Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.
Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.
Viņa arī uzsvēra, ka kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā nav iespējams savus pakalpojumus sniegt attālināti. Šāda dīkstāve, pēc Reinsones paustā, atstāj iespaidu arī uz kvalificēto speciālistu zaudēšanu - gan skaistumkopšanas nozarē, gan arī sporta nozarē.
Tai pat laikā pieprasījums pēc kosmētiķu un kosmetologu pakalpojumiem neesot zudis. "Pavasaris ir viena no tām sezonām, kad pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem -gan sporta pakalpojumiem, gan skaistumkopšanas pakalpojumiem - ir viens no lielākajiem. Un tieši šobrīd mums šos pakalpojumus sniegt ir liegts, neskatoties uz to, ka tie ir droši un pat nepieciešami sabiedrībai," sacīja Reinsone.
Kā norādīja asociācijas prezidente, šāda veida pakalpojumus klientiem meklējot kur citur, tiek kropļots tirgus un pārkāpta konkurence, jo šos skaistumkopšanas pakalpojumus joprojām turpina sniegt ārstniecības iestādes, definējot tos kā ārstniecības pakalpojumus. Uz šādas negodīgās konkurences veidošanos atbildīgajām iestādēm norādīts vairākkārt, tomēr šādu pakalpojumu sniegšana ārstniecības iestādēs joprojām notiek.
Tāpat, pēc viņas teiktā, šā brīža situācija veicina arī ēnu ekonomikas pieaugumu nozarē.
Gan no Reinsones, gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā noprotams, ka nozares speciālisti nelolo lielas cerības, ka kosmētiķi un kosmetologi savus pakalpojumus varētu atsākt sniegt jūnija vidū. Šāds pieļāvums iepriekš bija izskanējis no Veselības ministrijas puses.
Komentējot iespēju apmeklēt kosmētiķus un skaistumkopšanas speciālistus kosmetoloģijā tikai personām, kuras ir Covid-19 izslimojušas vai saņēmušas vakcīnu pret to, Reinsone pauda viedokli, ka pašreiz lielākā daļa no vakcinētajām personām ir seniori, kas nav galvenā mērķauditorija ne skaistumkopšanas nozares speciālistiem, ne arī sporta klubiem. Tādēļ, ja lēmums par atļauju apmeklēt kosmētiķus un kosmetologus tikai vakcinētajiem un izslimojušajiem patiešām tiktu pieņemts, tad viņas ieskatā būtu nepieciešams pārejas periods, lai, pirms nozare tiek atvērta, varētu savakcinēties pietiekami daudz potenciālo klientu.
Vienlaikus viņa atzina, ka kosmētiķu un kosmetologu pakalpojumiem esot izteikti sezionāls raksturs, un vasarā vienmēr esot ievērojami mazāk klientu. Tāpat esot arī sporta klubos, piebilda Reinsone.
Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs atbildot uz jautājumu, kā sporta nozare skatās uz iespēju sporta klubos ielaist tikai pret Covid-19 vakcinētās personas, pauda, ka pašreiz vakcinēto apjoms nav pietiekams. "Uzskatām, ka imunitāte un veselība ir vajadzīga visiem. Ir cilvēki, kuri nevar vakcinēties dēļ kaut kādiem veselības apstākļiem. Protams, ka mēs būtu priecīgi, ja pēc iespējas ātrāk tiktu atvērta nozare," teica Kuzņecovs.
Pēc viņa sacītā, aptuveni 80% no asociācijas biedru darbiniekiem vakcīnu pret Covid-19 jau ir saņēmuši vai plāno to saņemt drīzumā. "Tomēr domāju, ka tas neatrisinās problēmu un aktualitāti kopumā," atzina Kuzņecovs.
Viņš, līdzīgi kā Reinsone, izcēla sporta klubu pieaugumu, kuri šajā laikā darbojas nelegāli, uzsverot, ka tas ne tikai palielina ēnu ekonomiku nozarē, bet ir epidemioloģiski bīstami, jo tiek darīts slepeni, aizklātiem logiem un nevēdinātās telpās.
Viņš piekrita Ulbertes un Reinsones viedoklim par atsevišķu valsts iestāžu negatīvo un neieinteresēto attieksmi, kā piemēru minot arī Valsts ieņēmumu dienestu, kurš laikā, kad sporta klubu darbība ar valdības lēmumu ir aizliegta, gribot zināt, kādēļ sporta klubi nestrādā.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija rosinājusi no 1.jūnija pie nosacījuma, ja palielināsies vakcinācijas aptvere, atļaut brīvāk sniegt individuālos pakalpojumus, piemēram, ievērojot atbilstošas epidemioloģiskās drošības prasības, darbu varēs atsākt vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši kosmetologi un masieri.
Vēstīts arī, ka no 1.marta ir atļauts sniegt friziera, manikīra un podologa pakalpojumus, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus Covid-19 ierobežošanai. Vienlaikus kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darbs joprojām nav atļauts, tomēr šāda veida pakalpojumi atsevišķās ārstniecības iestādēs bija pieejami. Tāpat klātienē nedrīkst strādāt arī pirtis. Sporta klubi apmeklētājiem ir slēgti kopš pagājušā gada decembra beigām.
