Saeimas šodien pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, atstās ļoti būtisku un nelāgu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
«Mazākas bažas ir par nekustamā īpašuma tirgu, jo tirgus ne to vien ir piedzīvojis un adaptēsies. Daudz lielākas bažas ir par nelāgo fiskālo ietekmi uz budžetu nodokļu ieņēmumu veidā, ko sajutīsim diezgan drīz, un būs jārunā par jostu savilkšanu,» sacīja Šīns.
Viņš norādīja, ka termiņuzturēšanās atļauju programmas tiešais un netiešais pienesums aptuveni viena miljarda eiro apmērā arī valsts budžetu palielināja par simtiem miljonu eiro.
«Gribētos redzēt, kas to kompensēs, - eksporta tirgi patlaban ir vāji, ģeopolitiskās situācijas dēļ saimnieciskā aktivitāte samazināsies, ar bankas patlaban ir daudz tālāk no reālas tautsaimniecības kreditēšanas atsākšanas,» skaidroja Šīns.
Jautāts, kādu ietekmi pieņemtie grozījumi atstās uz izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaitu, Šīns sacīja, ka ietekme būs būtiska, jo 70-80% no darījumiem, kas tika veikti ar mērķi iegūt atļaujas, notika robežās no 150 000 līdz 200 000 eiro.
«Protams, darījumu skaits nesamazināsies par 80%, bet samazinājums būs. Iespējams, īpašumu tirgus samazināsies uz pusi, varbūt par trešdaļu, bet tirgus pielāgosies. Lielākas bažas ir par to, ka būtiska apjoma investīcijas tika piesaistītas no cilvēkiem, kas paši uzturēšanās atļaujas nepirka, bet investēja tāpēc, ka saskatīja valsts izaugsmes pozitīvo virzienu. Tagad pēc attīstību bremzējoša likuma pieņemšanas viņi var pārdomāt un neinvestēt,» skaidroja Šīns.
Viņš piebilda, ka šodienas Saeimas lēmuma efekts parādīsies rudenī, jo pagaidām par darījumiem, kas veikti līdz 31.augustam, vēl varēs lūgt piešķirt termiņuzturēšanās atļauju.
Jautāts, vai nodibinājums Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds, kura vadītājs ir Šīns un kurš pērn izvērsa plašu uzturēšanās atļauju reklāmas kampaņu, varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt šos grozījumu Imigrācijas likumā, Šīns sacīja, ka, visticamāk, tas netiks darīts.
«Saprotam, ka šogad gaidāmas divas vēlēšanas, un esam pateicīgi tiem politiķiem, kas ļāva pagarināt programmas mūžu aptuveni par gadu un neiznīcināja to pilnībā, tikai padarīja to daudz nepilnīgāku. Sekosim līdzi tālākai notikumu attīstībai,» piebilda Šīns.
Jau ziņots, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā sākotnēji paredzēja šo darījumu slieksni noteikt 150 000 eiro apmērā. Parlamentārieši nolēma palielināt šo slieksni, kā arī vienojās atteikties no iepriekš paredzētas kvotu sistēmas.
Grozījumi noteic, ka iegādes brīdī viena nekustamā īpašuma vērtība nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro, bet minimālā kadastrālā vērtība palielināta līdz 80 000 eiro. Šāds darījumu slieksnis attieksies uz visiem reģioniem. Pašreizējais regulējums nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.
Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 000 eiro iemaksu valsts budžetā. Atbalstu guva arī priekšlikums, kas paredz veikt iemaksu valsts budžetā 5% apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, budžetā jeb ekonomikas attīstības programmā jāsamaksā 25 000 eiro.
Izmaiņas saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi stāsies spēkā šogad 1.septembrī. Koalīcijas deputāti ilgstoši nevarēja vienoties par termiņu, kad šiem likuma grozījumiem jāstājas spēkā.
Kā ziņots, Saeima pagājušā gada 31.oktobrī kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot kvotas uzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt Valsts prezidents pērn novembrī likuma grozījumus atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, akcentējot atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu.
