Somijas enerģētikas grupa "Fortum" par 800 miljoniem eiro pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Fortum" šo darījumu plāno pabeigt 2021.gada otrajā ceturksnī.

Uzņēmums jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs un Polijā iespējamo pārdošanu.

Latvijā "Fortum" nodrošina apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī norādīja, ka pārdošanai tika vērtēta visa biznesa infrastruktūra Baltijas valstīs un Polijā kopumā, un "Fortum Latvia" tolaik vēl nebija precīzas informācijas par jaunu iespējamu investoru, tomēr iespējamu īpašnieku maiņu Vanags nenoliedza.

Somijas enerģētikas koncerns «Fortum» izskata iespējas pārdot siltumtīklus Pērnavā un Tartu.

«Fortum» vadītājs Igaunijā Margo Kilaotss otrdien paziņoja, ka Somijas koncerns lēmumu pieņems nākamā gada sākumā, bet pagaidām sarunas ar potenciālajiem pircējiem nenotiek.

Viņš sacīja, ka «Fortum» ir biržas uzņēmums, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu informēt, ka uzņēmumā ir sākts process, lai izvērtētu atsevišķu struktūrvienību nākotnes iespējas.

Pērnavas siltumtīkli pilnībā pieder «Fortum», savukārt Tartu siltumtīklos Somijas koncernam pieder 60%, bet 40% pieder Janeka Vēbera kontrolētajai kompānijai «Giga».

«Fortum» nolēma izvērtēt stratēģiju, tostarp iespēju pārdot kompānijas, kas nodarbojas ar apkures un dzesēšanas sistēmām Igaunijā un Joensū, Somijā. Koncerns informēja Helsinku biržu, ka šie uzņēmumi iegūtu no citas īpašnieku struktūras.

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" pabeigusi darījumu, kurā pārdevusi siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts "Fortum" paziņojumā.

Tajā sacīts, ka galīgā pārdošanas summa ir 710 miljoni eiro.

Martā, kad tika paziņots par plānoto darījumu, tika panākta sākotnējā vienošanās par summu 800 miljoni eiro.

Latvijā "Fortum" nodrošināja apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

"Fortum" jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs iespējamo pārdošanu.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī aģentūrai LETA norādīja, ka "Fortum" infrastruktūra Latvijā nav tāda, ko varētu pārvietot vai aizvest uz citu valsti, tādēļ klientiem Jelgavā un Daugavpilī, kur notiek "Fortum" darbība, nevajadzētu satraukties par to, ka uzņēmumam, kas nodrošina pakalpojumu, mainītos investors.

SIA Fortum Jelgava iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas apgādes gala tarifu projektu 57,89 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas pie šobrīd spēkā esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas ir par 1,2% zemāks nekā spēkā esošais tarifs Jelgavas pilsētā maija mēnesī, informē Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Maija mēnesī dabasgāzes tirdzniecības cena ir salīdzinoši zema, ar ko skaidrojams salīdzinoši nelielais samazinājums procentos. Dabasgāzes cenai pieaugot, iesniegtā tarifa samazinājums pārsniedz 10%. Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pirms darbu sāka Fortum biomasas koģenerācijas stacija, siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 66,89 EUR/MWh. Attiecībā pret šo periodu siltumenerģijas tarifa samazinājums ir 13,5 %.

Salīdzinot ar 2014. gadu, kad vidējais siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 61,16 EUR/MWh, iesniegtā tarifu projekta samazinājums ir 5,4 %.

G. Matisa skaidro, ka siltumenerģijas tarifa samazinājums tika veikts divos posmos, no kuriem pirmais tika veikts 2013. gadā, kad Fortum nodeva ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, bet otrais - šobrīd, kad ir apkopoti pilna kalendārā gada cikla finanšu un ražošanas rādītāji.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome anulējusi SIA Fortum Latvija siltumenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un realizācijas licenci, kas komersantam bija izsniegta 2008. gada 15. janvārī darbības zonai Mārupes pagastā, informē komisija.

Licence anulēta, pamatojoties uz komersanta iesniegumu, sakarā ar to, ko komersants ir izslēgts no komercreģistra un reorganizēts, pievienojot komercsabiedrībai SIA Fortum Jelgava.

Pamatojoties uz SIA Fortum Jelgava iesniegumu, regulatora padome grozīja SIA Fortum Jelgava siltumenerģijas pārvades un sadales licenci, paplašinot komersanta darbības zonu un nosakot, ka turpmāk komersants var darboties arī Mārupes novadā lidostas Rīga teritorijā starp Mazo Gramzdas ielu un Ziemeļu ielu. Līdz šim komersanta licences darbības zona bija Jelgava.

Reizēm var izrādīties tā, ka mūsu vājās puses vienlaicīgi izrādās arī mūsu stiprās puses, ja tās spēj pareizi pavērst

Tā intervijā DB atzīst Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, kas nule iekļuvusi arī Nordic Business Report veidotajā Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Kāda ir sajūta, kļūstot par vienu no divdesmit ietekmīgākajām biznesa sievietēm Ziemeļeiropā?

Tādu ziņu nemaz nav tik viegli pieņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka saņēmu to sava atvaļinājuma laikā, kad mēģinu atiet no biznesa lietām nost. Manuprāt, Latvijā ir ļoti daudz spēcīgu sieviešu, tāpēc tas bija arī kā vēstījums Latvijai, ka arī šeit dzīvo ietekmīgi un spēcīgi cilvēki. Domāju, ka Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas, lai gan ārpusē to varbūt ne vienmēr pamana. Ikdienā jau sanāk saskarties ar daudziem cilvēkiem – ir tādi, kas paliek prātā, un tādi, kas ne. Acīmredzot es esmu palikusi prātā. Vēl viens nozīmīgs aspekts – es darbojos ļoti vīrišķīgā nozarē – enerģētikā, kur sievieti nepamanīt ir samērā grūti. Varbūt arī mana pēdējo gadu aktīvā darbība nevalstiskajās organizācijās apvienojumā ar diezgan lielu starptautisko darbību konferencēs un pasākumos, kā arī Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē ietekmēja to, ka mani nominēja. Tomēr es biju ļoti pārsteigta, bet, kad tas pārgāja, tad – ļoti priecīga.

Aizvadītajā nedēļā Komercreģistrā reģistrēti 318 jauni komersanti, tostarp 164 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Starp pagājušajā nedēļā reģistrētajiem uzņēmumiem lielākais bijis nīderlandiešu Fortum Holding B.B. piederošais SIA Fortum Latvia, kas izveidots, atdaļot daļas no SIA Fortum Jelgava. SIA Fortum Latvia ar 19,933 miljonu eiro pamatkapitālu aizvadītajā nedēļā ierindojies pirmajā vietā starp jaunreģistrētajiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā.

Par jaunreģistrētā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts IK Siltuma enerģija komersants Andris Vanags, bet valdes locekļa pienākumus pildīs Ingus Kaprāns.

Otrs lielākais pamatkapitāls starp pagājušajā nedēļā reģistrētajiem uzņēmumiem bijis SIA SK Capital ar 382 tūkstošu eiro pamatkapitālu, bet vēl vairākiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem reģistrēts 35 tūkstošu eiro pamatkapitāls (AS Caucasus Pharma Invest, SIA Knoppa un SIA J STONES).

Fortum iegādājies 75 megavatu (MW) vēja elektrostacijas projektu no zviedru vēja elektrostaciju attīstītāja Arise AB grupas. Solbergas projekts ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un ir gatavs būvniecības uzsākšanai, informē uzņēmumā.

Tas atrodas Vesternorlandas apgabalā Zviedrijas ziemeļu daļā, kur ir ļoti labvēlīgi apstākļi vēja enerģijas izmantošanai.

Arise AB sniegs projektam būvniecības uzraudzības pakalpojumus. Pirms būvniecības uzsākšanas, Fortum vēl pieņems investīciju lēmumu. Fortum patur tiesības neatklāt darījuma vērtību.

Projekts atbilst Fortum nesen pārstrādātajai stratēģijai, saskaņā ar kuru Fortum ir plānojis ievērojami palielināt savu vēja elektrostaciju skaitu, gan iesaistoties dažādos attīstības projektos, piemēram tādos, kā Solbergas projekts, gan arī iegādājoties vēja elektrostacijas.

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" izskatīs iespēju būvēt jaunus kodolreaktorus, apsverot arī mazus modulāros reaktorus, pirmdien paziņoja kompānija, kurai būtiskus zaudējumus radījis Krievijas lēmumus pārtraukt gāzes piegādes.

"Galvenā uzmanība izvērtējumā būs pievērsta Somijas un Zviedrijas tirgiem," informēja "Fortum".

Izvērtējums tiks sagatavots divu gadu laikā, un tajā "tiks noteiktas komerciālās, tehnoloģiskās un sociālās prasības" gan maziem modulārajiem reaktoriem, gan konvencionāliem lielajiem reaktoriem.

"Fortum" vēlas atjaunot savu stratēģiju, koncentrējoties uz ilgtspējīgu elektrību laikā, kad kompānija, kurai pieder vairākuma akcijas Vācijas enerģētikas uzņēmumā "Uniper", cietusi lielus zaudējumus saistībā ar Krievijas lēmumu pārtraukt gāzes piegādes.

Arī Zviedrijas topošā valdība piektdien paziņoja par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai nodrošinātu pieaugošās elektrības vajadzības valstī.

Pirmdien, 27. jūlijā Fortum uzsāk būvdarbus projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta ietvaros.

Darbu veikšanas laikā atsevišķos rajonos uz laiku no vienas dienas līdz divām nedēļām tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde, par ko konkrēto māju iedzīvotāji tiks informēti atsevišķi pirms paredzētā karstā ūdens piegādes pārtraukuma.

Projekta ietvaros Jelgavā tiks renovēti savu laiku nokalpojušie siltumtīkli Atmodas ielas, Pasta – S. Edžus ielas un Ganību ielas rajonā, kā arī dažos atsevišķos objektos. Vēl projekta ietvaros paredzēts izbūvēt ap 100 neatkarīga pieslēguma individuālos siltumpunktus, kā arī likvidēt četrus centrālos siltumpunktus, kuru vietā tiks izbūvēti automatizēti neatkarīgā pieslēguma individuālie siltumpunkti.

«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.

Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu - skaidu, mizu, šāļu, celmu - pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai - tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Apmēram stundas garumā traucējot jelgavnieku mieru, naktī no pirmdienas uz otrdienu ar helikoptera palīdzību uzņēmums «Fortum» veica 74,6 kilometru garo pilsētas centralizēto siltumtrašu pārbaudi, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Fortum» pārstāve Guntra Matisa skaidro, ka dienā, kad aktīvāki ir citi siltuma avoti, šāda aerotermogrāfiskā pārbaude būtu apgrūtināta. Viņa stāsta, ka ar šo metodi bija iespējams ātri konstatēt siltumtīklu ūdens noplūdes, kā arī izolācijas bojājumu vietas.

Iegūtie dati tiks izmantoti, lai papildinātu un koriģētu remontdarbu plānu 2015. gadam un lai saprastu, kā efektīvāk siltumtīklus rekonstruēt nākotnē.

Pašvaldības policija informē, ka «Fortum» bija saskaņojusi lidojumus ar Jelgavas Domi un iedzīvotāju sūdzības par miera traucējumiem nav saņemtas.

Aerotermogrāfisko pārbaudi praktiski paveica Jelgavas novada Glūdas pagasta uzņēmuma «Baltijas Helikopters» pilots un aviotehnika.

Turpinot izpēti par zaļās enerģijas - ūdeņraža - izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos, SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) sācis testēt uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu.

No 30.janvāra ar ūdeņradi darbināmais autobuss kursē pilsētas 22. maršrutā Jelgavas stacija-Asteru iela. Vienīgie izmeši, ko rada šis autobuss, ir ūdens, un ar vienu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 400 kilometriem. Bett autobusa uzpildes ilgums līdz desmit minūtēm.

Jau aizvadītā gada maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpēti, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Lāsma Vaivare norāda, ka mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, savukārt par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

«Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu,» saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

Pagājušajā nedēļā Saeima lielā vienprātībā (87 balsis par) lēma OIK atcelt jau pēc trīs mēnešiem – 31. martā, nevis pēc trīs gadiem, kā to vēlējās Ekonomikas ministrija. Faktiski tas nozīmē, ka OIK tiek atcelts bez pārejas perioda.

Patērētāji var uzgavilēt par jaunās Saeimas populistisko dedzīgumu, kas daudz «nežāvē», «nevelk garajā» un rīkojas apņēmīgi, un, protams, tautas interesēs. Un kuru gan uztrauc tas, ka šāds 100 gudro galvu lēmums draud ieraut valsti tiesvedībās par investīciju aizsardzību, kas neizbēgami tiks zaudētas? Tiesiskās paļāvības princips nav saistošs tiem, kas dodas cīņā pret veco kliķi. Tas, ka pašreizējā OIK sistēma ne tuvu nav optimāla un ir aplama, tas arī ir skaidrs, taču tās izbeigšanai ir jānorit tiesiski korektā veidā. Jo ir gana daudz lielu uzņēmumu, tostarp ārvalstu, kas pilnīgi godīgi, nekrāpjoties, ir investējuši milzīgas summas atjaunojamo energoresursu ražošanā, paļaujoties tieši uz valsts garantēto iepirkumu OIK sistēmas ietvaros.

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Rīgā notiekošajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2016, apbalvojumus un atzinību trijās dažādās kategorijās saņēma mūsu reģiona ievērojamākie darījumi pēdējo 12 mēnešu laikā. Apbalvojumus ieguva Trilini Energy, Providence Equity Partners un FCR Media Group.

Baltijas gada M&A darījums 2016 - Trilini Energy iegādājies Eesti Gaas no Fortum un Gazprom (Igaunija).

Igaunijā bāzēta investīciju holdinga kompānija Trilini Energy no Fortum iegādājās 51% Eesti Gaas akciju (darījuma summa netiek atklāta), kā arī vēl 37% Eesti Gaas akciju no Gazprom par EUR 24,5 miljoniem.

Darījuma svarīgums izskaidrojams ar stratēģisku nozīmi enerģētikas sektoram, tā vērtību, kā arī to, ka vietējais investors iegādājas akcijas no ārvalstu investora.

Baltijas gada privātā/riska kapitāla darījums 2016 ‒ Providence Equity Partners pērk BITĖ grupu (Lietuva un Latvija)

ASV privātā kapitāla sabiedrība Providence Equity Partners, kas pārvalda vairāk nekā USD 45 miljardus, iegādājās Nīderlandē bāzētu sabiedrību Bite Finance International no Apvienotās Karalistes privātā kapitāla sabiedrības Mid Europa Partners (darījuma summa netiek atklāta). BITE ir starp 3 vadošajiem reģiona telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā mobilās telekomunikācijas un mobilā interneta pakalpojumus Latvijā un Lietuvā.

Publiskots izdevuma Nordic Business Report Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Top 20 aptver visu Ziemeļeiropu: Somiju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Islandi, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Žūrijas locekļi izvēlēti no katras valsts.

Natālija Kasperskaja, Kaspersky Lab līdzdibinātāja un Krievijā bāzētās InfoWatch Group valdes priekšsēdētāja, ieņem pirmo vietu, bet Tatjana Bakaļčuka, Krievijas trešā turīgākā sieviete un Wildberries īpašniece, ierindota otrajā vietā.

Ginta Cimdiņa, uzņēmuma Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja, arī iekļuvusi topā, ieņemot 20. vietu.

Darbaspēka pieejamības problēmas ir risināmas kopīgi, valsts un pašvaldību struktūrām cieši sadarbojoties ar investoriem

Fakts, ka ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība, ir viens no vissliktākajiem novērtējumiem, kādu mūsu valsts potenciāls vispār var saņemt. Slikts tas ir tāpēc, ka to var uzlabot tikai ilgākā laika termiņā un tikai ieviešot kompleksu risinājumu. Tā nav infrastruktūra, ko var uzbūvēt, vai konkrēti likuma grozījumi, kurus var pieņemt, pielāgojot uzņēmējdarbības vidi investoru vajadzībām. Mēs esam valsts bez derīgajiem izrakteņiem, līdz ar to cilvēku kapitāls ir un būs mūsu vienīgā vērtība, bet ir skumji, ja politikas veidotāji tam nepiešķir pienācīgu nozīmi.

Lai saprastu, kā situāciju risināt, vispirms ir jāapzinās esošā situācija un tās rašanās iemesli. Diemžēl Latvijas politikas veidotāji ne vienmēr to saprot, par ko liecina Saeimā notikušās runas par Latvijas darbaspēka zemo produktivitāti un efektivitāti.