Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) iestādes apzināti novedušas Latviju līdz ekonomikas krīzei un nav ieinteresētas palīdzēt valstij izkļūt no strupceļa. Šādu viedokli intervijā laikrakstam Bizness&Baltija paudis Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

«Mūsu valsts jau no paša sākuma bijusi labs ES māceklis, ja ne pats labākais. Eiropa mums teica pielikt punktu rūpniecībai, jo tā nav konkurētspējīga – mēs to izdarījām. Tā paša iemesla dēļ Eiropa mums ieteica sagraut lauksaimniecību un zivsaimniecību – mēs to sagrāvām. Galu galā mēs paši iznīcinājām tās ekonomikas struktūras, kas akumulēja naudu. Tagad mēs vairs neko nemākam un nevaram,» uzsver J. Savickis.

Viņš arī norāda uz to, ka starptautisko aizdevumu Latvija nedrīkst izmantot struktūrfondu līdzfinansēšanai, uzņēmēju atbalstam un ražošanas attīstībai, kas atkal parāda to, ka Latvijai atkal neļauj pašai pelnīt.

Situāciju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā J. Savickis vērtē savādāk, norādot, ka Lietuvai ir lielāka pieredze valsts vadīšanā, savukārt Igaunijai ir labi draugi, piemēram, Somija, kamēr Latvijai nav ne viena, ne otra.

J. Savickis uzskata, ka ar Eiropu ir jārunā stingri. «Eiropai ir jāsamaksā par to, ko tā ar mums ir izdarījusi. Un, ja mēs stingri ar to runāsim, tai nebūs kur sprukt,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dienas Biznesa klubs: Latvijas Gāzes akcijas ģeopolitikas ritenī

Sanita Igaune,10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Par Latvijas Gāzes akcijām interesējas spekulanti; varētu būt interese no Fortum

Nozare.lv,11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publisko liecības par Šķēles, Savicka, Lemberga un Ventspils uzņēmēju kopīgu dalību LK privatizācijā

LETA,25.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis cer, ka saistībā ar konfliktu Ukrainā pret Krieviju ieviestās sankcijas un atbildes pasākumi neskars enerģētiku.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma Savickis teica, ka viņš principā ir pret jebkādām ekonomiskajām sankcijām. Viņaprāt, lielās valstis no šādu soļu speršanas būtiski necietīs. Daudz vairāk cietīs mazās valstis, un viena no valstīm, kas cietīs visvairāk, ir Latvija.

Savickis uzsvēra, ka negrib dramatizēt situāciju, bet, ja tiks noteiktas sankcijas enerģētikas jomā, tas būs Aukstais karš.

Itera Latvija vadītājs uzskata, ka tas tomēr nenotiks un gāze nesadārdzināsies. Jau līdz šim ir bijuši dažādi sarežģījumi, kas veiksmīgi ir atrisināti. Latvijas pusei ir noslēgti gāzes piegādes kontrakti līdz 2030.gadam ar diviem piegādātājiem Itera un Gazprom. Esot jābūt nopietniem iemesliem, lai šos kontraktus pārskatītu. Savickis aicina saprast, ka arī Krievija grib dabasgāzi pārdot un tā dod nopietnu pienesumu Krievijas ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Lietuvieši nekaunas melot, lai diskreditētu konkurējošus projektus Latvijā

Līva Melbārzde,15.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav šaubu, ka Lietuva darīs visu, lai sašķidrinātās gāzes terminālis tiktu būvēts Lietuvā, nevis Latvijā. Trīs Baltijas valstis jau sen ir ekonomiski konkurenti, nevis sentimentāli draugi.»

«Lietuvieši vispār izturas tā, it kā viņi noteiktu, ko būvēs un ko nebūvēs Latvijas teritorijā,» atzinis viens no sašķidrinātā gāzes termināļa idejas Latvijā aizstāvjiem, Itera Latvija prezidents Juris Savickis. DB jau rakstīja, ka Eiropas Savienība paudusi gatavību finansiāli atbalstīt vienu sašķidrinātās gāzes termināli Baltijas valstīs. Par šīm investīcijām savstarpēji sacenšas visas trīs Baltijas valstis. Latvijā pašlaik a/s Latvenergo dots uzdevums, izpētīt gāzes termināļa būvniecību, kamēr J. Savickis Ekonomikas ministrijā jau iesniedzis termināļa projektu un rezervējis zemi Rīgas Brīvostas teritorijā.Tagad J. Savickis ir sašutis par to, cik Latvijas politiķi gļēvi aizstāv šo projektu Latvijā, kamēr lietuvieši, līdzekļus neizvēloties, dara visu, lai šo projektu pārvilinātu pie sevis.«Lietuvas nostāja ir vienkārša - visu lietuviešiem! Visaginas AES - Lietuvā, Baltijas starpsavienojums ar Zviedriju - uz Lietuvu, gāzes vads uz Poliju - caur Lietuvu. Sašķidrinātās gāzes termināli lietuvieši, protams, redz tikai Klaipēdā, Lietuvā. Lietuvieši bez kompleksiem komandē Eiropas Savienību un pamāca kaimiņvalstis. Lietuviešiem nenāk ne prātā prasīt Latvijas prezidenta Valda Zatlera domas par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Klaipēdā. Turpretī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite dalās savās pārdomās par projektiem Latvijā,» tā J. Savickis. Viņš norāda, ka Latvijas politiķi atšķirībā no lietuviešiem ir ārkārtīgi pasīvi Latvijas interešu aizstāvībā, šī naivā labticība visiem, kam nav slinkums latviešus pamācīt, robežojas ar nacionālo interešu nodevību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Ne Itera, ne Gazprom nekad nav izrādījis interesi par LNG termināļa būvniecību

Nozare.lv,12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Krievijas enerģētikas koncerns Gazprom, ne tā meitasuzņēmums SIA Itera Latvija nekad nav izrādījis interesi par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, apgalvo Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Vēlos uzsvērt, ka termināļa projektā ir ieinteresēta fizisko personu-domubiedru grupa, kurā piedalos arī es, bet jūs tur neatradīsiet ne Gazprom, ne Itera,» sacīja Savickis.

Jautāts, vai šī domubiedru grupa piedalīsies konkursā par LNG termināļa būvniecību Rīgā, ja tiks panākta vienošanās par šī projekta realizāciju un šāds konkurss izsludināts, Savickis sacīja, ka tiks rūpīgi izvērtēti šāda konkursa noteikumi.

«Mēs plānojām LNG termināli tad, kad ekonomikā viss gāja uz augšu un tika prognozēts ikgadējs gāzes patēriņa pieaugums 3% apmērā. LNG būtu veids, kā panākt eneroresursu diversifikāciju, taču vēlos uzsvērt, ka LNG atrisina šo problēmu politiski, nevis ekonomiski, jo sašķidrinātā gāze ir 15%-20% dārgāka par dabasgāzi,» sacīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot Latvijas Gāzes (LG) akcijas, valsts naudu nezaudēs, uzskata dabasgāzes piegādātājas un LG akcionāres SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma Savickis ceturtdienas rītā norādīja, ka cena, par kādu akcijas tiek pārdotas, ir ļoti laba, un nodokļu maksātāju nauda netiks zaudēta, bet ilgtermiņā valsts būs pat ieguvēja.

Viņaprāt, valstij jānopērk LG akcijas un tad jādomā, kā rīkoties tālāk. Valsts pēc tam varot atrast akcijām vislabāko pircēju, kas atbilstu tās interesēm.

Sākotnēji J. Savickis uzskatījis, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt akcijas, jo valsts nekad nav labākais akcionāts. Taču domas viņš mainījis, kad nesaistošos piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Atjaunojamie energoresursi ir mūsu nākotne

Līva Melbārzde,25.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Līdz 2100. gadam mums, lai izdzīvotu, būs jāpāriet uz atjaunojamiem energoresursiem, bet nav nekādas vajadzības ar šiem energoresursiem sadārdzināt savus elektroenerģijas maksājumus par trim vai četrām reizēm jau tagad.»

To DB un Lindorff rīkotajās brokastīs sacīja Itera Latvija prezidents Juris Savickis, ieskicējot Latvijas vietu Eiropas enerģētikā. «Atjaunojamie energoresursi ir mūsu nākotne, bet pašlaik Latvijai jāizšķiras par savām bāzes jaudām. Tā kā ir pieejami 600 MW atomelektrostaciju (AES) bloki, Latvijai ir jābūvē sava AES, nevis jāiesaistās Lietuvas Visaginas AES projektā,» klāstīja J. Savickis.

Tā kā AES Latvijā varētu tapt ne ātrāk kā pēc 20 gadiem, tad līdz tam bāzes jaudas Latvijai būtu jāsedz ar dabasgāzi no LNG termināļa un ogļu stacijas, uzskata Itera Latvija prezidents. «Par finansējumu šiem projektiem nav jāsatraucas, jo nauda ir, nav tikai mākas to paņemt. LNG terminālis varētu maksāt ap 800 milj. eiro, ogļu stacija- 500-600 milj. eiro. Ja projektā iesaista energoresursu piegādātāju kā stratēģisko investoru, LNG gadījumā arī pārējās Baltijas valstis, kas būs ieinteresētas šī termināļa darbībā, pašfinansējumu iespējams samazināt līdz minimumam,» skaidroja J. Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs un a/s Latvijas Gāze padomes priekšsēdētājs Juris Savickis reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA Serpenta, liecina informācija Lursoft.

J. Savickis ir SIA Serpenta galvenais kapitāldaļu turētājs – viņam pieder 51% uzņēmuma daļu. Uzņēmuma īpašnieku vidū bez J. Savicka ir arī vairāki Krievijas valstspiederīgie – Aleksandrs Mautins, Igors Nikitins un Igors Pustovois –, kā arī valdes loceklis, Latvijas valstspiederīgais Viktors Zvonkovs, Aigars Sondors un SIA Saules aptieka.

Aizvadītās nedēļas beigās reģistrētā uzņēmuma valdē priekšsēdētāja amatu ieņem z/s Zemitāni īpašnieks Guntis Belēvičs, savukārt valdes locekļu amata pienākumus pildīs Juris Savickis un Viktors Zvonkovs.

SIA Serpenta pamatkapitāls ir 3000 Ls, un tā juridiskā adrese norādīta Rēzeknē, Bukmuižas ielā 8A. Patlaban Lursoft datu bāzē vēl nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man galvenā doma bija tāda – un to parāda visa hokeja uz sporta dzīve -, ja komandai nav savas bāzes, tai nav arī stabilas nākotnes. Tamdēļ par savas bāzes iegādi vai uzcelšanu tika domāts jau pašā sākumā,» norāda jaunais Arēnas Rīga līdzīpašnieks, Glesum Investments valdes priekšsēdētājs Juris Savickis intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ tika lemts par labu Arēnas iegādei.

Db.lv jau rakstīja, ka starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm pieder Rīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu. 5. septembrī noslēgtais līgums paredz, ka Glesum Investments kļūst par 100% Arēna Rīga kapitāldaļu īpašnieku, Db.lv infomēja Arēnas Rīga valdes loceklis Ģirts Krastiņš. Puses ir vienojušas neatklāt darījuma summu.

«Jau no biznesa viedokļa ar vienu hokeju Arēna Rīga izdzīvot nevar. Tas nozīmē, ka mums būs lielā mērā jāpieturas pie tās pašas stratēģijas, kas līdz šim bija Arēnas Rīga vadībai. Strādāt vairākos virzienos – kā multihallei, kur notiek ne tikai hokejs, bet arī citi pasākumi. Kultūras pasākumi, mūzikas pasākumi un tā tālāk. Pie šīs stratēģijas arī pieturēsimies,» runājot par Arēnas nākotni, stāstīja A. Savickis. Viņš gan piebilda, ka fundamentāls Arēnas Rīga attīstības projekts vēl nav izstrādāts, bet tas «protams, būs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās gāzes terminālis Rīgā iegūst reālas aprises

Līva Melbārzde, Db,09.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā sašķidrinātās gāzes terminālis, visticamāk, taps pēc šī gada Saeimas vēlēšanām.

Par to liecina, gan Rīgas attīstības plāna grozījumos no 2006.-2018. gadam pie pašas Daugavas iztekas Mangaļsalā iezīmētais sašķidrinātās gāzes terminālis, gan arī Itera Latvija prezidenta Jura Savicka plāni: «Trīs gadu darbs pie sašķidrinātās gāzes termināļa būves Rīgā ir noslēdzies ar to, ka esam iegājuši līguma parakstīšanas fāzē ar sašķidrinātās gāzes piegādātājiem. Plānojam sašķidrināto dabasgāzi piegādāt no Tuvajiem Austrumiem, lai gan šim resursam iespējami arī citi piegādes avoti. Skaidrs ir arī nepieciešamais finansējums- ap 500 milj. eiro pirmajā projekta fāzei, jeb pilnai regazifikācijas termināļa izbūvei. Tomēr, visticamāk, ka līdz jaunās Saeimas vēlēšanām nekādi būtiski lēmumi par darbu uzsākšanu termināļa būvei netiks pieņemti. Šai valdībai tāpat darba pietiek, pagaidīsim līdz nākamai,» Db sacīja J. Savickis, piebilstot, ka projekta realizācijai paredzēts piesaistīt arī partnerus, kurus pagaidām neatklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Krājbanka kreditoriem izteikti piedāvājumi slēgt līgumus par prasījuma tiesību pārdošanu jeb cesiju. Tas rada aizdomas, ka informācija no bankas par tās kreditoriem nonākusi trešo personu rīcībā sacīja Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības valdes loceklis Valdis Savickis.

«Ja šāda informācijas noplūde ir notikusi, tiek pārkāpts konfidencialitātes princips bankas un klienta attiecībās,» V. Savickis sacīja portālam Nozare.lv.

Apvienība brīdina personas, kurām šādi piedāvājumi tiek izteikti, rūpīgi pārdomāt, vai šādu darījumu slēgšana nākotnē nesīs gaidīto rezultātu. Tāpat būtu jāapsver iespējamās juridiskās sekas.

«Visticamāk, iegādājoties prasījuma tiesības, tās varētu tikt izmantotas, lai veiktu ar banku prasījumu savstarpējo ieskaita darījumus. Ieinteresēti šādu darījumu slēgšanā varētu būt bankas debitori, kuri varētu mēģināt dzēst savu parādu pret banku ar ieskaitu,» sacīja V. Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja mēs turpināsim Krieviju apvainot, draudot nepirkt no viņiem gāzi un atņemt Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, viņi divu, trīs gadu laikā uzbūvēs savu gāzes krātuvi,» norāda Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Viņš sacīja, ka tādi signāli no Krievijas puses jau ir saņemti. «Bieži te dažiem liekas, ka mēs te esam baigi svarīgie un varam diktēt Krievijai savus noteikumus, īstenībā Gazprom, kas gadā saražo 640 miljardus m3 gāzes, no kuriem 170 miljardus m3 eksportē uz Eiropu, Latviju ar savu nepilnu 2 miljardu m3 gāzes patēriņu savā gāzes bilancē vispār nemaz neredz,» stāstīja J. Savickis. Viņaprāt, Latvijai kopā ar Krieviju un Eiropu vajadzētu rūpēties par to, lai tiktu attīstīta Dobeles gāzes krātuve: «Attīstot to, mēs varam kļūt par 100 miljardu m3 gāzes lauku un būt kaut kas gāzes biznesa sferā». Attiecībā uz elektroenerģijas bāzes jaudu attīstību J. Savickis piebilda, ka varbūt pašlaik ir labi nogaidīt ar jaunu jaudu būvniecību, jo nav skaidrs, kas notiks ar elektroenerģijas patēriņu, bet nākotnē vajadzētu par tām tomēr domāt, īpaši attiecībā uz savas AES būvniecību Latvijā. «Pašlaik Latvijas Ekonomikas ministrija ļoti orientējas uz brīvo elektroenerģijas tirgu, tāpēc savu bāzes jaudu būvniecību neatbalsta. Taču agri vai vēlu šajā jautājumā iejauksies politika, tāpēc par savu nodrošinājumu katrai valstij tomēr ir vērts domāt,» tā J. Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Enerģētikas likuma grozījumiem pārkāpts AS Latvijas Gāze (LG) akcionāru līgums, šodienas sēdē secinājusi LG padome, kas šodien gan vēl neizšķīrās par vēršanos tiesā, lēmuma pieņemšanu atliekot uz martu, aģentūrai LETA teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā norādīja Savickis, lai varētu pieņemt lēmumu par vēršanos tiesā, uzņēmuma eksperti un juristi turpinās veikt padziļinātu juridisko analīzi. Taču patlaban jau ir konstatēts, ka nesen izsludinātie Enerģētikas likuma grozījumi pārkāpj LG akcionāru līgumu vismaz trīs punktos, pārkāpjot LG intereses, steidzinot LG sadalīšanu un izdarot «politisku spiedienu».

«Akcionāru līgums paredz, ka nekādi politiski lēmumi nedrīkst iespaidot LG, taču pēdējā laika notikumi ir piemērs, ka uzņēmumu ietekmē «politisks spiediens»,» skaidroja Savickis.

Par tālāko rīcību LG padome lems nākamajā sēdē, kas varētu notikt marta otrajā pusē. Savickis atklāja, ka sēde varētu notikt 22.martā. Līdz tam darbu turpinās LG juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Latvija zaudējusi cīņu par sašķidrinātās gāzes termināli

Dienas Bizness,13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir zaudējusi cīņu par sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būvniecību, atzina Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka Latvija savulaik ir pārāk pašsaprotami uzskatījusi, ka terminālis tiks būvēts Latvijā, jo ārvalstu eksperti Latviju atzinuši par piemērotāko vietu tā izveidei. Tomēr Latvija nepietiekami cīnījusies par STG būvniecību un, iespējams, terminālis tiks būvēts Somijā.

«Tad, kad mūsu valdība izlēma izpētīt šo jautājumu un to izdarīt uzdeva Latvenergo, tika izdarīts novērtējums, ka labākā vieta SGT būvniecībai ir Latvija. Līdz ar to mēs visi kaut kā nomierinājāmies un lēnā garā pierada pie domas, ka laikam tā kauja ir vinnēta. Tomēr tikko projektam pievienojās Somija kļuva skaidrs, ka svaru kausi sveras pavisam uz citu pusi,» sacīja J. Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Pēc Latvijas Gāzes sadalīšanas celsies dabasgāzes tarifi

LETA,22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas Gāze (LG) sadalīšanas dabasgāzes tarifi celsies neizbēgami, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un 16% LG akciju īpašnieka Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Viņaprāt, patērētajiem LG sadalīšana nebūs labvēlīga. «Tarifi celsies neizbēgami, jo regulatoram tos nāksies paaugstināt,» sacīja Savickis, skaidrojot, ka LG sadalīšanā izveidojušajām kompānijām būs jāstrādā ar peļņu.

Savickis arī pauda, ka valstij būtu jāiegādājas no LG nodalītā jaunā kompānija, kurai tiks nodoti pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvi. Pēc viņa teiktā, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns ir stratēģiski svarīgi objekti, kuriem jābūt valsts īpašumā. Tajā pašā laikā, Savickis vērsa uzmanību uz to, ka valsts ne vienmēr ir labākais uzņēmumu apsaimniekotājs.

Viņš arī pieļāva, ka Gazprom un Itera Latvija nepārdos LG akcijas un turpinās būt kā finanšu investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Nav pierādīta Krievijas saistība ar Malaizijas lidmašīnas katastrofu Ukrainā

LETA,23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav pierādīta Krievijas saistība ar Malaizijas lidmašīnas katastrofu Ukrainā, tādēļ runāt par sankcijām pret Krieviju ir pāragri, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Ja pret Krieviju tiks vērstas sankcijas, tas notiks bez pierādījumiem. Un kas notiks, ja vēlāk atklāsies, ka Krievija ar šo katastrofu nav saistīta, retoriski vaicāja Savickis.

Viņš sankcijas vērtē negatīvi un ir pārliecināts, ka domstarpības jārisina politiskā un sarunu ceļā.

Viņaprāt, pirms apgalvot, kurš ir vainojams lidmašīnas katastrofā, vajagot padomāt, kam notikušais ir izdevīgs. Savickis uzskata, ka Krievijai nav izdevīgi, lai to atkal vainotu par visiem notikumiem.

Savickis ir pārliecināts, ka sankcijas un atbildes reakcija neskars gāzes piegādes. Viņaprāt Eiropa neatteiksies no Krievijas gāzes, kā arī Krievija ir ieinteresēta savu gāzi pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Juris Savickis un Guntis Belēvičs nodibinājuši jaunu uzņēmumu - AS SVC Group

Dienas Bizness,12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēts 199 jauns subjekts, kas ir par 28 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 16 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 177 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 15 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 385 subjekti, kas ir par 54 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā bija AS SVC Group ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Skanstes iela 50. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lauga, bet valdes locekļi – Juris Savickis un Anatolijs Demidovs. Savukārt uzņēmuma padomes priekssēdētājs ir Juris Savickis, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Guntis Belēvičs, bet padomes locekle – Aija Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas prezidents izsludina likumu, kas ļauj izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus

LETA--BNS/ERR,30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien izsludināja likumu, kas ļauj izmantot Krievijas fizisko un juridisko personu aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām, lai kompensētu Ukrainai Krievijas militārās darbības radītos zaudējumus, vēsta Igaunijas prezidenta preses dienests.

Šo likumu parlaments pieņēma 15.maijā, 65 deputātiem balsojot par, bet trim deputātiem - pret.

Rīgikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Hendriks Johanness Terrass iepriekš teica, ka Igaunijai šajā procesā ir celmlauža loma.

"Krievija ir agresorvalsts. Kompensācijai par tās militāro operāciju laikā nodarītajiem zaudējumiem nevajadzētu gult uz Ukrainas un tās sabiedroto pleciem. Krievija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, un tai būtu jāuzņemas šī atbildība," viņš sacīja.

Pēc Terrasa teiktā, lai nodrošinātu Ukrainai agresijas kara laikā nodarītā kaitējuma kompensācijas tiesisko regulējumu, var izmantot aktīvus, kas jau ir iesaldēti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām, un kuru īpašnieki nekādā gadījumā nevar tos izmantot vai ar tiem rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Tikmēr viesuļvētrā bojā gājušo skaits ASV un Kanādā sasniedzis 51 cilvēku, no kuriem 22 gājuši bojā Ņujorkā vien. Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Paredzēts, ka trešdien darbs daļēji tiks atjaunots divās Ņujorkas lielākajās lidostās – Ņuarkas un Džona Kenedija lidostā. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka gaisa satiksmes traucējumi turpināsies, un nākamajās dienās tiks atcelti vairāk nekā 18 tūkstoši lidojumu, vēsta BBC. Paredzēts, ka trešdien darbs tiks atjaunots arī Ņujorkas fondu biržā, kas pēdējoreiz uz divām dienām bija slēgta 1888. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru