Latvijai pietrūkst tālredzības, lai izciliem zinātniskiem izgudrojumiem piešķirtu naudu, tos pārpērk citas valstis un bauda preparātu panākumus
Tā intervijā DB norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) vadītājs Ojārs Spārītis.
Fragments no intervijas:
Zinātnes sadarbība ar uzņēmējdarbību. Cik tā ir aktīva patlaban?
Jūsu avīzē jau ir pauduši viedokli dažādi nozares pārstāvji, tieši ieskicējot šo spēcīgo sadarbību. Piemēram, Kurekss lepojas ar to, ka viņi ir īstenojuši jaunu zinātniski izstrādātu tehnoloģiju ieviešanu zāģmateriālu šķirošanā, to precīzākā apstrādē. Zinātnes un biznesa tuvināšanā ir svarīgs biznesa starpposms, kurš strādā ar minimāli birokrātiskiem līdzekļiem, bet spēj piesaistīt naudu, lai kādu projektu novestu līdz galam vai lai radītu kādu starpfinansējumu.
Ja mēs skatāmies uz Organiskās sintēzes institūtu, tur izstrādnes visu laiku atrodas farmakoloģijas apritē caur Grindeksu un Olainfarm. Tas ir bijis gan pasaulē tik ļoti daudzinātais mildronāts, arī citi OSI izstrādātie preparāti, piemēram, belinostat. Tas ir daļēji Dānijas sponsorēts, pēc tam tālāk pārdots uz ASV, savu uzvaru un reizē arī finansiālās sekmes parāda turienes tirgū. Tas, ka Latvijas valstij pietrūka tālredzības, lai belinostata izstrādnei piešķirtu līdzekļus pētījumu un laboratorisku izmeklējumu veikšanai, ka šādi līdzekļi bija jāpiesaista no ārpuses, padara produktu par tādu, kurš Latvijai vairs nepieder. Tas ir Latvijas zinātnes ļoti augsts sasniegums, bet Latvija to pazaudē. Tas viss notiek mūsu valsts ekonomikas plānošanas neveiklības dēļ.
Kā izpaužas šī neveiklība?
Mūsu valsts ekonomika nav no tām lielākajām, un līdzekļi, ko varam ieguldīt mārketingā, ir visai ierobežoti. Ir jāapzinās, ka mazai zemei viens no likumsakarīgākajiem ceļiem, kā gūt peļņu, ir komunicēt ar pasauli. Šajā komunikācijā ir ieguldāmi līdzekļi. Latvijā ir Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts, to vada profesors Dmitrijs Babarikins. Viņš pagājušajā gadā bija atnācis uz Zinātņu akadēmiju lasīt lekciju un rādīja sava institūa izstrādnes, stāstīja, pie kā tagad tiek strādāts. Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts izstrādā bioloģiski aktīvas pārtikas piedevas. Tā nav medicīna, tas ir kaut kas pa vidu pārtikas produktiem tradicionālajā veidā un farmakoloģiskajiem preparātiem. Ar izgudrojumu ir iepazīstināta Šveices mārketinga firma, jo Latvijai ir maza mārketinga jauda. Uzticamība Latvijai kā nelielai zemei ar viduvēju vai vāju ekonomiku nav pārliecinoša pasaules biznesa vidū. Šveices kompānija uzņēmas mārketēt Latvijā radītu produktu, lai to pārdotu Amerikai. Amerika ar Latvijā radītu produktu pelnīs miljardus.
Visu interviju Neveikli plānotās ekonomikas dēļ atvadāmies no izgudrojumiem lasiet 31. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.