SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports, taču nākamajā gadā būtisks eksporta pieaugums nav gaidāms nevienai nozarei, pauda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka Latvijā kopumā joprojām novērojam tā dēvēto atlikto izaugsmi. "Noguldījumi ekonomikā uzkrājas vairāk nekā aizdevumi. Tas nozīmē, ka brīvie līdzekļi gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ir, bet investīcijas kavējas," sacīja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka ekonomistu prognozes nākamajam gadam neparedz būtisku eksporta pieaugumu nevienai uzņēmējdarbības nozarei.

"Latvija ir maza valsts pret pasauli un globālo ekonomiku, līdz ar to mums jābūt gudriem un jāatceras, ka mūsu ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports. Mums ir vairāk jāmeklē, kā pelnīt no ārpuses, ne tikai savstarpēji pārdalot - līdzībās runājot, ja mēs savā ģimenē viens otram kaut ko pārdodam, bagātāki nepaliekam," teica Tetere.

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

SEB grupa šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā guvusi peļņu 76,6 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir samazināti 6,5 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 131,8 miljonus eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 32 miljonus eiro. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajā pusgadā bija 99,8 miljoni eiro. Savukārt grupas aktīvu apmērs šogad jūnija beigās bija 5,8 miljardi eiro.

Noguldījumos "SEB banka" 2024.gada 30.jūnijā bija piesaistījusi 4,5 miljardus eiro, savukārt kopējais kredītportfelis veidoja 3,4 miljardus eiro.

Šogad otrajā ceturksnī pieauga no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, kā arī aizdevumu summa uzņēmumu attīstībai. Hipotekāro aizdevumu apmērs privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam otrajā ceturksnī palielinājies par 39%, savukārt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs teju dubultojās, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

SEB no 2027.gada apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus - katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas -, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027.gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Bankā norāda, ka SEB apvienos trīs Baltijā strādājošās bankas vienā, lai stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.

"Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā," min SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā – Lauris Mencis, AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja, Valters Ābele, AS “Citadele banka” valdes loceklis, Dmitrijs Latiševs, AS “BluOr Bank AS” valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes locekle, kā arī Asociācijas Padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja.

“Finanšu sektors lielā mērā ir uzskatāms par visas Latvijas tautsaimniecības mugurkaulu, jo tas nodrošina finansējumu gan uzņēmumu attīstībai, gan arī palīdz uzlabot iedzīvotāju labklājību. Tāpēc būtiski ir nodrošināt ne tikai finanšu sektora stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, bet arī veicināt sabiedrības informētību un izglītotību par savu personīgo finanšu pārvaldību. Tas sevī ietver spēju ne tikai pasargāt sevi no finanšu krāpniecības, bet arī zināšanas par iespējām ļaut saviem brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Tādēļ arī turpmāk Asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā iestāšos par finanšu pratības stiprināšanu Latvijas sabiedrībā. Būtisks uzsvars turpmākajos gados būs arī ilgtspējas tēmas skaidrošanai, bankām turpinot būt vienam no galvenajiem virzītājspēkiem zaļās transformācijas veicināšanā,” uzsver SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Šogad aprīlī novērotas pozitīvas izmaiņas kredītņēmēju noskaņojumā mājokļu tirgū, šorīt TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka pirmo trīs mēnešu laikā mājokļu tirgus kreditēšana bijusi kūtra.

Jautāta, vai izmaiņas aprīlī varētu būt ietekmējusi hipotekārā kredīta procentu kompensāciju izmaksa, Tetere norādīja, ka kompensāciju apmēri neesot tik būtiski, lai veicinātu jaunu aizņemšanos.

Taču viņa pauda, ka lielāka aktivitāte mājokļu tirgū būšot novērojama tad, kad notiks EURIBOR likmes samazināšana. Tad, visticamāk, pieaugs arī jaunu klientu skaits. Pēc Teteres teiktā, patlaban vēl daudzi aizņēmēji ir piesardzīgi un nogaida.

Tetere arī atzīmēja, ka "SEB banka" joprojām prognozē, ka EURIBOR likmes samazināšana varētu notikt jūnijā.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2022.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 580 000 eiro apmērā profesionāla sporta aprīkojuma vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA “G Kolizejs” nekustamā īpašuma iegādei Rīgā, Ezermalas ielā.

Piešķirtais finansējums tiks izmantots plašāku noliktavas telpu un ekspozīcijas zāles izbūvei klientiem ērtākā lokācijā, tādējādi paplašinot savu darbību un attīstot arī privātpersonu apkalpošanu.

SIA “G Kolizejs” pārstāv profesionālo sporta un fitnesa preču piegādātāju Gfitness, kas ir viens no vadošajiem sporta aprīkojuma vairumtirgotājiem Baltijā un Somijā. Uzņēmums SEB bankas Izaugsmes programmas ietvaros izstrādājis biznesa attīstības plānu, paredzot paplašināt Gfitness klientu loku, apkalpojot ne tikai korporatīvos, bet, izmantojot uzņēmuma otru zīmolu fitnesaveikals.lv, – arī privātos klientus. Lai to sekmīgi īstenotu, uzņēmums izmantojis SEB bankas sniegto aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei Rīgā, Ezermalas ielā 6, kas ietver zemi 4700 kvadrātmetru platībā un telpas 3000 kvadrātmetru platībā.

Lietuvas valdība cīnīsies, lai valstī turpinātu strādāt Zviedrijas bankas SEB meitasbanka un tā netiktu pārveidota par filiāli bankai, kuras galvenā mītne būs Tallinā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Varbūt vēl nav viss zaudēts. Varbūt mums ir daži instrumenti - gan pātaga, gan burkāns. Mēs varam mēģināt pārliecināt, izdarīt spiedienu uz SEB, lai tā paliek Lietuvā," viņš teica žurnālistiem.

Palucks sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņam bijusi tiešsaistes tikšanās ar SEB vadību Zviedrijā.

"No viņu teiktā un ķermeņa valodas es sapratu, ka pagaidu lēmumi jau ir pieņemti. Taču mēs nepadosimies un centīsimies cīnīties," teica Lietuvas premjers, kura vadītā valdība sāka strādāt pirms nedēļas.

Palucks neatklāja, kādas sarunu sviras varētu pārliecināt SEB mainīt savu lēmumu par trīs Baltijas meitasbanku apvienošanu vienā bankā ar galveno mītni Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

SEB banka ir uzsākusi vērienīgu personāla atlases programmu Baltijas valstīs, lai šī gada laikā pieņemtu darbā vairāk nekā 100 jaunus darbiniekus produktu izstrādes un IT amatos.

Jaunās pozīcijas izveidotas ar mērķi jau šogad piedāvāt klientiem pilnveidotus digitālos risinājumus un pakalpojumus.

“Pieprasījumu pēc produktu izstrādes un IT speciālistiem veicina klientu vēlme arvien vairāk izmantot digitālos risinājumus, tostarp attālināto konsultāciju pakalpojumu. Šobrīd jau ir ierasts, ka privātpersonas un uzņēmumi veic ikdienas darījumus, izmantojot tiešsaistes banku vai mobilo lietotni. Aizvien vairāk klientu saņem mājokļa kredītus, neapmeklējot bankas filiāli. Tomēr šo pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešami IT speciālisti, programmētāji, produktu vadītāji un citi speciālisti. Vairākas jaunās vakances nav saistītas ar konkrētu atrašanās vietu, tāpēc ceram piesaistīt speciālistus no visas Latvijas,” skaidro Inga Ruduša, SEB bankas Produktu attīstības vadītāja Baltijā.

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Sekojot līdzi naudas cenas izmaiņām tirgū un reaģējot uz klientu pieprasījumu, SEB banka palielina procentu likmi par uzkrājumu krājkontā, tostarp par uzkrājumu, kas veidots Digitālajā krājkasē, no 0,5% līdz 0,9% gadā, informē banka.

Turklāt, sākot ar 3. aprīli privātpersonām ir pieejams trīs mēnešu termiņnoguldījums ar likmi 1,3% gadā.

SEB bankas Digitālo krājkasi var saukt par pirmo soli pretī uzkrājumam. Ar šī rīka palīdzību tiek noapaļoti ar karti veiktie pirkumi līdz nākamajam pilnajam eiro, bet starpība starp noapaļoto un samaksāto summu tiek ieskaitīta krājkontā. Viss notiek automātiski un gandrīz nemanāmi, toties tas palīdz izjust prieku, redzot, ka krājkontā veidojas uzkrājums. Digitālā krājkase SEB klientiem ir pieejama jau vairāk nekā piecus gadus un ir īpaši iecienīta starp klientiem vecumā no 26 līdz 36 gadiem. Izmantot Digitālo krājkasi var klienti no 18 gadu vecuma, savukārt vecākajam SEB Digitālās krājkases lietotajam ir 95 gadi.

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 4,4 miljonu eiro apmērā SIA “SG Capital Meža Fonds” 1942 hektāru meža īpašumu iegādei un apsaimniekošanai.

Attiecīgajiem meža īpašumiem ir piešķirts Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts, apliecinot atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kas ļāvis aizdevumam piemērot Zaļā kredīta statusu.

“SG Capital Meža Fonds” ir izveidots 2022. gadā un viens no Fonda galvenajiem mērķiem ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Fonda ieguldītāji ir vadošie pensiju plānu pārvaldītāji Latvijā un Lietuvā. Pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldnieks SEB Investment Management līdz šim ieguldījis fondā jau ap 10 miljoniem eiro.

Kopumā fondā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 30 miljonus eiro no SEB pārvaldītajiem pensiju aktīviem, tādējādi dodot iespēju SEB pensiju 2. un 3. līmeņa klientiem ieguldīt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī vietējā ekonomikā.

Patlaban nav novērojama izteikta hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana augsto "Euribor" likmju dēļ, atzina aptaujāto komercbanku pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka pagājušā gada beigās bija vērojama lielāka klientu piesardzība pēc jauniem hipotekārajiem kredītiem, kam noteikti viens no iemesliem bijusi nogaidošā attieksme "Euribor" dēļ. Tomēr bankā atzīst, ka katru gadu ir vērojams intereses samazinājums tieši gada beigās un parasti tas atjaunojas pēc gadu mijas. Līdzīgas tendences vērojamas arī šī gada janvārī, jo interese nedaudz jau sāk atjaunoties.

Savukārt hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana nav tik izteikta, jo vidējā aizņēmuma summa pārsniedz 70 000 eiro, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Lai dzēstu hipotekārās saistības, privātpersonai jābūt gana lieliem uzkrājumiem, kurus novirzīt šādam mērķim.

SEB banka piešķīrusi finanšu līzingu 444 tūkstošu eiro apmērā tehnoloģiju uzņēmumam “Giraffe360”, kas ir izstrādājis un visā pasaulē veiksmīgi attīsta mākslīgajā intelektā balstītu risinājumu nekustamo īpašumu nozarei.

Finansējums paredzēts datu centra paplašināšanai, jo strauji augošajam uzņēmumam ir nepieciešama papildu kapacitāte klientu datu drošai un ātrai apstrādei.

“Novērtējam, ka SEB banka ir pievērsusies tehnoloģiju uzņēmumu finansēšanai. Tie darbojas nozarē, kuras potenciālu ir grūti apjaust, taču tās attīstība ir strauja, dinamiska un vērienīga. No sešiem cilvēkiem 2016. gadā, esam izauguši jau līdz vairāk nekā 200 darbinieku komandai, kas lielākoties nodarbināti Rīgā un Liepājā, bet mums ir arī biroji Londonā un Mančestrā, Apvienotajā Karalistē, kā arī Maiami, ASV. Klientus apkalpojam 30 valstīs. Apmēram 70% mūsu apgrozījuma veido klienti ASV un Apvienotajā Karalistē. SEB bankas piešķirto finansējumu izmantosim mūsu datu centra paplašināšanai un tas ļaus uzņēmumam kļūt vēl efektīvākam,” saka “Giraffe360” finanšu direktors Gints Sloka.

Tuvāko trīs gadu laikā 24% Latvijas iedzīvotāju vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, proti, Lietuvā uzsākt savu biznesu tuvākajā nākotnē ir apņēmušies 19%, bet Igaunijā – 17% respondentu.

“Dati ir iepriecinoši – iedzīvotājos ir dzīvs uzņēmēja gars. Vismaz nodomu līmenī, jo laiks tikai rādīs, cik no plānotā piepildīsies. Taču doma, vēlme kļūt par uzņēmēju liek būt ekonomiski aktīvam, sociāli atbildīgākam un iesaistīties sabiedriskos procesos. No tā ieguvēji esam mēs visi. Tur ir liels potenciāls, jo ekonomiskās aktivitātes ziņā Latvijas sabiedrībai vēl ir, kur augt. Uzņēmumi rodas un tiek likvidēti, tādēļ, lai noturētu situāciju nemainīgu, ir nepieciešams tos veidot no jauna,” aptaujas datus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.