Pēdējās divās nedēļās Baltijā cenu līmenis biržā bija par 20% augstāks nekā līdzīgā periodā pirms 3. jūnija. Taču a/s Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss noliedz aizdomas, ka cenu kāpumu būtu izraisījusi Latvijas pievienošana NPS. «Biržas rezultāti korekti ataino apstākļus energosistēmā - elektroenerģija plūst no zemākas uz augstākas cenas apgabalu. Cenu kāpuma iemesls bija sākotnējais elektrības cenu pieaugums Somijā un starpsavienojuma Estlink starp Somiju un Igauniju atslēgums, kas neļauj tagad atkal lētākajai Somijas elektrībai plūst uz Baltiju,» skaidro U. Bariss.

«Bija pārsteigums par nelielajiem tirdzniecības apjomiem Latvijas cenu zonā. Pārdošanas apjomi laika posmā no šā gada 3.jūnija līdz 15.jūnijam bija robežās no 50 MWh līdz 3618 MWh, bet pirkšanas apjomi šajā pašā periodā no 3384 MWh līdz 5360 MWh. Otrais interesantākais novērojums bija redzēt Baltijas valstu elektroenerģijas cenu tad, kad nedarbojās starpsavienojums Estlink, kā rezultātā cena izmainījās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Ziemeļvalstīs. Kaut kādu ietekmi, protams, rada arī Krievijas piegādes,» skaidro a/s Augstsprieguma tīkls Elektroenerģijas tirgus uzraudzības speciālists Aigars Sīlis. Mazos Latvijas elektrības tirdzniecības apjomus biržā viņš skaidro ar a/s Latvenergo vajadzību primāri apgādāt Latvijas elektrības patērētājus.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.