Risku pārvaldības kompānija "Coface" šogad Latvijā un Lietuvā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,8%, savukārt Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija, sagaidot IKP kritumu par 0,2%, informēja "Coface" pārstāvji, atsaucoties uz "Coface" ekspertu novērtējumu jaunākajā risku barometra pētījumā.

Vienlaikus "Coface" eksperti prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,6%, Lietuvas - par 2,7%, savukārt Igaunijas ekonomikā būs izaugsme 3% apmērā.

"Coface" pārstāvji norāda, ka Latvijas ekonomikai 2024.gads sola stabilizāciju un pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās spēcīgais iekšējais pieprasījums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un stratēģiskās investīcijas.

Kompānijā atgādina, ka Baltijas valstis 2023.gadā piedzīvoja nozīmīgu ekonomikas lejupslīdi, Igaunijas IKP sarūkot par 3%, bet Latvijā un Lietuvā - par 0,3%. Tomēr 2024.gada pirmais ceturksnis ir nesis pozitīvas pārmaiņas Latvijai un Lietuvai, abām fiksējot izaugsmi, savukārt Igaunija pagaidām turpina saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un zems iekšējais pieprasījums mērena darbaspēka algu kāpuma apstākļos.

“Coface Baltics” vadītāja amatā stājas finanšu un vadības speciālists Mindaugs Sventickas, kurš jau vairākus gadus ir bijis daļa no uzņēmuma.

Šajā amatā viņš nomainīs Mantvīdu Štareiku, kurš ir nolēmis turpināt savu profesionālo karjeru citā jomā.

“Mēs esam iecēluši profesionālu un pieredzējušu ekonomistu par “Coface Baltics” vadītāju. Viņš ir veicinājis arī uzņēmuma darbības paplašināšanu Baltijā, kā arī daudzus gadus palīdzējis stiprināt uzņēmuma darbību starptautiskajos tirgos. Mēs augstu vērtējam Mindauga profesionālās un vadības kompetences, kā arī esam priecīgi, ka varam viņam uzticēt tirdzniecības kredītu apdrošināšanas biznesu visās Baltijas valstīs,” saka Jaroslavs Javorskis, “Coface” izpilddirektors Centrāleiropā.

Pirms “Coface Baltics” vadības pārņemšanas, pēdējos divus gadus M. Sventickas vadīja “Coface PKZ”, kompānijas strukvienību Slovēnijā, kur viņš joprojām saglabās valdes locekļa pozīciju. Kopš 2005. gada M. Sventickas uzņēmumā ir ieņēmis dažādus vadošus amatus: līdz 2016. gadam viņš bija Risku parakstīšanas departamenta direktora vietnieks un pēc tam arī direktors, bet no 2016. līdz 2019. gadam M. Sventickas vadīja Baltijas Risku parakstīšanas departamentu.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Patlaban viszemākais valstu riska novērtējums starp Baltijas valstīm ir Latvijai, bet augstākais ir Igaunijai, norāda Coface Latvia vadītājs Māris Lukins.

Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface, pasliktinot riska novērtējumu vairākām Eiropas valstīm t.sk. Slovēnijai, Baltijas valstu novērtējums nav mainījis. Turpinoties pozitīvajām ekonomikas tendencēm Latvijā, iespējams, ka Coface uzlabos Latvijas valsts riska novērtējumu vēl šajā gadā.

Coface vērtējumā pasaules ekonomikā šobrīd iezīmējās plaisa starp trīs attīstītajām zonām - eiro zonā situācija pasliktinās (šobrīd 2012. gada prognoze ir -0,3% salīdzinājumā ar agrāk minēto -0,1%), kamēr Ziemeļamerikas izaugsme stabilizējās pie 2% atzīmes, un aktivitāte atgriežas arī Japānā, kura uzrāda 1,8% pieaugumu pēc 0,9% krituma 2011. gadā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Kredītrisku apdrošinātāja, Austrijas uzņēmuma Coface Austria Kreditversicherung AG filiālei Latvijā mainījies īpašnieks un filiāles nosaukums – tagad tas ir Coface SA, bet par filiāles vienīgo īpašnieku kļuvusi Francijā reģistrēta apdrošināšanas kompānija Compagnie Francaise D'assurance Pour Le Commerce Exterieur.

Kā informēja Coface SA Latvijas filiāles vadītājs Māris Lukins, šis ir stratēģisks solis, un pārveides procesu paredz jaunās kapitāla prasības, līdz ar to ES paliek tikai viena apdrošināšanas sabiedrība – Coface SA ar uzņēmuma vadību Francijā, Parīzē. Visas pārējās apdrošināšanas sabiedrības tiek pārveidotas par Francijā esošā uzņēmuma Coface filiālēm. Piemēram, iepriekš CofaceAustria Kreditversicherung AG tagad ir Coface Francijas filiāle Austrijā.

Coface fokusējas ne tikai uz savu pamatbiznesu – kredītrisku apdrošināšanu,– bet arī veidiem, kā tiek atbalstīti uzņēmuma klienti šajā nestabilajā ekonomiskajā vidē. Tāpēc grupa izvēlējusies uzņēmumam jaunu vizuālo identitāti un saukli – Coface drošākiem darījumiem.

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

„50 miljonu uzņēmumu datubāze, pārstāvniecība 65 pasaules valstīs un 63 gadu pieredze kredītrisku apdrošināšanā – esam vieni no līderiem savā jomā”, stāsta Coface Latvia valdes priekšsēdētājs Māris Lukins.

Informācija ir uzņēmēja galvenais ierocis pret iespējamām jaunu vai jau esošu pircēju maksātspējas problēmām, debitoru parādiem un pārvērtētiem kredītlimitiem. Visaptverošāko finanšu informāciju par uzņēmumu sniedz kredītatskaites, kuras var atspoguļot maksātspējas un finansiālo stāvokli par jebkurā pasaules valstī reģistrētu uzņēmumu, arī Krievijā. Kredītatskaites ir neatkarīgs, tātad uzticams, uzņēmuma finansiālais vērtējums, kas kopā ar standarta informāciju ietver arī @ Reitingu, negatīvo informāciju, vēsturi un maksimāli ieteicamo piešķiramo kredītlimitu. Ja iekšzemes vai starpvalstu sadarbība notiek ar vairākiem partneriem, regulārs to finanšu monitorings sniegs gan drošību ikdienas operācijās, gan palīdzēs izvairīties no nepatikšanām nākotnē.

Eiropā pieprasījums pēc tekstila ir stabils, taču apģērbu tirdzniecība cieš no patēriņa apjoma krituma. Neskatoties uz to, Latvijas ražotājiem pārdošanas apjomu rādītāji saglabājas stabili.

Globālās finansiālās krīzes un pieprasījuma krituma novājinātās Eiropas tekstila un apģērbu ražošanas nozares pašreizējais kredītreitings Coface kredītrisku ekspertu vērtējumā tiek vērtēts tikai kā vidējs.

Coface kredītreitingu indikators tiek veidots, analizējot vairāk nekā 6000 kompāniju finanšu datus Āzijas, Ziemeļamerikas un 15 Eiropas Savienības valstīs. Indikatora tapšanā tiek ņemtas vērā apgrozījuma izmaiņas, rentabilitāte, parādsaistības, naudas plūsma un Coface analītiķu novērotie prasījumi. Indekss ir sadalīts četrās riska kategorijās: mērens, vidējs, augsts un ļoti augsts.

Komentējot situāciju Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas nozarē, Sandra Smiltniece, Coface Latvija mārketinga un pārdošanas direktore, norāda, ka pēdējos gados arī Latvijas tekstila industrija uzrāda labu tendenci ar lēnu un stabilu augšupejošu eksporta līkni.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface grupa 2015. gadā palielinājis apgrozījumu par 3,4% un sasniedzis 126 miljonu eiro peļņu.

Coface Latvia pērn būtiski audzis pieprasījums pēc parādu piedziņas.

Coface grupas konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā bija 1,489.5 miljardi eiro, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu. Apgrozījuma pieaugumu īpaši veicinājusi uzņēmuma darbība jaunattīstības tirgos, neskatoties uz globālās ekonomiskās vides pasliktināšanos gada izskaņā. Coface grupas tīrā peļņa 2015. gadā pieauga par 1%, sasniedzot 126 miljonus eiro.

Pērn Latvijā par 70% pieauguši Coface parādu piedziņas apmēri, salīdzinot ar 2014. gadu. Coface Latvia konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājies par 4,3% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Šāds kritums tiek prognozēts kā īslaicīgs, un tas saistāms ar Coface grupas komerciālās stratēģijas ieviešanu, balstoties uz produktu jauninājumiem un stiprinot pārdošanas procesu, kā arī tirdzniecības uzraudzību.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas grupas Coface peļņa no pamatdarbības 2012. gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, augusi par 62%, bet neto peļņa augusi par 80%, sasniedzot 129 miljonus eiro.

Coface Grupas kopējais apgrozījums 2012.gadā bija 1,571 miljards eiro, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2011.gadā.

Coface piesaistītās apdrošināšanas prēmijas kopumā augušas par 3,1%, bet tādos tirgos kā Āzija, Latīņamerika un centrālā Eiropa – pat par 18%. Visstraujāk apdrošināšanas prēmijas augušas Āzijas un Okeānijas valstīs – par 20,1%, Latīņamerikā par 18,8%. ASV Coface apdrošināšanas prēmijas augušas par 14.2%, Rietumeiropā par 2,4%, Centrāleiropā par 14.9%. bet Ziemeļeiropā reģistrēts kritums 11,8% apmērā.

Arī Coface SA Latvijas filiāles vadītājs Māris Lukins pozitīvi vērtē Coface Grupas 2012. gada finanšu rezultātus. Coface SA Latvijas filiāle 2012.gadā apdrošināšanas prēmijās piesaistījusi vienu miljonu eiro. Salīdzinot ar 2011.gadu, tas ir par 12% vairāk.

Kredītrisku apdrošinātājs Coface Latvija 2015.gada pirmajā ceturksnī palielinājusi piesaistīto prēmiju apjomu par 9,6% salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem, informē kompānijas pārstāvji.

Savukārt starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface 2015.gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 389,6 miljonus eiro apgrozījumu, kas ir 5,3% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Labus izaugsmes rādītājus Coface grupa uzrāda jaunattīstības tirgos un Ziemeļamerikā, savukārt «nobriedušajos» tirgos saskaroties ar augstu konkurenci.

Coface grupas ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2015.gada pirmajos trīs mēnešos ir auguši par 6,1%, sasniedzot 62 miljonus eiro, bet tīrā peļņa (grupas kapitāla daļas) palielinājusies par 10,7%, sasniedzot 45 miljonus eiro.

Piesardzīga atlabšana, kas bija vērojama pasaules ekonomikā 2014. gadā, turpinājās arī šī gada pirmajā ceturksnī un, saskaņā ar Coface finanšu analītiķu prognozēm, pasaules ekonomikas attīstības temps saglabāsies līdzīgs līdz šī gada beigām. Tomēr, kā norāda Coface, globālā ekonomikas atlabšana ir pakļauta atsevišķiem šķēršļiem.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface grupas konsolidētais apgrozījums 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos pieaudzis par 5.1%, salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, sasniedzot 1 126.3 miljonus eiro. Uzņēmuma neto peļņa šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegusi 98,3 miljonus eiro.

Coface grupas apgrozījuma apmērus šogad īpaši veicinājuši jaunie tirgi. Savukārt nobriedušākos tirgos, kur pašreiz kredītrisku apdrošināšanas jomā valda sīva konkurence, Coface paredz īstenot dziļas strukturālās pārmaiņas atbilstoši savai attīstības stratēģijai.

Coface Latvijas filiāles apgrozījums šā gada pirmajos trīs ceturkšņos pieaudzis par 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un nopelnīto prēmiju apmērs pieaudzis par 6.4%. Latvijā pieprasījums pēc Coface kredītrisku apdrošināšanas pakalpojumiem 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos kāpis par 0.4%, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tikmēr parādu piedziņas apjoms kāpis par 41.3%, bet pieprasījuma apmērs pēc uzņēmumu finanšu atskaitēm samazinājies par 10.9%.

Coface Austria Kreditversicherung filiāle Latvijā sākusi piedavāt jaunau pakalpojumu – kredītrisku apdrošināšanu, kas ļauj uzņēmējiem stabili vadīt savu biznesu, nodrošinoties pret iespējamiem zaudējumiem, kas var rasties to darījumu partneriem, nepildot savas saistības, jo tos apmaksās apdrošinātājs. Tādejādi uzņēmējs necieš neatgūto debitoru parādu dēļ.

Līdz šim Coface savus pakalpojumus Baltijas valstīm kredītrisku apdrošināšanā piedāvāja no Lietuvas, tagad tas būs pieejams arī Latvijas filiālē.

Līdz šim Coface Latvija piedāvāja uzņēmumiem divu veidu pakalpojumus: kredītatskaišu sagatavošanu par iespējamiem darījumu partneriem un parādu piedziņu. Taču strauji augošā valsts ārējā tirdzniecība, kā arī importa un eksporta apjomu dubultošanās kopš 2004.gada, kļuva par impulsu Coface, lai paplašinātu pakalpojumu klāstu Latvijā. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 51. valsti pasaulē, kur Coface piedāvā kredītrisku apdrošināšanu.

"Coface Latvijā strādā jau 16 gadus un varu teikt, ka maksājumu kultūra valstī ir uzlabojusies. Arvien mazāk ir uzņēmumu, kas ļaunprātīgi kavē vai neveic savas kredītsaistības pret citiem uzņēmumiem. Lielākoties to veicinājusi Komerclikuma ieviešana, kā arī valsts cīņa ar pelēko ekonomiku. Kredītrisku apdrošināšana ir īpaši izdevīga uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir sākot ar 1 milj. latu. Latvijā tādu uzņēmumu ir ap 4000. Apdrošināšanas prēmija parasti atkarīga no uzņēmuma apgrozījuma un sastāda 0,2 – 0,5% no tā," skaidro Māris Lukins, Coface Latvija rīkotājdirektors.

Kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA Latvijas filiāle pagājušajā gadā prēmijās piesaistījusi miljonu eiro (700 tūkstošus latu), informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kopumā Coface SA Latvija apgrozījums pērn ir palielinājies par 13% salīdzinājumā ar 2011. gadu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad lielākās atlīdzības maksātas pārtikas un meža apstrādes uzņēmumiem, pērn Coface SA Latvija apdrošināšanas izmaksas veiktas IT vairumtirdzniecības un metālapstrādes nozares kompānijām.Kopsummā 2012.gadā Coface SA Latvija atlīdzībās izmaksājusi 371,4 tūkstošus eiro (259,7 tūkstošus latu).

Līdzīgu tendenci apdrošināšanas eksperti prognozē arī šogad, pamatojot to ar biznesa lejupslīdi minētajās nozarēs ne vien Latvijā, bet visās Eiropas Savienības valstīs.

Coface reģistrētais maksājumu saistību nepildīšanas indekss laika periodā no 2008. gada janvāra līdz septembrim pieauga par 36% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2007. gadā. Tāpēc pēc apjoma tā salīdzināma ar 2001. gada kredītu krīzi.

Finansiālo risku padziļināšanās un kredītu krīzes izplatība visā Eiropā novedusi pie pēkšņiem banku kreditēšanas ierobežojumiem, kam par iemeslu kalpo zemais ekonomikas spēlētāju savstarpējās uzticības līmenis, un aktivitātes palēninājums.

Pateicoties jaunatīstības valstu grupai, kurā ietilpst arī Baltijas valstis, elastībai un spējai piemēroties izmaiņām, krīzes izplatīšanās, pieprasījuma nozīmē, nav tik strauja, kā iepriekšējo krīžu laikā (1973., 1982., 1991. un 2001 gadu krīzes). Taču šoreiz vērojami nopietnāki kredītu ierobežojumi.

Māris Lukins, Coface Latvija rīkotājdirektors: "Ja runājam par Baltijas valstīm un Latviju, tad arī mūs skārusi kredītu krīze un nemaksāšanas gadījumu indikators Baltijas valstīm palielinās ļoti strauji. Ir grūti prognozēt krīzes attīstību, taču šobrīd esam piektajā kreditēšanas krīzē un tā turpinās jau kopš 2008. gada janvāra. Tāpat, kā iepriekšējās, arī šī kredītu krīze turpināsies no 18 mēnešiem līdz 2 gadiem, jo pat, ja vispasaules ekonomika ieies ilgstošā lēzena pieauguma periodā, uzņēmumi tam pielāgosies."

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Latvijas ekonomika ir pārkarsusi un tā virzās uz smago ekonomisko piezemēšanos, vēsta viens no lielākajiem kredītu apdrošinātājiem pasaulē Coface UK.

Pēc Coface informācijas, Latvijā un tāpat arī pārējās Baltijas valstīs ir pieaudzis kredītu risks, taču īpaši Igaunijā un Latvijā ir jau saskatāmi pierādījumi ekonomikas pārkaršanai. Ekonomikas izaugsmes gadi ir palielinājuši valstu ārējo nestabilitāti un veicinājuši inflāciju. Tāpat arī mājsaimniecības un uzņēmumi uzņēmušies nozīmīga apjoma parādus ārvalstu valūtās. Tādējādi Latvijā un Igaunijā, kuru ekonomikas stabilitātes reitingi jau pazemināti attiecīgi līdz A4 un A3, ir gaidāma smagā ekonomikas piezemēšanās.

Finanšu krīze ir skārusi arī Spāniju, kas sev līdzi pavelk Portugāli. Dānijā, kas ir visievainojamākā no Skandināvijas valstīm, uzņēmumi jau cieš no ekonomiskās lejupslīdes.

Neskatoties uz to, ka jaunattīstības tirgos pieaug apdrošināšanas izmaksu skaits, Coface grupa šā gada pirmajā pusgadā uzrādījusi 66 miljonu eiro peļņu, liecina tās izplatīts paziņojums.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface grupas konsolidētais apgrozījums 2015.gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 5,1% salīdzinājumā ar 2014.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, veidojot 760,3 miljonus eiro.

Coface grupas apgrozījuma pieauguma pamatā esot aktivitātes jaunattīstības tirgos un Ziemeļamerikā. Savukārt nobriedušos tirgos, it īpaši Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, pašreiz kredītrisku apdrošināšanas tirgū valda sīva konkurence un Coface realizētās stratēģijas pamatā ir dziļas strukturālas pārmaiņas. Savukārt, ekonomiskās attīstības lejupslīde Krievijā, Ķīnā, Latīņamerikā, kā arī atsevišķās biznesa nozarēs kopš 2014.gada otrā pusgada vecinājusi apdrošināšanas izmaksu pieaugumu.

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.