Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, 8. jūlijā medijiem skaidroja ekonomists Kristaps Bergmanis. Jaunie trīs brāļi oponējot K. Bergmaņa viedoklim norāda, ka "autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm."

Opozīcijas politiķi, īpaši tie, kuriem vēlētāji nav devuši mandātu strādāt tautas labā, sabiedrības uzmanību sev pievērš ar vispopulistiskākajiem paziņojumiem, kas gan lielākoties izrādās cilvēku maldināšana. Tā nu ir gadījies arī kārtējiem citu vērtību sludinātājiem politikā – partijai Jaunie Demokrāti, kuras valdes loceklis Kristaps Bergmanis nule publicējis savas pārdomas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, cenzdamies pretendēt uz finanšu analīzi par būvdarbu izmaksām. Tiesa gan, nekas prātīgs no tā nav iznācis, jo autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm, norāda Elīna Bīviņa, v/a Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.

«Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus,» uzsvēra Kučinskis.

Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Šodien tiek izbeigts valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi noslēgtais līgums ar arhitekta Anda Sīļa biroju AB.SZK par jaunās koncertzāles būvprojektēšanu.

A. Sīlis esot apliecinājis, ka vēl nav sācis Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes, tādējādi līguma izbeigšana valstij finansiālus zaudējumus nav radījusi, Db informēja aģentūras Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa. Pats A. Sīlis februāra sākumā gan Db.lv norādīja, ka darbs pie būvprojekta izstrādes sākt tūlīt pēc līguma noslēgšanas un visi darbi veikti par pašu līdzekļiem.

Paredzētā līguma summa par koncertzāles projektēšanu bija 7.987 milj. Ls ar PVN.

A. Sīlis saglabā autortiesības uz 2006. gadā skiču konkursā apstiprināto Rīgas koncertzāles projektu, kura būvniecības ieceri akceptējusi Rīgas dome. «Pamatojoties uz līdz šim paveikto, valstij ir iespēja uzsākt Rīgas koncertzāles būvniecības procesu, tai skaitā būvprojektēšanu, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies,» norādīja E. Bīviņa.

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas sanāksmē 2.februārī koalīciju veidojošo politisko partiju pārstāvji vienojās par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei.

“Akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte manā kultūras ministra amatā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīvus – tas iedvesmo! Jau tuvākajā laikā Kultūras ministrija virzīs to uz Ministru kabinetu,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli 

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt...

Koalīciju veidojošās politiskās partijas darbam Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības padomē katra deleģē divus pārstāvjus. 2. februāra sēdē Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK pārstāvēja partijas priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis Imants Parādnieks un kultūras ministrs Nauris Puntulis, partiju “Jaunā Vienotība” - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ints Dālderis, Apvienību Attīstībai /Par! Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Saeimas deputāte Inese Voika, Jauno Konservatīvo partiju – labklājības ministrs Gatis Eglītis un Saeimas deputāte Evita Zālīte Grosa.

Rīgai vajadzīgs arhitektūras simbols 

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā...

Kultūras ministrija Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas lēmumu un ziņojumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtējumu Rīgā virzīs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts tiek attīstīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai minēto uzdevumu - „Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu,” kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu nacionālās koncertzāles projekta turpmākai īstenošanai.

Valsts Kontrole sniegusi maldinošu informāciju par izlietoto līdzekļu apjomu Rīgas koncertzāles projektam, apgalvo aģentūra Jaunie Trīs brāļi.

Pretēji Valsts Kontroles revīzijas ziņojumā publicētajam, ka Rīgas koncertzāles projektam līdz šim izlietietoti 2.9 miljoni latu, izlietoti tikai 984.7 tūkstoši latu, teikts aģentūras izplatītajā preses paziņojumā.

Par šiem līdzekļiem organizēts starptautisks projekta skiču konkurss, izstrādāts teritorijas detālplānojums, sagatavoti projektēšanas uzdevumi kā ēkas un AB dambja rekonstrukcijas, tā akustikas projektētājiem, kā arī organizētas projekta publiskās apspriešanas, apmaksāta AB dambja nomas maksa un uzturēšana, iepirkti neatkarīgu transporta risinājumu plānošanas un citu ekspertu pakalpojumi un segtas ar projekta publicitāti saistītās izmaksas, piemēram, sagatavota trīsdimensiju vizualizācijas filma, kas, nolūkā sniegt priekšstatu par Daugavas kreisā krasta attīstību, regulāri demonstrēta kā Latvijā, tā ārvalstīs, nodrošinot Rīgas koncertzāles projektam starptautisku atpazīstamību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība. Šāds ministra lēmums pieņemts, balstoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot, Ķekavas pagasta padomes 2007.gada 27.novembrī apstiprinātos teritorijas plānojuma grozījumus, RAPLM secināja, ka pagasta padome pretēji Ministru kabineta noteikumos paredzētajam atbalstījusi teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas maiņu vairāk nekā 50 nekustamajiem īpašumiem. Valdības noteikumi paredz, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos.

Tāpat konstatēts, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīti 162 detālplānojumi, no kuriem 60 ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tie ir apstiprināti pirms tika pieņemts Ķekavas pagasta ģenerālplāns. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam Ķekavas pagasta padome nebija tiesīga apstiprināt detālplānojumus pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Rīgas koncertzāles būvniecību iecerēts atlikt uz 2011. gadu, jo divu objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles – būvniecība vienlaikus nav samērojama ar valsts pašreizējām finansiālajām iespējām, Db pavēstīja aģnentūras Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Plānots, ka nākamgad tiks sākta Rīgas koncertzāles projektēšana, kas ilgs aptuveni divus gadus. 2010. gada nogalē, paralēli projektēšanai, varētu uzsākt AB dambja rekonstrukciju, savukārt koncertzāles būvniecību – 2011. gadā, kad jābūt pabeigtiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem.

Korekcijas Rīgas koncertzāles projekta īstenošanas grafikā atbilst vadošo Latvijas ekonomistu ieteikumam neatlikt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbus, bet citu kultūras būvju projektu izstrādi turpināt «uz papīra», lai ar valsts pasūtījumiem varētu stimulēt ekonomikai svarīgo būvniecības nozari.

Par Rīgas koncertzāles būvprojektu izstrādās arhitekta Anda Sīļa vadītais arhitektu birojs «AB.SZK», kas projektēšanu veiks sadarbībā ar starptautiski atzītiem profesionāļiem no Vācijas, Japānas, Nīderlandes un Francijas. AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts izmaksās 556 tūkstošus latu, Āgenskalna līča šķērsojumu metu izstrāde – 50 tūkstošus. 775 tūkstoši latu nepieciešami visu projektēšanas darbu arhitektoniskajai vadībai, izmaksu kontrolei un administratīvajiem izdevumiem divu gadu garumā, 457 tūkstoši latu – akustikas un skatuves aprīkojuma koncepcijai, 937 tūkstoši latu – AB dambja un ēkas būvkonstrukciju izpētei un projektēšanai, bet 359 tūkstoši latu – mehānisko un elektrisko inženiersistēmu projektēšanai. Tādējādi projektēšanas pirmā posma kopējās izmaksas sasniegs 3.1 miljonu latu. Projektēšanas otrajā posmā, kura izmaksas būs līdzīgas, taps pilns Rīgas koncertzāles tehniskais projekts un tiks izgatavots simfoniskās zāles mēroga modelis telpas akustikas risinājumu pārbaudei un modelēšanai.

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus un tā meitasuzņēmums SIA Merks, pieņemot lēmumu neapstrīdēt tiesā sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izrādījis atbildīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tai nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta īstenošanu, informē aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3B).

Sarunu process ar juridisko personu apvienību Merko Ehitus un SIA Merks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu tika uzsākts, taču netika turpināts, jo atklājās, ka Igaunijā uzņēmums tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju kukuļošanu un tas nav savienojams ar pretkorupcijas principiem, kurus nosaka valsts aģentūras J3B, Kultūras ministrijas un sabiedrības par atklātību Delna parakstītais līdzdarbības līgums.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Merko Ehitus uzņēmumu grupā patlaban tiek veikta pārstrukturēšanās, lai tās saimnieciskā darbība neciestu no potenciālās tiesvedības, kas vērsta pret kompāniju. Gadījumā, ja Merko Ehitus uzsāktu tiesvedību pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu, process, visticamāk, ilgtu vairākus gadus un būtu papildu apgrūtinājums uzņēmumam.

Ministru kabinets otrdien pieņēma lēmumu pilnībā apturēt akustiskās koncertzāles būvniecības projektu un vienlaikus uzdeva Kultūras ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai tai vairs nevajadzētu nomāt AB dambi no Rīgas domes.

Valdība rezervējusi 50 000 latu, lai tā varētu norēķināties par atlikušajiem izdevumiem, piemēram, nekustamā īpašuma nomas maksu. Plānots, ka tam būs nepieciešami 30 000 latu, un atlikusī summa tiks ieskaitīta atpakaļ valsts budžetā.

Saskaņā ar vienošanos, kas parakstīta starp līguma slēdzējiem, arhitektu birojs apliecina, ka tas nav sācis darbu pie Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes, tādējādi līguma izbeigšana valstij finansiālus zaudējumus nav radījusi.

Vienlaikus arhitekts Andis Sīlis saglabā autortiesības uz 2006.gadā skiču konkursā apstiprināto Rīgas koncertzāles projektu, kura būvniecības iecere Rīgas domē tika akceptēta 2007.gada 29.maijā. Pamatojoties uz līdz šim paveikto, valstij ir iespēja sākt Rīgas koncertzāles būvniecības procesu, tostarp būvprojektēšanu, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Partija Jaunais Laiks šodien izplatītajā paziņojumā cenšas dezinformēt sabiedrību par Latvijas Nacionālas bibliotēkas celtniecības procesa gaitu, teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kultūras ministrija: "Savā paziņojumā aģitējot par, kā apliecina Igaunijas Ģenerālprokuratūras sniegtā izziņa, korupcijā aizdomās turēta uzņēmuma Merko Ehitus piesaistīšanu Nacionālās bibliotēkas projektam, Jaunais Laiks nostājas pret augstajām pretkorupcijas prasībām, kas bija un ir jāizpilda ikvienam Nacionālās bibliotēkas celtniecības pretendentam. Kā zināms, pretkorupcijas politiku Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā regulē Kultūras ministrijas, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi un sabiedrības par atklātību Delna noslēgtais līdzdarbības līgums. Jaunā Laika atsaukšanās uz sarunu procesā diskvalificēto uzņēmumu Merko Ehitus un Merks izplatītajām Nacionālās bibliotēkas celtniecības aplēsēm, kuras būvniecības eksperti atzinuši par nepamatotām, ir vērtējama kā mēģinājums aizkavēt Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai Kongresu namu atsavinās no SIA "Rīgas nami" par labu pašvaldībai, šodien lēma Rīgas dome.

Kā iepriekš tika skaidrots Rīgas domes deputātiem, minētos grozījumus ierosinājusi Finanšu ministrija, lai novērstu riskus šī projekta īstenošanā.

Rīgas dome jau agrāk atbalstīja vienošanos ar Kultūras ministriju (KM) par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Kongresu nama vietā. Vienošanās paredz atbalstīt Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri novietnē "Rīgas Kongresu nams", aptverot projekta skartos zemesgabalus, būves uz tiem un apakšzemes stāvvietu.

Saskaņā ar laika grafiku, kas iezīmēts sarunu procesā ar iesaistītajām pusēm, būvdarbu sākšana paredzēta 2025.gada beigās vai 2026.gada sākumā. Savukārt būvniecības procesam būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi.