Aizvadītajos mēnešos veiktā Igaunijas un Somijas elektroenerģijas starpsavienojuma Estlink 2 testēšana noritējusi veiksmīgi, ziņo Igaunijas elektrotīkla operators Elering.

Estlink 2 kabelis izbūvēts 170 kilometru garumā, un tā būvniecība izmaksāja 320 miljonus eiro.

Starpsavienojuma testēšana veikta divos posmos, 22.oktobrī un 5.decembrī, un izmēģinājumi noritējuši bez sarežģījumiem, informē Elering.

Plānots, ka pilnā apmērā Estlink 2 sāks darboties nākamā gada februārī, bet līdz tam Elering un Somijas elektrotīkla operators Fingrid veiks vēl vairākus izmēģinājumus.

Estlink 2 palielinās Igaunijas un Somijas starpsavienojuma jaudu līdz aptuveni 1000 megavatiem, salīdzinot ar pašreizējiem 350 megavatiem, tomēr šīs jaudas sasniegšanai vēl nepieciešams izbūvēt rezerves apakšstaciju.

Ceturtdien oficiāli sākta Igaunijas un Somijas elektroenerģijas starpsavienojuma Estlink 2 komerciāla izmantošana, teikts Igaunijas elektrotīkla operatora Elering paziņojumā.

Starpsavienojuma oficiālā lietošana tika sākta divās svinīgās ceremonijās gan Igaunijā, gan Somijā.

Estlink 2 komerciāla lietošana pēc izmēģinājuma perioda veiksmīgas noslēgšanās tika sākta jau februāra pirmajā pusē.

Estlink 2 būtiski palielina Igaunijas un Somijas starpsavienojuma jaudu un būtiski stiprina elektroenerģijas tirgus integrāciju Baltijas jūras reģionā.

Estlink 2 kabelis izbūvēts 170 kilometru garumā, un tā būvniecība izmaksāja 320 miljonus eiro.

Estlink 2 kopīgi pieder Igaunijas elektrotīkla operatoram Elering un tā Somijas konkurentam Fingrid.

AS Latvenergo izbeidz līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas līdz pērnā gada nogalei nodrošināja elektroenerģijas pārvades kabeļa Estlink-1 darbību, kas savieno Igaunijas un Somijas elektrosistēmas.

Kā paziņojumā NASDAQ OMX Riga norāda Latvenergo, atbilstoši 2004.gadā starp AS Nordic Energy Link akcionāriem noslēgtajam sabiedrības dibināšanas līgumam, AS Nordic Energy Link akcionāri ir vienojušies, ka pēc Estlink-1 aktīvu pārdošanas pārvades sistēmas operatoriem AS Nordic Energy Link darbība tiks izbeigta. Tā kā pērnā gada 30.decembrī tika pabeigta Igauniju un Somiju savienojošā elektrokabeļa Estlink-1 nodošana Igaunijas un Somijas pārvades sistēmu operatoriem, tad trešdien AS Nordic Energy Link akcionāru sēdē tika pieņemts lēmums par AS Nordic Energy Link likvidāciju.

Septembrī konstatētie bojājumi Estlink-1 un Estlink-2 elektroenerģijas pārvades kabeļos, kā arī vienlaicīgie starpsavienojumu apkopes darbi Skandināvijā, izraisījuši nozīmīgas elektroenerģijas cenu svārstības, liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats.

To rezultātā Igaunijā sasniegts 9,9% liels mēneša vidējās elektroenerģijas cenas kāpums, bet Latvijas un Lietuvas elektronerģijas biržā fiksēta augstākā cena šogad. Tāpat arī turpinās dabasgāzes cenu pieaugums, ko veicina ASV dolāra vērtības pieaugums.

Aizvadītajā mēnesī novēroto cenu kāpumu veicināja arī gaisa temperatūras pazemināšanās, kas palielināja elektroenerģijas pieprasījumu, kā arī zems nokrišņu līmenis, kas samazināja Skandināvijas hidroelektrostaciju ražošanas jaudu. Šie faktori apvienojumā ar starpsavienojumu apkopes darbu laikā radītājiem pārvades traucējumiem, Latvijā un Lietuvā septembra mēneša vidējā elektroenerģijas cena auga par 3,9% - līdz 57,49 eiro par megavatstundu, bet vislielāko kāpumu tā uzrādīja Igaunijā, sasniedzot 42,97 eiro.

Igaunijas un Somijas elektropārvades sistēmu operatori "Elering" un "Fingrid" otrdien parakstījuši saprašanās memorandu par vienošanos kopīgi sākt darbu pie trešā Igaunijas un Somijas elektrības savienojuma "Estlink 3" būvniecības.

Sistēmu operatori vienojās kopīgi risināt tehniskos jautājumus, nepieciešamās investīcijas un termiņus, informēja "Elering".

"Skaidrs, ka nepieciešamība pēc papildu pārvades jaudas sakņojas Baltijas jūras reģiona elektrības integrācijas piegāžu drošības un enerģētiskās drošības mērķos, kā arī Eiropas Savienības klimata un atjaunīgās enerģijas mērķos," klāstīja "Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi.

Viens no izskatāmajiem jautājumiem "Estlink 3" attīstībā ir savienojuma jauda, kas var būt no 700 līdz 1000 megavatiem. Gaidāms, ka jaunais savienojums darbu sāks nākamās desmitgades pirmajā pusē.

Igaunijas pusē pēc "Elering" pasūtījuma ir pabeigta sākotnējā izpēte par jaunā starpsavienojuma sauszemes maršrutu. Izpēte liecina, ka viens no iespējamajiem jaunā jūras savienojuma sākuma punktiem Igaunijas pusē ir Paldisku apkaimē.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā bija 31,04 EUR/MWh, bet Lietuvā - 31,06 eiro /MWh, informē AS Latvenergo.

Nelielo cenu kāpumu veicināja salīdzinoši augstāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs un īslaicīgi atslēgumi Estlink starpsavienojumā. Elektroenerģijas cenu kāpumu gan ierobežoja būtiska Latvijas elektroenerģijas izstrāde un NordBalt starpsavienojuma atgriešanās tirgū, nodrošinot 105 GWh elektroenerģijas jeb augstāko apjomu kopš starpsavienojuma nodošanas tirgū.

Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā nedēļas laikā svārstījās no 15,42 eiro/MWh līdz 45,03 eiro/MWh.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma elektroenerģijas cenas Igaunijā un Latvijā atkal pilnībā izlīdzinājās un bija vienādas 100 % no kopējā stundu skaita. Tādējādi vidējā tirgus cena Igaunijā arī bija 31,04 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 15,42 eiro/MWh līdz 45,03 eiro/MWh. Toties cenu izlīdzināšanos starp Somiju un Igauniju kavēja traucējumi Estlink starpsavienojuma darbībā, kas pagājušonedēļ nodrošināja vien 342 MW vidējās jaudas pārvades kapacitāti – līdz šim zemāko šogad. Līdz ar to elektroenerģijas cenas Igaunijā un Somijā bija vienādas tikai 37 % no kopējā stundu skaita, un nedēļas vidējā starpība Igaunijas un Somijas elektroenerģijas cenām sasniedza 5,27 eiro/MWh.

Atslēgumu dēļ Latvijā elektrības biržas vidējā spot cena turas pie 50 eiro/MWh . Tāda ir situācija pēc pirmajām divām nedēļām, kopš Latvija ir pievienojusies elektrības biržas Nord Pool Spot (NPS) cenu zonai.

Pēdējās divās nedēļās Baltijā cenu līmenis biržā bija par 20% augstāks nekā līdzīgā periodā pirms 3. jūnija. Taču a/s Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss noliedz aizdomas, ka cenu kāpumu būtu izraisījusi Latvijas pievienošana NPS. «Biržas rezultāti korekti ataino apstākļus energosistēmā - elektroenerģija plūst no zemākas uz augstākas cenas apgabalu. Cenu kāpuma iemesls bija sākotnējais elektrības cenu pieaugums Somijā un starpsavienojuma Estlink starp Somiju un Igauniju atslēgums, kas neļauj tagad atkal lētākajai Somijas elektrībai plūst uz Baltiju,» skaidro U. Bariss.

«Bija pārsteigums par nelielajiem tirdzniecības apjomiem Latvijas cenu zonā. Pārdošanas apjomi laika posmā no šā gada 3.jūnija līdz 15.jūnijam bija robežās no 50 MWh līdz 3618 MWh, bet pirkšanas apjomi šajā pašā periodā no 3384 MWh līdz 5360 MWh. Otrais interesantākais novērojums bija redzēt Baltijas valstu elektroenerģijas cenu tad, kad nedarbojās starpsavienojums Estlink, kā rezultātā cena izmainījās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Ziemeļvalstīs. Kaut kādu ietekmi, protams, rada arī Krievijas piegādes,» skaidro a/s Augstsprieguma tīkls Elektroenerģijas tirgus uzraudzības speciālists Aigars Sīlis. Mazos Latvijas elektrības tirdzniecības apjomus biržā viņš skaidro ar a/s Latvenergo vajadzību primāri apgādāt Latvijas elektrības patērētājus.

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 38,59 eiro/MWh jeb par 19 centiem vairāk nekā novērots nedēļu iepriekš, liecina AS Latvenergo dati.

Lietuvā tā sasniedza 38,64 eiro/MWh, tādējādi pieaugot par 1% attiecībā pret iepriekšējo nedēļu. Kopumā būtisku izmaiņu tirgus apstākļos nebija, un nelielo cenu kāpumu abās valstīs lielā mērā veicināja par vidēji 9% mazāka elektroenerģijas importam pieejamā kapacitāte no Igaunijas un Baltkrievijas, kas tādējādi samazināja importētās elektroenerģijas apjomu no abām valstīm par vidēji 32 %. Kopumā elektroenerģijas cena gan Latvijā, gan Lietuvā pagājušonedēļ svārstījās no 28,44 eiro/MWh līdz 53,63 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pagājušonedēļ samazinājās par 2 % un sasniedza 37,23 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 28,44 eiro/MWh līdz 48,40 eiro/MWh. Kopumā cenas visās nedēļas stundās bija vienādas ar elektroenerģijas cenām Somijas tirgū, ko turpināja nodrošināt stabila darbība Estlink starpsavienojumā.

Novembrī Latvijas Nord Pool Spot biržas reģionā elektroenerģijas cenas turpināja samazināties, uzrādot kritumu 6,5% apmērā salīdzinājumā ar oktobri, - liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats. Vienlaikus ir ieviesti jauni noteikumi elektroenerģijas pārvades jaudu izsolēm uz Igaunijas-Latvijas robežas un novembrī notika pirmā izsole, kurā tirgotāji iegādājās pārvades jaudas viena gada periodam. Kompānija atzīmē, ka tas ir nozīmīgs solis vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidē un negaidītu cenu svārstību novēršanai tirgū.

Latvijas biržas reģionā vidējā elektroenerģijas cena novembrī kopumā samazinājās par vairāk nekā 3 eiro un bija 50,43 eiro par megavatstundu (€/MWh). Līdzvērtīgs kritums bija vērojams arī Lietuvā, kur vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 50,44 €/MWh. Savukārt Igaunijā bija vērojams vislielākais elektroenerģijas cenas kritums 12% apmērā un arī Baltijas valstīs zemākā cena - 35,41 €/MWh. Cena Igaunijā visu mēnesi sakrita ar cenu līmeni Somijas tirgū, ko noteica fakts, ka abu EstLink kabeļu darbībā aizvadītā mēneša laikā nebija nozīmīgu darbības pārtraukumu un arī reģiona spēkstacijas strādāja bez apkopes darbiem.

Enefit kā svarīgāko notikumu Baltijas elektroenerģijas tirgū novembrī atzīmē Igaunijas pārvades sistēmas operatora Elering un Latvijas Augstsprieguma tīkla vienošanos par jauniem noteikumiem elektroenerģijas pārvades jaudu izsolēm, uz kuru trūkumiem vairākkārt ir norādījuši tirgotāji. Pašlaik panākta vienošanās, ka elektroenerģijas tirgotājiem būs iespēja fiksēt izmaksas noteikta enerģijas apjoma pārvadei mēneša, ceturkšņa vai gada ietvaros. Tādējādi tirgotāji varēs kontrolēt riskus, kas saistīti ar izmaksu svārstībām elektroenerģijas piegādei pār Igaunijas-Latvijas robežu.

Aizvadītajā nedēļā Baltijas reģionā varējām novērot salīdzinoši strauju elektroenerģijas cenu kritumu. Visā reģionā cenas samazinājušās vairāk nekā 15 % apmērā – Latvijā par teju 16 % līdz 32,32 EUR/MWh, Igaunijā par 15 % līdz 32,43 EUR/MWh, bet Lietuvā nepilnu 17 % apmērā līdz 32,27 EUR/MWh, norāda «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere

Straujš elektroenerģijas cenu kritums bija vērojams visā «Nord Pool» biržas tirdzniecības reģionā – tam pamatā ir gaisa temperatūru kāpums virs normas līmeņiem, kā arī salīdzinoši liels nokrišņu daudzums un vēja staciju izstrādes apjoms, skaidro «Latvenergo». Šonedēļ «NordBalt» starpsavienojums jau darbojas pilnā kapacitātē, tomēr nedēļas laikā uz aptuveni 42 stundām plānotu remontdarbu dēļ tika ierobežota starpsavienojuma «Estlink 2» darbība.

«Latvenergo» norāda, ka joprojām turpina pieaugt patēriņa apjoms Baltijā - aizvadītajā nedēļā sasniedzot teju 556 GWh. Kāpums novērojams arī valstīs atsevišķi, tomēr tas nav pārsniedzis 1 % apmēru – Latvijā patēriņa apjoms bija 154 GWh, Igaunijā 182 GWh, bet Lietuvā 220 GWh. Izstrādes ziņā savukārt piedzīvots kritums – par 10 % līdz 400 GWh atzīmei reģionā kopumā. Starp valstīm ievērojams kritums Igaunijā – par 17 % līdz 179 GWh, Lietuvā kritums 9 % apmērā līdz 56 GWh, bet Latvijā salīdzinoši niecīgs kritums nepilnu 2 % apmērā līdz 165 GWh.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, otro nedēļu pēc kārtas sasniedzot jaunu zemāko šogad novēroto cenu līmeni – 27,04 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Vislielākais cenu samazinājums bija nakts zemo slodžu periodā.

Elektroenerģijas cenu lejupslīdi veicināja stabila elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no kaimiņvalstīm, kā arī vispārējs samazinājums elektroenerģijas pieprasījumā – Latvijas un Lietuvas kopējais elektroenerģijas patēriņš pagājušonedēļ samazinājās līdz 308 GWh, kas bija par 11% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Tajā pašā laikā importētās elektroenerģijas apjoms no kaimiņvalstīm pagājušonedēļ sasniedza savu šogad augstāko apjomu - 266 GWh, kas bija par 19% vairāk kā nedēļu iepriekš. To sekmēja stabila NordBalt starpsavienojuma darbība, kas visu nedēļu aizvadīja ar pilnu uzstādīto 700 MW pieejamās jaudas pārvades kapacitāti un nodrošināja 35% no kopējās elektroenerģijas importa plūsmas.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas būtiski pazeminājās visā Nord Pool reģionā, tajā skaitā arī Baltijas valstīs – Latvijā kritums 12 % apmērā līdz 35,29 EUR/MWh, Igaunijā par 14 % līdz 34,29 EUR/MWh, bet Lietuvā par 13 % līdz 35,29 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Aizvadītajā nedēļā varēja novērot augstākas gaisa temperatūras visā Nord Pool reģionā, un arī nokrišņu apjoms reģionā paaugstinājās, veicinot kopējā izstrādes apjoma kāpumu. Turklāt NordBalt starpsavienojumā nedēļas gaitā bija vērojami elektroenerģijas pārvades ierobežojumi, un pāris īslaicīgi atslēgumi bija arī EstLink starpsavienojuma darbībā. Baltijas valstīs samazinājies elektroenerģijas patēriņš 6 % apmērā, sasniedzot 474 GWh, kas nedēļu griezumā ir zemākais rādītājs šogad.

Visstraujāk patēriņš samazinājies tieši Latvijā – par nepilniem 9 % līdz 121 GWh, Igaunijai 8 % kritums līdz 142 GWh un Lietuvai – 3 % samazinājums līdz 211 GWh. Vēl ievērojamāk samazinājies izstrādes apjoms reģionā– par 27 % līdz 353 GWh. Visbūtiskākais kritums novērots Igaunijā, kur izstrādes apjoms samazinājies 34 % apmērā līdz 159 GWh.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 30,75 eiro/MWh, kas ir par 5% mazāk nekā Latvijas iepriekšējās nedēļas cena, informē AS Latvenergo.

Cenu lejupslīdi veicināja gan zemāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs, gan arī jaunā NordBalt starpsavienojuma darbības atsākšana -- nedēļas laikā tas Baltijai nodrošināja 42,5 GWh lielu elektroenerģijas importu no Skandināvijas. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā nedēļas laikā svārstījās no 15,67 eiro/MWh līdz 44,91 eiro/MWh, bet Lietuvā tās atsevišķās stundās sasniedza 45,68 eiro/MWh.

Šajā periodā elektroenerģijas cenas Igaunijā un Latvijā bija vienādas 88% no kopējā stundu skaita, un tādējādi vidējā tirgus cena pagājušajā nedēļā Igaunijā arī samazinājās par 3% -- līdz 30,14 eiro/MWh. Kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 14,05 eiro/MWh līdz 44,91 eiro/MWh. Līdz ar traucējumiem Estlink starpsavienojuma darbībā elektroenerģijas cenas Igaunijā un Somijā bija vienādas tikai 54% no kopējā stundu skaita, un nedēļas vidējā starpība starp Igaunijas un Somijas elektroenerģijas cenām sasniedza vienu no augstākajām atzīmēm pēdējo nedēļu laikā – 4,77 eiro/MWh.

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool reģionā varēja novērot elektroenerģijas cenu paaugstināšanos, liecina AS Latvenergo dati.

Baltijas valstu starpā būtiskākais pieaugums fiksēts Igaunijā, nedēļas vidējai cenai paaugstinoties par nepilniem 15 % līdz 53,63 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā kāpums 6 % apmērā līdz attiecīgi 53,73 EUR/MWh un 53,68 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā pēc vairāku nedēļu kopējā patēriņa apjoma krituma aizvadītajā nedēļā vērojams kāpums, kas arī bijis straujāks par izstrādes apjoma pieaugumu. Tāpat arī varējām novērot nelielu vēja izstrādes un hidroizstrādes samazinājumu attiecībā pret nedēļu iepriekš novēroto. Baltijas reģionā un īpaši Igaunijas tirdzniecības apgabalā būtisku iespaidu atstāja ierobežotā pārvadei pieejamā kapacitāte EstLink starpsavienojumā nedēļas pirmajā daļā.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 5 % līdz 45,96 EUR/MWh, informē AS Latvenergo. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 49,13 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā nedēļu iepriekš.

Latvijā nedēļas elektroenerģijas spot cena pieauga par 10% līdz 53,47 EUR/MWh. Lietuvā bija novērots cenu pieaugums par 11% un aizvadītās nedēļas vidējā cena bija 53,75 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci galvenokārt nosaka prognozētie sausie laikapstākļi, kas būtiski ietekmē Ziemeļvalstu hidroloģisko bilanci, un tādēļ ir zema hidroenerģijas izstrāde. Iepriekšējā nedēļā pieauga tirgus cena oglēm un gāzei, oglekļa emisijas kvotas cena sasniedza 20 EUR/t, kas kopumā sadārdzināja elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Samazinoties vēja staciju izstrādei, saules staciju izstrādei un augstām kvotu cenām, paaugstinājās spot cenas Vācijā, un tas savukārt atsaucās uz cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs. Elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojumu jaudu samazinājums Baltijas valstīs: Estlink kabeļa jauda samazinājās par 30% līdz 709 MW, tāpat bija samazināta jauda arī līnijā no Baltkrievijas uz Lietuvu un no Polijas uz Lietuvu.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 29,64 eiro/MWh, kas bija par 5% mazāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Tikmēr līdz ar plānotiem remontdarbiem Latvijas–Lietuvas starpsavienojumos, kas Lietuvai samazināja no Latvijas pieejamo jaudas pārvades kapacitāti, Lietuvas vidējā tirgus cena pieauga līdz 32,75 eiro/MWh jeb par 3,11 eiro/MWh virs Latvijas vidējā cenu līmeņa. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā nedēļas laikā svārstījās no 15,33 eiro/MWh līdz 42,51 eiro/MWh, bet Lietuvā tās svārstījās no 19,33 eiro/MWh līdz 88,26 eiro/MWh.

Tikmēr Igaunijā vidējā tirgus cena samazinājās par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, noslīdot līdz 29,20 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 15,24 eiro/MWh līdz 42,51 eiro/MWh. Cenu lejupslīdi veicināja 60% pieaugums Estlink starpsavienojuma pieejamajā jaudas pārvades kapacitātē, kas tādējādi nodrošināja par 65% lielāku elektroenerģijas importa apjomu no Somijas nekā nedēļu iepriekš – 81 GWh.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 3 % līdz 47,37 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena biržā bija 53,32 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā vidējā elektroenerģijas spot cena pieauga par 1 %, bet Lietuvā samazinājās par 1 EUR/MWh, un abās šajās valstīs cena bija 53,74 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci turpina noteikt sausie laikapstākļi Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā nokrišņu apjomi bija zemāki par sezonālo normas līmeni, un tādējādi zema hidrobilance noteica zemu hidroizstrādi. Cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs ietekmēja zema vēja staciju izstāde. Baltijas valstīs Estlink starpsavienojuma starp Somiju un Igauniju kapacitāte samazinājās līdz 35 % no iespējamās un iepriekšējā nedēļā bija 658 MW.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 29,4 eiro/MWh, kas bija par 1% mazāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 4% līdz 31,39 eiro/MWh un pārsniedza Latvijas vidējo cenu līmeni otro nedēļu pēc kārtas sakarā ar remontdarbiem Latvijas-Lietuvas starpsavienojumos, kas tādējādi samazināja pieejamo jaudas pārvades kapacitāti starp abām valstīm. Cenu lejupslīdi abās valstīs veicināja lielāka elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Skandināvijas, kā arī 20% kāpums Latvijas un Lietuvas kopējā elektroenerģijas izstrādes apjomā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā nedēļas laikā svārstījās no 14,93 eiro/MWh līdz 42,59 eiro/MWh, bet Lietuvā tā brīžiem sasniedza arī 53,38 eiro/MWh.

Arī Igaunijā vidējā tirgus cena samazinājās par 1%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, noslīdot līdz 28,79 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 14,93 eiro/MWh līdz 42,59 eiro/MWh. Cenu lejupslīdi primāri noteica remontdarbi noslēgums Estlink starpsavienojumā, kas tādējādi pieejamo jaudas pārvades kapacitāti atgrieza atpakaļ līdz pilnam apjomam – 1000 MW, jeb gandrīz divas reizes vairāk kā nedēļu iepriekš (546 MW). Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Igaunijā un Somijā bija vienādas 86% no kopējā stundu skaita, un starpība starp Igaunijas un Somijas elektroenerģijas cenām samazinājās līdz vidēji tikai 0,18 eiro/MWh.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 8 % līdz 50,99 EUR/MWh, palielinoties cenām visos biržas tirdzniecības apgabalos, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena biržā bija 56,25 EUR/MWh, kas ir par 5 % augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 13 % un abās valstīs bija 60,46 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā pieaugošu cenu tendenci turpina noteikt galvenokārt laika apstākļi Ziemeļvalstīs. Cenu augšupejas tendenci tirgū noteica hidrobilances rādītāji, jo nokrišņu līmenis joprojām ir zemāks par normālo. Zemas hidroizstrādes, vēsāku laika apstākļu un patēriņa pieauguma dēļ lielāka enerģijas izstrāde notika reģiona termoelektrostacijās. Augstas oglekļa emisijas kvotu cenas ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu, pieaugot ražošanas izmaksām.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā pieauga līdz 34,37 eiro/MWh, kas bija par 15% vairāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Cenu kāpumu abās valstīs primāri noteica 22% elektroenerģijas importa samazinājums attiecībā pret iepriekšējo nedēļu, ko izraisīja pārtraukums Nordbalt starpsavienojuma darbībā starp Zviedriju un Lietuvu un ierobežota pārvades jaudas kapacitāte starp Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī vispārējs elektroenerģijas cenu kāpums Skandināvijā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā svārstījās no 18,48 eiro/MWh līdz 95,04 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pieauga par 14%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 31,11 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 18,48 eiro/MWh līdz 95,04 eiro/MWh. Tikmēr jau otro nedēļu pēc kārtas Igaunijas elektroenerģijas cenas bija pilnībā izlīdzinājušās ar Somijas elektroenerģijas cenām 100% no kopējā stundu daudzuma līdz ar stabilu darbību Estlink starsavienojumā, nodrošinot 1000 MW jaudas pārvades kapacitāti jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu process nav jauna lieta un notiek jau desmit gadus, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» uzsvēra Igaunijas kompānijas «Elering» sinhronizācijas projekta vadītājs Jāks Tuksams (Jaak Tuksam), kurš piebilda, ka sinhronizācija notiek pozitīvā virzienā.

«Par pārtraukšanu vai atvienošanos no Krievijas tirgus sākām domāt brīdī, kad ieguvām neatkarību, bet tas ir izaicinājums, lai konkurētu ar attīstītajām valstīm un pietuvotos tām, ne tikai būtu kā lietotāji,» viņš sacīja.

2006.gadā tika sperti pirmie soļi, lai atvērtu tirgu un sāka darboties Estlink. 2014.gadā tika uzsākts projekts Estlink2 un kopš tā brīža līdz 2016.gadam Baltijas valstīs ir četri savienojumi, mūsu enerģijas tirgus ir pilnībā integrēts Eiropas tirgū.

«Cita aina paveras tehniskajā jomā, jo tajā jomā joprojām esam atkarīgi no Krievijas. Sistēma darbojas labi, bet pie noteiktiem apstākļiem tā darbosies, saglabājot labas kaimiņu attiecības. Bet, ja ir dažādi politiskie viedokļi un nostādne, situācija var mainīties,» piebilda eksperts.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 37,32 eiro/MWh, kas bija par 3% mazāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Šo samazinājumu ietekmēja Rīgas termoelektrostacijas, kas nedēļas laikā saražoja 35 GWh elektroenerģijas, kā arī par 38% lielāka elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Igaunijas un Baltkrievijas, kas gan Latvijai, gan Lietuvai nodrošināja par 12% lielāku elektroenerģijas importa daudzumu. Lietuvā vidējā cena kritās par 5%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, un sasniedza 37,34 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pieauga par 9%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 32.45 EUR/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 17.31 eiro/MWh līdz 62,80 eiro/MWh.

Cenu dinamiku lielākoties noteica Somijas elektroenerģijas tirgus raksturs, jo Igaunijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Somijas elektroenerģijas cenām 100% no kopējā stundu daudzuma. To nodrošināja stabila darbība Estlink starsavienojumā, kurš aizvadīja nedēļu ar pilnu 1000 MW jaudas pārvades kapacitāti.