Pērno gadu AS Sidrabe aizvadījusi ar peļņu 712,501 tūkstoša eiro apmērā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,757 miljonus eiro. Jānorāda, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums saruka uz pusi. Uzņēmuma konsolidēto apgrozījumu pagājušajā gadā veidojuši 4,794 miljoni eiro, bet peļņu - 715,052 tūkstoši eiro.

Sidrabe pērn turpināja darbu pie tās galvenajiem pamatvirzieniem – jaunu vakuuma pārklājumu tehnoloģisko procesu izstrādes, jaunu vakuuma iekārtu tehniskās dokumentācijas izstrādes un iekārtu izgatavošanas.

Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja pie jaunu vakuuma tehnoloģisko procesu izstrādes projektiem kopā ar sadarbības partneriem un pasūtītājiem no Latvijas, Eiropas, ASV, Japānas un citām pasaules valstīm.

Vakuuma pārklājuma iekārtu ražotājs a/s Sidrabe gada laikā apgrozījumu kāpinājusi pusotru reizi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielāko daļu Sidrabes pārdošanas apjomu nodrošina eksports – pērn tas bija aptuveni 99% no ieņēmumiem. 2013. gadā kompānijas apgrozījums ir ievērojami audzis – par 154%, sasniedzot 9,4 milj. eiro. Uzņēmums 2014. gadā plāno apgrozījumu saglabāt iepriekšējā gada līmenī vai to palielināt.

Sidrabe izstrādā, ražo un pārdod pētniecības darbā tapušus projektus un tehnoloģiski sarežģītas rūpnieciskas vakuuma pārklājumu iekārtas. Kā stāsta uzņēmuma Mārketinga nodaļas vadītājs Andrejs Balabkins, uzņēmumā speciālisti veic arī zinātniski pētniecisko darbu un izstrādā vakuuma pārklājumu iekārtu tehnisko dokumentāciju un rasējumus. «Klienti uz kompāniju lielākoties nāk tikai ar ideju – viņi vēlas uz noteiktas virsmas uzklāt kādu konkrētu materiālu, taču nezina, kā to izdarīt,» stāsta A. Balabkins. Tad uzņēmuma speciālisti izmēģina attiecīgo tehnoloģiju un izveido iekārtu, kas spēj panākt vēlamo rezultātu. Jaunu iekārtu izstrāde un izgatavošana uzņēmuma kopējā darba apjomā veido 80–90%. Uzņēmuma izstrādātās vakuumtehnoloģijas spēj veidot ļoti plānus pārklājuma slāņus uz dažādiem priekšmetiem, un, mainot tehnoloģisko procesu, var mainīt arī uzklātā slāņa biezumu. Tos iespējams klāt uz auduma ruļļiem, plēves, tāpat uzņēmums ražo iekārtas stikla pārklāšanai, pārklāšanai ar pulveri un citas.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Valērijs Kļimovs, kā parādnieku reģistrējot SIA Beinits, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 17,57 miljoni latu un to ņēmusi ABLV Bank.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu vai pārvaldīšanu, kā arī metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Valērijs Kļimovs.

Otru lielāko komercķīlu devusi krāsu ražotāja SIA Tenachem – 8,272 miljonu latu apmērā. To ņēmusi AS Swedbank.

5,2 miljonu vērta komercķīla reģistrēta uz nekustamā īpašuma tirgotāja SIA Bulduru 19 vārda. Tās devēji bijuši Lovanderg Investments Limited, Sergejs Jermošins, SIA Bulduru Investment, SIA Prokapital Management un SIA Prokapital Invest.

Aktīvākajiem kompetences centriem nākamajā gadā būs iespēja veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai, kā arī tiks atvieglota projektu īstenošana, paredz otrdien Ministru kabineta sēdē akceptētie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā.

Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Patlaban Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs - ķīmija un farmācija, mežu nozare, vide, biotehnoloģijas, bioenerģija, elektronika, informācijas tehnoloģijas un mašīnbūve. Sešos kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas - kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas. Kompetences centru dibinātāji ir Latvijas zinātniskās institūcijas un katras nozares vadošie komersanti, kā, piemēram, AS Grindeks, AS Olainfarm, SIA Silvanols, AS Latvijas Finieris, AS Alfa RPAR, SIA Hanzas elektronika, AS Sidrabe, SIA GroGlass u.c.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 laureāti

Sešās kategorijās sadalītas balvas Latvijas uzņēmumiem, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Šogad par eksporta čempionu atzīts a/s Olainfarm. Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā uzvarēja SIA Karavela. Otrajā vietā ierindojas a/s Sidrabe un trešajā – a/s Rīgas piena kombināts.

Par Eksportspējīgāko komersantu mazo komercsabiedrību grupā atzina SIA X Infotech. Otrajā vietā ir SIA Skan-Tooling, bet trešajā SIA Latgales Stabu konstrukcijas.

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Būvdarbi pabeigti 15 valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz diviem tiltiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šajā būvniecības sezonā dažādi darbi paredzēti uz 159 kilometriem vietējo autoceļu. Darbus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Jūnijā pabeigta pērn sāktā vietējā autoceļa Dobele-Lestene-Tukums (V1101) pārbūve no grants par asfaltbetona segumu no Dobeles līdz Liepājas šosejai.

Tāpat asfaltbetona segums atjaunots un darbi pabeigti desmit valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz autoceļa Talsi-Lībagi (V1405) posmā no Talsiem līdz Mundigciemam, uz autoceļa Stende-Lauciene-Mērsrags (V1401) posmā no Laucienes līdz Grīvas ceļam, uz autoceļa Madona-(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils (V841) posmā no Variešiem līdz Jēkabpilij, uz autoceļa Dimzas-Vircava-Vairogs (V1054) posmā pie Vircavas, kā arī uz autoceļa Ērmiķi-Sidrabe-Tīsi (V1058) apmēram trīs kilometru posmā pirms krustojuma ar reģionālo autoceļu Dobele-Bauska (P103).