Masu mediji daudz raksta par nākošo finanšu krīzi, kas šķiet absurda lieta ekonomikas atveseļošanās kontekstā, tomēr, cik pamatotas ir šādas runas, cenšas noskaidro The Market Oracle.
Par pirmo vēstījumu tam, ka «šoreiz viss ir citādāk», kalpo ASV Finanšu ministra Timoteja Geitnera (Timothy Geithner) paziņojums intervijā interneta izdevumam The Daily Beast, ka «tā [krīze] atgriezīsies. Būs vēl viena finanšu vētra, bet kādu laiku mūs gaida atelpa». Ministrs gan tieši nepasaka, kas un kā, pēc viņa domām, notiks, bet norādīja to, ka nākošā krīze būs «unikāla».
«Lietas toreiz visapkārt sabruka. Mums nebija noteikumu grāmatu un nekādu instrumentu. Mums nebija labu izvēļu, mēs ļāvām šai milzīgajai finanšu sistēmai rasties bez jebkādiem nozīmīgiem ierobežojumiem. Šoka apjoms bija lielāks nekā tas, ko mēs pieredzējām Lielās Depresijas laikā,» stāsta T. Geitners.
No piecpadsmit lielākajām finanšu institūcijām, kas ASV bija pirms krīzes, tikai deviņas ir palikušas neatkarīgas – pārējās ir ticis iepludināts valdības kapitāls, norādīja ministrs. Tās, kuras izdzīvoja, to panāca tikai tāpēc, ka bija spējušas piesaistīt kapitālu no investoriem.
ASV banku sistēmas drošība nav izcila, norāda Saimons Džonsons, Starptautiskā Valūtas fonda galvenais ekonomists. Lielākā daļa pasaules banku ir savstarpēji saistītas, tāpēc nepatikšanas bankās ārpus ASV var pārmesties uz Savienotajām valstīm. ASV bankas ir lielas un kļūst vēl lielākas – pavisam tuvā nākotnē kāda no tām sasniegs sabrukuma slieksni.
Bet izdevumā Wall Street Journal finansists Mārtins Feldšteins (Martin Feldstein) 8. jūnija publikācijā savukārt norādīja, ka Baraka Obamas 830 miljardu ASV dolāru lielā «finanšu stimulācijas pakete» neatrisina visas problēmas. «Stimulu» paketes lielums un struktūra nav pietiekami, lai kompensētu milzīgo kopējā pieprasījuma samazināšanos.
ASV ekonomika turpinās ciest līdz tam laikam, kad tiks sasniegta saskaņota un labvēlīga ekonomikas politika. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā ir jāpanāk budžeta deficīta kontrole, paaugstinot minimālās nodokļu likmes, jāsamazina valdības izdevumi un jāierobežo nodokļu izdevumi, kas var aizstāt tiešos valdības izdevumus, uzskata ekonomists.
Par vēl vienas finanšu krīzes izcelšanos žurnālā Forbes runā arī kompānijas Agor analītiķis Adisons Vigins (Addison Wiggin). «Noteikti, ka būs vēl viena krīze tāpēc, ka mēs neesam atrisinājuši nevienu lietu, kas izraisīja iepriekšējās krīzes.» Grieķijas ekonomiskā krīze varētu būt katalizators, kas izraisītu nopietnākas nepatikšanas.
Šādi ievērojamu ekonomistu komentāri liecina – ir zināms pamats runām par to, ka pasauli sagaida ekonomiskā krīze, līdzīga tai kāda notika no 2007. – 2008. gadam, norāda The Market Oracle.