Nobela prēmiju medicīnā par atklājumiem, kas ļauj izprast hormonu transporta mehānismus šūnu iekšpusē un starp tām, saņēmuši amerikāņu zinātnieki Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens, kā arī vācietis - Tomass Zīdhofs.

Zinātnieku darbs sniedz jaunu ieskatu tādās slimībā kā diabēts un Alcheimera slimība. Nobela komiteja norādījusi, ka zinātnieku darbs ir atstājis lielu ietekmi uz neiroloģisku saslimšanu pētīšanu, vēsta Reuters.

«Ar saviem pētījumiem Dž. Rotmens, R. Šekmens un T. Zīdhofs ir atkājuši ārkārtīgi sarežģītos mehānismus. Bez šīs apbrīnojamās organizācijas šūna iegrimtu haosā,» norādījuši Nobela komitejas pārstāvji, zinātniekiem piešķirot naudas balvu astoņu miljonu kronu (1,2 miljonu ASV dolāru) apmērā. Prēmiju paredzēts vienlīdzīgi sadalīt starp visiem trijiem tās saņēmējiem. Iepriekš Nobela prēmija bija desmit miljonu kronu apmērā, bet tika samazināta ekomomiskās krīzes iespaidā.

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, saistībā ar tās ilggadējiem centieniem izskaust pasaulē ķīmiskos ieročus.

Pirmā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika aktīvi izmantoti. Pēc Ženēvas konvencijas pieņemšanas 1925. gadā ieroču izmantošana tika aizliegta. Tas gan neattiecas uz ķīmisko ieroču ražošanu vai uzglabāšanu. Otrā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika izmantoti Hitlera paveiktajās masu slepkavībās.

Deviņdesmito gadu sākumā – 1992. – 1993. gadā tika izstrādāta konvencija, kas aizliedza ķīmisko ieroču izgatavošanu un uzglabāšanu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Kopš tā laika Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija daudzās pasaules valstīs veikusi inspekcijas, iznīcinājusi ķīmisko ieroču arsenālu un citos veidos īstenojusi konvencijas noteikumus.

Nobela komitejas pasniegto Zviedrijas Valsts bankas prēmiju ekonomikā šogad saņēmuši trīs ASV ekonomisti – Jūdžins Fams, Larss Pīters Hansens un Roberts Šillers.

Prēmiju ekonomisti saņēmuši par saviem pētījumiem un izveidotajām teorijām akciju un obligāciju cenu ilgtermiņa prognozēšanai. Ekonomisti atklājuši, ka akciju cenas īstermiņā ir ļoti sarežģīti prognozēt, jo tās ātri reaģē uz jaunu informāciju. Tomēr ilgtermiņā akciju cenām ir tendence samazināties, kad tās ir augstas, un palielināties, kad ir zemas. Šādā veidā iespējams prognozēt ne tikai akcijas, bet arī obligācijas.

Lai gan pētnieku darbu šķir gadu desmiti (J. Fams savus atklājumus veica sešdesmitajos, bet R. Šillers astoņdesmitajos gados), ekonomistu pētījumi ietekmējuši ne tikai teorētiskos pētījumus, bet arī vērtspapīru tirgu. Viens no šādiem piemēriem ir akciju indeksu rašanās, kura izveidei liels nopelns ir Jūdžina Fama darbam.

Nobela prēmija literatūrā piešķirta kanādiešu rakstniecei Alisei Manro, kas pazīstama ar saviem īsajiem stāstiem. Nobela prēmijas komiteja rakstnieci nodēvējusi par «mūsdienu īso stāstu meistari».

A. Manro, dzimusi 1931. gadā, rakstīt stāstus sāka pusaudžu gados, bet viņas pirmā grāmata – stāstu krājums «Laimīgo ēnu dejas» iznāca 1968. gadā. A. Manro saņēmusi atzinības par savu stāstu rakstīšanas stilu, kuram raksturīgs domas skaidrums un psiholoģiskais reālisms.

Rakstnieces stāstu sižeti bieži norisinās nelielās pilsētās, kur cilvēku vēlme pēc sev pieņemamas eksistences izvēršas morālos konfliktos un saspringtās attiecībās ar līdzcilvēkiem. Rakstniece bieži pievēršas cilvēka eksistences trauslumam.

Db.lv jau vēstīja, ka ar Nobela prēmiju medicīnā pirmdien aizsākās prestižo apbalvojumu piešķiršanas nedēļa. Paredzēts piešķirt prēmijas par sasniegumiem literatūrā, fizikā, ekonomikā un ķīmijā. Nobela Miera prēmiju iecerēts pasniegt 11. oktobrī.

Eiropas Savienība (ES) nedēļu pēc Nobela Miera prēmijas laureāta paziņošanas lēmusi, ka pasniegšana ceremonijā savienību pārstāvēs trīs cilvēki – Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu, Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas parlamenta vadītājs Martins Šulcs, raksta pasaules mediji.

Pašlaik vēl nav zināms, kurš no viņiem sniegs runu, pieņemot apbalvojumu. Tāpat neskaidrs paliek tas, ka tiks tērēti 1,2 milj. ASV dolāri, kas tiks piešķirti godalgā. Visticamāk, šī nauda tiks tērēta labdarībai.

Jau rakstīts, ka šogad Nobela Miera prēmija par sešu desmitgažu ilgu darbu miera nostiprināšanā Eiropā piešķirta Eiropas Savienībai.

ES sešu desmitgažu garumā veicināja «mieru, demokrātiju un cilvēktiesības», norādīja Nobela komitejas prezidents Tūrbjerns Jāglans (Thorbjoern Jagland).

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta diviem ASV ekonomistiem - Elvinam Rotam un Loidam Šeiplijam, pavēstījusi Nobela komiteja.

Prēmija piešķirta par tirgus plānošanas un stabilu asignējumu teorijas izveidošanu. Nobela komiteja norāda, ka abi ekonomisti savos darbos centušies atbildēt uz vienu no centrālajiem ekonomikas jautājumiem – labāko resursu sadalīšanas veidu starp patērētājiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Šogad Nobela Miera prēmija par sešu desmitgažu ilgu darbu miera nostiprināšanā Eiropā piešķirta Eiropas Savienībai. Norvēģijas Nobela komiteja norādīja, ka ES palīdzējusi pārveidot Eiropu no karu mākta kontinenta par kontinentu, kurā valda miers.

Nobela komitejas prezidents Tūrbjerns Jāglans (Thorbjoern Jagland) pauda, ka ES sešu desmitgažu garumā veicināja «mieru, demokrātiju un cilvēktiesības». Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pauda, ka ir «dziļi aizkustināts un pagodināts» ar pasniegto balvu.

Eiropa var iegrimt karā un konfliktos, ja sabruks eirozona, pavēstījis Lielbritānijas uzņēmējdarbības ministrs Vins Keibls (Vince Cable).

Liberārdemokrātus pārstāvošais politiķis skaidrojis, ka eirozonas sabrukuma potenciālās sekas ir «neaprēķināmas» un nav «automātiskas garantijas», ka kontinentu nepiemeklēs konflikti, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

«Es domāju, ka mums ir jārēķinās ar to, ka tāda eirozonas sabrukuma gadījumā, kas iznīcinātu Eiropas projektu – un tāds risks pastāv – sekas būtu absolūti neaprēķināmas,» runājot Čeltenhemas literatūras festivāla laikā, sacījis V. Keibls. «Mēs mēdzam aizmirst, ka Eiropas projekts tika radīts, lai Eiropu glābtu no ekstremāla nacionālisma un konflikta. Nav automātiskas garantijas, ka tas neatgriezīsies,» tā britu ministrs.

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi.

Nobela prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki bijuši vieni no pirmajiem, kas sākuši izmantot datormodeļus, kas attēlo ķīmiskās reakcijas. Pētnieku darbs sniedz lielu ieguldījumu sarežģītos zāļu izgudrošanas procesos.

«Ķīmiskās reakcijas notiek gaismas ātrumā. Elektroni pārlekšana starp atomu kodoliem ir paslēpta no zinātnieku acīm. Prēmijas saņēmēji, izmantojot datorus, ir panākuši to, ka tagad varam izveidot noslēpumaino ķīmijas ceļu karti. Procesu detalizētāka izpratne ļauj pilnveidot dažādus katalizatorus un zāles,» skaidroja Nobela prēmiju piešķiršanas komiteja.

Zinātnieku darbs bezprecedenta ar to, ka viņiem izdevās panākt, lai ķīmisko reakciju modelēšanā datorprogramma izmantotu gan Ņūtona klasisko fiziku, gan arī atšķirīgo kvantu fiziku. Iepriekš ķīmiķiem nācās izvēlēties vienu vai otru. Klasiskās fizikas stiprā puse ir vienkāršie aprēķini un ar tās palīdzību varēja modelēt lielas molekulas. Tomēr nebija iespējams veikt ķīmiskās reakcijas. Šim nolūkam ķīmiķi izmantoja kvantu fiziku, bet šie aprēķini prasīja milzīgus datoru resursus un tāpēc bija iespējams radīt sīku molekulu modeļus.

Nobela prēmija fizikā piešķirta Lielbritānijas fiziķim Pīteram Higsam un Beļģijas zinātniekam Fransuā Englēram par tā sauktā Higsa bozona atklāšanu.

Prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki snieguši teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina izpratni par atomu elementārdaļu masas izcelsmi. Higsa bozona eksistence tika arī pierādīta 2012. gada vasarā, veicot eksperimentus ar Eiropas kodolpētniecības centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) palīdzību.

Abi zinātnieki teoriju par Higsa bozona eksistenci izstrādāja 1964. gadā neatkarīgi viens no otra. Teorija ir tā sauktā standartmodeļa sastāvdaļa. Saskaņā ar standartmodeli matēriju un enerģiju veido elementārdaļiņas, kuras masu iegūst no sadursmes ar Higsa lauku. Standartmodeļa teorijas pareizums bija atkarīgs no Higsa bozona un Higsa lauka eksistences pierādīšanas.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis britu ekonomists Enguss Dītons, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Dītonam piešķirta par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi.

Dītona darbs ir bijis nozīmīgs valsts politiku noteikšanai vairākās valstīs, jo tas cenšas izskaidrot cilvēku ekonomiskās izvēles, jo sevišķi attiecībā uz to, kā viņi tērē savus ienākumus, un kā sabiedrības nosaka un analizē labklājību un nabadzību.

«Akcentējot saiknes starp cilvēku patēriņa lēmumiem un to ietekmi uz kopējo ekonomiku, viņa darbs palīdzējis pārveidot moderno mikroekonomiku, makroekonomiku un attīstības ekonomiku,» norāda akadēmija.

Dītonam prēmija piešķirta par trīs saistītiem sasniegumiem - par sistēmas izstrādi ap 1980.gadu ar kolēģi Džonu Milbaueru, lai aprēķinātu dažādu preču pieprasījumu, par saiknes pētījumiem starp patēriņu un ienākumiem, ko viņš veica ap 1990.gadu, un par darbu, ko viņš veicis pēdējās desmitgadēs, lai noteiktu dzīves līmeņus un nabadzību attīstības valstīs ar mājsaimniecību aptauju palīdzību.

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis franču ekonomists Žans Tirols, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Tirolam piešķirta par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.

Izmantojot matemātisku pieeju, kas tiek dēvēta par spēles teoriju, Tirols pētījis jautājumus, kas skar monopolus, tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un konkurences veicināšanu starp oligopoliem daudz dziļāk nekā jebkurš cits ekonomists pirms viņa, norāda zinātņu akadēmija.

Tirols uzskatāms par vienu no mūslaiku ietekmīgākajiem ekonomistiem.

61 gadu vecais ekonomists jau paziņojis, ka viņš jūtas ļoti pagodināts un aizkustināts.

Tāpat viņš norādījis, ka ir ļoti pārsteigts par piešķirto prēmiju, vienlaikus piebilstot, ka tā esot ļoti laba sajūta.

Šā gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē, trešdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

«Litija jonu baterijas revolucionizējušas mūsu dzīvi kopš pirmo reizi ienāca tirgū 1991.gadā,» teikts akadēmijas publicētajā paziņojumā, piebilstot, ka šīs baterijas devušas milzīgu labumu cilvēcei.

Akadēmija norādījusi, ka vieglās, atkārtoti uzlādējamās un jaudīgās baterijas tagad tiek izmantotas visur, sākot ar mobilajiem tālruņiem un klēpjdatoriem un beidzot ar elektromobiļiem. Turklāt tajās var uzkrāt ievērojamu daudzumu enerģijas, kas iegūta no saules un vēja.

Akadēmija uzsvērusi, ka šī gada prēmijas laureāti - Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas - likuši pamatus no fosilā kurināmā brīvai bezvadu tiešsaistes sabiedrībai.

Šī gada Nobela prēmiju ekonomikā ieguvis amerikāņu ekonomists Ričards Tālers par darbu biheiviorālās ekonomikas laukā, kas devis izpratni par ekonomikas psiholoģiju, pirmdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Tālera darbs ļauj izprast, kā cilvēkiem raksturīgās īpašības ietekmē indivīda lēmumus, kā arī tirgus rezultātus, norādījusi Nobela komiteja.

72 gadus vecais ekonomists ir pionieris biheiviorālās ekonomikas laukā, kurā psiholoģiskās atklāsmes tiek attiecinātas uz ekonomisko lēmumu pieņemšanu un tiek daudz reālistiskāk analizēts, kā cilvēki domā un rīkojas, pieņemot ekonomiskus lēmumus.

Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta kopš 1969.gada, un laureātu vidū dominē ASV universitāšu pārstāvji.

Šogad katras Nobela prēmijas vērtība ir deviņi miljoni Zviedrijas kronu (apmēram 930 000 eiro).

Labrīt!

Šorīt Rīgā galvenokārt mākoņains, gaisa temperatūra +10 grādi.

Latvijā

Šorīt laikraksts Dienas Bizness raksta par piespiedu nodokli valdes locekļiem, kuri strādā par velti sabiedrībās bez darbiniekiem. Uzņēmēji norāda, ka šāda ideja vērtējama negatīvi, jo tādējādi pieaugs izmaksas, kuru kompensācijai nāksies meklēt naudu citur.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sola uzraudzīt situāciju ar Lietuvas piena produktiem. Dienests izvērtēs tā rīcībā esošo informāciju par Krievijas Rospotrebnadzor atklātajiem pārkāpumiem un nepieciešamības gadījumā rīkosies.

Labrīt!

Piektdienas rītā debesis Latvijā ir lielākoties apmākušās un daudzviet ir bieza migla. Galvaspilsētā Rīgā gaisa temperatūra +11 grādi.

Latvijā

Laikraksts Dienas Bizness iegriežas Gleznotāju ielā, kurā teju neiespējami nesajust vīraka smaržu, kas vilina arī sameklēt vietu, no kurienes tā plūst. Tālu gan nav jāmeklē, jo ieliņā veikalu nav daudz, bet katrs ir ar savu odziņu. Pirms trīspadsmit gadiem uz šīs ielas esošajā viesnīcā viesojies arī Dalailama.

Lai gan prokuratūra, atbrīvojot kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski, nav viņam uzlikusi kādu citu drošības līdzekli, tomēr Centrālcietumā viņam likts parakstīt dokumentu par palikšanu Latvijā, piektdienas rīta intervijā Latvijas Televīzijai pastāstījis D. Čalovskis.

Bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela atrodas kritiskā, bet stabilā stāvoklī, atklājusi viņa mazmeita Ndileka Mandela. Tikmēr valsts iedzīvotāji aizvien lielākā skaitā ierodas pie slimnīcas, lai paustu savu atbalstu leģendārajam brīvības cīnītājam.

Dienvidāfrikas republikas (DĀR) pirmais melnādainas prezidents un cilvēktiesību aktīvists slimnīcā tika ievietots 8. jūnijā ar plaušu infekciju. Pēdējo dienu laikā viņa veselības stāvoklis pasliktinājies, liekot esošajam valsts prezidentam Jakobam Zumam atcelt ārvalstu vizītes un ierasties slimnīcā, kur uzturas N. Mandelas ģimene.

Tikmēr slimnīcas ārpusē pulcējas valsts iedzīvotāji, kas ieradušies atbalstīt N. Mandelu. Slimnīcas ārpusē sanākušie izvieto puķes un atstāj vēlējumus bijušajam prezidentam izveseļoties pēc iespējas ātrāk.

DĀR valdība arī kritizējusi ārvalstu medijus, kuri izteikuši dažādas spekulācijas par 94. gadus vecā N. Mandelas drīzo nāvi. DĀR prezidenta birojs atzinis, ka pēdējo dienu laikā N. Mandelas veselības stāvoklis ir pasliktinājies, tomēr brīdinājis nepaļauties dažādām spekulācijām, bet uzticēties oficiālai informācijai.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

16. un 17. novembrī Rīgā notiks konference eCom21, un viena no tās svarīgākajām tēmām būs gaidāmie jaunievedumi tiešsaistes uzņēmējdarbības regulēšanā. Daži no tiem paredz kardinālas izmaiņas, kas skars visus šīs nozares dalībniekus.

Par svarīgākajām šīs jomas tendencēm forumā stāstīs Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo, uzstājoties sesijā «Regulēšana un likumdošana».

Savlaicīgās adaptācijas plusi

«Katrā no iepriekšējām konferencēm mēs analizējām svarīgākās likumdošanas izmaiņas, kam tirgus dalībniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, maksājumu sistēmu licencēšana ES valstīs, e-komercijas juridiskie riski un banku praktiskās prasības, noformējot attiecības ar servisu provaideriem, interneta uzņēmējdarbības juridiskie riski, vienotais globālais nodokļu informācijas apmaiņas standarts. Laiks ir pierādījis, ka visi šie jautājumi būtiski ietekmējuši e-komercijas attīstību,» stāsta Jaroslavs Zamullo.

Somijas tehnoloģiju kompānijas Nokia pārstāvēts konsorcijs saņēmis 1,35 miljardu ASV dolāru lielu Eiropas Savienības (ES) grantu, lai izstrādātu grafēnu, kas tiek uzskatīts par pasaulē stiprāko materiālu.

Finansējums piešķirts ES Nākotnes un jauno tehnoloģiju programmas (FET) ietvaros. Programmas mērķis ir veicināt riskantus pētījumus, kuri var nodrošināt tehnoloģisku izrāvienu ar lielu ietekmi uz sabiedrību un tehnoloģijām. ES grants piešķirts Grafēna iniciatīvas konsorcijam, kuru kopā ar citām ES kompānijām izveidojusi Nokia, lai veicinātu materiāla pētījumus un izstrādi.

Grafēns veidots no oglekļa viena atoma biezuma slāņa un Nokia uzsver, ka tas ir 300 reizes stiprāks nekā tērauds, bet tajā pašā laikā ir daudz vieglāks un arī var tikt izmantots par lielisku vadītāju. Nokia arī uzsver, ka grafēna izstrāde ES radīs jaunas darba vietas un dos ievērojamu grūdienu savienības rūpniecībai. «Globalizācijas procesu ietekmē ES pametuši daudzi ražotāji. Šī ir liela iespēja ražošanu atgriezt ES un, izmantojot jaunus materiālus, to padarīt konkurētspējīgu,» sacīja Nokia pētniecības centra vadītājs Jani Kivioja.

Risku var mazināt, strādājot pie diversificētu ieguldījumu kopuma izveidošanas.

Kad tiek būvēts investīciju portfelis, jāapzinās, ka diez vai kāda daudzmaz jēdzīga ieguldījumu atdeve gaidāma bez risku uzņemšanās. Būtībā tas paredz, ka investori, kuri pērk riskantākus aktīvus, tiek atalgoti, ja salīdzina ar bezriska aktīvu turēšanu, par kādiem tiek uzskatītas, piemēram, visdrošākās obligācijas.

Īstermiņā akciju tirgus uzskatāms par ļoti riskantu padarīšanu – līdz ar to tās naudas pludināšana šo vērtspapīru virzienā, kura vajadzīga drīziem tēriņiem, nav vēlama. Pastāv gandrīz 50% liela iespējamība tam, ka akciju cenas virziens katrā nākamajā tirdzniecības sesijā būs uz leju. Tikmēr, jo ilgāks ir ieguldījumu akcijās periods, jo šī iespējamība ir mazāka. Piemēram, 10 gadu skatījumā, ja vērtē vēsturi, iespējamība, ka ASV akciju cena tomēr būs pieaugusi, ir gandrīz 100%. Pastāv pieņēmums – ja vēsturiski akciju cenas būtu piedzīvojušas mazākas svārstības (kritumi būtu bijuši mazāki), investori šos vērtspapīrus uzskatītu par mazāk riskantu ieguldījumu. Tas savukārt būtu novedis pie tā, ka kompāniju akciju P/E (Price/Earnings jeb akcijas cena/peļņa) rādītāji būtu krietni augstāki, nekā ir ierasts. Ar šādiem augstākiem P/E rādītājiem arī nākotnes cenu pieaugums varētu izrādīties krietni lēzenāks. Tieši korekcijas (cenas krīt par 10%) un lāču tirgi (cenas krīt vismaz par 20%) ir atbildīgi par to, ka tiek radīta samērā liela akciju riska prēmija. Tiek norādīts – akcijas tiek uzskatītas par riskantākiem ieguldījumiem, no kuriem tad attiecīgi konstanti tiek gaidīta lielāka atdeve nekā no minimāla riska finanšu instrumentiem. Ja akciju cenas visu laiku pieaugtu, tad arī to atdeve kādā brīdī sāktu pielīdzināties ļoti drošiem ieguldījumiem, piemēram, tām pašām drošajām obligācijām.

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»