Līdzās instrumentiem, kas veicina apmeklētāju uzturēšanos vietnē, e-komercijas rīka MaxTraffic izstrādātāji nāk klajā ar jaunu produktu – pārlūkprogrammu uznirstošajiem paziņojumiem

Tie ir ziņojumi no interneta vietnēm, kurās cilvēks ir pieteicies tos saņemt. «Lielākā priekšrocība – vietnes ziņojumus var izsūtīt jebkurā laikā, un apmeklētāji tos saņems savā pārlūkprogrammā, kas nozīmē, ka tiem nav nemaz jāatrodas uzņēmuma vietnē. Gandrīz visi domā, ka ziņojumus var parādīt tikai tik ilgi, kamēr lietotājs ir vietnē, tomēr ziņojumus apmeklētāji saņem jebkurā laikā, nav jābūt atvērtai konkrētajai vietnei,» stāsta Kristaps Mors, SIA MaxTraffic līdzīpašnieks. Piemēram, interneta vietnēs, kuras izmanto šo rīku, parādās neliels lodziņš ar piedāvājumu sūtīt cilvēkam informāciju; internetveikalam tie var būt īpašie piedāvājumi, bet medijam – jaunākās vai karstākās ziņas. Piekrītot saņemt informāciju, cilvēks nospiež vienu podziņu un pēc tam saņem attiecīgas ziņas. «Atšķirībā no ziņojumiem e-pastā vai īsziņu veidā mobilajā tālrunī MaxTraffic kā starpnieks rāda ziņas interneta pārlūkā – tās parādās interneta pārlūkprogrammā, piemēram, Chrome vai Safari kā mazi ziņojuma lodziņi,» saka Kristaps.

Latvijā dibinātais kriptovalūtu ģenerēšanas uzņēmums «Power Mining» tehnoloģiju konferencē «Techchill» prezentējis pārvietojamo ģenerēšanas telpu, kuras interjers īpaši izstrādāts optimizētai kriptovalūtu iegūšanai.

Uzņēmumu «Power Mining» 2017. gadā nodibināja uzņēmēji Kristaps Mors un Jānis Grīnbergs, lai izveidotu savu kriptovalūtu ģenerēšanas (kriptovalūtas iegūšana ar skaitļošanas ierīču palīdzību) fermu, kā arī palīdzētu citiem iegādāties dažādas ģenerēšanas iekārtas un nodrošinātu atbilstošu mikroklimatu iekārtu izvietošanai. Doma par šāda konteinera izveidi radās brīdī, kad Jānis ar iekštelpās izvietotajām ģenerēšanas ierīcēm bija sasniedzis savas mājās elektrības kapacitāti. Attīstot projektu, abi atskārta, ka īpaši pielāgotais konteiners ļaus jebkuram tā īpašniekam izvēlēties visizdevīgāko elektrības pieslēguma atrašanās vietu, kā arī atrisinās pastāvīgā trokšņa un tehnikas pārkaršanas problēmas.

Tehnoloģiju iesācējuzņēmumu jeb startup specifika prasa auditoriju uzrunāt pēc iespējas agrāk, lai saprastu, kurā virzienā vislabāk attīstīties.

Kad dot par sevi ziņu auditorijai? «Īstais brīdis vienmēr ir tagad. Mārketinga vadītājs var gaidīt to brīdi, kad jutīsies «gatavs», bet sabiedrība neko negaida. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja par sevi pastāstīt un meklēt kontaktu ar auditoriju. Kamēr produkts nav gatavs, var «iesildīt» auditoriju, aktualizēt risināmo problēmu, stāstīt par saviem plāniem un iesaistīties nozares notikumos,» uzskata Andis Silakaktiņš, e-komercijas rīka MaxTraffic pārdošanas vadītājs.

Ja resursi atļauj produktu noslīpēt, tad labāk nesteigties iet pie žurnālistiem, jo visiem gatavi produkti patīk daudz labāk, saka Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzdibinātājs. Taču, ja no pozitīvas preses un lietotāju reakcijas ir atkarīga biznesa izdzīvošana, tad ir vērts mēģināt pievērst uzmanību produktam agri. Viņaprāt, personīgs kontakts ar žurnālistu ir vērtīgāks par preses relīzes sūtīšanu. «Dot ziņu par sevi nepieciešams, vēl pirms produkts ir gatavs, pašā sākumā. Tas nepieciešams, lai validētu pašu ideju un sāktu dibināt kontaktus ar potenciālajiem klientiem, kad produkts tiek izlaists,» no pieredzes saka Māris Daģis, digitālo produktu pārdošanas platformas Sellfy līdzdibinātājs.

Šobrīd jaunie IT uzņēmēji arvien biežāk pievēršas dažādām ierīcēm, bezpilota lidaparātiem, izklaidei, kā arī virtuālajām valūtām, mākslīgajam intelektam un B2B risinājumiem

Šobrīd daudzi jaunie startup uzņēmēji izstrādā saziņas rīkus, tūrisma agregatorus un tiešsaistes izglītības platformas, novērojis Artūrs Burņins, mobilās lietotnes Qfer līdzīpašnieks. «Strauji attīstās virtuālās valūtas. Pirms kāda laika dominēja Bitcoin, bet tagad ir dažnedažādas valūtas, tirdzniecības vietas un nesen tika palaists projekts Stellar, kurā var sūtīt un saņemt naudu no jebkādas valūtas. Visu laiku tiek veidoti jauni startup saistībā ar šo tēmu,» saka Kristaps Mors, Maxtraffic dibinātājs. Tāpat arvien vairāk rodas dažādi pakalpojumi un kļūst aizvien lētāk, ātrāk un vienkāršāk integrēt dažādus servisus – var radīt jaunus pakalpojumus un produktus, tēmēt uz mazākām nišām. Piemēram, var izmantot Shopify e-komercijas platformu, kurā pārdot t-kreklus, un savienot to ar Printful, kas veiks gan apdruku, gan nosūtīs produktu, un viss process var būt 100% automatizēts, norāda K. Mors.

Pienākot brīdim, kad vienatnē uzņēmuma īpašniekam vairs nav iespējams ar visu tikt galā un nepieciešami papildspēki, viņam jāapgūst jaunas prasmes, jākļūst arī par personāla atlases speciālistu.

«Nepieciešamību pieņemt pirmo darbinieku sapratu tad, kad vairs nespēju izpildīt visus veicamos darbus pati saviem spēkiem jeb, pareizāk sakot, man pietika laika tikai pašu nepieciešamāko darbu veikšanai – klientu sūtījumu apstrādei,» atceras Liega Zelgalve, apakšveļas zīmola Lickstarter radītāja. Līdzīga pieredze ir arī apģērbu zīmola Ecattus līdzīpašniecei Evijai Kalvei – auga pasūtījumu apjoms un uzņēmuma dibinātājas netika galā ar darba apjomu.

«Tiklīdz redzējām, ka produktu var kādam pārdot un pirmās pašu veiktās pārrunas ar klientiem bija veiksmīgas, tā sākām meklēt pārdevējus, kas varētu pārņemt mūsu iesākto šajā virzienā,» stāsta Andis Silakaktiņš, e-komercijas rīka MaxTraffic pārdošanas vadītājs. Uzņēmuma pirmie pieņemtie darbinieki bija studenti, kas parasti ir entuziasma pilni, ar augstām darba spējām un gatavi mācīties un augt kopā ar kompāniju. «Principā darbiniekus vajag no pirmā brīža. Jautājums drīzāk ir par resursiem, lai darbiniekus varētu pieņemt darbā un nodrošināt ar visu nepieciešamo. Tiklīdz šādi resursi ir, var domāt arī par cilvēku pieaicināšanu,» saka Māris Daģis, digitālo produktu pārdošanas platformas Sellfy līdzdibinātājs. Savukārt restorāna Stockpot Riga īpašnieki atceras, ka sākumā bija nolēmuši strādāt divatā, kamēr nebūs pārliecināti, ka varēs atļauties pirmo darbinieku. «Kad sapratām, ka netiekam galā ar darbiem un ir vajadzīgs palīgs, pieņēmām pirmo darbinieku,» saka Linda Džonsone, Stockpot Riga īpašniece. Viņa CV nepievērš pārāk lielu uzmanību, taču izpēta to, cik bieži cilvēks ir mainījis darbavietu. Ja kāds ilgus gadus strādājis vienā vietā un tagad nolēmis mainīt darbu, tam ir kāds iemesls, taču, ja cilvēks daudzās vietās spējis noturēties vien dažus mēnešus, rodas šaubas par spēju sastrādāties ilgtermiņā. L. Džonsone atklāj, ka labprātāk pieņem darbā cilvēkus bez pieredzes ēdināšanā, jo, pēc viņas domām, vieglāk ir iemācīt kaut ko jaunu nekā pārmācīt.

«Svaiga» startup projekta pirmo darbinieku piesaisti atvieglo tā starptautiskās ambīcijas un iespēju plašums, bet apgrūtina neskaidrs darba uzdevums un globāli konkurētspējīgu speciālistu pieejamība

Tādēļ darbinieku meklēšana tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb startup bieži vien ir nedaudz atšķirīga nekā citās kompānijās, kur ir skaidri zināms amata apraksts un prasības kandidātam. «Tā kā startup ir karsts temats, daudzi grib strādāt šādās kompānijās, bet ir grūti atrast labus speciālistus,» saka Anna Andersone, responsīvā dizaina rīka Froont līdzdibinātāja un koprades telpas The Mill dibinātāja. Arī e-komercijas rīka MaxTraffic mārketinga un pārdošanas vadītājs Andis Silakaktiņš domā, ka lielākais izaicinājums ir atrast «īstos» cilvēkus. «Ar darbinieku meklēšanu nodarbojamies paši, neesam personāla atlases speciālisti, tādēļ viegli kļūdīties. Gadās, ka kandidāts nemaz nezina, vai vēlas darīt darbu, uz ko ir pieteicies. Intervijā jau ne vienmēr to pasaka un ne vienmēr to var ieraudzīt. Šādi ir sanācis pieņemt darbā pārdevējus, no kuriem diezgan ātri jāšķiras,» viņš stāsta.

Pašlaik daudzi uzņēmumi orientējas uz pārdošanu tiešsaistē, nevajadzētu aizmirst par tiešo pārdošanu, kas joprojām uzrāda labus rezultātus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šodien tik ļoti daudzi orientējas uz interneta vidi, ka aizmirst par tiešo pārdošanu. Kad internets kļuva populārs, digitālās aģentūras mēģināja iestāstīt, ka tas ir vienīgais nākotnes kanāls. Es sliecos tam nepiekrist. Esam strauji ielekuši interneta vidē un piemirsuši par telefonu, klātienes tikšanās reizēm, vienkāršām cilvēcīgām sarunām. Saruna pie kafijas tases ir ārkārtīgi efektīva – tā nelīdzinās nevienam citam instrumentam. Tehnoloģiju uzņēmumiem ir izdevīgi iestāstīt pretējo, bet es ticu, ka cilvēciskais faktors ir vērtīgāks par jebko. To apliecina mana pieredze pārdošanā. Veiksmīgākie uzņēmumi Latvijā ir tie, kas piezvana klientiem, aiziet pie viņiem un parunājas klātienē un veido pēc iespējas ciešāku tiešo kontaktu. Manā komandā visiem pārdevējiem ir uzdevums vismaz 50% laika pavadīt tiešā kontaktā ar klientiem,» saka Vigants Lesausks, Igaunijas IT kompānijas Scoro Austrumeiropas reģiona vadītājs.

Šodien notiks IT un tehnoloģiju nozares pārstāvju kopā strādāšanas vietas TechHub Riga jauno telpu atklāšana. Iepriekš organizācija atradās Citadeles ielā, vēlāk pārcēlās uz Vecrīgu, bet nu atkal iekārtojusies jaunā vietā – Sporta ielā

Vaicāts, kāpēc TechHub Riga no telpām Vecrīgā pārcēlās uz Sporta ielu 2, TechHub Riga vadītājs Dāvis Suneps skaidro, ka pārcelšanās notikusi, jo organizācija nolēma novirzīt visus iespējamos līdzekļus startup ekosistēmas uzlabošanā, nevis telpu nomā Vecrīgā.

Jaunajās telpās ir 40 vietas pastāvīgiem dalībniekiem un 20 vietas nepilna laika dalībniekiem. Šobrīd jaunajās telpās darbojas 23 startup uzņēmumi un vēl ir brīvas vietas desmit pastāvīgiem dalībniekiem un sešiem nepilna laika dalībniekiem. Pilna laika dalība TechHub Riga maksā 125 eiro mēnesī, bet nepilna laika – 45 eiro mēnesī. «TechHub biedra maksā ir iekļauts viss, ko startup var vēlēties – telpas, optiskais internets, iekšējie pasākumi utt.,» saka D. Suneps.