Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirgotāja SIA Ovi kļuvusi par ķīlas devēju divām jaunreģistrētām komercķīlām, savukārt divām citām ķīlām minēta kā parādniece, liecina Lursoft dati.

SIA Ovi reģistrēto ķīlu nodrošinātā prasījuma summa veido 16,76 milj. Ls, un ķīlu ņēmējs ir Swedbank. Ķīlu parādnieki ir SIA Bunkeroil, SIA Ovi Rīga, SIA Trans Quadrant Riga, kā arī SIA Ovi.

Tāpat jaunas ķīlas reģistrējusi arī SIA Bunkeroil un SIA Alkonte. Abu šo ķīlu parādnieku vidū minēts arī SIA Ovi.

SIA Ovi reģistrēta 1992.g ada 21. aprīlī, un tās īpašnieks ir Lihtenšteinā reģistrēts uzņēmums Asiavoy LLC un SIA Carnel, kas pieder ir ASV reģistrētai kompānijai Ailtrans LLC.

SIA Ovi ir kapitāldaļu turētāja SIA Ovi Rīga, SIA Bunkeroil, SIA Trans Quadrant Riga, SIA Alkonte.

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch" darbnīcā, lai uzzinātu, kā tiek izgatavoti koka rokaspulksteņi.

Uzņēmums "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs. "Lielākā daļa pulksteņu pircēju nāk no Vācijas, pateicoties lielajam pieprasījumam interneta vietnē "Amazon.de"," stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks un pulksteņu dizaina radītājs Ivo Asns.

Viņš secinājis, ka, lai gan pulksteņus ražo jau četrus gadus, arī Latvijā ik brīdi kāds atzīst, ka par šādu uzņēmumu dzird pirmo reizi.

Četru darbības gadu laikā konkurence vietējo ražotāju vidū esot krietni mainījusies. "Ražot koka pulksteņus kļuva diezgan populāri, arī Latvijā to uzsāka vairāki uzņēmumi, taču, gadiem ejot, citi mazie ražotāji darbību pārtrauca. Tas nav tik vienkāršs bizness, jo rokaspulksteņu no koka pasaulē netrūkst.

Degvielas un bāzes eļļu vairumtirgotājam SIA OVI reģistrētas divas jaunas komercķīlas par kopējo vērtību 1,466 miljoni eiro, liecina Lursoft dati.

Abu ķīlu ņēmējs ir AB Nordea Bank un par labu bankai uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pērn SIA OVI pārkrauto naftas produktu apjoms sasniedza 240,351 tonnu. Eļļa veido 55,5% no uzņēmuma naftas produktu pārkraušanas apjoma. SIA OVI neto apgrozījums pērn sasniedza 11,526 miljonus eiro, kas ir par 49,8% mazāk nekā iepriekšējā pārskata perioda. 2013. gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 685,607 tūkstošu eiro apmērā.

Kā liecina Lursoft datu bāzēs pieejamie informācija, SIA OVI kapitāldaļu turētāji ir Lihtenšteinā esošais ASIAVOY LLC (83,6%) un SIA Cernel (16,4%).

Liepājā bāzētais koka pulksteņu ražotājs "Ovi Watch" saviem klientiem oktobrī sāk piedāvāt jaunu produktu - statīvu klēpjdatoriem, ko iespējams vienkārši salikt un izjaukt jebkurā vietā.

Produkts tiek piedāvātas trīs dažādās versijās - riekstkoka, zebrāno koka un padauka.

Statīvu, galvenokārt, raksturo tā mobilitāte - to ir iespējams salikt un atkal izjaukt tikai dažu sekunžu laikā, tādējādi, sniedzot patērētājam iespēju savu iesākto darbu pārtraukt un turpināt citur.

Kā top? Ovi Watch koka pulksteņi 

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch"...

Šāda statīva izmantošana sniedz arī ergonomiskus ieguvumus. Klēpjdatora ekrāns, atrodoties uz statīva, ir novietots acīm un stājai piemērotākā leņķī, tādējādi ļaujot lietotājam komfortablāk strādāt ar datoru.

"Ovi Watch" produktu klāstā jau ir tādi produkti kā rokas pulksteņi, sienas pulksteņi, tauriņi, saulesbrilles un auskari, un tie visi ir gatavoti no augstākās kvalitātes koka, turklāt, to ražošanā tiek izmantoti vairāk nekā 5 dažādi koku veidi.

Db.lv jau rakstīja, ka "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

Valsts vides dienests par uzvarētāju Sarkandaugavas piesārņojuma likvidēšanas darbu konkursā pasludinājis p/a Intergeo-R, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības ibroja (IUB).

Db.lv jau rakstīja, ka attīrīšanas darbus plānots veikt SIA Ovi jeb bijušā Rīgas naftas eļļu uzņēmuma teritorijā, šim mērķim atvēlot vairākus miljonus eiro. Uzņēmumam 32 mēnešu laikā būs jāveic projektēšana un būvdarbi, savukārt par konkursa uzvarētāju tiks atzīts tas komersants, kurš piedāvās saimnieciski izdevīgāko variantu. Piedāvājumus un pieteikumus varēja iesniegt līdz 1. aprīlim.

Konkursā pieteicās divi uzņēmumi, bet uzvarēja piegādātāju apvienība Intergeo-R, kas darbus piedāvāja veikt par 3,2 miljoniem eiro.

Bijušajā Rīgas naftas eļļu uzņēmuma teritorijā Tvaiku ielā 35 pašlaik atrodas SIA Ovi Rīga. Glābšanas darbu laikā teritorijā būs jāveic piesārņotās grunts sanācija un gruntsūdeņu attīrīšana no naftas produktiem. Lai novērstu naftas produktu noplūdi virszemes ūdeņos, būs jānorobežo Sarkandaugavai pieguļošo uzņēmuma teritoriju ar bonām, jānodrošina efektīva kanalizācijas darbība.

Pēdējo desmit gadu laikā Īrijā ir dzimuši daudzi latviešu projekti, tomēr liela daļa no tiem nav sagaidījuši pat savu trešo dzimšanas dienu. Tāpēc piecu gadu jubileja – un tieši tik gadu dzimšanas dienu nosvinēja kompānija Sergevi - uzskatāma par nopietnu pieteikumu Zaļās salas latviešu vēsturē, vēsta portāls Baltic Ireland.

Sergevi nodarbojas ar izklaides un kultūras pasākumu rīkošanu.

Pasākuma afiša vēstījusi, ka kompānijas Sergevi dzimšanas dienas ballē publiku iepriecinās grupa Galaktika un Māsas Legzdiņas, bet viesmāksliniekiem no Latvijas pirms kāpt uz skatuves bija jāgaida divas stundas, jo tieši tik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai savas dāvanas un ziedus pasniegtu daudzie apsveicēji.

Pēc sirsnīgās apsveikumu ceremonijas kompānija Sergevi jeb citiem vārdiem sakot – Evita un Sergejs Kudrjašovi, pateicās gan čaklākajiem pasākumu apmeklētājiem, gan saviem daudzajiem palīgiem.

Evita un Sergejs Kudrjašovi dzimšanas dienas svinību laikā vairākkārt uzsvēra: «Kamēr būsiet Jūs, būsim arī mēs!»

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu – 36,6 miljonu latu apmērā - reģistrējis kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi DNB banka. Kā skaidro uzņēmums, ņemot vērā AS UniCredit Bank saimnieciskās darbības stratēģijas maiņu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, AS Latvijas finieris ir refinansējis aizdevumu no iepriekšminētās bankas, noslēdzot pārjaunojuma līgumu ar AS DNB banka.

Otra lielākā komercķīla bijusi ķīmisko vielu vairumtirgotājam SIA Latagrokoncerns – 10,5 miljonu latu apmērā, un to ņēmusi AS SEB banka.

Trešo lielāko komercķīlu ņēmusi Jyske Bank – tās vērtība bijusi 9,01 miljons latu, un kā devēji reģistrēts graudaugu audzētāja SIA L.A.P. un cūkkopības uzņēmums SIA Starteris, savukārt kā parādnieks reģistrēts lauksaimniecības iekārtu tirgotājs SIA FarmTech.

Šveices līdzfinansētajam Sarkandaugavas sanācijas projektam ir grūti atrast 0,7 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai līdz 2016. gada beigām sekmīgi pabeigtu gan videi, gan biznesa turpināšanai nozīmīgo jau kopš 19. gadsimta piesārņotās (tostarp ar naftas produktiem padomju laikā) Rīgas ostas teritorijas attīrīšanu, Latvijai jāatrod 673,2 tūkst. eiro, taču kopš vasaras tas ir izrādījies visai sarežģīts uzdevums, kurā iesaistītie (Valsts vides dienests (VVD), Rīgas dome (RD), Rīgas brīvostas pārvalde (RBP), Finanšu ministrija (FM)) cenšas atrast vajadzīgo naudu cits cita kabatā. Visi gan apliecina projekta svarīgumu un ieinteresētību tā realizācijā, taču atsevišķu pušu rīcība šobrīd liecina par pretējo. Neviens gan īsti nepieļauj domu, ka nauda netiks atrasta, tā apdraudot projekta veiksmīgu pabeigšanu un valsts reputāciju. Savukārt Šveicei nav būtiski, kas ir naudas devējs, tomēr līdzfinansējuma procents mainītos no 85% uz 60%, ja līdzekļu avots nebūtu valsts vai pašvaldība. Tā kā projekta ieviesējs pieteicis projektu Pasaules enerģijas balvai 2015, kur tā izvērtēšana paredzēta nākamā gada pavasarī, būtu dīvaini, ja projekts kavētos līdzfinansējuma piešķiršanas dēļ. Oktobra nogalē Šveices Konfederācijas parlamenta deputāti, apmeklējot Sarkandaugavu, projektu novērtēja atzinīgi, vēstīja FM.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas satiksme – 140,56 miljonu latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc.

Kā skaidro SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis, uzņēmums ir pārjaunojis iepriekšējo zemās grīdas tramvaja komercķīlu.

Otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā bijusi 24,31 miljona latu vērtībā, un tās devējs bijusi Lietuvas kompānija UAB BFIII G1, kā parādnieku reģistrējot nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA SMI Berģi.

Savukārt 11,2 miljonu latu vērtu komercķīlu Swedbank devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print.

Pagājušajā nedēļā UAB BFIII G1 reģistrējis arī 8,785 miljonu latu lielu komercķīlu, kā parādnieku reģistrējot tirdzniecības centru Valdeka. Ķīlas ņēmējs bijusi SEB banka.

Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Koncertzālē Palladium ceturtdien, 28.septembrī jau 13. reizi notika Zīmolu topa apbalvošanas ceremonija.

Zīmolu topa platforma šogad kļuvusi par diviem topiem bagātāka, godinot ne vien mīlētākos, ietekmīgākos un zaļākos uzņēmumus, bet arī Latvijas spožākos startup zīmolus un reģiona spēcīgākos darba devēju zīmolus.

Zīmolu topa uzvarētājus dažādās nominācijās skatiet galerijā!

Mīlētāko zīmolu topa rezultātu augšgalā arī šogad notika cīņa starp Inbox un Google. Zaļākā startup zīmola godu ieguva jaunuzņēmums Ovi Watch, bet Youtube atzīts par gada unikālāko zīmolu. Par straujāk augošo zīmolu atzīts 360TV. Plašāk skatiet galerijā!

A/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) 2012. gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu līdz 7,04 miljoniem latu. Tāpat uzņēmumam līdz 2,19 miljoniem latu pieauguši arī zaudējumi, informē Lursoft.

Tādējādi LNT apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājies par aptuveni 7%. 2011. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 187 milj. Ls.

2012. gadā par LNT vienīgo īpašnieku kļuva starptautiskas mediju grupas uzņēmums MTG Broadcasting AB, kuram pieder arī komerctelevīzija SIA TV3 Latvia.

2012. gadā skatītākie LNT kanāla raidījumi bijuši rīta ziņu bloks 900 sekundes, TOP 10, Tautas balss un Degpunktā. Lielu skatītāju pieplūdumu nodrošinājuši arī izklaides šovi Dziedošās ģimenes un Okartes skatuve.

LNT valdē darbojas tās priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš un valdes locekle Solveiga Grīsle. Kompānija reģistrēta 1996. gadā, un tās pamatkapitāls veido 1,87 miljonus latu.

SIA Rīgas Brīvostas flote noslēgusi iepirkumu konkursu par marķētas dīzeļdegvielas iegādi saviem kuģiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Atklātā konkursa uzvarētāja ir SIA Ovi, kas no trim pretendentiem piedāvāja piegādāt degvielu par viszemāko cenu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes meita SIA Rīgas Brīvostas flote reģistrēta 2010. gada 13. septembrī. Kopš 2011. gada 1. janvāra uzņēmums sniedz velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā ienākušajiem kuģiem.

Rīgas Brīvostas flotes rīcībā ir divi velkoņi - Santa un Stella, kas pēc Rīgas Brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvēti Rīgas kuģu būvētavā un tagad nodoti Rīgas Brīvostas flotes valdījumā. To tehniskie parametri atbilst arī lielāko kuģu, tai skaitā Panamax tipa kuģu, apkalpošanai.

Man ārkārtīgi patīk apmeklēt konferences un citus pasākumus, kuros cilvēki kaislīgi dalās ar savām brīnišķīgajām idejām, kurām viņi no sirds tic. Pagājušajā gadā biju uzaicināts teikt runu un piedalīties žūrijā jauno uzņēmēju start-up pasākumā Liepājā. Tā kā pasākums norisinājās manā 68. dzimšanas dienā, tā noslēgumā visi dalībnieki piecēlās kājās un dziedāja tradicionālo latviešu dzimšanas dienas dziesmu par godu maniem svētkiem. Nesapratu ne vārda, bet šis brīdis bija ļoti sirsnīgs. Dziesmas beigās man uzdāvināja skaistu, unikālu un modernu koka pulksteni. Dāvanu pasniedza šī brīnišķīgā izgudrojuma radītājs un viens no start-up uzņēmuma līdzīpašniekiem. Žests bija ļoti patīkams, un man dāvana ļoti patika.

Nesen uz sarunu aicināju uzņēmuma Ovi Watch īpašniekus un koka pulksteņu izgudrotājus Ivo Asnu, kurš ir 22 gadus vecs pulksteņu dizaina veidotājs, kā arī Dāvi Paipu, kuram ir 26 gadi un kurš ir atbildīgs par uzņēmējdarbības virzību. Uzņēmums radīts 2016. gadā, taču dizains radās, kad Ivo Asns, Liepājas pilsētas un dabas iedvesmots, gatavoja savu diplomdarbu Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā.

«Gribēju radīt kaut ko jaunu, ko nekad nebiju redzējis. Tā kā man patīk strādāt ar koku un nēsāt pulksteņus, izlēmu radīt koka pulksteni,» tā Ivo Asns, kurš, sajūtot sevī izaicinājumu, neminstinājās to realizēt. Pēc dizaina radīšanas puišiem nācās sākt domāt, kā pulksteņus ražot un montēt, jo nevienam no viņiem nebija pieredzes ražošanas procesā. Turklāt ražošanas procesam jānodrošina tas, lai efektīvi varētu saražot daudz pulksteņu relatīvi īsā laika periodā. Jau atbilstoša Šveices mehānisma un citu detaļu atrašana paņēma daudz laika. Pirmā prototipa radīšana Ivo bija pamatīgs izaicinājums, jo tā radīšanai bija nepieciešamas vairāk prasmes un izdomas, nekā viņš bija mācījies skolā. Nācās daudz eksperimentēt un mācīties no jauna, arī šobrīd viņš joprojām savas prasmes pilnveido. Abi partneri sākotnēji nezināja, kā pulksteņus ražot tā, lai gūtu arī peļņu no to pārdošanas, bija vien skaidri zināms, ka tas prasīs laiku. Puiši jau gadu ražo un pārdod pulksteņus, joprojām ir jomas, kas ir jāuzlabo. Ivo un Dāvis zina, ka panākumu atslēga ir vienmēr censties rīt būt labākam par to, kāds esi šodien, un nekad nedomāt, ka zini visu.

Lielāks potenciāls Lietuvas tirgū izvērst savu darbību pašlaik varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā nišas produktus

Savukārt lielajiem Latvijas uzņēmumiem konkurences dēļ tur nākas cīnīties ar zobiem un nagiem.

Vairāk iepērkam

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu bija 4,8 mljrd. eiro, kas ierindoja Lietuvu pirmajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. «Mēs lietuviešiem esam lielāka veiksmes zeme nekā mums Lietuva. Pērn Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces un pakalpojumus uz Lietuvu par diviem miljardiem eiro, bet lietuvieši Latvijā par gandrīz 900 miljoniem eiro vairāk,» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lietuvu veidojis 14,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 2,8 mljrd. eiro, kas veido 19,2% no Latvijas importa. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas preču eksports uz Lietuvu bija 400,3 milj. eiro, palielinoties par 8% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, bet imports no Lietuvas – 519,9 milj. eiro, samazinoties par 2%. Preču tirdzniecības bilance ar Lietuvu 2014.gada 1. ceturksnī bija negatīva – 119,6 milj. eiro.

Divi oficiālie Rīgas kaķi Muris un Kuzja uzsāk jaunu pilsētas reklāmas kampaņu, mēģinot segt izdevumus par savu pārtiku, savā Facebook kontā paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Galvenais vēstījums, ko Rīgas kaķi cenšas pateikt, ir ļoti vienkāršs - Rīgā ir augstas klases restorāni un mājīgas viesnīcas par ievērojami zemākām cenām nekā vidēji Eiropā. Mums ir viduslaiku vecpilsēta, jūgendstils un jūra 20 minūšu attālumā no vēsturiskā centra, kā arī dažādi šovi, festivāli un citi svētki,» teikts pazinojumā.

N.Ušakovs arī piebilst, ka ikviens tūrists Muri un Kuzju var apskatīt mēra biroja uzgaidāmajā telpā.

«Liepājnieki biznesa vidē ir kā komūna,» biznesa portālam db.lv pilsētas uzņēmējus raksturo Liepājas biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns. Viņš izceļ vairākus inkubatora veiksmes stāstus.

Liepājas biznesa inkubatoram šobrīd ir 33 aktīvi klienti. Nesen noslēgusies pieteikumu pieņemšana un drīzumā inkubators uzņems vēl maksimums septiņus uzņēmumus.

Līdzīgi kā visos reģionālajos biznesa inkubatoros, arī Liepājā tiek pārstāvētas dažādas nozares un tiek attīstīts plašs uzņēmumu spektrs. «Piemēram, mums ir radošās nozares, IT uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji. Pie mums nav viena konkrēta nozare, kas izceltos. Pagaidām mums ir vairāk jaunuzņēmumu, inovatīvu uzņēmumu, kas ir saistīti ar IT nozari,» skaidro G.Reķēns.

Kā vienu no veiksmīgākajiem Liepājas biznesa inkubatora uzņēmumiem G.Reķēns min koka rokas pulksteņu ražotāju «Ovi Watch», kas pazīstams ne tikai Liepājā, bet arī pasaulē. Vēl viens no zināmākajiem Liepājas biznesa inkubatora uzņēmumiem ir peldkostīmu un spa tērpu zīmols «Slow beachwear», kas savu produkciju pārsvarā eksportē.

Vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku no 140 valstīm pieteikušies doties uz Marsu un nekad neatgriezties, pavēstījusi grupa, kas virza vērienīgu plānu kolonizēt neviesmīlīgo sarkano planētu, ziņo AFP.

Bass Lansdorps, Nīderlandes inženieris un uzņēmējs, plāno izveidot pastāvīgu bāzi uz Marsa. Ja viņš spēs atrast nepieciešamos 6 miljardus ASV dolāru, misija varētu sākties 2022. gadā.

Viens no katriem četriem pretendentiem uz vienvirziena ceļojumu (kopumā pieteikušies 202 586) ir amerikānis, informējusi Mars One, bezpeļņas grupa, kas topošo Marsa kolonistu «medības» uzsāka aprīlī. Starp iespējamiem aizbraucējiem esot arī pārstāvji no Indijas (10 procenti), Ķīnas (seši procenti) un Brazīlijas (5 procenti), kā arī no citām valstīm.

Līdz 2015. gadam 10 četru dalībnieku komandas piedalīsies intensīvos treniņos. Šie arī būšot pirmie cilvēki, kuri dosies uz Marsu augsta riska ceļojumā, kas ilgšot septiņus mēnešus.

Piektdien, 30. septembrī, Rīgā, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Papē notiks Zinātnieku nakts pasākumi, piedāvājot ikvienam interesentam atklāt zinātnes noslēpumus. Šo Eiropas mēroga pasākumu Latvijā rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnieku naktī durvis apmeklētājiem vērs laboratorijas, kas ikdienā nav pieejamas apmeklētājiem, būs iespēja vērot eksperimentus un zinātnes šovus, piedalīties ekskursijās un pašu rokām veikt pētījumus. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, piemēram, interesenti varēs iesaistīties tematiskā spēlē Ceļojums šūnā, kas ietvers viktorīnu un kontrolpunktu meklēšanu.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes studenti kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta darbiniekiem organizēs konkursu jauniešiem un studentiem, kura laikā dalībniekiem būs iespēja izveidot savus robotus. Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar ķīmiķu izmantotajām iekārtām un metodēm, kā arī uzzināt, kāds ir zinātnieku redzējums par koksnes izmantošanas iespējām šodien un nākotnē.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Kravu apjoma samazinājuma ātrums Latvijas ostu termināļos ir atkarīgs no kaimiņvalsts politiskajiem lēmumiem un ekonomiskā izdevīguma, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas naftas nozares uzņēmumu izteiktais atbalsts kaimiņvalsts naftas cauruļvadu monopoluzņēmuma Transneft ierosinājumam palielināt Krievijas ostu apgrozījumu uz Latvijas ostās apkalpoto kravu rēķina DB aptaujātajiem tranzīta jomas ekspertiem, protams, nebija nekāds pārsteigums. Viņu domas gan nedaudz atšķīrās par to, cik ātri tas notiks un kas būtu darāms šo kravu aizstāšanai.

Latvijas ostās šā gada deviņos mēnešos kopumā pārkrauti 19,18 milj. tonnu naftas produktu, liecina Satiksmes ministrijas dati. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta datiem 10,3 milj. tonnu veido Krievijas naftas produkti. Nozares eksperti gan uzsver, ka, piemēram, caur Rīgu eksportēto Baltkrievijas naftas produktu ražošanai izjvielas piegādā Krievija.

Pēc vairākkārt saņemtām iedzīvotāju sūdzībām par gaisa kvalitāti un ogļu putekļiem gan Rīgas brīvostā, gan tās apkārtējā teritorijā, astoņiem brīvostas uzņēmumiem izsūtīti brīdinājumi par iespējamu to darbības apturēšanu.

Brīdinājuma vēstulē, kas nosūtīta pieciem naftas produktu un trim ogļu pārkraušanas uzņēmumiem, izteikts aicinājums nekavējoties atrisināt gaisa piesārņojuma problēmu, informē Rīgas dome.

Atkārtotu piesārņojošās darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanas gadījumā ostas pārvalde rosinās atbildīgajām valsts institūcijām attiecīgo uzņēmumu darbības apturēšanu, norādījis Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Brīdinājumu vēstules nosūtītas naftas produktu pārkraušanas kompānijām - Woodison Terminal, B.L.B., “2T Terminal (bij. Mantess), OVI Rīga, VL Bunkering un ogļu pārkraušanas uzņēmumiem - STREK, LaCon, Rīgas Centrālais termināls.

Nav normāla situācija, ka prese pirmā uzzina, kurp brauks KNAB un veiks savas procesuālās darbības, tā DB uzņēmēju kluba biedru tikšanās rītā saka galvenais viesis - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš uzteic DB iniciatīvas sakritību ar paša plānu uzrunāt uzņēmējus, jo KNAB viens nav cīnītājs. Jābūt atbalstam gan no biznesa vides, gan valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā.

KNAB jau 2010. gadā ar vēstules palīdzību mēģināja uzrunāt biznesa veidotājus, lai pārliecinātu, ka korupcija un koruptīva amatpersona var sabojāt dzīvi ne tikai kādam cilvēkam, bet arī kaitēt biznesam. J.Streļčenoks nolasīja dažas rindas no minētās vēstules: «korupcija visās tās izpausmēs rada būtiskus riskus uzņēmējdarbības veikšanai. Aktīvi piedaloties koruptīvās shēmās vienreiz, kļūstam par pašu kļūdas ķīlniekiem. Korumpantu apetīte ar katru reizi tikai augs. Cīņa ar korupciju sākas no jums jau šodien. Esat daļa no vienotas valsts, kur nav vietas pērkamiem lēmumiem, amatpersonām un valsts pārvaldei.»

Valsts vides dienests ir izsludinājis atklātu iepirkumu konkursu par bijušajā Rīgas naftas eļļu uzņēmuma attīrīšanas darbu projektēšanu un veikšanu, kopumā paredzot šiem darbiem vairāk nekā 3,29 miljonus eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Uzņēmumam 32 mēnešu laikā būs jāveic projektēšana un būvdarbi, savukārt par konkursa uzvarētāju tiks atzīts tas komersants, kurš piedāvās saimnieciski izdevīgāko variantu. Piedāvājumi un pieteikumi ir iesniedzami līdz šā gada 1. aprīlim.

Bijušajā Rīgas naftas eļļu uzņēmuma teritorijā Tvaiku ielā 35 pašlaik atrodas SIA Ovi Rīga. Glābšanas darbu laikā teritorijā būs jāveic piesārņotās grunts sanācija un gruntsūdeņu attīrīšana no naftas produktiem. Lai novērstu naftas produktu noplūdi virszemes ūdeņos, būs jānorobežo Sarkandaugavai pieguļošo uzņēmuma teritoriju ar bonām, jānodrošina efektīva kanalizācijas darbība.