37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

No apcietinājuma atbrīvots restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā aizturētais restorāna IT speciālists Edgars Štrombergs, savā ierakstā sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja «Vairāk saules» līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras iemaksāšanas šīs personas tika atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Apcietinājumā atradās «Vairāk saules» IT speciālists Štrombergs, kuram pēc atkārtotas piemērotā drošības līdzekļa izskatīšanas šā gada 27.jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma to atstāt spēkā.

Lielbritānijai Eiropas Savienības (ES) budžetā būs jāiemaksā divi miljardi eiro, jo Londona ir pieļāvusi plaša mēroga ķīniešu krāpnieku darbību, ievedot Lielbritānijā Ķīnas preces, trešdien paziņojis ES krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF).

«Mēs rekomendējām, lai Eiropas Komisija (EK) atgūst naudu no Apvienotās Karalistes,» OLAF pavēstīja aģentūrai AFP.

Birojs vaino Lielbritāniju, jo tā esot ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju, kā rezultātā ES muitas nodevās ir zaudējusi 1,99 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

«Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem,» šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Restorānu tīkla «Vairāk saules» IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, pastāstīja Štromberga advokāts Mareks Halturins.

Jurists norādīja, ka tiesas sēdē, kurā tika pārskatīts IT speciālistam piemērotais drošības līdzeklis, tika nolemts nomainīt drošības līdzekli - apcietinājumu - pret drošības naudu. Štrombergs tiesai un izmeklētājiem ir piedāvājis veikt poligrāfa jeb melu detektora testu, kā arī kases aparātu ekspertīzi, taču abi viņa lūgumi neesot uzklausīti.

Halturins piebilda, ka patlaban Štrombergam nav piemēroti cita rakstura drošības līdzekļi, taču izmeklētājs jebkurā brīdī var lemt par tādu piemērošanu.

Ar sabiedrisko attiecību firmas starpniecību nosūtītā komentārā Štrombergs apgalvo, ka nekad nav nodarbojies ar kases aparātu datu grozīšanu. Komentējot policijas atteikšanos veikt poligrāfa testu, IT speciālists norādīja, ka «tā ir ļoti netipiska rīcība un met papildu aizdomu ēnu pār atsevišķu policijas darbinieku patiesajiem motīviem šīs lietas izmeklēšanā».

Lielbritānijas muitas dienests trešdien noraidīja Eiropas Savienības (ES) krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) prasību Lielbritānijai iemaksāt ES budžetā 1,987 miljardus eiro kā muitas nodevas, ko ES zaudējusi Lielbritānijas pieļautas ķīniešu krāpnieku darbības dēļ.

OLAF trešdien bija paziņojis, ka Lielbritānija ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju par valstī ievestām Ķīnas precēm, galvenokārt tekstilizstrādājumiem un apaviem, kā rezultātā ES muitas nodevās zaudējusi 1,987 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem," šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas rada nepamatotas priekšrocības krāpniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un pazemina godprātīgo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī apgrūtina valsts iespējas atbilstošā kvalitātē un apjomā uzlabot situāciju sociālās aizsardzības, izglītības, veselības aprūpes, drošības un sabiedrības aizsardzības jomās, kam valsts atbalsts un papildu finansējums šobrīd ir īpaši nozīmīgs un nepieciešams, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai mazinātu ēnu ekonomiku un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, VID turpinās aktīvi veikt kontroles pasākumus riska nozaru uzņēmumos. Sadarbībā ar Finanšu ministriju ir arī izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos ar mērķi pastiprināt krāpniecībā iesaistīto negodprātīgo komersantu atbildību un mazināt šādu pārkāpumu iespējamību turpmāk.

Viens no pēdējā laikā VID kontroles pasākumos arvien biežāk konstatētajiem virzieniem, kurā notiek apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir ļaunprātīga iejaukšanās elektroniskajos kases aparātos un sistēmās ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos patiesos ienākumus pilnā apmērā un tādējādi ievērojami samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu summu. VID veiktie nodokļu kontroles pasākumi un to rezultāti liecina, ka šāda veida pārkāpumi visbiežāk tiek konstatēti uzņēmumos, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, zobārstniecību, kā arī tirdzniecības uzņēmumos.

Foto: pixabay.com

Jau pavasarī, kad bija vērojami Covid-19 pirmie uzplūdi, tika runāts par to, ka vīruss varētu būt radījis ideālus apstākļus, lai zeltu krāpniecība.

Daudzas lietas nu tiek darītas internetā, un ne visiem ir nepieciešamā pieredze, lai šādas darbības veiktu droši.

Krāpniecība parasti mēdz uzplaukt līdz ar dažādām katastrofām, jo tās sev komplektā nes papildu emocionālos satricinājumus, finansiālās grūtības, mazāk stingru uzraudzību, potenciālu vientulību un ierastā atbalsta trūkumu. Kopumā krāpšanas galvenie veidi Covid-19 laikmetā palikuši tie paši vecie. Mainījies gan konteksts, kā šo shēmu īstenotāji vēršas pret saviem upuriem, – daudzas lietas nu griežas par un ap Covid-19. Attīstoties tehnoloģijām, arī krāpniekiem ir iespēja tikt pie arvien gudrākiem rīkiem, lai sasniegtu savus mērķus.

Izkrāpj arī valdību stimulus

Vērienīga vairāku gadu garumā īstenota krāpniecība ar nodokļiem ļāvusi bankām no vairākām Eiropas valstu kasēm aizplūdināt 55 miljardus eiro, ceturtdien vēsta mediji.

Šī krāpniecība paļāvusies uz sarežģītām nodokļu blēdībām, kas ļāvušas akciju īpašniekiem pieprasīt vairākkārtīgas atmaksas saistībā ar nodokli, kas tikai vienu reizi samaksāts par dividenžu izmaksu, investoriem ļaujot piesavināties nodokļu maksātāju naudu.

Līdz šim aplēses par radītajiem zaudējumiem bijušas atšķirīgas, Vācijas Finanšu ministrijai vēstot, ka tie veido 5,3 miljardus eiro, bet mediji iepriekš ziņojuši par 30 miljardiem eiro.

Taču Eiropas mediju kopīgi veiktā izmeklēšanā konstatēts, ka no 11 valstīm - Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas, Beļģijas, Austrijas, Somijas, Norvēģijas un Šveices nozagti vismaz 55,2 miljardi eiro.

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Jaunajiem investoriem finanšu un kripto pasaulē arvien lielākas briesmas rada “cūku miesnieki” jeb finanšu krāpnieki, kas savus upurus piebaro ar ātras peļņas gūšanas investīciju shēmām, kam vienmēr seko “cūku nokaušanas” operācija jeb visas investētās naudas zaudēšana.

Pēdējo gadu laikā tieši šāda veida krāpniecības shēmās ir novērojams ievērojamu zaudēto summu pieaugums.

“Cūku nokaušanas” shēmas izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, kur tā pazīstama arī kā “romantiskā krāpšana”. “Cūku nokaušana” ir ieguldījumu krāpšanas veids, kura mērķis ir nepieredzējuši vai neuzmanīgi investori. Noziedznieki pievilina upurus, solot lielu atdevi un krāšņu dzīvesveidu. Viena no būtiskām šī krāpniecības veida pazīmēm ir uzsvars uz ilgtermiņa attiecību veidošanu, jo noziedznieki uzticību iegūst ilgākā laika posmā nekā parasti.

Tas ir ilgtermiņa krāpšanas veids, kas apvieno ieguldījumu shēmas, romantisku izkrāpšanu un krāpšanos ar investīcijām un kriptovalūtu. “Cūku miesnieki” savus upurus meklē iepazīšanās un sociālo mediju vietnēs. Krāpnieks parasti izveido viltotu kontu un sazinās ar potenciālajiem upuriem, izmantojot tādas vietnes kā “Tinder” vai “WhatsApp”. Mērķis ir caur sirsnīgām diskusijām kļūt par šī upura mīļoto vai draugu.

Iecere par lielāko saules paneļu parku Baltijā, ko uzņēmums "PurpleGreen" sola īstenot Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnos, ir izraisījis Valsts policijas interesi, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji esot ieradušies zemnieku saimniecībā "Kotiņi", ar kuru noslēgti zemes nomas līgumi par vairāk nekā tūkstoti hektāru.

Saimniecības īpašnieku Aldi Ločmeli pārsteidzis tas, ka sarunās ar viņa darbiniekiem un arī pēc tam, pašam aizbraucot uz policiju, izmeklētāji nekādu oficiālu informāciju neprasīja un apgalvoja, ka nekāda kriminālprocesa nav. Tomēr policisti esot devuši mājienus, ka projekta partneris esot iespējams krāpnieks, ko zemnieks uztvēris kā nesaprotamu jaukšanos biznesā.

Raidījums atgādina, ka pirms gada medijos bija vairāki sižeti par Šķilbēnos ieplānoto saules paneļu parku uz "Kotiņu" zemes. Šogad aprīlī saimniecībā negaidīti ieradās Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki. Nekādu orderu viņiem neesot bijis - tā esot bijusi draudzīga aprunāšanās, raidījumam stāsta "Kotiņu" vadītājs Aldis Ločmelis, kurš todien nebija uz vietas un par notikušo zina no darbinieku teiktā.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo "kibernoziedzības indeksu", kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija.

Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.

Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem.

Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras uzņēmumi. Turklāt līdz ar digitālo risinājumu attīstību ir vairākkārt palielinājušās noziedznieku iespējas piekļūt uzņēmumu finansējumam.

"Pēdējo gadu laikā esam novērojuši dažādu krāpšanas veidu pieaugumu – no pikšķerēšanas līdz pat sarežģītām krāpniecību shēmām. Noziedznieki meklē vājos punktus organizatoriskajos procesos. Jo īpaši tāpēc, ka arvien vairāk procesu notiek tiešsaistē. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē uzņēmumu aizsardzība pret krāpšanu nav tikai IT darbinieku pienākums – tai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver vadību, personālu un jo īpaši grāmatvežus, kas bieži vien ir krāpnieku galvenais mērķis," uzsver Roberts Birzgalis.

Izskatot Aerodium līdzīpašnieka Ivara Beitāna un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola strīda sekas, ir pamats satraukumam par uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Šobrīd no sešus gadus ilgās tiesāšanās pāri ir palikusi tikai krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un tā var kļūt par precedentu, ka uzņēmējs tiek krimināli sodīts par uzņēmējdarbību.

Īsumā – 2008. gadā ar Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa Sporta sertifikācijas centrs (GSSC) saņem LIAA sniegto ES un valsts atbalstu Jelgavas gaisa tuneļa būvniecībai – aptuveni divus miljonus eiro. 2011. gadā LIAA pieprasa naudu atpakaļ, jo finanšu sasniegumi ir tālu no prognozēm, kas izdarītas pirms krīzes. Augstākajā tiesā pierāda, ka maksātnespējīga uzņēmuma dalībniekiem divi miljoni nav jāatmaksā.

Tas nav mainījis Ozola nostāju, ka Beitānam jāpiedzīvo sods par paveikto, – par to, ka valsts nav saņēmusi atpakaļ naudu, ko piešķīra kā atbalstu GSSC. Varēja taču pagaidīt ar biznesa rezultātiem, bet negaidīja. Tuneli pārdeva izsolē.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Martā lietotu auto tirgotāja Longo Group kopējais apgrozījums Baltijā bija 670 tūkstoši eiro, bet oktobrī sasniedza jau 1,5 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā divtik

«Pēdējā pusgadā uzņēmumam ir diezgan strauja attīstība, mēnesī augam par 20%. Tāds temps parasti ir tehnoloģiju uzņēmumos, kur viegli piesaistīt klientus,» spriež Edgars Cērps, AS Longo Latvia valdes loceklis.

Viņš nebija plānojis, ka pārdošanas apjomi augs tik strauji. Tas liecinot par to, ka patērētāji novērtē garantiju un pārbaudītus odometra rādītājus. «Septembrī apzvanījām visus klientus un noskaidrojām, ka 26% kompāniju ir atraduši pēc radinieku un paziņu rekomendācijām,» viņš saka.

Nākamgad uzņēmums plāno dubultot vai pat trīskāršot apjomus – 2020. gada nogalē E. Cērps cer uz aptuveni četru miljonu apgrozījumu mēnesī un pārdot vairāk nekā piecus tūkstošus auto. «Gadā Baltijā tiek pārdoti 440 tūkstoši lietotu mašīnu, mūsu plānotais apjoms no kopējā tirgus neveido pat 2%. Tas ir izpildāms mērķis,» viņš uzskata.

Somijā divus gadus darbojusies nodokļu krāpniecības un «aplokšņu algu» shēma skolu un bērnudārzu būvniecībā, kurā iesaistīti vairāk nekā 500 celtnieku no Igaunijas, bet izmeklēšana pašlaik tiek veikta pret 10-20 Igaunijas pilsoņiem.

Divu Somijas pilsoņu izveidotā shēma darbojās kopš 2013.gada rudens, bet pērn policija to atklāja, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Paevaleht.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldību objektos, piemēram, skolas un bērnudārza būvniecībā Espo, ar apakšuzņēmēja starpniecību tika piesaistīti nelegāli strādājoši celtnieki, kuriem pašvaldība tiešā veidā nemaksāja.

Strādnieki nebija oficiāli reģistrēti, bet formāli tika radīts iespaids, ka nodokļi tiek maksāti.

«Divas trešdaļas strādnieku bija no Igaunijas, kā arī bija Somijas pilsoņi un citu valstu pilsoņi,» laikrakstam stāstīja Somijas kriminālpolicijas izmeklētājs Janne Jarvinens.