Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

Nekustamā īpašuma nodokli varētu piemērot tikai zemei, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

"Sabiedrībai būtu ļoti tīkami (...), ja šis avots jeb apliekamais objekts būtu zeme, lai cilvēkam nebūtu sajūtas, ka viņš uzbūvē sev māju, nopērk dzīvokli un tad katru gadu atpērkas no pašvaldības," pauda "Latio" vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz neizmantotu teritoriju. "Ja varētu šo samaksu par infrastruktūru un pakalpojumiem attiecināt uz zemi, domāju, ka liela daļa sabiedrības to uzskatītu par taisnīgāku", sacīja Šīns.

Tieslietu ministrija trešdien, 29.jūlijā, nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.

Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, diskusijā norādīja tās dalībnieki.

LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sacīja, ka privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību, uzsvēra Šīns.

Viņš prognozēja daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un ieteica klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā, jo tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Novembrī Latvijā tika noslēgts rekordliels darījums par viena dzīvokļa iegādi.

Penthouse tipa dzīvoklis, 1,9 miljonu eiro vērtībā, ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais reģistrētais dzīvokļu iegādes darījums Rīgā un Jūrmalā, liecina decembra otrajā nedēļā reģistrētie dati Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Darījums īstenots ar uzņēmuma Latio starpniecību. “Rīga joprojām ir interesanta ārvalstu investoriem, viņi redz šeit potenciālu un ir gatavi ieguldīt ilgtermiņā, to pierāda šis darījums,” stāsta Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst, ka tik liela mēroga darījumi nenotiek bieži - īpaši šodienas apstākļos, tādēļ šis darījums uzskatāms par apliecinājumu tam, ka tirgus spēj izturēt vīrusa radītos satricinājumus.

Covid-19 pandēmijas radītās krīzes ietekmē mājokļu tirgū varētu pieaugt interese par privātmājām, ceturtdien secināja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" publicētās diskusijas par nekustamo īpašumu tirgus nākotni dalībnieki.

"Latio" Vērtēšanas nodaļas vadītājs Roberts Ardavs secināja, ka trīsistabu dzīvoklis Rīgas mikrorajonā maksā virs 100 000 eiro, bet arī privātmāja 30-40 kilometru attālumā no Rīgas maksā virs 100 000 eiro.

"Ja tagad cilvēki būs sapratuši, ka var strādāt no mājām, kāpēc lai maksātu līdzīgu cenu par dzīvokli mikrorajonā, ja var par to pašu cenu iegādāties privātmāju, kurai nāk klāt daudzi plusi - svaigs gaiss, iespēja bērnus izlaist pagalmā, kamēr jāstrādā, un citi," sacīja Ardavs.

"Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte norādīja, ka patlaban neviens nevar prognozēt, vai šīs krīzes ietekmē mājokļu cenas augs vai samazināsies. Tomēr, viņasprāt, tiks novērota tendence, ka cilvēki no lieliem dzīvokļiem pārceļas uz privātmājām vai rindu mājām. Ardavs pieļāva, ka būs vairāk attīstītāju, kas būvēs privātmāju ciematus un piedāvās mājas īrēt cilvēkiem, kuri varbūt nav pārliecināti par vēlmi māju iegādāties īpašumā.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Saeima ceturtdien noraidīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) izstrādātos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā ir nepieciešams tūlītēji pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

«Ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kas apdraud mieru Latvijā un visā Eiropā, kā arī statistiku, kas liecina, ka lielāko daļu no termiņuzturēšanās atļaujām izsniedz tieši Krievijas pilsoņiem, VL-TB/LNK uzskata par nepieļaujamu vilcināšanos ar uzturēšanās atļauju aizliegumu. Šodien tas ir nacionālās drošības jautājums,» bija teikts politiskā spēka paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Nacionālās apvienības deputāti grozījumu nepieciešamību pamatoja, uzsverot, ka persona, kura atbilstoši Imigrācijas likumam iegūst termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, vienlaikus iegūst arī noteiktu ekonomisku ietekmi valstī un caur to arī iespēju ietekmēt Latvijā notiekošos politiskos un sociālos procesus, kā arī iespēju ietekmēt publiskās informācijas apriti.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt Eiropas Savienības (ES) patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.

Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma, preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. Pašreizējā sistēma nedarbojas, viņš piebilda.

Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju.

Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.

Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi, uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot milzīgs slogs nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 tūkst. eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā sākotnēji paredzēja šo darījumu slieksni noteikt 150 tūkst. eiro apmērā. Parlamentārieši nolēma palielināt šo slieksni, kā arī vienojās atteikties no iepriekš paredzētas kvotu sistēmas.

Grozījumi noteic, ka iegādes brīdī viena nekustamā īpašuma vērtība nevarēs būt mazāka par 250 tūkst. eiro, bet minimālā kadastrālā vērtība palielināta līdz 80 tūkst. eiro. Šāds darījumu slieksnis attieksies uz visiem reģioniem. Pašreizējais regulējums nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka tās pretreakcija būs ātra un atbilstoša, ja ASV varasiestādes nonāks pie secinājuma, ka Eiropas automobiļi rada draudus valsts drošībai un to importam būtu jāpiemēro muitas tarifi.

Sagaidāms, ka ASV Tirdzniecības ministrija drīzumā publiskos viedokli par to, vai automobiļu imports apdraud valsts nacionālo drošību tādā apmērā, lai būtu pamats noteikt importa nodevas.

Tad ASV prezidentam Donaldam Trampam būs laiks 90 dienas, lai izlemtu par šo tarifu noteikšanu.

Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Šins norādīja, ka gadījumā, ja ASV realizēs Eiropas eksportu ietekmējošus pasākumus, tad EK īstenos ātru un atbilstošu pretreakciju.

Tramps jau iepriekš izteicis iespējamību, ka ASV varētu noteikt 25% muitas nodevu Eiropā ražotu automobiļu importam, norādot, ka tas negatīvi ietekmē Savienoto Valstu autoražošanas nozari.

Piektdien kriptovalūtu cena pasaulē saruka, reaģējot uz Japānas biržas Coincheck lēmumu aizturēt izmaksas klientiem, raksta Bloomberg.

Izskanējusī informācija radīja satraukumu investoru vidū, jo jau pirms četriem gadiem šajā valstī tika slēgta birža Mt.Gox.

Tokijā bāzētais Coincheck vairākos tvītos paziņojis, ka apturējis izmaksas un tirdzniecību visās monētās, izņemot bitkoinus, apturējis depozītu NEM monētās un saistībā ar šo situāciju gatavo detalizētu paziņojumu. Kad Bloomberg sazinājies ar biržas pārstāvi, viņš nesniedza sīkāku informāciju un neatbildēja arī uz jautājumu epastā.

NEM, kas ir desmitā lielākā kriptovalūta pasaulē, vērtība saruka par 19%. Savukārt bitkoina vērtība saruka par 6,4%.

Investori un brokeri ir ļoti jūtīgi attiecībā uz ziņām, kas saistītas ar lielām biržām, norāda ACCESS eksperts Pīters Sins, prognozējot, ka tas veicinās cenas izmaiņas.

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?

Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Nekustamo īpašumu kompānija SIA «Latio» samazinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par 1 787 931 eiro, lai dzēstu iepriekšējo gadu zaudējumus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls tagad ir 4 600 000 eiro. Iepriekš tas bija 6 387 931 eiro.

Pamatkapitāls samazināts, dzēšot daļas. Dzēstā pamatkapitāla vērtību plānots novirzīt SIA «Latio» zaudējumu segšanai par 2016. un 2017.gadu, bet atlikusī summa tiks izmaksāta uzņēmuma vienīgajam dalībniekam un valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam divu gadu periodā.

SIA «Latio» zaudējumi 2016.gadā bija 1,671 miljons eiro, bet 2015.gadā tie bija 492 tūkstoši eiro. Uzņēmuma iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 2016.gadā bija 1,451 miljons eiro, liecina «Lursoft» pieejamais uzņēmuma attiecīgā gada pārskats.

Tā kā samazināts uzņēmuma pamatkapitāls, veiktas izmaiņas arī SIA «Latio» statūtos un dalībnieku reģistrā.

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Risinot kvalitatīvu, jaunu dzīvokļu nepieejamības problēmu Rīgā, nekustamā īpašuma attīstītāji dažādo piedāvājumu ar īres dzīvokļu jaunajiem projektiem. Viens šāds projekts top Stabu un Skolas ielu krustojumā.

Daudzdzīvokļu nama Stabu ielā celtniecība tika uzsākta pērn un tiks pabeigta šā gada nogalē. 7 stāvu ēkas kopējā platība ir 1,550 kvadrātmetri, un tajā būs 33 dzīvokļi, kā arī divas komerctelpas pirmajā stāvā. Gandrīz visiem dzīvokļiem būs balkoni vai terases. Plašākās terases būs 16 kvadrātmetru lielas.

Pēc Latio grupas uzņēmuma SIA Stabu2A pasūtījuma būvētajā ēkā būs 28 vienistabas dzīvokļi un 5 divistabu. Īrniekiem tie būs pieejami ar pilnu apdari un mēbelēti.

"Pieprasījums pēc jauniem, kvalitatīviem īres dzīvokļiem Rīgā ir ārkārtīgi liels, vēl lielāks nekā pirms gada, taču atbilstošs piedāvājums ir niecīgs. Lielākoties tie ir vecu ēku rekonstruēti dzīvokļi," saka Bigbank Latvija Uzņēmumu kreditēšanas nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.