Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kurā pieauga dzimušo skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais aprēķins.

Latvijā dzimušo skaits 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 699 jaundzimušajiem, savukārt Lietuvā un Igaunijā tas samazinājās attiecīgi par 574 un 525 bērniem, turklāt Igaunijā dzimušo skaits samazinās jau trešo gadu pēc kārtas.

Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija 1986. un 1987.gadā, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd.

Summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim, Latvijā bija 2,2, Lietuvā – 2,1, bet Igaunijā 2,3 (vēlamais koeficients, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, ir 2,1 – 2,2 bērni).

Latvijas 2024. gada dzimstības katastrofa pārspēj Otrā pasaules kara laika vissliktākos rādītājus. Atbilstoši CSP datiem 1945. gadā Latvijā piedzima 26,2 tūkstoši bērnu, savukārt, saglabājoties šī gada pirmo septiņu mēnešu tendencei, var prognozēt, ka 2024. gadā Latvijā piedzims aptuveni 12,8 tūkstoši bērnu.

Kā liecina CSP apkopotā informācija, tad šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājās par 13,5%. Latvijā 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrēti 7476 jaundzimušie, kas bija par 1165 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Samazināšanās turpinājās arī augustā, kad Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija par 16,8% mazāks nekā 2023.gada augustā. Tā kā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, tad Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un samazināšanās apjoms var mazināties tikai uz starptautiskās migrācijas rēķina un tikai tad, ja starptautiskās migrācijas bilance ir pozitīva. Pēc jaundzimušo skaita ( arī dzimstības uz 1000 iedzīvotājiem) 2023. gads bija vissliktākais Latvijas vēsturē, kad gada laikā piedzima tikai 14,5 tūkstoši bērnu.

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Centrālā statistikas pārvalde ir nākusi klajā ar satraucošu un visnotaļ nepatīkamu ziņu – dzimstības samazinājums turpinās. 2017. gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016. gadā, liecina provizoriskie dati. Arī 2018. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs.

No šīs ziņas ir atvedināmi pāris secinājumi. Vispirms jau ir apstiprinājies tas, par ko brīdināja daudzi eksperti, - pabalstu palielināšana, kas viena politiskā spēka dēļ ieguva demogrāfijas ultimāta aprises, izskatās, ka nav devusi un visticamāk arī nedos cerētos rezultātos. Jo neba naudas dēļ kāds vēlas bērnus.

Savukārt, ja runā par atbalstu jaunajiem vecākiem, tad viņi domā daudz konceptuālāk nekā pabalstu palielinātāji, jo bērnu kopšanas pabalsts atdevi dod pusotru gadu, taču vecāki savu dzīvi plāno ilgtermiņā. Atļaušos apgalvot, ka viņus vairāk interesē bērniem un ģimenei draudzīga infrastruktūra un pakalpojumi, nevis īstermiņa finanšu piešprices. Ne mazāk svarīgs ir pieejama mājokļa jautājums.

Dzimstības un laulību skaits Vācijā pērn sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, liecina ceturtdien publicētie Federālās statistikas pārvaldes ("Destatis") dati.

2023.gadā Vācijā dzimuši aptuveni 693 000 bērnu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2013.gada. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, kad piedzima 738 819 bērni, dzimstība samazinājusies par 6,2%.

Tikmēr Austrumvācijā, salīdzinājumā ar 2012.gadu dzimstība pērn sarukusi par 9,2%, dzimušo skaitam sarūkot no 86 227 līdz aptuveni 78 300. Tas ir daudz krasāks kritums nekā Vācijas rietumos, kur dzimstība samazinājusies pa 5,9% no 616 863 līdz apmēram 581 000 dzimušo.

Martā Federālais Populācijas pētījumu institūts paziņoja, ka bērnu skaits uz vienu sievieti laikā no 2021. līdz 2023.gadam sarucis no 1,57 līdz 1,36.

Neskatoties uz dzimstības samazināšanos, imigrācijas rezultātā Vācijas iedzīvotāju skaits 2023.gadā pieaudzis par 300 000 cilvēku, un gada beigās sasniedza 84,7 miljonus, norāda "Destatis".

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā valstī piedzima 22264 bērni jeb par 767 bērniem vairāk nekā 2005. gadā, taču salīdzinājumā ar 1987. gadu, kad Latvijā bija vislielākais dzimušo skaits - 42,1 tūkstotis, tas ir 1,9 reizes mazāk.

2006. gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem - 9,7 bērni - ir augstākais rādītājs pēdējos 13 gados.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga no 1,31 līdz 1,35 jeb par 3,4%. Normālai paaudžu nomaiņai summārajam dzimstības rādītājam būtu jābūt 2,1-2,2 bērniem. Latvijā tāds rādītās bija vērojams astoņdesmito gadu vidū.

2006. gadā uz 1000 sievietēm fertīlajā (15-49 gadu) vecumā piedzima 38 bērni, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 2 bērniem jeb 4% vairāk. Kopš 1999. gada (32,7 dzimušie) šis rādītājs pieaug. Tomēr salīdzinājumā ar 1987. gada atbilstošajiem datiem - 65 dzimuši bērni uz 1000 sievietēm fertīlajā vecumā - dzimstības kritums ir visai ievērojams.

2023. gadā būs vissliktākie dzimstības rādītāji Latvijas vēsturē. Latvijas valdības politika pēdējos piecpadsmit gadus ir bijusi vērsta pret bērnu dzimšanu. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Līdz 2022. gadam Latvija bija viena no pasaules līderēm mirstībā (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem). 2021. gadā pēc kopējā mirstības līmeņa Latvija bija 4. vietā pasaulē. Sliktāks mirstības līmenis par Latviju bija tikai Bulgārijā, Serbijā un Ukrainā. Nedaudz zemāks mirstības līmenis par Latviju bija Rumānijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Savukārt pēc mirstības pieauguma starp 2021. un 2020. gadu Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mūs apsteidza tikai Bulgārija un Kuba. Kopumā 2021. gadā Latvija pēc dabiskā pieauguma bija ceturtā sliktākā valsts pasaulē, atpaliekot tikai no Bulgārijas, Ukrainas un Serbijas.

Lietuvai bija piektais sliktākas rezultāts pasaulē. Plašāk tas tika aplūkots DB 27. jūnijā rakstā Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā. Ar visu lielo mirstību Latvijas dzimstības rādītāji līdz 2022. gadam nebija tie sliktākie. Tomēr ievērojams lūzums dzimstībā Latvijā aizsākās 2022. gadā, kad, atbilstoši CSP apkopotajai statistikai, Latvijā jaundzimušo skaits (15 954 jaundzimušie) bija vismazākais kopš 1920. gada. Tomēr 2022. gadā dzimstība (jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) nebija viszemākā Latvijas vēsturē. 2022. gadā Latvijā piedzima 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Šā gada janvārī dzimstības pieaugums Latvijā vērojams jau ceturto gadu pēc kārtas, liecina Centrālā statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par iedzīvotāju dabisko kustību.

Janvārī valstī reģistrēti 1800 jaundzimušie, kas ir par 70 vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Tāpat ceturto gadu turpinās noslēgto laulību skaita pieauguma tendence. Janvārī valstī reģistrētas 453 laulības, kas ir par 40 vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada.

Dzimstības un noslēgto laulību skaita pieaugumu var skaidrot ar to, ka laulību jeb 25 - 30 gadu vecumu sasnieguši astoņdesmito gadu vidū dzimstības buma laikā dzimušie. No 1983. līdz 1988. gadam vidēji gadā piedzima ap 40 tūkstošiem bērnu pretstatā 20 tūkstošiem pēdējos gados, skaidro CSP pārstāvji.

Vērojams arī mirstības samazinājums. Janvārī mūžībā aizgājuši 2730 cilvēki. Tas ir gandrīz par 400 cilvēkiem mazāk nekā 2013. gada janvārī.

Visas Eiropas Savienības valstis laikā no 2021. līdz 2023. gadam piedzīvojušas katastrofālu dzimstības samazinājumu.

2023. gadā vidēji Eiropas Savienībā (ES) piedzimuši par 10% mazāk bērnu nekā 2021. gadā, bet Latvija ar 16,82% kritumu ierindojas piektajā vietā ES pēc jaundzimušo skaita samazinājuma.

Ierobežojumi maina paradumus

Ne reizi vien, sludinot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus visā ES, tika pieminēts fakts, ka šis laiks mainīs cilvēku paradumus, turklāt paradumu maiņa apstiprinājās daudzās jomās. Piemēram, uzplauka interneta tirdzniecība, attīstījās pakomātu tīkls, cilvēki mazāk apmeklēja veikalus, jo tajos nebija ieteicams iet, bija jālieto maskas un jāievēro citi ierobežojumi. Mainījās izglītības kultūra – daudz vairāk cilvēku aprada ar iespēju bērnus mācīt attālināti. Un vēl šobrīd, kad par Covid-19 runā tikai garāmejot, lai arī saslimstība ir ne mazāka kā 2020. gada martā, attālināto apmācību, mājmācību cilvēki izvēlas daudz biežāk nekā iepriekš. Izglītība, starp citu, ir pirmais indikators, ka ne visas paradumu maiņas bijušas pozitīvas, jo kopumā izglītības kvalitāte pasliktinājās, un vēl nav skaidrs, vai izdosies atgūt 2019. gada līmeni.

Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvalde "Eurostat" prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem, liecina informācija, kas atrodama Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas situāciju valstī.

Galvenokārt demogrāfisko situāciju raksturo dzimstības samazināšanās un mūža ilguma palielināšanās. Ziņojumā secināts, ka pašlaik Latvijas demogrāfiskajai situācijai raksturīgs negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Tāpat novērojama vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs kopš 1991.gada - 2021.gadā tas sasniedza augstāko negatīvo rādītāju.

Savukārt migrācijas saldo jeb starpība starp iebraukušo (imigrējošo) un izbraukušo (emigrējošo) iedzīvotāju skaitu ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Eiropa bez izņēmumiem visās valstīs ir ar negatīviem dzimstības rādītājiem, un iedzīvotāju skaita pieaugums tiek nodrošināts vienīgi uz ārējās migrācijas rēķina, parāda Eurostat pētījuma Key figures on Europe 2021 edition ceturtais laidiens.

“Šis ir pirmais izdevums, kas parāda datus par Covid-19 krīzes ietekmi 2020. gada laikā,” norāda Eurostat ģenerāldirektore. Aplūkojot dzimstības datus ES, jau 2019. gads iezīmē situāciju, kad faktiski visas ES dalībvalstis ir paslīdējušas zem pašatražošanās sliekšņa – 2,1 bērns uz vienu sievieti. Eiropas vidējais rādītājs ir 1,53 bērni uz vienu sievieti.

Augstākais dzimstības rādītājs 2020. gadā bijis Francijā – 1,86 bērni uz vienu sievieti. 2020. gada 1. janvārī Eiropā kopumā dzīvoja 447 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākās valstis ir Vācija – 83,2 miljoni, Francija – 67,3 miljoni un Itālija – 59,6 miljoni iedzīvotāju. Laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu procentos pret kopskaitu ir piedzīvojusi Lietuva –12,5%, otrs lielākais iedzīvotāju skaita zaudējums ir Latvijai –11,2%. Polijā ir faktisks nulles stāvoklis, bet tepat kaimiņzemē Igaunijā ir līdzīga situācija, tikai neliels zaudējums.

Itālijas valdība atvēlējusi miljardu eiro dzimstības veicināšanai, kā arī uzsākusi virkni pasākumu ģimeņu atbalstam, šādi reaģējot uz dzimstības rādītāju pasliktināšanos, kas cita starpā apdraud arī sociālās labklājības sistēmu.

vidū ir finanšu atbalsts strādājošām sievietēm, kurām ir vismaz divi bērni, paplašinātas iespējas bērna kopšanas atvaļinājumam, kā arī papildu finansējums bērna dienas aprūpei, tiesa, tikai attiecībā otro bērnu.

"Mēs gribam panākt, ka sieviete, kas pasaulē laiž vismaz divus bērnus, jau ir devusi nopietnu ieguldījumu sabiedrībā, un, izrietot no tā, valsts daļēji kompensē sociālās drošības iemaksas," sacīja premjerministre Džordža Meloni.

"Mēs gribam noraidīt naratīvu, ka dzimstības līmenim ir bremzējošs efekts attiecībā uz darbu. Mēs vēlamies stimulēt tos, kas grib laist pasaulē bērnu un grib strādāt," piebilda Itālijas pirmā premjerministre sieviete.

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,248 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2009.gadā bija 0,57% salīdzinājumā ar 0,42% 2008. gadā.

Dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) iedzīvotāju skaits saruka par 8,2 tūkstošiem, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 4,7 tūkstošiem. Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās uz dzīvi 2688 cilvēki, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs pārcēlās 7388 cilvēki.

Pērn piedzimuši 21,7 tūkstoši bērnu, kas ir par gandrīz 2,3t tūkstošiem bērnu mazāk nekā 2008. gadā, kad bija augstākā dzimstība kopš 1992. gada. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis samazinājās par 9,4%.

49,5% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2008.gadā - 51,3%). Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2009. gadā bija 34,1% salīdzinājumā ar 33,3% gadu iepriekš.

Kopš pagājušā gada mēs esam ļoti daudz rakstījuši par katastrofālo dzimstības kritumu 2022. gadā un tā turpinājumu 2023. gadā. Uz šiem rakstiem ir dzirdētas atšķirīgas emocionālas izpausmes. Pirmā ir vienaldzība. Nu un tad? Visās attīstītās valstīs krītas dzimstība. Tas tikai liecina par to, ka Latvija ir viena no attīstītām valstīm.

Šajā vērtējumā var piekrist tikai tam, ka Latvija nav starp pasaules nabadzīgākajām valstīm. Tomēr, pat pesimistiski vērtējot, mēs esam viena no visnabadzīgākajām valstīm starp attīstītajām valstīm. Otrs emocionāls vērtējums tiek izteikts ar jautājumu - kādas tad sekas var izraisīt dzimstības un bērnu skaita ievērojama samazināšanās?

Atbilde ir divos līmeņos. Pirmais ir etniskais līmenis – bez bērniem latviešu tautai nav nākotnes. Šo atziņu līdz šim nav vēlējušies saprast pat to politisko spēku līderi, kuri Latvijā sevi lepni dēvē par nacionāliem. T.s. nacionālie spēki līdzdarbojās valdībās, kuras ekonomiski nožņaudza ģimenes ar bērniem. Atšķirībā no tiem, kas tikai uzdodas par nacionālajiem spēkiem, lielākajai latviešu sabiedrības daļai nav vienaldzīga latviešu valodas un kultūras saglabāšana nākamajām paaudzēm. Saeimas līmenī pagaidām nav bijis politisku spēku, kas patiešām iestātos par dzimstības veicināšanu, jo, ja nebūs bērnu, tad nebūs, kam nodot valodas un kultūras vērtības. Pašvaldību līmenī šo jautājumu risināja efektīvāk, bet 2024. gadā valdošās koalīcijas īstenotā budžeta politika pašvaldības iedzina tādā finanšu izmisumā, ka jau ir pašvaldības, kas ievērojami samazina atbalstu jaundzimušajiem bērniem. Taču, ja etniskais jautājums lielai daļai Latvijas politiskās elites ir vienaldzīgs, tad ir ekonomiski argumenti.

Lai Latvijā veicinātu dzimstības rādītāju pieaugumu premjeram Valdim Dombrovskim ir padomā trīs etapi. Pirmais paredz nodrošināt bērnudārzu pieejamību, valsts atbalsta pieejamību vecākiem, kam ir bērni vecumā no gada vecuma līdz bērnudārzam, bet trešais etaps ir reproduktīvās veselības aprūpes programma.

Tā Dienas bizness organizētajā konferencē Biznesa prognozes 2012 norādīja V. Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka galvenais cīniņš par dzimstības paaugstināšanu mums vēl ir priekšā, jo tagad valdībai, atbrīvojoties no aizdevēju programmas, būs brīvākas rokas novirzīt līdzekļus, kur tie nepieciešami tautas pastāvēšanai. «Nevaru iepriecināt optimistus, kas saka – ar tik zemu dzimstības līmeni zemāk nav kur krist. Vēl dzimst 18–19 tūkstoši mazuļu, bet tas var slīdēt vēl uz 17… 16… un 10 tūkstošiem,» tā pērnā gada decembrī Latvijas Avīzei norādījis demogrāfs Ilmārs Mežs.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Vērtējot, kādi šķēršļi iedzīvotājiem traucē plānot ģimenes pieaugumu un kādēļ bērnu daudziem iedzīvotājiem ir mazāk, nekā viņi vēlētos, 75% aptaujāto norāda, ka galvenokārt traucē sarežģītā finansiālā situācija.

Kā liecina jaunākā DnB Nord barometra aptaujas dati, 47% aptaujāto uzskata, ka cilvēki jūtas nedroši par nākotni, 41% atzinuši, ka netiek nodrošināts pietiekams valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem, bet 39% aptaujāto norādījuši, ka viens no galvenajiem kavēkļiem ir nepiemēroti sadzīves apstākļi.

Prognozējot, vai tuvāko trīs gadu laikā respondenti plāno ģimenes pieaugumu, 30% respondentu norādījuši, ka to neplāno, jo situācija valstī ir pārāk sarežģīta, kavē finansiālie un sadzīves apstākļi, kā arī valsts atbalsts ir tik ļoti mazinājies, ka patlaban nav īstais mirklis domāt par ģimenes pieaugumu. Tikpat liela daļa aptaujāto nedrošību par nākotni minējuši kā noteicošo faktoru, kādēļ viņiem patlaban nav tik daudz bērnu, cik viņi ideālā variantā vēlētos.

Lai panāktu jūtamu dzimstības pieaugumu, valstij primāri būtu jāstimulē otrā bērna dzimšana ģimenē, šodien Saeimā notiekošajā diskusijā par demogrāfisko situāciju reģionā un bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta zinātniskā asistente Līga Āboliņa.

Viņa stāstīja, ka 2000.gadā Latvijā dzīvoja 624 000 ģimeņu, bet 2011.gadā - 588 000 ģimeņu. Viņa prognozēja, ka 2015.gadā, salīdzinot ar 15 gadus senu pagātni, Latvijā ģimeņu skaits sarucis par 10%. Kopumā no visām Latvijas ģimenēm 70% ģimeņu ir bērni, bet, piemēram, 21,2% precētu pāru bērnu nav vispār.

Pētniece piebilda, ka trešdaļa ģimeņu ir nepilnas ģimenes, proti, tādas, kur bērnus audzina tikai viens no vecākiem, un šajās ģimenēs lielākoties aug tikai viens bērns. Tomēr arī lielā daļā ģimeņu ar abiem vecākiem aug tikai viens bērns. Laikā no 2000. līdz 2011.gadam par 5% pieaudzis ģimenes skaits, kurās aug viens bērns, bet divu un trīs bērnu ģimeņu skaits ir sarucis.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?