Aizvadītajos mēnešos veiktā Igaunijas un Somijas elektroenerģijas starpsavienojuma Estlink 2 testēšana noritējusi veiksmīgi, ziņo Igaunijas elektrotīkla operators Elering.

Estlink 2 kabelis izbūvēts 170 kilometru garumā, un tā būvniecība izmaksāja 320 miljonus eiro.

Starpsavienojuma testēšana veikta divos posmos, 22.oktobrī un 5.decembrī, un izmēģinājumi noritējuši bez sarežģījumiem, informē Elering.

Plānots, ka pilnā apmērā Estlink 2 sāks darboties nākamā gada februārī, bet līdz tam Elering un Somijas elektrotīkla operators Fingrid veiks vēl vairākus izmēģinājumus.

Estlink 2 palielinās Igaunijas un Somijas starpsavienojuma jaudu līdz aptuveni 1000 megavatiem, salīdzinot ar pašreizējiem 350 megavatiem, tomēr šīs jaudas sasniegšanai vēl nepieciešams izbūvēt rezerves apakšstaciju.

Ceturtdien oficiāli sākta Igaunijas un Somijas elektroenerģijas starpsavienojuma Estlink 2 komerciāla izmantošana, teikts Igaunijas elektrotīkla operatora Elering paziņojumā.

Starpsavienojuma oficiālā lietošana tika sākta divās svinīgās ceremonijās gan Igaunijā, gan Somijā.

Estlink 2 komerciāla lietošana pēc izmēģinājuma perioda veiksmīgas noslēgšanās tika sākta jau februāra pirmajā pusē.

Estlink 2 būtiski palielina Igaunijas un Somijas starpsavienojuma jaudu un būtiski stiprina elektroenerģijas tirgus integrāciju Baltijas jūras reģionā.

Estlink 2 kabelis izbūvēts 170 kilometru garumā, un tā būvniecība izmaksāja 320 miljonus eiro.

Estlink 2 kopīgi pieder Igaunijas elektrotīkla operatoram Elering un tā Somijas konkurentam Fingrid.

AS Latvenergo izbeidz līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas līdz pērnā gada nogalei nodrošināja elektroenerģijas pārvades kabeļa Estlink-1 darbību, kas savieno Igaunijas un Somijas elektrosistēmas.

Kā paziņojumā NASDAQ OMX Riga norāda Latvenergo, atbilstoši 2004.gadā starp AS Nordic Energy Link akcionāriem noslēgtajam sabiedrības dibināšanas līgumam, AS Nordic Energy Link akcionāri ir vienojušies, ka pēc Estlink-1 aktīvu pārdošanas pārvades sistēmas operatoriem AS Nordic Energy Link darbība tiks izbeigta. Tā kā pērnā gada 30.decembrī tika pabeigta Igauniju un Somiju savienojošā elektrokabeļa Estlink-1 nodošana Igaunijas un Somijas pārvades sistēmu operatoriem, tad trešdien AS Nordic Energy Link akcionāru sēdē tika pieņemts lēmums par AS Nordic Energy Link likvidāciju.

Igaunijas un Somijas elektropārvades sistēmu operatori "Elering" un "Fingrid" otrdien parakstījuši saprašanās memorandu par vienošanos kopīgi sākt darbu pie trešā Igaunijas un Somijas elektrības savienojuma "Estlink 3" būvniecības.

Sistēmu operatori vienojās kopīgi risināt tehniskos jautājumus, nepieciešamās investīcijas un termiņus, informēja "Elering".

"Skaidrs, ka nepieciešamība pēc papildu pārvades jaudas sakņojas Baltijas jūras reģiona elektrības integrācijas piegāžu drošības un enerģētiskās drošības mērķos, kā arī Eiropas Savienības klimata un atjaunīgās enerģijas mērķos," klāstīja "Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi.

Viens no izskatāmajiem jautājumiem "Estlink 3" attīstībā ir savienojuma jauda, kas var būt no 700 līdz 1000 megavatiem. Gaidāms, ka jaunais savienojums darbu sāks nākamās desmitgades pirmajā pusē.

Igaunijas pusē pēc "Elering" pasūtījuma ir pabeigta sākotnējā izpēte par jaunā starpsavienojuma sauszemes maršrutu. Izpēte liecina, ka viens no iespējamajiem jaunā jūras savienojuma sākuma punktiem Igaunijas pusē ir Paldisku apkaimē.

Septembrī konstatētie bojājumi Estlink-1 un Estlink-2 elektroenerģijas pārvades kabeļos, kā arī vienlaicīgie starpsavienojumu apkopes darbi Skandināvijā, izraisījuši nozīmīgas elektroenerģijas cenu svārstības, liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats.

To rezultātā Igaunijā sasniegts 9,9% liels mēneša vidējās elektroenerģijas cenas kāpums, bet Latvijas un Lietuvas elektronerģijas biržā fiksēta augstākā cena šogad. Tāpat arī turpinās dabasgāzes cenu pieaugums, ko veicina ASV dolāra vērtības pieaugums.

Aizvadītajā mēnesī novēroto cenu kāpumu veicināja arī gaisa temperatūras pazemināšanās, kas palielināja elektroenerģijas pieprasījumu, kā arī zems nokrišņu līmenis, kas samazināja Skandināvijas hidroelektrostaciju ražošanas jaudu. Šie faktori apvienojumā ar starpsavienojumu apkopes darbu laikā radītājiem pārvades traucējumiem, Latvijā un Lietuvā septembra mēneša vidējā elektroenerģijas cena auga par 3,9% - līdz 57,49 eiro par megavatstundu, bet vislielāko kāpumu tā uzrādīja Igaunijā, sasniedzot 42,97 eiro.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Atslēgumu dēļ Latvijā elektrības biržas vidējā spot cena turas pie 50 eiro/MWh . Tāda ir situācija pēc pirmajām divām nedēļām, kopš Latvija ir pievienojusies elektrības biržas Nord Pool Spot (NPS) cenu zonai.

Pēdējās divās nedēļās Baltijā cenu līmenis biržā bija par 20% augstāks nekā līdzīgā periodā pirms 3. jūnija. Taču a/s Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss noliedz aizdomas, ka cenu kāpumu būtu izraisījusi Latvijas pievienošana NPS. «Biržas rezultāti korekti ataino apstākļus energosistēmā - elektroenerģija plūst no zemākas uz augstākas cenas apgabalu. Cenu kāpuma iemesls bija sākotnējais elektrības cenu pieaugums Somijā un starpsavienojuma Estlink starp Somiju un Igauniju atslēgums, kas neļauj tagad atkal lētākajai Somijas elektrībai plūst uz Baltiju,» skaidro U. Bariss.

«Bija pārsteigums par nelielajiem tirdzniecības apjomiem Latvijas cenu zonā. Pārdošanas apjomi laika posmā no šā gada 3.jūnija līdz 15.jūnijam bija robežās no 50 MWh līdz 3618 MWh, bet pirkšanas apjomi šajā pašā periodā no 3384 MWh līdz 5360 MWh. Otrais interesantākais novērojums bija redzēt Baltijas valstu elektroenerģijas cenu tad, kad nedarbojās starpsavienojums Estlink, kā rezultātā cena izmainījās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Ziemeļvalstīs. Kaut kādu ietekmi, protams, rada arī Krievijas piegādes,» skaidro a/s Augstsprieguma tīkls Elektroenerģijas tirgus uzraudzības speciālists Aigars Sīlis. Mazos Latvijas elektrības tirdzniecības apjomus biržā viņš skaidro ar a/s Latvenergo vajadzību primāri apgādāt Latvijas elektrības patērētājus.

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā bija 31,04 EUR/MWh, bet Lietuvā - 31,06 eiro /MWh, informē AS Latvenergo.

Nelielo cenu kāpumu veicināja salīdzinoši augstāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs un īslaicīgi atslēgumi Estlink starpsavienojumā. Elektroenerģijas cenu kāpumu gan ierobežoja būtiska Latvijas elektroenerģijas izstrāde un NordBalt starpsavienojuma atgriešanās tirgū, nodrošinot 105 GWh elektroenerģijas jeb augstāko apjomu kopš starpsavienojuma nodošanas tirgū.

Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā nedēļas laikā svārstījās no 15,42 eiro/MWh līdz 45,03 eiro/MWh.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma elektroenerģijas cenas Igaunijā un Latvijā atkal pilnībā izlīdzinājās un bija vienādas 100 % no kopējā stundu skaita. Tādējādi vidējā tirgus cena Igaunijā arī bija 31,04 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 15,42 eiro/MWh līdz 45,03 eiro/MWh. Toties cenu izlīdzināšanos starp Somiju un Igauniju kavēja traucējumi Estlink starpsavienojuma darbībā, kas pagājušonedēļ nodrošināja vien 342 MW vidējās jaudas pārvades kapacitāti – līdz šim zemāko šogad. Līdz ar to elektroenerģijas cenas Igaunijā un Somijā bija vienādas tikai 37 % no kopējā stundu skaita, un nedēļas vidējā starpība Igaunijas un Somijas elektroenerģijas cenām sasniedza 5,27 eiro/MWh.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 29,4 eiro/MWh, kas bija par 1% mazāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 4% līdz 31,39 eiro/MWh un pārsniedza Latvijas vidējo cenu līmeni otro nedēļu pēc kārtas sakarā ar remontdarbiem Latvijas-Lietuvas starpsavienojumos, kas tādējādi samazināja pieejamo jaudas pārvades kapacitāti starp abām valstīm. Cenu lejupslīdi abās valstīs veicināja lielāka elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Skandināvijas, kā arī 20% kāpums Latvijas un Lietuvas kopējā elektroenerģijas izstrādes apjomā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā nedēļas laikā svārstījās no 14,93 eiro/MWh līdz 42,59 eiro/MWh, bet Lietuvā tā brīžiem sasniedza arī 53,38 eiro/MWh.

Arī Igaunijā vidējā tirgus cena samazinājās par 1%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, noslīdot līdz 28,79 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 14,93 eiro/MWh līdz 42,59 eiro/MWh. Cenu lejupslīdi primāri noteica remontdarbi noslēgums Estlink starpsavienojumā, kas tādējādi pieejamo jaudas pārvades kapacitāti atgrieza atpakaļ līdz pilnam apjomam – 1000 MW, jeb gandrīz divas reizes vairāk kā nedēļu iepriekš (546 MW). Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Igaunijā un Somijā bija vienādas 86% no kopējā stundu skaita, un starpība starp Igaunijas un Somijas elektroenerģijas cenām samazinājās līdz vidēji tikai 0,18 eiro/MWh.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 8 % līdz 50,99 EUR/MWh, palielinoties cenām visos biržas tirdzniecības apgabalos, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena biržā bija 56,25 EUR/MWh, kas ir par 5 % augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 13 % un abās valstīs bija 60,46 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā pieaugošu cenu tendenci turpina noteikt galvenokārt laika apstākļi Ziemeļvalstīs. Cenu augšupejas tendenci tirgū noteica hidrobilances rādītāji, jo nokrišņu līmenis joprojām ir zemāks par normālo. Zemas hidroizstrādes, vēsāku laika apstākļu un patēriņa pieauguma dēļ lielāka enerģijas izstrāde notika reģiona termoelektrostacijās. Augstas oglekļa emisijas kvotu cenas ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu, pieaugot ražošanas izmaksām.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā pieauga līdz 34,37 eiro/MWh, kas bija par 15% vairāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Cenu kāpumu abās valstīs primāri noteica 22% elektroenerģijas importa samazinājums attiecībā pret iepriekšējo nedēļu, ko izraisīja pārtraukums Nordbalt starpsavienojuma darbībā starp Zviedriju un Lietuvu un ierobežota pārvades jaudas kapacitāte starp Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī vispārējs elektroenerģijas cenu kāpums Skandināvijā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā svārstījās no 18,48 eiro/MWh līdz 95,04 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pieauga par 14%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 31,11 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 18,48 eiro/MWh līdz 95,04 eiro/MWh. Tikmēr jau otro nedēļu pēc kārtas Igaunijas elektroenerģijas cenas bija pilnībā izlīdzinājušās ar Somijas elektroenerģijas cenām 100% no kopējā stundu daudzuma līdz ar stabilu darbību Estlink starsavienojumā, nodrošinot 1000 MW jaudas pārvades kapacitāti jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu process nav jauna lieta un notiek jau desmit gadus, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» uzsvēra Igaunijas kompānijas «Elering» sinhronizācijas projekta vadītājs Jāks Tuksams (Jaak Tuksam), kurš piebilda, ka sinhronizācija notiek pozitīvā virzienā.

«Par pārtraukšanu vai atvienošanos no Krievijas tirgus sākām domāt brīdī, kad ieguvām neatkarību, bet tas ir izaicinājums, lai konkurētu ar attīstītajām valstīm un pietuvotos tām, ne tikai būtu kā lietotāji,» viņš sacīja.

2006.gadā tika sperti pirmie soļi, lai atvērtu tirgu un sāka darboties Estlink. 2014.gadā tika uzsākts projekts Estlink2 un kopš tā brīža līdz 2016.gadam Baltijas valstīs ir četri savienojumi, mūsu enerģijas tirgus ir pilnībā integrēts Eiropas tirgū.

«Cita aina paveras tehniskajā jomā, jo tajā jomā joprojām esam atkarīgi no Krievijas. Sistēma darbojas labi, bet pie noteiktiem apstākļiem tā darbosies, saglabājot labas kaimiņu attiecības. Bet, ja ir dažādi politiskie viedokļi un nostādne, situācija var mainīties,» piebilda eksperts.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 37,32 eiro/MWh, kas bija par 3% mazāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Šo samazinājumu ietekmēja Rīgas termoelektrostacijas, kas nedēļas laikā saražoja 35 GWh elektroenerģijas, kā arī par 38% lielāka elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Igaunijas un Baltkrievijas, kas gan Latvijai, gan Lietuvai nodrošināja par 12% lielāku elektroenerģijas importa daudzumu. Lietuvā vidējā cena kritās par 5%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, un sasniedza 37,34 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pieauga par 9%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 32.45 EUR/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 17.31 eiro/MWh līdz 62,80 eiro/MWh.

Cenu dinamiku lielākoties noteica Somijas elektroenerģijas tirgus raksturs, jo Igaunijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Somijas elektroenerģijas cenām 100% no kopējā stundu daudzuma. To nodrošināja stabila darbība Estlink starsavienojumā, kurš aizvadīja nedēļu ar pilnu 1000 MW jaudas pārvades kapacitāti.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 4 % līdz 39.42 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Nedēļas vidējā elektroenerģijas cena Baltijas valstīs palielinājās vidēji par 14 %, un tādējādi Latvijā un Lietuvā spot cenas bija 39.82 EUR/MWh, bet Igaunijā – 39.8 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā cenu pieaugumu ietekmēja gāzes un oglekļa emisijas kvotu cenu pieaugums. Ziemeļvalstīs bija zemāka vēja staciju izstrāde, un apkopes darbu dēļ atomelektrostacijās bija samazināta izstrāde, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Starpsavienojumā Estlink 2 starp Somiju un Igauniju Baltijā nedēļas vidū bija neplānots pieejamās jaudas samazinājums par 18 %. Savukārt plānoto remontdarbu dēļ starpsavienojumu jauda starp Latviju un Igauniju samazinājās par 46 %. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš samazinājās līdz 8 106 GWh, un izstrādes apjomi samazinājās līdz 7 967 GWh.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā pieauga līdz 36,21 EUR/MWh, kas bija par 2% vairāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Cenu kāpumu abās valstīs lielā mērā veicināja atslēgums NordBalt starpsavienojumā, nenodrošinot elektroenerģijas importu no Zviedrijas uz Lietuvu visas nedēļas garumā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā svārstījās no 20,12 EUR/MWh līdz 70,30 EUR/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena samazinājās par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 32,72 EUR/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 17,71 EUR/MWh līdz 70,30 EUR/MWh. Joprojām Igaunijas cenu dinamiku primāri noteica Somijas elektroenerģijas tirgus tendences, jo Igaunijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Somijas elektroenerģijas cenām 95% no kopējā stundu daudzuma. Cenu izlīdzināšanos veicināja Estlink starpsavienojums, nodrošinot 102 GWh elektroenerģijas importu no Somijas uz Igauniju. Tikmēr līdz ar traucējumiem NordBalt starpsavienojumā, cenu starpība starp Somijas un Latvijas tirgu atkal pieauga - Latvijas cenas nedēļas laikā bija par vidēji 3.69 EUR/MWh augstākas kā Somijas.

Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju (IT) ministrs Kaimars Karu trešdien Saues pagastā pie Tallinas atklāja uzņēmuma "MCF Group" 100 miljonu eiro vērtā datu centra pirmās kārtas būvniecību.

"Lielākā datu centra Baltijas valstīs izveidošana Igaunijā liecina, ka investori tic Igaunijas IT spējām, tostarp kiberdrošības jomā. Lai gan investīcijas centra būvniecībā ir nozīmīgas, projekta potenciālā ietekme ir daudz plašāka - datu centra būvniecība nostiprinās mūsu pozīcijas reģionā un pavērs jaunas iespējas starptautiskajā konkurencē," sacīja Karu.

Savukārt "MCF Group" vadītājs Igaunijā Kerts Everts norādīja, ka datu centra svarīgākie klienti būs IT, telekomunikāciju un finanšu jomas uzņēmumi.

"Datu centrs var tikt salīdzināts ar banku - banka glabā naudu, bet mēs glabājam datus," teica Everts.

Lai nodrošīnātu datu centra enerģētisko drošību, tas atradīsies pie elektrības apakšstacijas un būs arī savienots ar kabeli "Estlink". Datu centram būs arī dīzeļģeneratori ar 200 000 litru degvielas rezervi.

Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā bija 31,59 eiro/MWh jeb par 16% mazāka, nekā abās valstīs novērots nedēļu iepriekš, liecina AS Latvenergo dati.

Straujo cenu kritumu galvenokārt veicināja jaunā NordBalt starpsavienojuma remontdarbu pārtraukšana un savienojuma atgriešanās apritē, kas tādējādi Baltijai spēja nodrošināt 92 GWh lielu elektroenerģijas importu no Zviedrijas. Cenu samazinājumu sekmēja arī par vidēji 13% lielāka elektroenerģijas importam pieejamā kapacitāte no Igaunijas un Baltkrievijas. Kopumā elektroenerģijas cena Latvijā pagājušonedēļ svārstījās no 16,08 eiro/MWh līdz 51,99 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pagājušonedēļ pieauga par 2% un sasniedza 30,27 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 8,12 eiro/MWh līdz 51,99 eiro/MWh. Igaunijas tirgus turpināja atspoguļot elektroenerģijas tirgus tendences Somijā un nodrošināt stabilu darbību Estlink starpsavienojumā.

Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā bija 32,38 eiro/MWh jeb par 3% vairāk nekā abās valstīs novērots nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Nelielo cenu kāpumu lielākoties noteica augstāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, netika novērotas būtiskas izmaiņas tirgus bilances un ārējo starpsavienojumu apstākļos. Nozīmīgu lomu elektroenerģijas cenu stabilizācijā joprojām ieņēma Rīgas termoelektrostacijas, kas ar savu izstrādi spēja ierobežot elektroenerģijas cenu pīķus. Kopumā elektroenerģijas cena Latvijā pagājušonedēļ svārstījās no 21,52 eiro/MWh līdz 44,78 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pagājušonedēļ pieauga par 7 % un sasniedza 32,26 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 21,52 eiro/MWh līdz 44,78 eiro/MWh. Igaunijas tirgus apstākļus turpināja noteikt elektroenerģijas tirgus apstākļi Somijā, stabili darbojoties Estlink starpsavienojumam. Līdz ar stabilu darbību Baltijas pārējos starpsavienojumos satuvinājās arī Baltijas valstu elektroenerģijas cenu līmenis – Latvijā un Igaunijā cenas bija vienādas 93 % no kopējā stundu skaita, un cenas Latvijā bija vidēji tikai par 0,12 eiro/MWh augstākas nekā Igaunijā.

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

AS Latvenergo pārtrauks līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas veic Igaunijas un Somijas savienojošā elektroenerģijas pārvades kabeļa darījumu operācijas, paredz šodien valdībā pieņemtais lēmums.

2004.gadā starp Fingrid Oyj, Eesti Energia AS, Latvenergo, Lietuvos Energija, Powest Oy un Helsinku pilsētu tika parakstīts vispārīgais līgums, kas paredzēja nodibināt īpaša mērķa kompāniju Nordic Energy Link un izbūvēt 350 megavatu līdzstrāvas savienojumu starp Somiju un Igauniju un nākotnē noslēgt līgumu par aktīvu pārdošanu pārvades sistēmas operatoram.

2013.gadā starp Somijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Fingrid Oyj un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Elering AS kā pircējiem un Nordic Energy Link un tās Somijā reģistrēto meitassabiedrību N.E.L. Finland Oy kā pārdevējiem tika noslēgts līgums par Estlink kabeļa aktīvu pārdošanu, kā rezultātā īpašā mērķa kompānijas Nordic Energy Link plānotās aktivitātes tika izpildītas un saimniecisko darbību tā neturpinās.

Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā bija 35,94 eiro/MWh jeb par 9% vairāk nekā abās valstīs novērots nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Cenu kāpumu sekmēja par vidēji 25% mazāka elektroenerģijas importam pieejamā kapacitāte no Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas, kā arī 9% samazinājums Lietuvas izstrādātās elektroenerģijas apjomā. Kopumā elektroenerģijas cena gan Latvijā, gan Lietuvā pagājušonedēļ svārstījās no 22,92 eiro/MWh līdz 52,91 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pagājušonedēļ samazinājās par 1% un sasniedza 32.37 EUR/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 22,07 eiro/MWh līdz 52,91 eiro/MWh. Igaunijas tirgus turpināja sekot elektroenerģijas tirgus tendencēm Somijā līdz ar stabilo Estlink starpsavienojuma darbību, un cenas abās valstīs bija vienādas visās nedēļas stundās.

Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā bija 32,72 EUR/MWh jeb par 9 % mazāka, nekā abās valstīs novērots nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Cenu lejupslīdi abās valstīs veicināja gan zemāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs, gan arī par vidēji 40 % lielāka elektroenerģijas importam pieejamā kapacitāte no kaimiņvalstīm. Kopumā elektroenerģijas cena gan Latvijā, gan Lietuvā pagājušonedēļ svārstījās no 14,46 eiro/MWh līdz 55,99 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pagājušonedēļ samazinājās par 2 % un sasniedza 31,61 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 14,46 eiro/MWh līdz 55,99 eiro/MWh. Tendences Igaunijas elektroenerģijas tirgū joprojām lielā mērā noteica aktivitātes Somijas elektroenerģijas tirgū līdz ar stabilu Estlink starpsavienojuma darbību, kas jau 14. nedēļu pēc kārtas notika bez traucējumiem.

Š.g. 5. janvārī novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums Nordpool biržā.

Baltijas un Skandināvijas valstu cenu zonā – kāpums ir novērots sākot no ceturtdienas, 4. janvāra, plkst. 8.00 rītā, kas turpinās arī 5. janvārī. Cenu lēcienus Nordpool biržā veicinājusi energoapgādes situācija Somijā – vairāku elektrostaciju darbības ierobežojumi un, iestājoties ievērojami aukstākiem laikapstākļiem, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc elektroenerģijas, liecina Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) rīcībā esošā informācija.

Kā ziņo starpvalstu mediji, gads Skandināvijā iesācies ar lielāko aukstumu pēdējo 25 gadu laikā, vietām temperatūra noslīdējusi pat zem -40 ℃ atzīmes. Tik ekstrēma temperatūra neizbēgami ietekmē arī elektroenerģijas pieprasījumu, jo daudz kur mūsu reģionā, īpaši Skandināvijā, elektroenerģiju izmanto mājokļu apsildei. Savukārt ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas.

Martā projektā Kurzemes loks ir pabeigta jaunās 110/330 kV elektropārvades līnijas balstu uzstādīšana, informē AS Latvenergo pārstāvji.

Kopumā posmā Ventspils-Grobiņa, tajā skaitā līnijas nozarojumos uz Alsungas un Aizputes apakšstacijām, izvietoti 415 metāla balsti.

Februārī projekta realizācijas ietvaros tika veikta balstu uzstādīšanu ar helikoptera palīdzību tajās vietās, kur elektrolīnija šķērso mitras vietas un specializētajai tehnikai ir apgrūtināta piekļuve. Izmēģinājuma risinājumā uzstādīja divus balstus Grobiņas novadā. Plānotā tehnoloģija, balstus uzstādot ar helikoptera palīdzību, būvniekiem un pasūtītājam sniedza iespēju izvērtēt jauno risinājumu praksē, kas var noderēt un būs vērtīga, to izmantojot citos elektropārvades tīkla Kurzemes loks posmos, jo īpaši vietās, kurās jānodrošina videi saudzīgi izbūves darbu risinājumi, kas nebojā augsni.