Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, bet sākotnēji iecerētā skaidras naudas darījumu sliekšņa pazemināšana no 7200 eiro līdz 3000 eiro nenotiks
To paredz Saeimā akceptētie grozījumi nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, būs spēkā esošie nosacījumi līdz 2019. gada 31. decembrim. Bet 2020. gada 1. janvārī arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.
Legālā prezumpcija
Attiecībā par skaidras naudas ierobežošanu parlamentā izvērtās liela polemika, kurā iesaistījās gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Iemesls tam bija sākotnējā iecere skaidras naudas darījumu slieksni pazemināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro, turklāt darījumos ar transportlīdzekļiem šo skaidras naudas limitu noteikt tikai 1500 eiro apmērā. Tomēr diskusiju rezultātā šādi darījumu griesti netika akceptēti. «Sākoties debatēm, sabijos, ko esam sastrādājuši, aizlieguši skaidrās naudas apriti. Izrādās, ka nekas tāds nav noticis. Ir norma, kas paredz, – ja ir darījums virs kaut kādas noteiktas summas, tad līdz nākamā mēneša 15. datumam VID ir jāiesniedz deklarācija par šo darījumu,» polemikā iesaistījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs.
Viņš arī centās atbildēt, kāpēc sākotnēji Finanšu ministrija virzīja priekšlikumu samazināt šo skaidras naudas izmantošanas slieksni transportlīdzekļu darījumos līdz 1500 eiro, bet pēc tam nolēma piekrist deputātu priekšlikumiem. «Bija pārmetumi, ka Vācijā un vēl citās valstīs nav nekādu ierobežojumu. Papētījām, kāpēc nav? Jo ir legālā prezumpcija. Un, ja mums būs legālā prezumpcija, kura būs arī likumprojektu paketē (par kapitālo remontu finanšu uzraudzībā), tad atcelsim visus ierobežojumus gan dāvinājumiem, gan visiem pārējiem. Tiem tad nav jēgas. Bet, kamēr mums nav šīs legālās prezumpcijas, kriminālatbildības izpratnē, diemžēl šādas lietas nevaram atcelt,» skaidroja J. Reirs.
Visu rakstu lasiet 4. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!