mērķtiecīgi strādājis pie produkcijas dažādošanas: "Aptuveni 70% no visas "Dimdiņu" produkcijas aizvien veido skābēti kāposti. Taču uzņēmuma produktu sortimentā šobrīd ir jau vairāk nekā 30 dažādu produktu. Mērķis paplašināt produkcijas sortimentu daļēji saistīts arī ar to, lai varētu nodrošināt darbu vietējiem iedzīvotājiem visa gada garumā un neveidotos situācija, kad kāpostu sezonas beigas daļai darbinieku nozīmētu arī darba attiecību beigas."