Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības AS Severstaļlat vienīgais akcionārs ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju - uzņēmumam tiek piešķirts jauns nosaukums Severstal Europe un tas tiks pārveidots par sabiedrību ar ierobežoto atbildību (SIA), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Severstaļlat pārstāve Olga Ņesterova biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jaunais nosaukums Severstal Europe labāk atspoguļo uzņēmuma darbības būtību, jo AS Severstaļlat pamata noieta tirgu veido desmit Eiropas Savienības dalībvalstis.

Severstaļlat ir uz eksportu orientēts uzņēmums, un pēdējo gadu laikā mēs aktīvi paplašinām metāla piegādes uz Skandināvijas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, un arī turpmāk attīstīsim šo virzienu. Severstaļlat ir AAS Severstaļ galvenais pārdošanas kanāls Eiropā, un jaunais nosaukums tikai izceļ mūsu pamatfunkciju. Mēs esam un būsim Latvijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, Latvijas nodokļu maksātājs un darba devējs, skaidro Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat padomē notikušas izmaiņas, to pametot tās līdzšinējiem locekļiem Krievijas Federācijas pilsonim Valērijam Borisovam un Valerijam Igaunim. Tāpat Severstaļlat padomē par tās priekšsēdētāju iecelts Dmitrijs Goroškovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Severstaļlat padomē atkārtoti iecelti Krievijas pilsoņi Sergejs Kuzņecovs un Sergejs Likhopuds. Turpmāk Severstaļlat padomē S. Kuzņecovs pildīs padomes locekļa amata pienākumus līdzšinējo padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu vietā, savukārt S. Likhopuds no padomes locekļa ticis paaugstināts par padomes priekšsēdētāja vietnieku, liecina Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām a/s Severstaļlat padomē veikts 29. martā.

Jau rakstīts, ka pērn a/s Severstaļlat ražošana pārsniedza pirmskrīzes apjomus. 2011. ražošanas apjomi palielinājās par 13%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un divas reizes pārsniedza 2007. gada apjomus.

Šā gada deviņos mēnešos uzņēmuma Severstaļlat konsolidētais pārdošanas apjoms ir pieaudzis par 19% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgā perioda rezultātiem, un uzņēmums saražojis rekordlielu produkcijas apjomu, informē uzņēmums.

Pārskata periodā uzņēmuma Severstaļlat konsolidētais pārdošanas apjoms Baltijas, Skandināvijas un Centrāleiropas valstīs ir palielinājies līdz 272 tūkstošiem tonnu jeb par 19%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgā perioda rezultātiem. Turklāt uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pieaudzis par 13% līdz 206 miljoniem ASV dolāru, bet EBITDA (peļņa pirms nodokļiem, procentu maksājumiem un amortizācijas atskaitījumiem) rādītājs ir sasniedzis 9,7 miljonus ASV dolāru, paaugstinoties par 22% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kad šis rādītājs sasniedza 7,9 miljonus ASV dolāru.

Šogad metālprodukcijas patēriņā Ziemeļeiropā un Austrumeiropā vērojama stagnācija, bet Polijas, Somijas, Igaunijas tirgos novērojams pat būtisks patēriņa samazinājums, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Eiropas tērauda tirgum pašlaik raksturīga nelabvēlīga tirgus konjunktūra - no janvāra līdz jūlijam tērauda produkcijas cenas turpināja kristies un tikai trešajā ceturksnī iestājās nosacīta stabilitāte. Neraugoties uz to, uzņēmums Severstaļlat paaugstināja pārdošanas apjomu un uzlaboja finanšu rādītājus. Rezultāti sasniegti, pakāpeniski un mērķtiecīgi realizējot stratēģiju, kas ir segmentēta pēc reģioniem – katrā ģeogrāfiskajā reģionā kompānija izmanto atšķirīgu pieeju tirgum, stāsta AS Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

A/s Severstaļlat 2012. gadā apgrozīja 120,7 miljonus latu, savukārt peļņa vedioja 677,9 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

Koncerna, kurā ietilpst Severstaļlat un tā meitas uzņēmumi a/s Latvijas metāls un Severstallat Silesia Sp.z.o.o. kopējais neto apgrozījums bijia 129,1 milj. Ls, bet peļņa – 1,8 milj. Ls. 2012. gadā koncerna uzņēmumu kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 299 tūkst. t tērauda produktu.

Koncerna cauruļu ražošanas rūpnīcu un tērauda apstrādes centru ražošanas apjoms pērn sasniedza 138 tūkst. t tērauda produktu. A/s Severstaļlat kopumā saražojis 43 tūkst. t slokšņu, 18 tūkst. t plāno sienu metināmo cauruļu un 30 tūkst. t lokšņu un lentu. Severstallat Silesia Sp.z.o.o. saražoja 47 tūkst. t cauruļu, informē Lursoft.

A/s Severstaļlat investēs aptuveni 2,5 milj. ASV dolāru tērauda lokšņu griešanas līnijā, kāpinot gan ražošanas, gan eksporta jaudu.

Tā, apmeklējot metāla tirdzniecības un produkcijas ražošanas a/s Severstaļlat ražotni Rīgā, atzina tās īpašnieka a/s Severstaļ ģenerāldirektors Aleksejs Mordašovs. Viņš norādīja, ka līdz šim Rīgā esošajos aktīvos kopš 2001. gada ir investēti aptuveni 50 milj. ASV dolāru.

«Uzskatu, ka efektīvai ražošanai vienmēr būs iespējas atrast tirgus nišas, un arī Severstaļlat rezultāti rāda tieši to pašu, tāpēc iespējama tālākā attīstība,» uzsvēra A. Mordašovs. A/s Severstaļlat patlaban jau strādā cauruļu ražošanas un ruļļu garengriešanas līnijas, kā arī viena ASV ražotā tērauda lokšņu griešanas līnija, kas ļauj veikt augstas precizitātes šķērsgriešanu un garengriešanu.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdē notikušas izmaiņas – darbu tajā pametis līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Golubevs un viņa vietā stājies Oļegs Ņikitinskis, liecina informācija Lursoft.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs, kā arī valdes locekļi Dmitro Onopričuks un Timurs Judičevs.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada aprīlī notika izmaiņas Severstaļlat padomē, to pametot tās locekļiem Krievijas Federācijas pilsonim Valērijam Borisovam un Valerijam Igaunim. Tāpat Severstaļlat padomē par tās priekšsēdētāju aprīlī tika iecelts Dmitrijs Goroškovs.

Tādējādi patlaban uzņēmuma padomē darbojas Krievijas pilsonis Dmitrijs Goroškovs, (padomes priekšsēdētājs), kā arī Krievijas valstspiederīgie Sergejs Kuzņecovs un Sergejs Likhopuds (padomes locekļi).

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat šā gada 1. pusgada apgrozījums sasniedza 49,367 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar pērnā gada 1. pusgadu ir par 35% vairāk. Savukārt EBITDA rādītājs sasniedza 1,526 milj. Ls, kamēr 2009. gada 1. pusgadā rādītājs bija negatīvs, norādīts uzņēmuma informācijā.

Apgrozījuma palielināšanos veicināja gan produkcijas cenas, gan arī realizācijas apjoma pieaugums. Ziemeļeiropas valstu tirgū karsti velmētā ruļļa vidējā cena 2010. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgu 2009. gada periodu palielinājusies gandrīz par 30%. Tai pašā laikā sabiedrības Severstaļlat pārdošanas apjoms naturālā izteiksmē (tonnās) palielinājies par 47%, norādīts uzņēmuma informācijā. Tirdzniecības apjomu pieaugums saistīts ar Severstaļlat eksporta sūtījumu palielināšanos: salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo pusgadu pārdošana ārpus Baltijas valstīm palielinājusies 1,5 reizes un sasniedz 64% no sabiedrības kopējā realizācijas apjoma. Pārdošanas daļa Latvijā no kopējā realizācijas apjoma pārskata periodā salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo pusgadu ir samazinājusies par 20%; Latvijā šobrīd tiek pārdoti mazāk kā 9% no sabiedrības apjoma.

2,8 milj. eiro investīcijas metāla griešanas līnijas izveidē ļaus a/s Severstaļlat iegūt jaunus klientus Eiropā un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgā uzstādītās ražošanas iekārtas, pēc Severstal Russian Steel divīzijas ģenerāldirektora Sergeja Toropova sacītā, paaugstina Severstaļlat konkurētspēju tirgū. Proti, tās vienlaikus ļauj realizēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kas komplektā ar servisu ļauj nodrošināt pat nelielu partiju ātru piegādi. Jaunās līnijas produkcijas potenciālie noieta tirgi ir Ziemeļeiropas, Centrāl- eiropas un Austrumeiropas valstis. Uzņēmums produkciju sekmīgi realizē Skandināvijas valstīs, pakāpeniski tiek palielināti apjomi Vācijā, skaidroja Severstal Russian Steel divīzijas mārketinga un pārdošanas direktors Dmitrijs Goroškovs.

Nomainot amatā līdzšinējo padomes locekli Sergeju Kuzņecovu (Sergey Kuznetsov), a/s Severstaļlat padomē iecelts Valērijs Valandins (Valeriy Valandin), kurš ir arī a/s Latvijas metāls padomes loceklis, informē Lursoft.

Izmaiņas uzņēmuma padomē reģistrētas 6. jūnijā.

Tādējādi patlaban a/s Severstaļlat padomē darbojas tās priekšsēdētājs Dmitrijs Goroškovs (Dmitry Goroshkov), padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Lihopuds (Sergey Likhopud) un V. Valandins. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Latvijas valstspiederīgais Andrejs Aleksejevs, kā arī valdes locekļi Timurs Judičevs (Timur Yudichev), Dmitro Onopričuks (Dmytro Onopriichuk) un Oļegs Nikitinkis (Oleg Nikitinskiy), liecina Lursoft dati.

Kādreizējam a/s Severstaļlat padomes loceklim S. Kuzņecovam pieder SIA Invest Capital Group, kas reģistrēta 2008. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbību. Tiesa gan, pēdējos gados uzņēmums pārskatus nav iesniedzis un pēdējais iesniegtais rāda, ka vismaz 2010. gadā tas saimniecisko darbību nav veicis, norāda Lursoft.

Pērn a/s Severstaļlat palielinājis ražošanas apjomus par 13% un sasniedzis rekordu, kas ir divas reizes augstāks nekā 2007. gadā.

«Pērn cauruļu ražošanas apjomi pieaugši par 18%, speciāli piegrieztu metāla lokšņu ražošana - par 30%, jo sekmīgi startējām vairākos tirgos, kā arī piedāvājām produkciju ar augstāku pievienoto vērtību,» stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs. Viņš atzīst, ka ražošanas apjomu izdevies palielināt ne tikai Rīgā, bet arī meitaskompānijā Polijā. «No ražotnes Rīgā apkalpojam Skandināvijas, Vācijas, Nīderlandes un Baltijas valstu klientu pasūtījums, savukārt no Polijas - Centrāleiropas valstu klientus, kaut arī reizēm, kad konkrētā ražotne Polijā nevar palielināt savus apjomus, attiecīgie pasūtījumi tiek izpildīti Rīgā, un otrādi,» skaidro A. Aleksejevs. Viņš norāda, ka uzņēmums negatavojas apstāties pie sasniegtā.

Metālapstrādes uzņēmums a/s Severstaļlat turpina apgūt eksporta tirgu Somijā un šobrīd piedalās starptautiskajā izstādē Alihankinta 2010, kas notiek Tamperē.

Severstaļlat ziemeļu kaimiņiem piegādā metāla sagataves un caurules.

«Jau šobrīd mūsu darbību Somijā vērtējam kā veiksmīgu un esam nolēmuši to turpināt attīstīt. Jo īpaši nozīmīgi tas ir tādēļ, ka principā tas ir slēgts tirgus un tur pārsvarā darbojas Somijas un Zviedrijas uzņēmumi. Tādēļ gribam iedrošināt arī citus Latvijas ražotājus, ja spējat nodrošināt pastāvīgi augstu produkcijas kvalitāti un uzticama partnera reputāciju – ir jāmeklē iespējas un jāaug,» norāda Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Somijas tirgus apgūšana aizsākusies pirms pieciem gadiem, kad uzņēmums piedalījās izstādē kopā ar citiem uzņēmumiem Latvijas valsts pārstāvētajā stendā.

Eksporta apjomu pieaugumu veicinājusi savlaicīga biznesa pārstrukturizācija uz eksportu.

Tērauda produkcijas ražotājs un piegādātājs a/s Severstaļlat pēdējos gados veicis būtisku sava biznesa pārstrukturizāciju, lielāko daļu uzņēmuma potenciāla novirzot jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Vēl pirms dažiem gadiem eksporta un vietējā tirgus attiecība uzņēmuma apgrozījumā bija vidēji 30% un 70%, bet jau 2010. gadā aina ir krasi mainījusies - no kopējā pārdošanas apjoma eksports veido apmēram 90. 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu Severstaļlat eksporta apjoms ir pieaudzis par 77%.

Konkursā Eksporta un inovācijas balva 2011 a/s Severstaļlat startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

«Šogad plānojam realizēt par trešdaļu vairāk metāla, kā arī pilnībā noslogot esošā cauruļu, tērauda lentas un štancēšanas sagatavju ražošanas iekārtas, kopumā pārstrādājot vairāk, nekā pat vislabākajos gados,» stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Viņš norāda, ka jau šobrīd uzņēmuma metālapstrādes Servisa centrs strādā četrās maiņās. «2011. gadā esam plānojuši sasniegt ražošanas rekordapjomus, kādi Rīgā nav nekad bijuši,» uzsver A. Aleksejevs. Pēc viņa teiktā, pašlaik Severstaļlat Latvijas rūpnīcas darba efektivitāte neatpaliek no Austrumeiropas valstīm, taču ražošanas izmaksas atkal pieaug, un jau pašlaik tās Polijā ir zemākas nekā Latvijā.

DB jau pērn rakstīja, ka jūlijā a/s Severstaļlat vairāku metālizstrādājumu ražošanu Rīgā atsāka četrās maiņās, tādējādi palielinot eksportu. Jāatgādina, ka 2009. gada nogalē, piemēram, cauruļu ražošanas līnija Rīgā vairāk atradās dīkstāvē nekā strādāja, jo izdevīgāk ražot bija uzņēmuma Polijas meitaskompānijas rūpnīcā.

Liepājas metalurgs ražošanu plāno atsāk 2015. gada janvārī, informē AS KVV Liepājas Metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko.

«Ņemot vērā dokumentu saskaņošanas ar kreditoriem procesa ieilgšanu, kas ir normāla situācija tik apjomīga darījuma gadījumā, mēs uzsākām pārrunas ar piegādātājiem vēlāk nekā bijām plānojuši. Tādēļ esam pārskatījuši optimistisko rūpnīcas palaišanas scenāriju, kas balstījās uz mūsu iepriekšējo pieredzi līdzīgas rūpnīcas atjaunošanā Ukrainā, un to plānojam izdarīt janvārī,» saka I. Kovaļenko.

Viņš informē, ka šobrīd aktīvi notiek sagatavošanās darbi rūpnīcas darbības atsākšanai, kas plānota divos posmos. Lai gan ražošanas atjaunošanai vienlaikus tiek gatavota gan velmētava, gan arī tēraudkausēšanas cehs, darbību pirmā atsāks velmētava.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 37 milj. Ls, kas ir par 53% vairāk nekā analogā laika periodā pērn.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa sasniedza 1,5 milj. latu (pērn analogā laikā vēl bija 72 000 Ls lieli zaudējumi), bet EBITDA rentabilitāte divas reizes pārsniegusi plānoto rādītāju. «Neesam novirzījušies no uzņemtā kursa - palielināt paaugstinātas pievienotās vērtības produkcijas pārdošanas apjomus,» uzsver A. Aleksejevs.

Viņš norāda, ka vēl 2008. gadā uzņemuma servisa centra devums neto apgrozījumā nepārsniedza 35%, kamēr šobrīd tie jau ir 70%, bet tuvākajā laikā tam būtu jāsaniedz 90%. «Latvijas tirgus šobrīd ir ļoti neliels – ap 9%. Vēl vairāk – realizācijas apjoms Baltijas valstīs kopumā šogad ir samazinājies par 5%, toties uz Somiju uz Zviedriju nosūtītās produkcijas apjoms ir palielinājies vairāk kā par 50%,» uzsver a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Severstaļlat nākamgad par 29% plāno palielināt metāla izstrādājumu ražošanu Rīgā, kā arī atvērs savu pārstāvniecību Somijā.

Tā uzņēmums centīsies iekarot savu nišu tieši industriālo patērētāju segmentā, jo pašlaik uzņēmuma izstrādājumi tiek piegādāti dažādiem tirdzniecības uzņēmumiem, arī lieltirgotājiem. Plānots, ka pārstāvniecībā Somijā strādās pieci darbinieki un tie aptvers ne tikai šīs valsts, bet arī visas Skandināvijas potenciālos Severstaļlat izstrādājumu pircējus - patērētājus.

Pēc a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētāja Andreja Aleksejeva sacītā, jau ir nosprausts plāns 2013. gadam - būtiski palielināt pašu pārstrādātā metāla apjomu no šogad plānotajām 110 000 t līdz aptuveni 142 000 t. Līdz ar to papildus tiks pieņemti darbā 37 strādājošie. Pašlaik uzņēmumā Rīgā ir nodarbināti 196 cilvēki. «Eiropa ik gadu patērē ap 140 milj. t metāla un, pēc pētījumu datiem vismaz, 5% - 7 milj. t noņēmēji ir gatavi mainīt savu piegādātāju,» tā uz jautājumu par iespēju iegūt industriālos patērētājus, atbild A. Andrejevs.

A/s Severstaļlat apgrozījums pērn bija 198 miljoni eiro – par 15% vairāk nekā 2012. gadā. Pieaugusi arī kompānijas peļņa, liecina Lursoft dati.

A/s Severstaļlat peļņa pērn bija 4,6 miljoni eiro iepretim 4,1 miljonam eiro, ko uzņēmums nopelnīja 2012. gadā.

Negatīvu iespaidu uz Eiropas tērauda tirgiem kopumā atstājušas negatīvas prognozes attiecībā uz eiro stabilitāti, zemas ekonomiskās perspektīvas un būtiskas valtūtas kursu svārstības. Taču, neņemot vērā tērauda patēriņa samazinājumu Centrālajā, Austrumu un Ziemeļeiropā un aktīvu koncerna konkurentu izvērstu pārdošanas kampaņu, 2013. gadā Severstaļlat koncerna uzņēmumu pārdošanas apjomi sasniedza 366 tūkstošus tonnu tērauda produktu – par 23% vairāk nekā 2012. gadā.

Koncerna pārdošanas apjomi Baltijā aizvadītajā gadā auga par 15% līdz 153 tūksošiem tonnu, savukārt pārdošanas apjoms Baltijas valstīs veidojis 42% no kopējā koncerna pārdošanas apjoma.

Latvijas dārzeņu ražotāju biznesu bremzē pieaugošais pelēkais sektors, par Latvijas preci uzdodot dārzeņus no citām valstīm

Daļa ražotāju uzskata, ka pelēkā sektorā apjomi pārsnieguši jau vairāk nekā pusi no tirgus.

«Kāpēc mums ir jāuztur cilvēki, jātērē resursi, jātaisa izsekojamība, jāmarķē, jātaisa analīzes utt. Process ir ļoti garš – tas prasa laiku, naudu, bet galu galā viss nonāk lielā kaudzē ar uzrakstu Latvija,» neizpratnē Ezerkauliņu dibinātājs, SIA Daugavkrasts un citu dārzeņu ražotāju valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis.

Intervija 8,9

Aizkraukles banka gatavojas atkal pelnīt

Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti, tā bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis.

AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas krāsnis sāks ražot produkciju aprīlī, šodien rūpnīcas atklāšanas pasākumā sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Uzņēmuma velmētavas strādā jau kopš februāra vidus, patlaban saražots vairāk nekā 15 000 tonnu produkcijas.

Kovaļenko teica, ka patlaban uzņēmumā strādā jau 550 darbinieku, bet maksimālais darbinieku skaits būs no 1200 līdz 1400.

Izejvielas - velmējumu sagataves, kuras nepieciešamas armatūras ražošanai, - patlaban uzņēmums iepērk no Baltkrievijas, nelielā apjomā arī no Krievijas. Kovaļenko norādīja, ka uzņēmumam mēnesī patlaban nepieciešams 50 000 tonnu izejvielu.

Pirmā produkcija tiks eksportēta uz Alžīriju, bet turpmāk arī uz Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju. Tāpat Kovaļenko informēja, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns jau ir pārbaudīta, un izteica cerību, ka aprīlī tā varēs sākt strādāt divās maiņās.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Mežsaimniecības SIA Stiga RM atjauno maksātnespējīgās SIA Kurzemes finieris ražotnes darbu, finiera ražošanā Kuldīgā sola investēt 4,5 milj. eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražošanas atsākšana priecē vietējo pašvaldību un arī strādājošos. «Visi sagatavošanas darbi ir pabeigti, un finiera ražotne atsāk darbu,» situāciju lakoniski skaidro SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka ražotnes iedarbināšana varēja notikt pat kādu dienu ātrāk, tomēr katlumājas tehniskais stāvoklis bijis sliktāks un nepieciešamo darbu apjoms ir bijis lielāks, nekā sākotnēji lēsts.

Atsāk ražošanu

«Maksātnespējīgā Kurzemes finiera ražotnes darbības atjaunošanai ir pieņemti 30 darbinieki, darbs notiks divās maiņās,» pašreizējo situāciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka trešā maiņa tiek komplektēta, taču darbu tā sākšot nākamā gada janvāra nogalē. «Ražošanas atjaunošanā investēti jau vairāk nekā 0,3 milj. eiro, un ir sagatavots nopietns investīciju plāns bērza saplākšņa ražošanas modernizācijai aptuveni 4,5 milj. eiro apmērā,» savu plānu atklāj A. Ramoliņš.

Par nosaukuma maiņu paziņojusi AS Severstaļlat , un uzņēmums turpmāk būs zināms kā SIA Severstal Distribution, liecina Lursoft dati.

Līdz ar nosaukuma nomaiņu no uzņēmuma padomes ir aizgājuši Krievijas pilsoņi Dmitrijs Goroskovs, Sergejs Likhopuds un Valerijs Valandins. Jāatzīmē arī tas, ka Severstal Distribution valdi ir atstājis Krievijas pilsonis Timurs Judičevs.

Pērn Severstal Distribution aizvadīja savu 21. darbības gadu, kura laikā uzņēmums turpināja veiksmīgi darboties tērauda tirgos Eiropā. 2013. gadā auga gan Severstal Distribution peļņa, gan neto apgrozījums, liecina Lursoft pieejamie dati. Severstal Distribution neto apgrozījums pērn sasniedza 198,368 miljonus eiro, turpretim gadu tas noslēdza ar pelņu, kas mērojama ar 4,133 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Eiropas Komisija (EK) apņēmusies finansiāli atbalstīt viena sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Baltijā. Lietuva par savu prioritāro vietu paziņojusi Klaipēdu, Igaunija - Paldiskus. EK līdz šīs vasaras vidum gaidīs, lai Baltijas valstis pašas vienojas savā starpā par optimālo LNG termināļa būvniecības vietu, taču Latvija pašlaik nespēj skaidri formulēt pat savu iekšējo pozīciju.

Būvnieki stājas pretim skarbajai realitātei

Pagājušais gads arī lielās būvniecības kompānijas pietuvinājis skarbajai realitātei, ko mazāki uzņēmumi uz savas ādas izjuta jau iepriekš.

Intervija

Tūrismā Latvijai sevi jāpārdod vēl agresīvāk

Rīgā diemžēl nav piemērotas infrastruktūras, lai uzņemtu lielus, starptautiskus forumus, kas nopietni kavē iespēju pievilināt tūristus ārpus jau tradicionālās tūrisma sezonas - vasaras.

Investors

Piesardzīgi pret transportu

Aviopārvadājumu kompānijas šobrīd šķiet samērā dārgas.

Ražošana

Šogad vismaz 14,184 milj. Ls valsts budžeta naudas plānots iztērēt, apmaksājot ārštata darbinieku pakalpojumus.

«Šeit būtu jāvērtē - varbūt ir jēga turēt kaut kādu pastāvīgu ekspertu ar pastāvīgu darba samaksu, jo viss, ko tu dari fragmentāri, vienmēr maksās dārgāk nekā pastāvīgs cilvēks, kas strādā uz pilnu slodzi,» norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. februāra, Dienas Biznesā.

Severstaļlat plāno pārspēt rekordus

2011. gadā plānojam pārsnieggt pat vislabākajos gados iespēto, stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Enerģētika

Devām zaļo gaismu AES kaļiņingradā