Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu – 36,6 miljonu latu apmērā - reģistrējis kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi DNB banka. Kā skaidro uzņēmums, ņemot vērā AS UniCredit Bank saimnieciskās darbības stratēģijas maiņu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, AS Latvijas finieris ir refinansējis aizdevumu no iepriekšminētās bankas, noslēdzot pārjaunojuma līgumu ar AS DNB banka.

Otra lielākā komercķīla bijusi ķīmisko vielu vairumtirgotājam SIA Latagrokoncerns – 10,5 miljonu latu apmērā, un to ņēmusi AS SEB banka.

Trešo lielāko komercķīlu ņēmusi Jyske Bank – tās vērtība bijusi 9,01 miljons latu, un kā devēji reģistrēts graudaugu audzētāja SIA L.A.P. un cūkkopības uzņēmums SIA Starteris, savukārt kā parādnieks reģistrēts lauksaimniecības iekārtu tirgotājs SIA FarmTech.

Valsts vides dienests par uzvarētāju Sarkandaugavas piesārņojuma likvidēšanas darbu konkursā pasludinājis p/a Intergeo-R, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības ibroja (IUB).

Db.lv jau rakstīja, ka attīrīšanas darbus plānots veikt SIA Ovi jeb bijušā Rīgas naftas eļļu uzņēmuma teritorijā, šim mērķim atvēlot vairākus miljonus eiro. Uzņēmumam 32 mēnešu laikā būs jāveic projektēšana un būvdarbi, savukārt par konkursa uzvarētāju tiks atzīts tas komersants, kurš piedāvās saimnieciski izdevīgāko variantu. Piedāvājumus un pieteikumus varēja iesniegt līdz 1. aprīlim.

Konkursā pieteicās divi uzņēmumi, bet uzvarēja piegādātāju apvienība Intergeo-R, kas darbus piedāvāja veikt par 3,2 miljoniem eiro.

Bijušajā Rīgas naftas eļļu uzņēmuma teritorijā Tvaiku ielā 35 pašlaik atrodas SIA Ovi Rīga. Glābšanas darbu laikā teritorijā būs jāveic piesārņotās grunts sanācija un gruntsūdeņu attīrīšana no naftas produktiem. Lai novērstu naftas produktu noplūdi virszemes ūdeņos, būs jānorobežo Sarkandaugavai pieguļošo uzņēmuma teritoriju ar bonām, jānodrošina efektīva kanalizācijas darbība.

Šveices līdzfinansētajam Sarkandaugavas sanācijas projektam ir grūti atrast 0,7 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai līdz 2016. gada beigām sekmīgi pabeigtu gan videi, gan biznesa turpināšanai nozīmīgo jau kopš 19. gadsimta piesārņotās (tostarp ar naftas produktiem padomju laikā) Rīgas ostas teritorijas attīrīšanu, Latvijai jāatrod 673,2 tūkst. eiro, taču kopš vasaras tas ir izrādījies visai sarežģīts uzdevums, kurā iesaistītie (Valsts vides dienests (VVD), Rīgas dome (RD), Rīgas brīvostas pārvalde (RBP), Finanšu ministrija (FM)) cenšas atrast vajadzīgo naudu cits cita kabatā. Visi gan apliecina projekta svarīgumu un ieinteresētību tā realizācijā, taču atsevišķu pušu rīcība šobrīd liecina par pretējo. Neviens gan īsti nepieļauj domu, ka nauda netiks atrasta, tā apdraudot projekta veiksmīgu pabeigšanu un valsts reputāciju. Savukārt Šveicei nav būtiski, kas ir naudas devējs, tomēr līdzfinansējuma procents mainītos no 85% uz 60%, ja līdzekļu avots nebūtu valsts vai pašvaldība. Tā kā projekta ieviesējs pieteicis projektu Pasaules enerģijas balvai 2015, kur tā izvērtēšana paredzēta nākamā gada pavasarī, būtu dīvaini, ja projekts kavētos līdzfinansējuma piešķiršanas dēļ. Oktobra nogalē Šveices Konfederācijas parlamenta deputāti, apmeklējot Sarkandaugavu, projektu novērtēja atzinīgi, vēstīja FM.

Skandāli ap lidostu Rīga jau līdzinās teju vai kriminālromāna cienīgam sižetu, bet politisko atbildību par notiekošo ar Latvijai stratēģiski svarīgiem aviācijas uzņēmumiem tā arī neviens neuzņemas.

Uzņēmuma valdes locekļi pēc LR Komerclikuma ir pakļauti uzņēmuma īpašniekam. Privātajā uzņēmējdarbībā pašlaik ar Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu, kas paredz valdes personīgu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem, faktiski tiek mēģināts šo loģisko pakļautības ķēdi lauzt un uzņēmuma valdes locekļus pakļaut Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt pašreizējie notikumi ap valsts kapitālsabiedrību Starptautisko lidostu Rīga uzskatāmi demonstrē to, ka valsts uzņēmumos īpašnieka un valdes pakļautības, kā arī atbildības ķēde principā nefunkcionē jau tagad.

Aptuveni pirms mēneša no darba aizgāja gandrīz visa VAS Starptautiskā lidostas Rīga valde. Neaizgāja gluži labu prātu un bijušais lidostas Rīga šefs Aldis Mūrnieks 14.11.2014. intervijā DB neslēpa ne to, ko viņš domā par valsts uzņēmumu valdes locekļu beztiesīgo un viegli ietekmējamo stāvokli, ne arī samilzušās problēmas Latvijas aviācijā, kuras radušās pirms vairākiem gadiem un pa šo laiku ir tikai augušas lielākas. Kāpēc? Acīmredzot uzņēmumu īpašniekiem – šajā gadījumā Satiksmes ministrijai vai pat visai valdībai kopumā – īpaši nav rūpējis, lai šīs problēmas tiktu atrisinātas. Galvenais, šķiet, visu labi paslaucīt zem tepiķa, lai neuzzinātu plašāka publika. Mūrnieks runāja par politisko spiedienu komerciāli neizdevīga līguma slēgšanā ar īru zemo cenu aviokompāniju Ryanair, par absurdo tiesvedību ar otru Latvijas valstij piederošo lielo aviācijas uzņēmumu – aviokompāniju airBaltic… Nu, un tagad viņš ir viens no bijušajiem lidostas Rīga valdes locekļiem, kuriem ir piemērots aizdomās turamā statuss un draud pat saukšana pie kriminālatbildības it kā sakarā ar lidostas drošības departamenta noklausīšanās skandālu. Rakstu «it kā», jo šie nav pirmie Latvijas valsts uzņēmumu valdes locekļi, pret kuriem notiek represīvo iestāžu vēršanās. Mēdz būt arī trakāk – aizturēšanas šovi ar vīriem maskās, izvazāšana pa medijiem, satriecot cilvēku reputāciju sīkās drumslās. Tikai pēc tam gadiem ilgi ir klusums – notiesāto nav.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Divi oficiālie Rīgas kaķi Muris un Kuzja uzsāk jaunu pilsētas reklāmas kampaņu, mēģinot segt izdevumus par savu pārtiku, savā Facebook kontā paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Galvenais vēstījums, ko Rīgas kaķi cenšas pateikt, ir ļoti vienkāršs - Rīgā ir augstas klases restorāni un mājīgas viesnīcas par ievērojami zemākām cenām nekā vidēji Eiropā. Mums ir viduslaiku vecpilsēta, jūgendstils un jūra 20 minūšu attālumā no vēsturiskā centra, kā arī dažādi šovi, festivāli un citi svētki,» teikts pazinojumā.

N.Ušakovs arī piebilst, ka ikviens tūrists Muri un Kuzju var apskatīt mēra biroja uzgaidāmajā telpā.

Piektdien, 30. septembrī, Rīgā, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Papē notiks Zinātnieku nakts pasākumi, piedāvājot ikvienam interesentam atklāt zinātnes noslēpumus. Šo Eiropas mēroga pasākumu Latvijā rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnieku naktī durvis apmeklētājiem vērs laboratorijas, kas ikdienā nav pieejamas apmeklētājiem, būs iespēja vērot eksperimentus un zinātnes šovus, piedalīties ekskursijās un pašu rokām veikt pētījumus. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, piemēram, interesenti varēs iesaistīties tematiskā spēlē Ceļojums šūnā, kas ietvers viktorīnu un kontrolpunktu meklēšanu.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes studenti kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta darbiniekiem organizēs konkursu jauniešiem un studentiem, kura laikā dalībniekiem būs iespēja izveidot savus robotus. Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar ķīmiķu izmantotajām iekārtām un metodēm, kā arī uzzināt, kāds ir zinātnieku redzējums par koksnes izmantošanas iespējām šodien un nākotnē.

Pēc vairākkārt saņemtām iedzīvotāju sūdzībām par gaisa kvalitāti un ogļu putekļiem gan Rīgas brīvostā, gan tās apkārtējā teritorijā, astoņiem brīvostas uzņēmumiem izsūtīti brīdinājumi par iespējamu to darbības apturēšanu.

Brīdinājuma vēstulē, kas nosūtīta pieciem naftas produktu un trim ogļu pārkraušanas uzņēmumiem, izteikts aicinājums nekavējoties atrisināt gaisa piesārņojuma problēmu, informē Rīgas dome.

Atkārtotu piesārņojošās darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanas gadījumā ostas pārvalde rosinās atbildīgajām valsts institūcijām attiecīgo uzņēmumu darbības apturēšanu, norādījis Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Brīdinājumu vēstules nosūtītas naftas produktu pārkraušanas kompānijām - Woodison Terminal, B.L.B., “2T Terminal (bij. Mantess), OVI Rīga, VL Bunkering un ogļu pārkraušanas uzņēmumiem - STREK, LaCon, Rīgas Centrālais termināls.

Līdz ar pirmā kravas kuģa apkalpošanu pie savas piestātnes, Rīgas ostas stividorkompānijām (jūras kravu termināļiem) pievienojies jauns uzņēmums - SIA Ekogiria, kura pamatdarbība ir lejamkravu, galvenokārt, biodegvielas uzglabāšana un pārkraušana.

Pirmais Ekogiria apkalpotais kuģis Rīgas ostā ir tankeris “Johann Essberger”, kas no Rīgas uz Roterdamu aizveda 4200 tonnu biodegvielas. Plānots, ka turpmāk šāda apjoma krava no Ekogiria termināļa tiks nosūtīta reizi mēnesī.

Lejamkravu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums SIA Ekogiria Latvijā savu darbību veic kopš 2023. gada. Agrāk kravu uzkraušanai uz kuģiem tika izmantoti citu ostas termināļu pakalpojumi, bet pēc termināļa iegādes Rīgas ostā uzņēmuma rīcībā ir pašiem savs lejamkravu rezervuāru parks ar kopējo apjomu 8400 m3, kā arī kuģu piestātne jūras kravu pārkraušanai un dzelzceļa pievedceļš ar lejamkravu produktu noliešanas estakādi. Pašreiz Ekogiria Rīgas termināļa galvenais darbības virziens ir biodegvielas pārkraušana, bet plānots attīstīt arī citu lejamkravu – augu izcelsmes eļļu, izlietotas cepamās eļļas un dīzeļdegvielas pārkraušanas pakalpojumus. Biodegviela terminālī nonāk no Baltijas reģiona un Eiropas valstu biodegvielas ražotājiem. Šeit tā tiek uzkrāta, konsolidēta un tālāk eksportēta uz Rietumeiropas ostām, galvenokārt uz tā dēvēto ARA reģionu (Amsterdama – Roterdama – Antverpene).

Latvijas videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmums SIA “Eko Osta”, kura 100 % kapitāla daļu šogad iegādājās “Eco Baltia”, reorganizācijas rezultātā no 28. decembra tiek pievienots SIA “Oil Recovery” un turpmāk darbosies ar jauno nosaukumu.

“Eko Osta” iegādes darījums šā gada oktobrī tika īstenots caur “Eco Baltia” koncerna uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” meitas sabiedrību SIA “Oil Recovery”. Šā gada decembrī veikta uzņēmumu reorganizācija, kā rezultātā “Eko Osta” tika pievienota “Oil Recovery” un turpinās darboties kā SIA “Oil Recovery”.

Apvienotais uzņēmums turpina nodrošināt līdzšinējos pakalpojumus bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Abu pušu klientiem un partneriem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

”Eco Baltia” grupas vides sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Vides ilgtspēja ir nemitīgi pilnveidojams process, kura ietvaros cenšamies nodrošināt arvien plašāku un daudzveidīgāku atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes portfeli. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir ļāvusi būtiski paplašināt pakalpojumu klāstu arī tādos virzienos, kurus līdz šim valsts mērogā īstenot bijis izaicinājums.”