TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Čeku loterijā līdz otrdienas plkst.10 jau ir reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Dienestā norādīja, ka loterijai pieteiktie darījumu apliecinošie dokumenti tiks pārbaudīti parastajā kārtībā, pagaidām gan neviens loterijai iesniegtais dokuments vēl nav pārbaudīts.

VID norādīja, ka čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem.

«Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot «Konsultē vispirms» principu,» skaidroja VID.

Svētdien, šā gada 9. februārī, TV3 raidījuma "SuperBingo" laikā septīto reizi paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās "Čeku loterijas" naudas balvu un papildu balvu laimētāji par janvāra mēnesī reģistrētajiem čekiem. Nākamsvētdien, 16. februārī, kļūs zināmi tie čeku loterijas dalībnieki, kuru reģistrētie čeki būs bijuši īpaši veiksmīgi un uzvarējuši 2019. gada izlozē.

Čeku loterija turpinās arī šogad un joprojām ikviens tajā var piedalīties, reģistrējot čeku vismaz 5 eiro vērtībā un laimējot naudas balvas vai praktiskas papildu balvas, informē VID.

No septītajai "Čeku loterijas" izlozei reģistrētajiem 1 292 803 attaisnojuma dokumentiem izlozētas 54 naudas balvas, kā arī 41 papildu balva, ko sarūpējuši 10 uzņēmumi – VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Tiem čeku loterijas dalībniekiem, kuru reģistrētais čeks ir laimējis kādu no mēneša naudas balvām vai Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvām, ir jāpiesakās VID klātienē vai elektroniski (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) 30 dienu laikā no izlozes rezultātu publicēšanas dienas, tas ir, līdz 2020.gada 10. martam (ieskaitot).

No šodienas, 21.jūnija ir pieejama jaunā Čeku loterijas tīmekļvietne cekuloterija.lv, bet reģistrēt čekus tajā varēs tikai no 1.jūlija, kas ir oficiālais Čeku loterijas sākuma datums, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Informācija mājaslapā liecina, ka pirmā izloze notiks 11.augustā.

Jau vēstīts, ka Čeku loterija Latvijā notiek pirmo reizi. Lai tajā piedalītos un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām papildu balvām, mājaslapā ir jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz 5 eiro. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Čeku loterijā var piedalīties ikviens bez vecuma ierobežojuma, izņemot VID darbiniekus un Čeku loterijas tīmekļvietnes izstrādātāja SIA «Mobilly» pārstāvjus. Čeku loterijā var piedalīties arī bērni, tikai tādā gadījumā reģistrētajā čekā nedrīkst būt tādi pirkumi kā alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un enerģijas dzērieni.

Čeku loterijā ceturtajā ceturksnī īpašā "nozaru izlozē" trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā varēs laimēt par čekiem vairākās nozarēs, kas saistītas ar apģērbu, apavu un tekstilizstrādājumu tirdzniecību dažādās tirdzniecības vietās, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Šogad no oktobra līdz decembrim čeku loterijas tematiskajās nozarēs piedalās čeki, kvītis un rēķini, kas saņemti šādās nozarēs - apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos, tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos.

VID pārstāvji norāda, ka rudens un ziema ir laiks, kad iegādājamies siltāku apģērbu un apavus gada aukstākajiem mēnešiem, atjaunojam savu garderobi saistībā ar gada nogales svētku pasākumiem, tumšajos vakaros vairāk laika veltām grāmatu lasīšanai. Visas šīs lietas tiek iegādātas dažādās tirdzniecības vietās - tirdzniecības centru veikalos, dažādos tirdziņos, lietotu apģērbu veikalos, antikvariātos un citās.

Šā gada sākumā visai trauksmainā ģimenes ārstu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdu apmaiņa par ārstu pakalpojumu apmaksas atskaitēm ieņēmumu dienestam tā, lai «vilks būtu paēdis un kaza dzīva», ir rezultējusies vienā izcili efektīvā risinājumā.

VID akceptējis elektroniskās kvītis, kas čeku par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli – izrakstīt ātri, jebkurā diennakts laikā, paveikt to viedtālrunī, ja nepieciešams. Tas šobrīd ir līdzvērtīgs maksājuma dokuments kases čekam un papīra kvītij. Es ticu – uz šo praksi ir vērts paskatīties ne tikai ārstniecības nozares kontekstā.

Atgādināšu – lielo satraukumu radīja pērn valdības pieņemtais lēmums par katru daktera pakalpojumu izrakstīto kvīti VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ievadīt pamatīgu informāciju – pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kvīts numuru un samaksāto summu. Ir jau saprotama kontrolējošās iestādes vajadzība rūpēties par nodokļu nomaksu, taču arī ārstu sašutumam bija pamats – 21. gadsimta sākumā bieži ar roku aizpildīt kvīšu grāmatiņas un tad šo informāciju otrreiz vadīt EDS nav visai efektīvi. Ārstniecībai tiek «nozagts» laiks, bet alternatīva – diezgan padārga visiem noteikumiem atbilstoša kases aparāta iegāde, kas nelielai ārsta praksei nav pat likumā prasīta un būtu pamatīgs finanšu slogs. Pēc Latvijas lauku ģimenes ārstu aplēsēm – 2/3 no ģimenes ārstu praksēm ir nelielas un izmanto tieši papīra kvīšu grāmatiņas.

No šā gada 1. jūlija Latvijā pirmo reizi tiks uzsākta Čeku loterija, kurā piedalīties varēs ikviens nodokļu maksātājs ar čeku par jebkuru pirkumu vērtībā virs 5 eiro.

Čeku loterija notiks interneta vietnē cekuloterija.lv. Pēc uzvaras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsludinātajā iepirkumā čeku loterijas tehnisko risinājumu īstenos mobilo maksājumu uzņēmums Mobilly.

Plānots, ka izveidotā vietne cekuloterija.lv būs lietotājam draudzīga un ērta, kalpojot kā piemērs valsts un privāta biznesa veiksmīgai partnerībai. Lai piedalītos Čeku loterijā un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām balvām, tīmekļa vietnē cekuloterija.lv jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz 5 eiro vērtībā. Darījumu apliecinošam dokumentam jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

No šodienas sāk darboties čeku loterija, un pirkumu jeb pakalpojumu čekus var reģistrēt jaunā čeku loterijas vietnē «www.cekuloterija.lv», informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tīmekļa vietnes «www.cekuloterija.lv» izstrādātājas SIA «Mobilly» izpilddirektors Ģirts Slaviņš norādīja, ka lielākais izaicinājums ir lielā čeku dažādība Latvijā, tāpēc tīmekļa vietnes izveidošanā netiks piesaistīts mākslīgais intelekts. Viņaprāt, mākslīgais intelekts vēl nevar aizstāt to, ko spēj cilvēks.

Viņš sacīja, ka, strādājot pie tehniskā risinājuma, «Mobilly» krāja dažādus čekus un izrādījies, ka ir vairāki desmiti to veidu. «Tas sākotnēji apgrūtina lielāku mākslīgā intelekta iesaisti tehniskajā risinājumā, jo šis mākslīgais intelekts ir jāapmāca, lai tas atpazīst visus iespējamos čeku veidus,» sacīja Slaviņš.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Čeku loterijā jūlija laikā reģistrēti 1 565 458 čeki, biļetes vai kvītis, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No 1.jūlija sāka darboties čeku loterija un pirkumu jeb pakalpojumu čekus var reģistrēt vietnē «www.cekuloterija.lv».

Lai piedalītos loterijā un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām papildu balvām, tīmekļa vietnē ir jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz pieci eiro. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Čeku loterijā var piedalīties ikviens bez vecuma ierobežojuma, izņemot VID un čeku loterijas tīmekļvietnes izstrādātāja «Mobilly» pārstāvjus. Čeku loterijā var piedalīties arī bērni, tikai tādā gadījumā reģistrētajā čekā nedrīkst būt tādi pirkumi kā alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un enerģijas dzērieni.

Jūnijā lielveikalu tīkls Rimi Igaunijā ieviesa digitālos čekus, piedāvājot pircējiem atteikties no čeku drukāšanas. Līdzīgu attīstības soli Rimi plāno spert arī Latvijā un Lietuvā, kur šobrīd vēl tiek risināta likumdošanai atbilstoša sistēmas ieviešana, informē uzņēmums.

Digitālie čeki ir būtisks solis Rimi ilgtspējības mērķu īstenošanā, kas palīdz stiprināt klimatneitrālu uzņēmuma darbību, ietaupot čeku drukāšanai nepieciešamos resursus un izvairoties no nevajadzīgu atkritumu radīšanas.

Pirms jaunās sistēmas ieviešanas veiktais pilotprojekts atsevišķos Rimi veikalos Igaunijā liecina – līdz pat 80% pircēju ir gatavi atteikties no drukātajiem čekiem. Sagaidāms, ka rudenī šo risinājumu varētu adaptēt arī Latvijā un Lietuvā, kur pagaidām turpinās sistēmas saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem.

"Latvijā pagaidām digitālie čeki vēl netiek piedāvāti, jo sākotnēji kopā ar kases sistēmas apkalpojošo dienestu un atbilstības pārbaudes institūciju ir jāprecizē ar Ministru kabineta noteikumiem saistītie jautājumi attiecībā uz šāda risinājuma ieviešanu. Tomēr Rimi aktīvi strādā pie šī risinājuma ieviešanas jau šī gada rudenī. Tehniski esam gatavi šādu funkciju Latvijā ieviest un ceram, ka iespējami ātrāk tiks pabeigti visi nepieciešamie procesi, jo atteikšanās no katra papīra čeka ir mazs solis pretī zaļākai rītdienai," stāsta Rimi Digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs spriest tikai 2020. gada otrajā pusē.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē rādīja Valsts Ieņēmumu dienesta pārstāve Anželika Lauska. Viņa arī norādīja, ka pašlaik notiek informācijas uzkrāšana, bet tās apkopošana notiks nākamā gada otrajā pusē un tad arī varēšot vērtēt iegūtos rezultātus. Protams, esot veiktas deviņas pārbaudes, jo atklāti «izcili gadījumi». Tiesa, kas ir šie izcilie gadījumi, VID pārstāve sīkākus paskaidrojumus nesniedza. Vienlaikus viņa skaidroja, ka kontroles pasākumi, balstoties tikai uz čeku loterijā iesniegto informāciju, nav īstenoti un tie sagaidāmi tikai pēc iegūtās informācijas apkopošanas.

Turklāt čeku loterijas pirmsākumos est novērota situācija, kad cilvēki vienkārši «testējuši» sistēmu un vienlaikus arī bijuši tādi, kuri nav pareizi aizpildījuši čeku loterijas formas. Tajā pašā laikā atsaucība no cilvēku puses esot salīdzinoši liela, jo līdz 25.novembrim uz novembra izlozi iesniegts 871 741 čeks, bet kopumā čeku loterijai šogad iesniegti jau 6,178 miljoni čeku. A. Lauska arī atgādināja, ka sākotnēji bija paredzēts čeku loteriju ieviest jau 2018. gada decembrī, taču realitātē tas noticis tikai šā gada 1. jūlijā.

Saņemot informācija par trīs gadījumiem Eiropā, kad mazuļi ir nokrituši no Sundvik pārtinamā galda/kumodes, jo virsma bijusi nestabila, Ikea aicina visus pircējus, kas iegādājušies šo preci, pārbaudīt vai tā uzstādīta pareizi, informē uzņēmumā.

Ikea aicina pircējus pārbaudīt, vai nolokāmā virsma ir nostiprināta ar komplektā iekļautajiem fiksatoriem. Ja virsma nav nostiprināta, tad uzņēmums aicina to izdarīt, bet ja fiksatori ir pazuduši, tad tos var saņemt veikalā bez maksas.

Uzņēmums norādīja, ka visos minētajos gadījumos, kad mazuļi nokrituši no pārtinamā galda/kumodes drošības fiksatori nebija lietoti atbilstoši lietošanas instrukcijai.

«Reizēm pircēji mēdz ikdienā lietot Sundvik pārtinamo galdu/kumodi kā saliekamu pārtinamo galdu un neizmanto drošības fiksatorus atbilstoši instrukcijai. Saņemot ziņojumus par incidentiem, uzņēmums īsteno profilaktiskus drošības pasākumus, aicinot pircējus pārliecināties par to, kā viņi lieto preces, un bez maksas saņemt drošībai paredzētās detaļas, ja tās ir pazudušas. Lai šīs detaļas saņemtu, pircējiem nav jāuzrāda čeks vai jebkāds cits pirkuma dokuments,» informē uzņēmumā.

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir arī "Lufthansa Group" meitasuzņēmums "LSG Sky Chefs", kas nodrošina ēdināšanu "airBaltic" u.c. kompānijām.

"Vairāki simti termināļu jau ir darbībā, pieņem maksājumus visā pasaulē 50 nodokļu zonās," teic Edijs Tanons, informācijas tehnoloģiju kompānijas "Datakom" biznesa attīstības vadītājs. Pēc viņa teiktā tirgus produktu ir pieņēmis labi un klientu skaits pamazām aug. Nākamgad paredzēts aktīvāk reklamēties, lai klientu skaits augtu straujāk.

"Investīcijas šī produkta izstrādē jau esam atpelnījuši. Gada laikā esam tikuši no nulles līdz reālam biznesam, bet nākamgad ceram tikpat tikt eksportā ar augstas pievienotās vērtības produktu," teic E. Tanons. Interese no potenciālajiem klientiem ārzemēs jau esot un uzņēmums fokusējas uz Rietumvalstīm - Vāciju, Itāliju, Franciju.

Lielveikalu tīkls Rimi Latvijā ieviesis divus jaunus digitālos risinājumus, kas vienkāršos iepirkšanās procesu un samazinās tā ietekmi uz vidi – iespēju iepirkties, preces skenējot ar savu mobilo tālruni, un atteikties no čeku drukāšanas pašapkalpošanās kasēs.

Tādējādi arī Latvijā ir sākusies pāreja uz elektroniskajiem čekiem. Elektronisko čeku sistēma šovasar tika sekmīgi ieviesta Rimi veikalos Igaunijā. Latvijā elektroniskie čeki sākotnēji būs pieejami tikai pašapkalpošanās kasēs, ka arī izmantojot pašapkalpošanās skeneri, jo pašlaik vēl turpinās sistēmas saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem, lai šo risinājumu varētu izmantot arī parastajās kasēs.

“Elektroniskie čeki ir būtisks solis pretī efektīvākam un zaļākam iepirkšanās procesam. Visās kasēs elektroniskos čekus plānojam ieviest nākamā gada sākumā. Čeks ir salīdzinoši sīka ierastā iepirkšanās procesa sastāvdaļa, tomēr tas nozīmē būtisku planētas resursu patēriņu. Jau šobrīd esam aplēsuši, ka, visiem Rimi pircējiem Latvijā atsakoties no drukātajiem čekiem, gada laikā tiktu ietaupīta 31 tonna jeb viens kravas auto papīra un no nociršanas izglābts vairāk nekā pustūkstotis koku,” stāsta Rimi digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons solījis, ka Apvienotā Karaliste nemaksās 39 miljardu sterliņu mārciņu (44 miljardu eiro) tā dēvēto šķiršanās rēķinu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) gadījumā, ja viņš kļūs par premjerministru un ja netiks panākti labāki nosacījumi Lielbritānijas aiziešanai no bloka.

«Vienmēr esmu uzskatījis par dīvainu [prasību]. ka mums jāpiekrīt izrakstīt viss čeks pirms galīgās vienošanās,» sacījis Džonsons intervijā laikrakstam «The Sunday Times».

«Lai panāktu labu vienošanos, nauda ir lieliska (..) smērviela,» teicis bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Tā dēvētais šķiršanās rēķins Lielbritānijai jāmaksā, lai segtu savas saistības pret ES.

Pašreizējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES.

Meja novembrī noslēdza vienošanos ar ES, bet Lielbritānijas parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja, tāpēc Meja bijusi spiesta atlikt izstāšanos no bloka, kas tagad paredzēta 31.oktobrī.

Šīs otrdienas kāpums finanšu tirgus stāvajā slīdkalniņā patiešām izrādījās vien pauze. Akciju cena nedēļas vidū atsāka savu planēšanu uz krietni zemākiem atmosfēras slāņiem.

Eiropā vadošo akciju vērtība saruka vēl aptuveni par 5%. Tāpat akciju cenu gāšanas, sākoties tirdzniecības sesijai, turpinājās ASV. Šobrīd finanšu tirgū valda neziņa par to, kāda kuriem aktīviem varētu būt "godīgā" cena. Pārmaiņas ir asas un haotiskas. Turklāt parādās bažas par likviditāti.

Jāteic, ka viens ir tas, kas notiek akciju tirgū (akcijas pēc savas būtības ir riska aktīvi), lai gan faktiski tikpat nozīmīgas cenu pārbīdes notiek vēl parādu tirgū. Un situācija arī tur diemžēl liecina par paaugstinātu stresu. Būtībā jau nākamā pakāpe ir, ka investori ar visu reizē sāk izpārdot arī obligācijas, kurām ieguldījumu portfeļos teorētiski un praktiski būtu jānodrošina stabilitāte. Nav gan tā, ka DB par to nebūtu brīdinājis.

Ar vairāk nekā 1 000 000 lietotājiem visā pasaulē, Igaunijas viedie mikromobilitātes līdzekļu īstermiņa uzglabāšanas risinājumi Bikeep kļūst pieejami arī Latvijā.

Bikeep galvenais mērķis ir radīt drošu pilsētvidi transportlīdzekļiem, piedāvājot tos īstermiņā novietot tehnoloģijās balstītās novietnēs.

Viedo tehnoloģiju eksperts, uzņēmuma Provision Baltic vadītājs un projekta viedpilseta.lv autors Zigmārs Zučiks norāda, ka viedās tehnoloģijas un risinājumi mūsdienu pilsētvidē pozitīvi ietekmē ne tikai tās iedzīvotājus, bet ieguvēji ir arī uzņēmēji un pašvaldības, kas izvēlas uzstādīt šos risinājumus. “Velobraucēji noteikti izvēlēsies apmeklēt tirdzniecības centru, veikalu vai uzņēmumu, kur savu velosipēdu varēs atstāt drošībā, kas nozīmē ievērojamu apmeklētāju pieaugumu uzņēmumam,” stāsta Z. Zučiks.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.