Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirgotāju asociācija un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) ir nosūtījušas atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinot no 1.jūnija atļaut darboties visiem veikaliem Latvijā, tostarp tirdzniecības centros esošajiem tirgotājiem, aģentūrai LETA pavēstīja NĪAA pārstāvji.

Vēstulē tirdzniecības nozares pārstāvji pauduši, ka spēkā esošie ierobežojumi, kas liedz darboties veikaliem tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 7000 kvadrātmetru, bet ļauj strādāt mazākiem veikaliem, nav epidemioloģiski pamatoti.

Tostarp vēstulē norādīts, ka tirdzniecības centru zaudējumu apmērs pieaug ar katru mēnesi. Tirdzniecības centru ieņēmumi no nomas 2021.gada pirmajos mēnešos nepārsniedz 50% no pilnās summas. Jaunākie dati par aprīli uzrāda, ka tirdzniecības centru nomas ieņēmumu zaudējumi sasniedz 55%, bet vidēji šajā gadā no janvāra līdz maijam zaudēti plānotie ieņēmumi aptuveni 53% apmērā.

Vēstulē arī atzīmēts, ka Rīgas Stradiņa universitātes mērījumi apliecina, ka epidemioloģiskā situācija tirdzniecības centros ir pat drošāka nekā mazajos veikalos.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

No sestdienas, 14.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām arī lielo un tirdzniecības centros izvietoto saimniecības un mēbeļu preču veikalu darbība brīvdienās un svētku dienās nebūs atļauta, šovakar ārkārtas sēdē lēma Ministra kabinets.

Kā informēja Ekonomikas ministrijā, pēdējās dienās strauji pieaugošais inficēto cilvēku skaits liek izvērtēt iespēju veikt papildu pasākumus cilvēku drošībai. Ņemot vērā plašo preču sortimentu, kas aptver saimniecības preču tirdzniecību, piemēram, mēbeles, virtuves piederumi, apgaismes ierīces, epidemiologi snieguši rekomendācijas svītrot saimniecības preču veikalus no pirmās nepieciešamības preču veikalu saraksta, kuru darbība tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir atļauta.

Aicina mēbeļu un būvmateriālu veikalus brīvdienās nestrādāt 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu...

Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz desmit tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

EK atzīmēja, ka valdības apstiprinātie grozījumi nozīmē, ka tādi veikali kā "Jysk", "Cenu klubs" un citi, kas atrodas tirdzniecības centros, brīvdienās strādāt nedrīkst. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, "Drogas", darbība ir atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

Tādi veikali kā "Depo","K-Senukai", "Kurši", "Ikea" un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetriem, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst.

Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetriem, to darbība būs atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetriem, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas un vietas to preču izsniegšanai, kas iegādātas internetveikalos.

Kā ziņots, lai mazinātu cilvēku, tai skaitā ģimeņu, pulcēšanos tirdzniecības un izklaides centros, kur slēgtās telpās vienlaicīgi uzturas liels skaits cilvēku un ir liela varbūtība nonākt kontaktā ar inficētu cilvēku, Ministru kabinets 6.novembrī lēma ierobežot tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, paredzot, ka brīvdienās un svētku dienās šādos centros ir iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzīvnieku barību, zāles un higiēnas preces.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse Latvijas tirdzniecības centru vārdā vērsusies pie Konkurences padomes ar iesniegumu, kurā aicināts izvērtēt Ministru kabineta noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Iesniegumā skaidrots, ka spēkā esošās normas tieši ietekmē un ierobežo konkurenci, ļaujot brīvi darboties tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem, bet izslēdzot no tirgus gan mazumtirgotājus, gan telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Spēkā esošie ierobežojumi ir nesamērīgi un epidemioloģiski nepamatoti, un to rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest ne tikai uzņēmēji, bet arī visi Latvijas patērētāji.

Valsts aktīvi apkaro uzņēmēju vēlmi strādāt 

Kāpēc pie mums ierobežojumus biznesam jau teju pusgadu no vietas ievieš citu...

Iesniegumā Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vērš uzmanību uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kuros noteikti vairāki ierobežojumi mazumtirgotāju darbībai tirdzniecības centros (ēkas ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 1500 m2 un kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji). Šādās ēkās darboties ļauts tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem, bet analoģisks aizliegums attiecībā uz mazumtirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, nepastāv. Šādi apstākļi, kā norāda NĪAA, rada nevienlīdzīgu konkurenci mazumtirgotāju starpā un būtībā izslēdz no tirgus telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Turklāt šādi ierobežojumi arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircējus – arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem.

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem 

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam...

"Nav objektīva un saprātīga pamata, kāpēc mazumtirgotāju darbība tirdzniecības centros un ārpus tiem tiek regulēta atšķirīgi. Epidemioloģiski drošu vidi pircējiem ir iespējams nodrošināt gan lielākās, gan mazākās tirdzniecības vietās – to skaidri esam pierādījuši, kopā ar Rīgas Stradiņu universitātes pētniekiem veicot CO2 līmeņa mērījumus tirdzniecības centru telpās. Tie uzrādījuši ļoti labus gaisa kvalitātes rādītājus, apliecinot, ka no epidemioloģiskā viedokļa tirdzniecības centri ir droša vieta. Tomēr tiem aizvien ir liegta iespēja pilnvērtīgi atsākt darbību, tādējādi tiek kropļota konkurence nozarē, kā arī dota nesamērīga priekšrocība tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem – viņi turpina darbu samazinātas konkurences apstākļos un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrētām precēm, tiem var pavērties iespējas paaugstināt preču cenas. Rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest patērētājs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas," iesniegumā norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lielie iepirkšanās centri uzsāk tirdzniecību ielās 

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu...

Gaisa kvalitātes mērījumus ir veikuši Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim. Tie apliecina, ka mazumtirdzniecība lielajos tirdzniecības centros ar labām gaisa ventilēšanas iespējām ir epidemioloģiski droša. Mērījumos iegūtie oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa rādītāji tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 ppm – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte. Tas pierāda, ka tirdzniecības centri ir droša iepirkšanās vieta, tādēļ, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tiem būtu jāļauj strādāt, un konkurences ierobežošana, atsaucoties uz sabiedrības veselības interesēm, šajā gadījumā ir absolūti nepamatota, norādīts iesniegumā.

Apvienotās Karalistes pētnieki (Environmental and Modelling group) ir secinājuši, ka ventilācija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 vīrusa izplatību starp cilvēkiem, kuri atrodas vienā telpā un ievēro 2 metru distanci . Oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa mērījumi var tikt izmantoti kā sliktas gaisa ventilācijas indikators – britu pētnieki norāda, ka telpās jācenšas noturēt CO2 līmeni vismaz zem 800 ppm, kad iekštelpu gaisa kvalitāte tiek vērtēta kā laba, savukārt izcila gaisa kvalitāte ir ap 400 ppm, kas galvenokārt ir ārtelpās (jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte).

Ekonomikas ministrija ir iesniegusi ierosinājumu Ministru kabinetā ļaut epidemioloģiski drošā veidā atsākt darbu visiem veikaliem tirdzniecības centru telpās.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) lielāko tirdzniecības centru vārdā šo ierosinājumu atbalsta, jo priekšlikums ir balstīts pētījumu datos un zinātniski pamatotā argumentācijā par gaisa kvalitāti.

Kā liecina CO2 līmeņa mērījumi tirdzniecības centros, gaisa kvalitāte tirdzniecības centros ir daudz labāka un tirdzniecības centri ir uzskatāmi par epidemioloģiski daudz drošāku vidi, nekā, piemēram, mazie veikali, kur nav mehāniskas ventilācijas, bet kuriem ir atļauts darboties.

Mērījumi, ko veikuši RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim, apliecina, ka oglekļa dioksīda (CO2) līmenis tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 ppm – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte. Šie dati apliecina epidemioloģiski drošo vidi tirdzniecības centros, tāpēc to pārstāvji rosina pieņemt faktos balstītus lēmumus un atvērt visas tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

No 2.jūnija atjaunota lielo tirdzniecības centru darbība, ieviešot drošas tirdzniecības modeli, noteikts Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un šodien stājas spēkā.

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka ir atcelti tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru.

Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu atcelt ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem pamatoja ne tikai epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, bet ministrija atsaucās arī uz Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās izpētes laikā secināto par augsto gaisa kvalitāti lielajos tirdzniecības centros, kā arī ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgas konkurences situācijas nodrošināšanu tirdzniecībā.

Lai veicinātu vakcinācijas pieejamību iedzīvotājiem, Nacionālais veselības dienests, Veselības centra 4, Veselības centru apvienības un lielāko Latvijas tirdzniecības centru pārstāvji vienojušies par darbu uzsākšanu pie vakcinācijas punktu izvietošanas plāna.

Darbs uzsākts nekavējoties, lai jau tuvākajās nedēļās gan Rīgas, gan reģionālo pilsētu tirdzniecības centros atvērtu vakcinācijas punktus, padarot vakcināciju vēl pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

"Vakcinācijas vietas mainās secīgi līdz ar pašu procesu. Vakcināciju iedzīvotāju vidū sākām ar ģimenes ārstiem, kas ir tuvāki senioriem, turpinājām ar liela mēroga centriem Latvijas lielākajās pilsētās, bet tagad ejam vēl tuvāk iedzīvotājiem, nodrošinot izbraukuma vakcināciju Latvijas reģionos un tagad arī sākam plānot vakcinācijas punktus Latvijas lielākajos tirdzniecības centros," stāsta Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča.

Lai uzlabotu vakcinācijas procesa tempu Latvijā, lielākie tirdzniecības centri pauž gatavību savās telpās izvietot vakcinācijas punktus.

Tirdzniecības centri ir atbilstošas vietas vakcinācijas veikšanai ne vien to lielās platības dēļ, kas ļauj nodrošināt procesu bez drūzmēšanās, bet arī tādēļ, ka to telpas ir epidemioloģiski droša vieta – to jau apliecinājuši Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku mērījumi. Reizē ar vakcinācijas punktu izveidi nozare aicina lemt par tirdzniecības centru darbības atjaunošanu, tādējādi vienlaicīgi sekmējot vakcinācijas tempa pieaugumu un ekonomikas atveseļošanos epidemioloģiski drošā veidā.

“Lielākie Latvijas tirdzniecības centri ir skaidri pauduši savu gatavību sadarboties ar Veselības ministriju un uzsākt vakcinācijas punktu izveidi tirdzniecības telpās gan Rīgā, gan reģionos. Svarīgākais ir tas, ka tirdzniecības centros ir epidemioloģiski droša vide, tāpēc reizē ar vakcinācijas procesa ienākšanu tirdzniecības centru telpās būtu loģiski beidzot ļaut atsākt darbību arī visiem mazumtirgotājiem. Vakcinācijas procesā cilvēku plūsma ir stingri kontrolēta un tāpēc epidemioloģiski droša, un arī tirdzniecības vietas, darbojoties pēc ieviestajiem drošas tirdzniecības principiem, spēj nodrošināt cilvēku skaita kontroli un citas noteiktās prasības. Tādējādi ieguvēji būtu mēs visi, iegūstot plašākas vakcinēšanās iespējas un virzoties uz ekonomikas atveseļošanos no krīzes,“ norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Tirdzniecības centri Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ cieš sešu miljonu eiro zaudējumus ik mēnesi, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Jau no 15. novembra tirdzniecības nozare sadzīvo ar kārtējo ierobežojumu periodu. Šobrīd tirdzniecības vietas virs 1500 m2 pieejamas tikai pircējiem ar vakcinācijas sertifikātiem, savukārt brīvdienās tirdzniecības centros darbojas tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, bet ārpus tiem var darboties visi veikali. Iedalot tirdzniecības vietas pēc to platības, valstī atkal tiek kropļota konkurence tirgotāju vidū un radīti ievērojami zaudējumi, tāpēc nozare aicina valdību nekavējoties apstiprināt atbalsta programmu tirdzniecības centriem.

“Spēkā esošo ierobežojumu dēļ kārtējo reizi tirdzniecības nozarē tiek ierobežota atsevišķu uzņēmumu darbība, liedzot tiem ielaist visus apmeklētājus vai darboties brīvdienās. Tikmēr ārpus tirdzniecības centriem brīvdienās var darboties visi veikali. Tā rezultātā tirdzniecības centri cieš vidēji 6 miljonus eiro lielus zaudējumus ik mēnesi un ar bažām skatās uz tuvojošos svētku periodu, kurā zaudējumi var vēl ievērojami palielināties. Lai neradītu uzņēmējiem vēl smagākas finansiālas grūtības, nozare aicina valdību iedziļināties tirdzniecības centru skaudrajā situācijā un lemt par atbalsta programmu, piešķirot kompensāciju par kvadrātmetru šī brīža ierobežojumu periodam. Tas ļautu izlīdzināt radītos un sagaidāmos zaudējumus, kā arī dotu cerību par iespēju tirdzniecības centriem izdzīvot sarežģīto pandēmijas laiku,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normu, kas ierobežoja komercdarbību lielajos tirdzniecības centros Covid-19 pandēmijas laikā, informē ST.

Lieta ierosināta pēc SIA "Jysk Linnen’n Furniture" pieteikuma. Uzņēmums veic mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. Tā savu komercdarbību galvenokārt veic tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Pieteikuma iesniedzēja veikaliem lielajos tirdzniecības centros esot atsevišķa ieeja no ārpuses. Tādējādi šajos veikalos apmeklētājiem varot tikt nodrošināta iekļūšana un izkļūšana, nešķērsojot pārējo lielā tirdzniecības centra iekštelpu teritoriju.

Uzņēmums lūdz ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Savukārt Satversmes 91.panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 105.panta pirmais un trešais teikums, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētā norma pilnībā liegusi pieteikuma iesniedzējam veikt komercdarbību lielajos tirdzniecības centros. Tai esot bijis aizliegts šajos tirdzniecības centros izsniegt arī ar distances līgumiem pārdotās preces. Tādējādi apstrīdētā norma, pēc uzņēmuma domām - nesamērīgi ierobežojusi uzņēmuma Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu. Tajā ietvertais aizliegums arī radījis Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo neesot bijis noteikts mazumtirdzniecībai salīdzināmās situācijās.

ST ir uzaicinājusi MK līdz 9.augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 7. novembris.

Beidzoties gana ilgajiem un stingrajiem tirdzniecības centru darbības ierobežojumiem, neizbēgami ir sagaidāmas pārmaiņas industrijā, ne visi no pandēmijas izies sausām kājām.

Nākotnē to nomnieki būs krietni piesardzīgāki, ņemot vērā sūro pieredzi Covid-19 laikā.

Tā kā vairumam pašreizējo iepirkšanās centru nomnieku ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, lielāku transformāciju nozarē varētu sagaidīt 3-5 gadu griezumā, taču jau pašlaik var runāt par pārmaiņu vektoriem.

Turklāt šīs izmaiņas nebūt nav saistītas tikai ar e-komercijas nostiprināšanos vien. Šobrīd viens no jautājumiem, ko uzdod potenciālie tirdzniecības centru nomnieki, tikpat kā nav bijis aktuāls nevienam vēl pirms pusotra gada, – vai uzņēmumam, veikalam ir otra ieeja vai tajā var piekļūt tikai no iekšpuses, vai arī no ārpuses – no ēkas fasādes puses, rampas vai kā citādi? Vai būs iespēja strādāt autonomi? Līdztekus aktualizējusies arī vajadzība strādāt elastīgi, pašam komersantam nosakot tieši tam piemērotu darba laiku. Tiek vaicāts par iespēju reklamēties kā atsevišķam veikalam, ka tas ir atvērts un pieejams ne tikai tirdzniecības centrā, bet, ka to var apmeklēt, pašā centrā nemaz neieejot.

No šodienas tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Iepriekš spēkā esošais regulējums noteica, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Ar grozījumiem noteikumos no šodienas veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

Ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

"Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.

Valdība piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuriem no pirmdienas, 8.februāra, tiek atcelti tirgojamo preču ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos.

Tādējādi no 8.februāra mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē varēs sniegt veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Vienlaikus no pirmdienas, 8.februāra, pilnīgi visās tirdzniecības vietās būs jāievieš "drošas tirdzniecības" koncepcija, paredz veiktie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tirdzniecības vietā un tirgus paviljonā vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, turklāt tirgotājam būs jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā un tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Lai atvieglotu aprēķinu kārtību un kontroles procesu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, noteikumi paredz, ka tirgotājam pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jāuzrāda būvju kadastrālās uzmērīšanas lieta, kurā ir iekļauta informācija par ēkas sastāvā esošās tirdzniecības vietas platību vai citus dokumentus, kas dod iespēju pārliecināties par tirdzniecības vietas platību.

Jaunais regulējums arī paredz, ka iepirkšanās grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Iepirkties bez groza vai ratiem būs aizliegts.

Jaunajā regulējuma ir ietverta jauna tirdzniecības centra definīcija, proti, tās ir ēkas ar kopējo platību vismaz 1500 kvadrātmetri un tajās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Tirdzniecības centros maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits tiek noteikts, summējot pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietās.

Tirdzniecības centru īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums nodrošināt, ka tirdzniecības centrā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirdzniecības centra ieejām un izejām. Tāpat tirdzniecības centros jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības centrā tiek ielaisti tikai pa vienam, kā arī jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Līdzīgas prasības noteiktas arī tirgus pārvaldītājam - būs jānodrošina vienam apmeklētājam tirgus paviljonā ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, pie tirgus ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kā arī jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirgus paviljona ieejām un izejām.

Tirgus pārvaldītājam arī jānodrošina, ka apmeklētāji tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Visās tirdzniecības vietās būs jāieceļ atbildīgā persona, kas organizēs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības vietā.

Regulējums arī paredz, ka tirgotājiem būs aizliegts ārpus tirdzniecības vietām reklamēt speciālos piedāvājumus, kas ir īsāki par septiņām dienām un varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku. Minētais ierobežojums neattieksies uz preču atlaidēm.

Epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu kontrolēs Valsts un pašvaldību policija, kā arī kontroles tiesības būs Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 vīrusa izplatības risku, ierobežojot cilvēku uzturēšanos publiskās vietās, valdība 24. martā veica grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, var darboties tikai atsevišķi veikali.

Tie ir: pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, būvniecības veikali un dārzkopības preču veikali.

Līdz ar to no šīs nedēļas uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku ir noteikts tirdzniecības centru darbības ierobežojums, paredzot, ka brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un svētkus dienās tirdzniecības centros darbojas tikai tādas tirdzniecības vietas, kurās galvenokārt tiek pārdotas pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, higiēnas un saimniecības preces, kā arī būvniecības un dārzkopības preces.

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Patlaban spēkā esošais regulējums noteic, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Tomēr ar grozījumi noteikumos paredzēts, ka veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

EM skaidroja, ka ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

"Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.

Jau otrajā salonā HairRiga administratora pienākumus pilda robots – numuriņu izsniedzējs, gluži kā bankā; nākotnē uzņēmums vēlētos būt vairākos tirdzniecības centros.

Friziersaloni HairRiga šobrīd ir raduši mājvietu divos Rīgas iepirkšanās centros - Olimpia un Rīga Plaza, tomēr uzņēmumu SIA HairRiga Sun un SIA HairRiga īpašniece Ilva Banka-Okorie atklāj, ka nākotnē viņa vēlētos atvērt HairRiga arī tirdzniecības parkā Alfa vai Spice.

Koncepts kā nevienam

Abos HairRiga friziersalonos administratora vietā strādā robots – numuriņu izsniedzējs. Pirmais robots tika ieviests 2017. gadā līdz ar jauno friziersalonu Rīga Plaza, bet kopš šā gada marta šī sistēma darbojas arī Olimpia.

I. Banka-Okorie nav dzirdējusi, ka kādam citam salonam būtu šāds koncepcija, skaidrojot, ka HairRiga princips ir līdzīgs kā bankā, jo ir dzīvā rinda ar numuriņu sistēmu. Iestāties rindā jeb iegūt savu kārtas numuru var arī mājaslapā – tiešsaistē, piesakoties uz konkrētu datumu un laiku. Numuriņu iekārtā investēti 3,5 tūkstoši eiro. I. Banka-Okorie ir pārliecināta, ka ilgtermiņā šis ieguldījums atmaksājas, jo būtiski palielinās friziersalona efektivitāte. Ierodoties friziersalonā, cilvēks paņem savu numuriņu. Gaidot savu kārtu, viņš var izstaigāt veikalus, paēst vai izdarīt kaut ko citu. Pienākot rindai, salona klients mobilajā tālrunī saņemt ziņu ar norādi, ka var ierasties HairRiga.