Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).
COVID-19
ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr
daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu
pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba
vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko
līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad
krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ
atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu
(12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši
vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.
https://www.db.lv/zinas/lauksaimnieciba-sauc-pec-viesstradniekiem-496634
"Vecāku
optimisma kritumu attiecībā uz iespējām sameklēt jauniešiem
darbu nenoliedzami ietekmējis Nodarbinātības valsts aģentūras
lēmums šogad neīstenot Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu.
Atsevišķas pašvaldības gan ļauj cerētu uz lielākām iespējām
jauniešiem piepildīt savu vēlmi gūt pieredzi un papildus
ienākumus, jo vasaras darbu programmas tiek atliktas uz vēlākiem
vasaras mēnešiem. Cerot uz labvēlīgāku notikumu attīstību,
gaidīšanas režīmā ir gan vecāki, gan pusaudži,"
pauž Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija
Kropa.
Raksti par tēmu
Potenciālā
darba meklēšanā tiek izmantotas dažādas stratēģijas, taču
lielākoties (44%) tiek liktas cerības tieši uz uzņēmumiem, kas
gadu no gada vasaras sezonā nodarbina jauniešus. Nākamā
populārākā metode ir radu, draugu un tuvinieku loka apzināšana –
28% aptaujāto vecāku atzīst, ka viņu atvase strādās kādā no
ģimenei vai paziņām piederošā uzņēmumā, vai arī pusaudzim
iecerēts maksāt par palīdzēšanu vecākiem, tuviniekiem un
draugiem.
Galvenā vecāku motivācija, atbalstot bērnu iesaisti
darba tirgū, ir nevis atspaids ģimenes budžetam, bet gan vēlme,
lai bērni gūtu priekšstatu, par to, kas ir darbs un kā tiek
pelnīta nauda – to apstiprina 79% vecāku. Novērojams, ka augsta
motivācija vasaras darba praktizēšanai ir gan vecākiem, gan arī
pašiem jauniešiem. Gandrīz pusē gadījumu (41%) jaunieši paši
vēlas strādāt vasarā, un vecāki šo vēlmi atbalsta.
Vairāk
nekā pusē ģimeņu (56%) Covid-19 radītā jucekļa rezultātā
samazinājušies arī pusaudžu ienākumi. Lielākoties tas saistīts
ar kabatas naudas samazinājumu vai pat atcelšanu. Vecāki to
skaidro ar mazāku tēriņu nepieciešamību, kā arī to, ka vairs
nevar atļauties dot bērnam tikpat naudas, cik iepriekš. Īpaši
bieži šāda situācija vērojama ģimenēs ar mazākiem ienākumiem
– līdz 350 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli. Tomēr katrs
trešais jaunietis var rēķināties ar nemainīgu kabatas naudu, jo,
spītējot nenoteiktībai, vecāki to atstājuši līdzšinējā
apmērā.
"Likumsakarīgi,
ka daudzās mājsaimniecībās tiek pārskatīti ģimenes tēriņi un
ierobežojumi neizbēgami ietekmē arī jauniešus. Tādēļ vecākiem
ar bērniem ir atklāti jārunā par ģimenes finanšu situāciju, kā
arī par iespējām, kuras var meklēt tad, ja iecerēto vasaras
darbu uzreiz neizdodas atrast. Iespējams, peļņas nodarbē var
pārvērst kādu hobiju, vai arī var uzņemties papildus pienākumus
ģimenes lokā, par to iepriekš vienojoties. Konkurence uz brīvajām
vasaras darbu vietām šogad ir krietni pieaugusi, tāpēc šādu
papildus iespēju meklēšana varētu būt laba alternatīva," pauž
E. Kropa.
Iedzīvotāju aptauju veicis Swedbank Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 501 Latvijas iedzīvotāju, kuram ir bērni vecumā 13 līdz 18 gadiem.
