Teju pēc nedēļas, 6. oktobrī, tiek paziņoti Nobela prēmijas laureāti medicīnā. Tas ir gana nopietns iemesls, lai analizētu, kas notiek ar Latvijas zinātni, īpaši medicīnas jomā. Visi Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka Latvijas zinātniekiem no intelektuālās kapacitātes viedokļa arī ir visas iespējas iegūt Nobela prēmiju. Daudz sliktāk ir ar finansējumu zinātnei un tās neattīstīto ekosistēmu, kas liedz mūsu gaišākajiem prātiem visā pilnībā realizēt savu potenciālu. Par perspektīvākajām un spēcīgākajām jomām - no zinātnisko sasniegumu viedokļa - eksperti uzskata biomedicīnu, onkoloģiju, kardioloģiju un arī infektoloģiju.
Lai celtu zinātnes prestižu un popularizētu tās sasniegumus un devumu pacientiem, 8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā sadarbībā ar pasaulē lielākās biotehnoloģiju kompānijas Roche Latvijas atzaru Roche Latvija un Zviedrijas vēstniecību iecerēts pasākums, kas būs veltīts 2014. gada Nobela prēmijas laureāta medicīnā darba iztirzājumam, akcentējot tā aktualitāti Latvijā un pasaulē.
Roche Latvija direktors ārsts Rauls Vēliņš stāsta, ka «Latvijā medicīnas zinātnei ir spēcīgas tradīcijas, par to liecina tādi vārdi kā Vilhelms Ostvalds, vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Latvijas, fizikālās ķīmijas pamatlicējs, viņa skolnieks ķīmiķis Pauls Valdens un kādreizējais Latvijas Universitātes rektors ķīmiķis Jūlijs Auškāps. Latvijā arī šodien strādā pasaules līmeņa zinātnieki, piemēram, Organiskās sintēzes institūtā (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. 2014. gadā Dr. Laila Meija nāca klajā ar unikālu pētījumu par rupjmaizes pretvēža iedarbību. Diemžēl tas plaši neizskanēja medijos, jo vairāk tiek atspoguļota zinātnes vēsture, nevis šodienas sasniegumi un zinātnieku iespējas gūt no tiem peļņu.» R. Vēliņš arī uzsver, ka Roche Latvija atbalsta jaunos zinātniekus 2007. gadā dibinātās Roche akadēmijas paspārnē akadēmiķa Aivara Lejnieka vadībā, kurš valdē pulcinājis vadošos Latvijas mediķus. Šo gadu laikā atbalstīts 31 zinātnes projekts.