SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Šogad pašvaldības uzņēmums Rēzeknes Satiksme plāno pilnībā atjaunot savu autobusu parku, iegādājoties 25 Čehijā ražotās SOR markas autobusus no kompānijas Balti Bussi Grupp, informē AS SEB banka.

Līzinga finansējumu darījumam gandrīz 4 miljonu eiro apmērā nodrošinās SEB līzings.

Šobrīd pasažieru pārvadājumus pilsētā Rēzeknes Satiksme nodrošina ar 29 autobusiem – 27 no tiem šogad beidzas nomas līgums. Ar mērķi atjaunot autoparku un nodrošināt iedzīvotājiem ērtākus un drošākus pakalpojumus, uzņēmumā ir pieņemts lēmums līzingā iegadāties 25 pilnīgi jaunus autobusus.

Rēzeknes Satiksmes vadītājs Jevgēnijs Koršenkovs: « Mūsu galvenais uzdevums – nodrošināt iedzīvotājiem ērtākus, izdevīgākus un drošākus pakalpojumus, kuru līmenis jau tagad ir daudz augstāks, nekā pārvadātājam, kas darbojas pilsētā pirms Rēzeknes Satiksmes izveides 2011. gadā. Rēzeknes pašvaldība vēl 2012. gadā izvirzījusi mums mērķi līdz autobusu nomas termiņa beigām (2016. gads) pilnīgi atjaunot autoparku. Trīs gadus esam veltījuši autobusu ražotnes izpētei, apmeklējot dažādas rūpnīcas dažādās valstīs. Labāko praksi esam apvienojuši nolikumā, izsludinot iepirkumu. Visatbilstošākais nolikumam izrādījās piegādātāja Balti Bussi Grupp piedāvājums, bet izdevīgāko finansējumu projektam piedāvāja SEB līzings.»

Valsts policija noslēgusi vairākus līgumus par 755 automašīnu nomu uz pieciem gadiem, šodien automašīnu prezentācijā žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas pārstāvji.

Līguma kopējā summa ir aptuveni 22 miljoni eiro.

Šodien tiks saņemtas pirmās automašīnas. Lielākā daļa spēkratu tiks piegādāta šī gada laikā, bet atlikušās automašīnas likumsargiem tiks piegādātas līdz nākamā gada vidum. Daļa spēkratu tiks nodota reģionu policistu rīcībā. Jaunos spēkratus dažādu uzdevumu pildīšanai izmantos Kārtības policija, iecirkņu inspektori un Kriminālpolicija, kurai tiks piešķirti netrafarēti automobiļi.

Kā žurnālistiem skaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), šis iepirkums deva iespēju iegādāties par 128 spēkratiem vairāk nekā iepriekšējā reizē un kopējā nomas maksa ir mazāka par 600 000 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Nākamajā gadā Latvijā līzinga tirgus varētu augt par apmēram 10%, aģentūrai LETA prognozēja SEB grupas līzinga kompānijas «SEB līzings» valdes priekšsēdētāja Jeļena Gavrilova.

«Analizējot šā gada rezultātus un ekonomisko situāciju Latvijā, nākamo gadu līzinga nozarē gribas raksturot piesardzīgi. Būs nozares, kurās varētu sagaidīt lielāku kāpumu, taču kopumā pieaugums varētu svārstīties ap 10%,» teica Gavrilova.

Pēc viņas prognozētā, aktivitāte saglabāsies būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī ceļu būvē un mežsaimniecībā. Tostarp lielākais pieaugums varētu būt būvniecībā, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieplūšanu un arī to, ka turpināsies vairāku lielu projektu attīstīšana, kas noteiks nepieciešamību pēc industriālās tehnikas līzinga.

Gavrilova norādīja, ka arī automašīnu līzingā nākamajā gadā turpināsies izaugsme, lai gan šobrīd nav informācijas par gaidāmiem lieliem konkursiem vai vienreizējiem darījumiem. Arī privātpersonas turpinās aktīvi iegādāties jaunas automašīnas līzingā, pateicoties gan pozitīvajai situācijai ekonomikā, gan arī auto tirgotāju aktivitātēm un izdevīgajiem piedāvājumiem.

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

SEB līzinga finansētais apjoms uzņēmumu segmentā 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 81 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Par 10% audzis arī darījumu skaits – visvairāk finansētas vieglās automašīnas, komerctransports un industriālā tehnika, kur lielāko īpatsvaru veido meža tehnika.

Lauksaimniecības nozarē īpaši pieaudzis finansējums labības novākšanas kombainu un traktoru iegādei, kas saistīts ar tehnikas parku modernizāciju.

“Jaunas tehnikas iegāde ir liels un ļoti atbildīgs lēmums, kas balstīts gan uz finanšu aprēķiniem, gan arī ļoti praktiski domājot par maksimāli efektīvu savu platību apsaimniekošanu. Daļa klientu tradicionāli izmantotā finanšu līzinga vietā sāk izvērtēt operatīvā līzinga iespējas, tieši koncentrējoties uz savu pamatdarbību – graudkopību,” komentē SEB līzinga valdes priekšsēdētājs Renārs Vīksna.

Populārākie auto Jāņu vidu pērn bija Audi un Volvo, bet Līgas dod priekšroku Honda un Toyota zīmolu modeļiem, liecina SEB līzinga dati.

2015. gadā SEB līzinga finansējumu auto iegādei saņēmuši 47 Jāņi un 9 Līgas.

Kopumā pērn SEB līzings finansējis ap 1150 automašīnu iegādi privātpersonu vajadzībām vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu līzinga, darījumu skaits pieauga par 69%, bet apjoms – par 71%.

«Pieprasījuma pieaugumu var skaidrot ar iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos. Mazinās bezdarba līmenis, aug ienākumi, inflācija ir minimāla – tas viss palīdz iedzīvotājiem justies stabilāk un raudzīties nākotnē optimistiskāk. Lai gan mašīna parasti nav pirmā lieta, ko cilvēki ir gatavi mainīt, mēs varam vērot būtisku darījumu skaita pieaugumu, un visievērojamākais pieprasījums ir tieši lietotu auto segmentā – tajā 2015. gadā esam izsnieguši finansējumu 6,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 78% vairāk nekā 2014. gadā.

Par jauno Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītāju ievēlēts "Citadele līzings un faktorings" vadītājs Pēteris Plaudis.

"Esmu pagodināts, ka nozares pārstāvji, LLDA biedri, ir novērtējuši manas kompetences un profesionālo attieksmi šo gadu laikā, uzticot man veikt asociācijas vadītāja funkcijas. Tas ir liels izaicinājums un atbildība, īpaši laikā, kad kopējo ekonomiku satricinājis Covid-19 vīruss un arī līzinga nozarei esot liela izaicinājuma priekšā," norāda jaunais LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

Pēteris Plaudis "Citadele līzings un faktorings" ir atbildīgs par līzinga biznesa attīstību un vadību Latvijā un Igaunijā. Citadele grupai viņš pievienojās 2013. gada augustā un kopš tā laika ir SIA "Citadele līzings un faktorings" valdes priekšsēdētājs.

Pēterim ir vairāk nekā 17 gadu pieredze banku darbības jomā, kur, piecus no tiem, tieši banku korporatīvo klientu apkalpošanas jomā.

Šā gada sešos mēnešos palielinājies SEB līzinga finansēto lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumu skaits - salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad ir noslēgti par 80% vairāk darījumu nekā pērn šajā laikā. Šādu izaugsmi būtiski sekmējis Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums, informēja uzņēmumā.

Pirmajā pusgadā SEB līzings finansējis gandrīz 300 lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumus, no kuriem vairāk nekā pusi (57%) veido uzkares tehnika, 22% - traktoru iegāde, 16% - traktoru piekabes un 5% - kombainu iegādes darījumi.

SEB līzinga finansētais lauksaimniecības tehnikas apjoms, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 3%, sasniedzot turpat 12 miljonus eiro. 80% no visiem lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumiem notikuši ar Lauku atbalsta dienesta piešķirto līdzfinansējumu. Savukārt salīdzinoši nelielais finansējuma summas pieaugums skaidrojams ar to, ka šogad SEB līzinga klientu vidū izteikts pieprasījums bijis pēc uzkares tehnikas, kas veido gandrīz 60% no noslēgto lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumu skaita.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Līzinga finansējuma pieejamība ir svarīga kvalitatīva autoparka attīstībai, līdz ar to pozitīvi jāvērtē fakts, ka līzinga tirgū saasinājusies konkurence pēc Swedbank Līzinga atgriešanās tirgū, ziņu atzina Latvijas Auto asociācijā.

Līzinga pieejamība esot īpaši būtiska, ņemot vērā sabiedrības nelielos uzkrājumus, kas neļauj iegādāties automobili par saviem līdzekļiem. Automobiļu finansēšanā būtisks notikums pērn bija Swedbank Līzinga atgriešanās jaunu automobiļu līzinga tirgū, uzsver asociācijā. Kompānija pērn ieguvusi 19% tirgus. Atgriešanās ievērojami vairojusi konkurenci un ir viens no iemesliem būtiskam finansējuma pieaugumam privātpersonām.

Eksperti gan norāda, ka līderis visā pēckrīzes periodā ir Nordea Finance, kas saglabāja pārliecinošu līderpozīciju arī 2015.gadā ar 30% tirgus daļu. Viens no ievērojamiem līzinga tirgus klientiem ir autonomas kompānijas, kas kopumā nodrošinot 15-20% no visiem līzinga darījumiem. Autonomas uzņēmumu līzinga darījumi 2015.gadā Latvijā veidoja apmēram 15% no korporatīvajos darījumos iegādātām jaunajām automašīnām. Šādu darījumu ietekme Latvijas auto līzinga nozarē esot būtiska, piemēram, 40 automašīnu nomas iegāde mēneša griezumā veido apmēram 6-8% no auto līzinga darījumiem.

Kravu pārvadātājs SIA "Kreiss" līdz jūnija beigām saimniecisko darbību cer atjaunot vismaz pagājušā gada apjomos, gada pārskatā norāda uzņēmuma vadība.

Runājot par koronavīrusa ierobežojumu ietekmi uz SIA "Kreiss" darbību, uzņēmums norādījis, ka transporta nozarē Covid-19 sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos. Piemēram, no 2020.gada marta ar dažādām laika nobīdēm nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi, no kravām praktiski tika piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces.

"Situācija ir sarežģīta, bet ne kritiska," atzīst SIA "Kreiss" vadība, norādot, ka uzņēmuma apgrozījums martā un aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, krities par 5-10%. Tomēr šos zaudējumus daļēji kompensējis degvielas cenu samazinājums, kā arī arī nepopulāra lēmuma pieņemšana - darbaspēka izmaksu samazinājums uz pāris mēnešiem, saglabājot esošo darbinieku skaitu.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas SEB banka piešķīrusi kredītsaistību labvēlību 154 klientiem - uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām līdz ar Covid-19 izplatību.

Kredītlīgumu skaits, ko šiem uzņēmumiem SEB banka ir pārskatījusi un veikusi kredītsaistību apmaksas grozījumus, lai atvieglotu uzņēmumu likviditāti, pārsniedz 500 līgumus.

Kopējais kredītsaistību atlikums tiem klientiem, kuriem piešķirta kredītsaistību labvēlība, ir vairāk nekā 130 miljoni eiro.

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere komentē: "Mēs redzam, ka mūsu klienti, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, ir ļoti atbildīgi rīkojušies, savlaicīgi vēršoties pie mums un uzsākot sarunu, lai meklēt risinājumu. Protams, mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli, īpaši novērtējot, vai uzņēmējam ir redzējums, kā risināt likviditātes grūtības ilgtermiņā. Vienlaikus, mēs, izprotot situāciju, cenšamies rast labāko risinājumu, kas būtu izdevīgs mūsu klientam un pieņemams mums kā atbildīgam kreditētājam."

Izvēloties mazlietotas automašīnas, iedzīvotāji rūpīgi izvērtē savas iespējas iegādāties auto par saprātīgu cenu, samērīgi izvērtējot vajadzības, vēlmes un saistības, komentējot līzinga tendences, saka SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.

Klienti arvien biežāk dod priekšroku iegādāties lietotas automašīnas no oficiālā dīlera, kurš pirms braucamā pārdošanas pārliecinās par automašīnas tehnisko stāvokli, kas tiešā veidā ietekmē drošību un pārliecību, ka nepērk kaķi maisā.

Šogad SEB līzings vēro izaugsmi gan darījumu skaita, gan izsniegtā finansējuma ziņā. Astoņos mēnešos auto līzinga segmentā ir piešķirti gandrīz 28 miljoni eiro. No kopēja finansējuma 8 miljoni eiro piešķirti privātpersonām un 20 miljoni eiro – juridiskām personām. Galvenā tendence – aug pieprasījums no privātpersonu puses – darījumu skaits pieauga par aptuveni 88%.

HansaMatrix grupa parakstījusi faktoringa līgumus ar SEB līzings uz gadu 2,76 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām, tostarp arī eksporta darījumiem. Tāpat SEB banka ir apstiprinājusi 2,5 miljonu eiro ilgtermiņa finansējumu, kuru HansaMatrix izmantos investīcijām 2019. gadā, informē bankā.

Plānotās investīcijas ļaus HansaMatrix turpināt izaugsmes stratēģiju, kuras pamatā ir ražošanas jaudu palielināšana, pētniecības un attīstības, kā arī inovāciju darbības, lai optimizētu un papildinātu pašreizējo pakalpojumu un produktu klāstu. Visas investīcijas tiks veiktas Latvijā, esošajās uzņēmuma darbības vietās Mārupē, Pārogrē un Ventspilī.Tāpat parakstīti līgumi ar SEB banka par kredītlīnijas, reversā faktoringa un garantiju līnijas kopējā 1,9 miljonu eiro apmērā termiņu pagarināšanu uz viena gada periodu, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

«HansaMatrix uzsāka sadarbību ar SEB grupu 2017. gada decembrī. Parakstītie finansējuma līgumi un papildus piešķirtais finansējums paplašinās veiksmīgo sadarbību ar banku un ļaus uzņēmumam paātrināt apgrozāmo līdzekļu apriti, palielināt ražošanas apjomus, kā arī realizēt grupas investīciju plānu,» informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Piektdien maršrutā Valmiera-Rīga devās divi pirmie uzņēmumam ražotie autobusi un no šī gada sākuma starppilsētu reisos izbrauks desmit jauni transportlīdzekļi, informē SIA VTU Valmiera Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Bulmeistare.

Ar jaunajiem autobusiem pakāpeniski tiks aizstāti nokalpojušie. Uzņēmumā norāda, ka iepriekš jauni starppilsētu pārvadājumiem paredzēti sabiedriskie transportlīdzekļi uzņēmumā tika iegādāti 2007.gada nogalē.

Iepirkuma konkursa pirmajā daļā par uzvarētājiem tika atzīti SIA Alkom Trans un SIA SEB līzings, kas piegādās sešus jaunus Iveco Crossway Pro markas autobusus. Savukārt otrajā daļā par uzvarētājiem tika atzīti SIA M.E.LAT-LUX un SIA SEB līzings, kas piegādāja četrus jaunus Setra S 415 UL business markas autobusus.

VTU Valmiera informē, ka kopējā līguma summa ir 1 540 800 eiro, neieskaitot PVN un līzinga maksājumus. Iegāde notiek ar finanšu līzingu, maksājumus veicot astoņus gadus.