"Swedbank" un kokapstrādes uzņēmums SIA "Kurekss", vienojušies par vairāk nekā 3 miljonu eiro liela finansējuma piesaistīšanu, informē bankas pārstāvji.

"Kurekss", kas ir vietējā kapitāla uzņēmums, līdzekļus izmantos ražošanas jaudu palielināšanai un arī esošo procesu modernizācijai.

SIA "Kurekss", kas nodarbojas ar kokmateriālu ražošanu Tārgales pagastā, Ventspils novadā, šogad turpina iepriekš iesākto lielo investīciju ciklu, kura laikā aizstāj vecās un jau nokalpojušās ražošanas iekārtas pret mūsdienīgām. "Swedbank" piešķirtais finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā tiks izmantots ēvelēšanas līnijas iegādei un arī uzstādīšanai, kā arī modernizēta tiks gatavās produkcijas pakošanas līnija.

Kā atzīst SIA "Kurekss" valdes loceklis Arnis Apsītis, tad investīcijas jaunās iekārtās ir efektīvas uzņēmējdarbības pamatā. "Mērķtiecīgi ieviešot ražošanas procesā jaunas un tehnoloģiski augstvērtīgākas iekārtas, uzņēmums spēj ne tikai palielināt saražotās produkcijas apmēru, bet arī saīsināt ražošanas procesam nepieciešamo laiku. Turklāt, jaunās iekārtas prasa arī mazāk laika to uzturēšanas darbiem vai piemēram iekārtu asināšanai. Tāpēc kokzāģētavu biznesā iekārtām ir ļoti liela nozīme, jo to veiktspēja tiešā veidā ietekmē saražotās produkcijas kvalitāti."

Kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,562 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Swedbank» un tā nodrošina aizdevuma līgumu. Komercķīlas priekšmets ir katlumāja ar jaudu 10 megavati un apsaite, kas atradīsies SIA «Kurekss» juridiskajā adresē Ventspils novada Tārgales pagasta «Graudupos» un ir vai tiks iegādāta no Austrijas uzņēmuma «AGRO Forst & Energietechnik GmbH».

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.janvārī, un tā ir otra uzņēmumam šobrīd aktuālā komercķīla.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim.

2017.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 48,754 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 4,244 miljoni eiro. Tas nodarbināja 202 darbiniekus, un tajā gadā maksājumos Latvijas valst kopbudžetā samaksāja 1,295 miljonus eiro.

Par granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» vienīgo īpašnieku kļuvis kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss», kam līdz šim piederēja 33% uzņēmuma kapitāla daļu, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

SIA «Kurekss» bijis granulu ražotāja dalībnieks ar 33% kapitāldaļu kopš SIA «Kurzemes granulas» izveides 2003.gadā.

Līdz šim pārējie 33% no SIA «Kurzemes granulas» pamatkapitāla piederēja SIA «Baltic Biomax», 13% daļu īpašnieks bija SIA «AOB», 8% daļu pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Grīnbergam, bet pa 6,5% daļu katrai pieder Ilzei Kalniņai un Baibai Pumpurai.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā ierakstītas komercreģistrā 4.aprīlī.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim. 2016.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 47,340 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,178 miljoni eiro. Tas nodarbināja 200 darbiniekus.

No granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» valdes locekļa amata atbrīvots Gatis Deksnis, un viņa vietā valdē iecelts viens no uzņēmuma patiesā labuma guvējiem Jānis Apsītis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs un valdes loceklis Arnis Apsītis, kurš ir otrs SIA «Kurzemes granulas» patiesā labuma guvējs, pārapstiprināti līdzšinējos amatos.

Gatis Deksnis bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis kopš 2006.gada līdz šim, nostrādājot četrus pilnvaru periodus.

Jānis Apsītis arī iepriekš darbojies uzņēmumā - viņš bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis no 2003. līdz 2006.gadam.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.maijā.

SIA «Kurzemes granulas» Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,101 miljons eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 188 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Investējot aptuveni 20 miljonus eiro, SIA Kurekss īstenojis 21. gadsimtam atbilstošu tehnoloģiju lēcienu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik uzņēmums bauda šo lielo investīciju radītos augļus un ar optimismu lūkojas nākotnē. Tās veiktas vairākos posmos, vislielākais ieguldījums ir 10 milj. eiro Veisto zāģēšanas līnijā, kura uzstādīta 2012. gadā, savukārt pēdējais posms – zāģbaļķu šķirošanas līnijas (ar rentgena sāknēšanas iekārtu) nomaiņa ir veikta pērn.

«Biznesa ābece saka – investē tad, kad nauda ir pieejama un ir lēta. Krīzes laikā pieņemtie lēmumi par 20. gadsimta ražošanas tehnoloģiju (ražo to, kas ir uzdots) nomaiņa ar 21. gadsimta iekārtām (daudzi uzdevumi, bet ražo to, kas ir visizdevīgākais) ir sevi pilnībā attaisnojuši, un arī iegūtais efekts pārsniedz sākotnējās aplēses,» skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Šā gadsimta iekārtas ir domājošas, un tām var dot vairākus uzdevumus vienlaikus. Tās, vadoties pēc zāģbaļķa parametriem, pašas atrod ekonomiski izdevīgāko, izejvielu taupošu risinājumu, ko nevar izdarīt faktiski neviens cilvēks. «Iekārtai tiek doti vajadzīgās produkcijas parametri, un tā izvēli izdara automātiski, bez cilvēka iejaukšanās,» stāsta J. Apsītis. Tas ir ļoti svarīgi visiem kokrūpniekiem, jo vismaz 60% no ražošanas izmaksām veido izejvielu – zāģbaļķu – cenas.

Ventspils novada Tārgales pagasta uzņēmums SIA Kurekss izsludinājis iepirkumu, kurā vēlas iegādāties nepārtrauktas darbības tuneļa tipa zāģmateriālu žāvēšanas kamera ar padevi garenvirzienā, malējo zāģmateriālu žāvēšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 2 miljoni eiro un paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 8.februāris.

Konkursā pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 8.februārim.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka, investējot aptuveni 20 miljonus eiro, SIA Kurekss īstenojis 21. gadsimtam atbilstošu tehnoloģiju lēcienu,

Pašlaik uzņēmums bauda šo lielo investīciju radītos augļus un ar optimismu lūkojas nākotnē. Tās veiktas vairākos posmos, vislielākais ieguldījums ir 10 milj. eiro Veisto zāģēšanas līnijā, kura uzstādīta 2012. gadā, savukārt pēdējais posms – zāģbaļķu šķirošanas līnijas (ar rentgena skenēšanas iekārtu) nomaiņa ir veikta pērn.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Jaunu koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijā pēc PEFC nosacījumiem Latvija pērn ieņēmusi trešo vietu pasaulē aiz Japānas un Baltkrievijas.

To rāda Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmas jeb PEFC (Programme for the Endorsement of Forest) dati. Tie liecina, ka pērn šajā sistēmā Japānā papildus sertificētas 168 piegāžu ķēdes, kam seko Baltkrievija, un vienlaikus par pārsteigumu ir uzskatāma nelielas valsts Latvijas trešā vieta. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijai pēc PEFC ir nozīme, ja attiecīgajā valstī ir pietiekami lielas mežu platības, kurās mežsaimniecība jau tiek veikta atbilstoši PEFC nosacījumiem.

Pēc PEFC informācijas, 2018. gadā šīs sistēmas sertifikāciju kā ilgtspējīgas mežsaimniecības apliecinājumu papildinājuši ASV un Kanādas mežu īpašnieki ar 9 milj. ha, kam ar 4,2 milj. ha seko Zviedrijas un nedaudz vairāk nekā 4 milj. ha - Krievijas meža zemju apsaimniekotāji. Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,7 milj. ha mežu un 75 koksnes piegāžu ķēdes, liecina organizācijas dati.

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Līdz ar cerībām uz pandēmijas beigām cena pasaules preču biržās augusi teju visam. Turklāt daudzos gadījumos cenu pieaugums ir bijis visai iespaidīgs. Viena no šādām lietām ir bijuši arī zāģmateriāli.

Piemēram, ASV preču biržā to vērtība kopš pagājušā gada marta, kad nostiprinājās atklāsme, ka Covid-19 vīruss būs globāla parādība, līdz šā mēneša pirmās nedēļas beigām bija palēkusies par visiem 540%.

Dažkārt gan mēdz būt tā, ka lieliem kāpumiem seko arī kritumi, un divu nedēļu laikā ASV zāģmateriālu cena kopš tā brīža ir sarukusi jau par ceturto daļu. Iespējams, var pat teikt, ka zināma gaisa nolaišana un karsto galvu atvēsināšana vispārējās stabilitātes nolūkos dažiem izejmateriālu tirgiem ir pat vajadzīga. Jo burbulis būs lielāks, jo sāpīgāka būs neizbēgamā tā plīšana.

“Straujš cenu pieaugums ir novērots ne tikai skujkoku zāģētajai produkcijai, bet faktiski visiem būvmateriāliem – armatūrai, plastmasai –, un to jūt visi, kuri kaut ko būvē vai citādi patērē skujkokus, piemēram, ražo mēbeles,” secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģētās produkcijas cenu pieaugums Eiropā 30–40% apmērā ir milzīgs, tomēr tas nobāl pret ASV notikušo 200–400% kāpumu.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Latvijai pietrūkst tālredzības, lai izciliem zinātniskiem izgudrojumiem piešķirtu naudu, tos pārpērk citas valstis un bauda preparātu panākumus

Tā intervijā DB norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) vadītājs Ojārs Spārītis.

Fragments no intervijas:

Zinātnes sadarbība ar uzņēmējdarbību. Cik tā ir aktīva patlaban?

Jūsu avīzē jau ir pauduši viedokli dažādi nozares pārstāvji, tieši ieskicējot šo spēcīgo sadarbību. Piemēram, Kurekss lepojas ar to, ka viņi ir īstenojuši jaunu zinātniski izstrādātu tehnoloģiju ieviešanu zāģmateriālu šķirošanā, to precīzākā apstrādē. Zinātnes un biznesa tuvināšanā ir svarīgs biznesa starpposms, kurš strādā ar minimāli birokrātiskiem līdzekļiem, bet spēj piesaistīt naudu, lai kādu projektu novestu līdz galam vai lai radītu kādu starpfinansējumu.

«Kā zināms, 2018. gada 18. novembrī Latvija svinēs savu simto dzimšanas dienu. Šajā sakarā projekts Videoatmiņa sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu veido unikālu grāmatu, aprakstot par 100 Latvijas uzņēmumiem/uzņēmējiem. Piedāvājam arī Jūsu uzņēmumam atrasties šajā grāmatā. Dalības izmaksas ir 300.00 EUR,» šādu aicinājumu, kas sūtīts no Inbox epasta, saņēmuši Latvijas uzņēmēji. Vēstules parakstījusi grāmatas Latvijas 100 uzņēmēji redakcija.

Vairāku dienu laikā konkrētas atbildes par šo projektu portālam db.lv nav izdevies iegūt.

Latvijas valsts simtgades biroja Mārketinga projekta vadītāja Inga Oliņa informēja, ka «konkrētā iniciatīva nekad nav saņēmusi finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fondā, tāpat arī tās iniciators biedrība Videoatmiņa nav vērsusies vai jebkādi uzrunājusi Latvijas valsts simtgades biroju. Šī grāmata ir privāta iniciatīva. Pats ieceres veidotājs ir atbildīgs gan par finansējuma piesaisti, gan praktisko projekta realizāciju».

Viņa norāda, ka «Latvijas valsts simtgades zīmē notiks ļoti daudz norišu - gan simtgades nacionālajā plānā iekļautās, gan pašvaldībās iecerētās un nevalstiskajā un privātajā sektorā dzimušās. Latvijas valsts simtgades programma ir veidota, lai ikviens, tajā skaitā arī uzņēmēji, varētu piedalīties un radīt pievienoto vērtību Latvijai nākamajām simtgadēm».

Vērienīgāki pasūtījumi Iekārtu rūpnīcai pērn ļāvuši palielināt apgrozījumu par teju 43% salīdzinājumā ar 2015. gadu; perspektīvā plāno būvēt jaunu ražošanas cehu

AS Latvijas Finieris Iekārtu rūpnīca direktors Māris Bumbieris atzīst, ka pērn ir sasniegta augstākā neto apgrozījuma latiņa rūpnīcas vēsturē. «Pieaugumu izdevās sasniegt, pateicoties sekmīgam darbam gan ārējā tirgū, gan arī ražojot un sniedzot pakalpojumus Latvijas Finierim,» viņš skaidro. Pērn rūpnīcas piegādes pircējiem ārpus Latvijas Finiera pārsniegušas piecu milj. eiro apmēru. «Tās lielākoties ir piegādes Skandināvijas pasūtītājiem, kas liecina par lielāku uzticību no ārvalstu klientiem,» norāda rūpnīcas direktors. Lielākoties ārvalstu pircējiem ir piegādāti nevis vienkārši mehānismi vai metālapstrādes detaļas, bet gan pilnībā nokomplektētas, pārbaudītas dažādas sarežģītības pakāpes kokapstrādes iekārtas.