Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Pirmo reizi Baltijas valstīs piešķirams kredīts saules enerģētikas projekta īstenošanai caur Lietuvas pūļa finansējuma platformu “Letsinvest”. “Letsinvest” jau ir atvēruši otro saules parku, kas atrodas netālu no Viļņas, ar pūļa finansējuma palīdzību. Projektu attīsta uzņēmums, kas saules enerģētikas jomā darbojas jau vairāk kā 15 gadus, bet pirmais pūļa finansējuma posms bija aizvērts nepilnu trīs stundu laikā. Otrajā posmā tiek piesaistīts maksimālais kredīts 1,7 milj. EUR apmērā, bet investori var nopelnīt līdz 11 procentiem gadā.

Pieredzējis projekta attīstītājs

Saules spēkstaciju parku attīstošais uzņēmums “VindoSolar BV” ir uzkrājis vairāk kā 15 gadu pieredzi saules enerģētikas projektu īstenošanā Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā un Lietuvā. Trāķu rajonā netālo no Viļņas 4000 kWp jaudas saules parka projektu īstenos meitasuzņēmums UAB “Senojo Tarpupio saulės elektrinė”. Attīstītāji jau ir iegādājušies parkam piemērotu zemesgabalu, ir saņēmuši attiecīgas atļaujas un noslēguši līgumu ar elektrības sadales operatoru. Plānojams, ka būvatļauju attīstītājs saņems jau šomēnes, bet parka attīstīšanas darbu pabeigšana plānojama rudenī.

”Ilggadējas biznesa attiecības ar piegādātājiem un uzkrāta projektu īstenošanas pieredze ļauj piemeklēt elektrostacijas komponentes, ņemot vērā ne tikai kvalitāti, efektivitāti un garantiju, bet arī saules parka apkalpošanas īpatnības trīsdesmit gadu garumā. Pirmo iekārtu pasūtījumu esam veikuši vēl decembrī. Šajā parkā plānojam uzstādīt ”Corab” metāla konstrukcijas un ”Trina SolarVertex” stikls/stikls 650 Wp saules moduļus” – tehniskos risinājumus komentēja saules parka attīstītājs Mindaugs Jaruševičs (Mindaugas Jaruševičius).

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Trīs Lietuvas kapitāla sabiedrības un pūļa finansējuma platforma “Letsinvest” ir apvienojuši savus spēkus, lai tiem, kuri meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus un diversificēt savu kapitālu, varētu piedāvāt pievilcīgu investīciju objektu – daudzdzīvokļu kompleksu Spānijā, Gandijā. Vadošais NĪ portāls Spānijā “Fotocasa” šo Valensijas apriņķī esošu kūrortpilsētiņu šogad ir nosaucis par visienesīgāko NĪ investīciju lokāciju visā Spānijā.

Tiek vēstīts, ka 4 st. brauciena attālumā no Madrides, jūras piekrastē Valensijas reģionā esošajā Gandijā ir jūtams jaunu mājokļu piedāvājuma trūkums. Gada laikā mājokļu pārdošanas cenas ir kāpušas par 8%, bet īre vidēji sadārdzinājusies par 37%.

Tas ir pastāvīgi augošas, arvien vairāk tūristus sagaidošas pilsētas un mājokļu piedāvājuma trūkuma rezultāts.

Gandija tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem spāņu atvaļinājumu virzieniem Valensijas reģionā, tieši pateicoties garajām un plašajām smilšainām pludmalēm. Visvairāk tūristu uz šejieni ierodas no Madrides, taču kūrorts arvien vairāk arī sagaida viesus no ārzemēm – Francijas, Vācijas, Lielbritānijas. Vasarās iedzīvotāju skaits pilsētiņā dubultojas – no teju 80 tūkst. līdz 200 tūkst.

Pieaugot interesei par alternatīvās finansēšanas veidu crowdfunding (pūļa finansēšana), strauji aug arī kolektīvās finansēšanas platformu skaits. Lai pārvaldītu un pārredzētu konkrēto nozari, Latvijā nodibināta pirmā pūļa finansēšanas platformu asociācija “Latvian Crowdfunding Association”.

“Latvian Crowdfunding Association” apvienos Latvijā strādājošās kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējus. Asociācijas galvenie mērķi ir veicināt konkrētās nozares pārredzamību un pārvaldību, kā arī nodrošināt Latvijā strādājošo kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēju interešu pārstāvību un īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī gada novembrī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tai skaitā Latvijā, sāks piemērot spēkā stājušos Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb “Crowdfunding regulu”. Lai vēlreiz uzsvērtu un nostiprinātu regulā minēto, asociācija plāno izstrādāt labas prakses kodeksu. Tas palīdzēs nodrošināt labāko kolektīvās finansēšanas nozares praksi Latvijā un kalpos kā vadlīnijas visām platformām un pūļa finansēšanas profesionāļiem.

Latvijā pirmā pūļa finansējuma (crowdfunding) platforma nekustamā īpašuma jomā – Bulkestate.com - nepilnu triju darba nedēļu laikā ir savākusi vairākus tūkstošus lielas investīcijas dzīvojamajam namam Rīgā.

12. decembrī Latvijā darbu uzsāka pirmā pūļa finansējuma platforma nekustamā īpašuma jomā – Bulkestate.com. Portāla īpašniece ir firma ar Latvijas kapitālu – LP Private Property. Par inovatīvā projekta partneriem kļuvušas tādas autoritatīvas kompānijas kā BDO Latvia un Ober Haus Real Estate Latvia .

Tēlaini izsakoties, Bulkestate.com varētu dēvēt par platformu, kas apvieno nekustamā īpašuma īpašniekus un potenciālos investorus, kuri ir gatavi finansēt konkrētu projektu un gūt peļņu, kas ievērojami pārsniedz banku piedāvātos noguldījumu procentus. Inovatīvi ir tas, ka investora lomā var iejusties ikviens interesents, jo minimālais ieguldījums var būt 50 eiro.

Lai arī pandēmijas radītie ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmējuši vairākas uzņēmējdarbības nozares un ekonomiku kopumā, apskatot sludinājumu portālus un plašsaziņas līdzekļos arvien lasot par jauniem dzīvojamajiem projektiem, kuru būvniecība tiek izsludināta, un galu galā arī aplūkojot šī brīža nekustamā īpašuma cenas, rodas priekšstats, ka šī globālā krīze teju nav skārusi būvniecības nozari.

Jau gadiem viena no nekustamo īpašumu atīstītāju problēmām ir tieši finansējuma pieejamība, kas aktuāla jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2008.gadā, pēc kuras tradicionālās bankas kļuvušas arvien konservatīvākas, kā rezultātā nereti pat perspektīvi projekti ar spēcīgu biznesa plānu nevar iegūt bankas finansējumu dažādu apsvērumu dēļ, līdz ar to attīstījusies pūļa finansējuma un nebanku aizdevēju nozare.

Pūļa finansējuma platformas EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe komentē: “Lai arī tiešsaistes platformas finansējuma piesaistīšanai nereti publiskajā telpā tiek uzskatītas par nedrošām vai nestabilām, arvien pieaugošie nozares apjomi un pārskatāmi darbības rādītāji pierāda to, ka alternatīvajam finansējumam ir nākotne un tas ieņem stabildu tirgus daļu arī nekustamo īpašumu projektu finansēšanā. Astoņu gadu darbības laikā esam ne tikai spējuši nodrošināt pārredzamu darbību un uzrādīt teicamus rezultātus, bet arī vairākkārt pārliecinājušies par to, ka reputācija šajā biznesā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc esam ieinteresēti nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu saviem klientiem, ekonomiskos rādītājus un visu svarīgāko informāciju padarot pieejamu saviem lietotājiem.”

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Pūļa finansēšanas platformā Crowdestate.eu ceturtdien tiks uzsākta Latvijā līdz šim lielākā pūļa finansēšanas kampaņa daudzdzīvokļu ēkas projekta attīstīšanai Āgenskalnā pie Māras dīķa.

Finansēšanas kampaņas ietvaros kopumā plānots piesaistīt 950 000 eiro, investīciju projekta kopējais termiņš ir 30 mēneši un sagaidāmais investoru kapitāla ienesīgums ir 20.5% gadā.

Investīciju projekta ietvaros paredzēts iegādāties 4190 m2 zemes gabalu pie Māras dīķa Saules alejā 2A, Rīgā un uz tā uzbūvēt 4-stāvu ēku ar 47 dzīvokļiem, 40 apakšzemes stāvvietām un 10 virszemes stāvvietām.

Zemes gabals ir daļa no lielākas attīstības teritorijas, kurai skiču projektu ir izstrādājis viens no vadošajiem Latvijas arhitektiem Andis Sīlis. Pirmā ēka Māras dārzi šajā teritorijā jau ir uzbūvēta un apdzīvota, savukārt zemes gabals Saules alejā 2A atrodas tieši blakus Māras dārziem virzienā uz Māras dīķa pusi.

Nekustamo īpašumu pūļa finansēšanas platforma Crowdestate piekrīt sākt finansējuma piesaisti tikai 5-10% no izskatītajiem projektiem, sacīja Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs.

Viņš norādīja, ka Crowdestate primārais uzdevums ir atlasīt labus investīciju projektus un piesaistīt kapitālu šo projektu realizācijai. «Ideālais scenārijs ir tāds, ka mēs darbojamies tikai kā kapitāla piesaistītājs un mums ir virkne ar labiem projektiem, kuros piedāvājam ieguldīt. Otrā pusē mums ir uzticams partneris - attīstītājs, kuram ir laba pieredze, vēsture un arī savs kapitāls, kas tiek ieguldīts projektos. Tas ir ideālais scenārijs, bet tas piepildās ne vienmēr,» sacīja Ivanovs.

Viens no iemesliem, kāpēc šis ideālais scenārijs ne vienmēr piepildās, ir tas, ka, piemēram, no 100 piedāvātajiem projektiem 90 līdz 95 projektus Crowdestate noraida, stāstīja Ivanovs.

Šodien nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma «Crowdestate» sāks pūļa finansēšanas kampaņu daudzdzīvokļu ēkas projekta «Dienvidu pakavs 3» attīstīšanai Ozolciema ielā 4, Ziepniekkalnā, Rīgā, teikts «Crowdestate» mājaslapā.

Finansēšanas kampaņa sāksies plkst.15 un tās laikā kopumā plānots piesaistīt 1 025 000 eiro, bet investīciju projekta kopējais termiņš ir 18 mēneši. Minimālais piesaistāmo investīciju apjoms noteikts 750 000 eiro apmērā.

Investīciju projektā paredzēts iegādāties zemesgabalu Mežkalna ielā 4 (jaunā adrese - Ozolciema iela 4), veikt arhitektūras un tehniskā projekta izstrādi, saņemt būvatļauju un veikt būvlaukuma tehnisko sagatavošanu.

Kopējais apbūvējamā zemesgabala lielums ir 18 882 kvadrātmetri. Zemesgabalā plānots uzbūvēt kopumā 211 ekonomiskās klases dzīvokļus ar kopējo platību 12 669 kvadrātmetri. Vidējā plānotā dzīvokļu platība ir 60 kvadrātmetri.

Vairāk nekā 2000 investoru Igaunijā ar tiesas palīdzību vēlas piedzīt miljoniem eiro no krāpnieciskās pūļa finansējuma platformas "Envestio", kuras saknes ir Latvijā, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".

Tas vēsta, ka pagājušā gada beigās investori iemaksājuši vienu no lielākajiem depozītiem Igaunijas tiesu vēsturē - 200 000 eiro - lai nepieļautu, ka tiktu izbeigts "Envestio" bankrota process.

"Lai novērstu, ka tiek pārvietoti aktīvi no shēmā izmantotajām kompānijām," "Postimees" sacīja apkrāptos investorus pārstāvošās juridiskās firmas "Magnusson" partneris Deniss Piskunovs.

Uzņēmums ar nosaukumu "Envestio" vispirms tika reģistrēts Latvijā 2014.gadā, un pūļa finansējuma platforma sāka darbu 2017.gadā. Antons Kaļetins 2018.gadā Igaunijā reģistrēja uzņēmumu "Envestio SI". Pūļa finansējuma platforma investoriem solīja augstus procentus no projektiem vairākās valstīs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Arvien biežāk dzirdams, ka Latvijas idejas cenšas piesaistīt finansējumu ārzemju pūļa finansēšanas vietnēs, taču reti kurai no tām izdodas sasniegt mērķi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pūļa finansējums nav viegla nauda. Iespējams, cita veida finansētājus, piemēram, biznesa eņģeļus vai investorus ir vieglāk pārliecināt – ir vairāk laika ar viņiem runāt, stāstīt par sevi u.tml., uzskata Mairis Skuja, Aurum IT vadītājs. Šīs kompānijas kompetence ir daļa no pūļa finansējuma kampaņas – web risinājumu un dizaina izstrāde. Aurum IT īstenojis web risinājumus AirDog kampaņai, kas uzskatāma par veiksmīgāko Latvijas pūļa finansējuma piesaistes piemēru – projektam izdevās piesaistīt 1,37 miljonus dolāru.

«Kad jauns startup, uzņēmums vai produkts izvēlas šādu finansējuma piesaistes veidu, tam jābūt gatavam visos aspektos. Pirmkārt, ir jāsaņemas drosme. Daudziem tas ir klupšanas akmens. Produkta kampaņa lielā mērā parāda, vai šis bizness būs spējīgs pastāvēt ilgtermiņā. Jābūt spējai kampaņas periodā tai veltīt daudz laika ne tikai vadības, bet arī visas komandas līmenī. Brīdis, kad trijos naktī zvana žurnālists no Silīcija ielejas, lai kaut ko pajautātu, parāda, vai komandā ir kāds, kurš spēj un grib uz to atbildēt. Nav iespējams realizēt veiksmīgu kampaņu, kam ir tikai skaista ideja – visām komandas kompetencēm jābūt savā vietā,» saka M. Skuja.

Latvijā radīta jauna pūļa finansējuma interneta platforma Bulkestate.com. Ar šīs platformas palīdzību plānots piesaistīt pūļa finansējumu (crowdfunding) Latvijas nekustamā īpašuma darījumiem.

Platformas darba uzsākšanas pirmajiem darbiem investēti 70 tūkstoši eiro.

Pūļa finansējums ir vienkāršs, drošs un vienlaikus efektīvs mehānisms, kas jau ir pierādījis sevi visā pasaulē. Tā būtība ir kolektīva līdzekļu vākšana un investēšana, lai realizētu kādu konkrētu projektu, norāda projekta autors, Latvijas uzņēmums LP Private Property. Šā projekta partneri ir BDO Latvia un Ober House.

«Pašlaik kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem Latvijā nav alternatīvas,» teic BDO Latvia pārstāve Vita Liberte, «lielākā daļa interneta platformu strādā ar patēriņa kredītiem, bet nenodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem. Savukārt kolektīvā finansēšana nekustamo īpašumu jomā paver peļnas iespējas plašam ļaužu lokam, ne tikai lieliem finanšu spēlētājiem. Tas nozīmē, ka ir iespējas piedalīties projektos, kas ir ar 10 vai pat 15 procentu ienesīgumu gadā. Piemēram, ja kāds investē Bulkestate.com 300 eiro, viņš var nopelnīt no 30 līdz 45 eiro.»

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Lietuvas nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma Nordstreet nolēmusi ienākt Latvijā, liekot uzsvaru uz attīstības projektu finansējuma piesaisti.

Platforma piedāvā investoriem iespēju izvēlēties nekustamā īpašuma projektu un ieguldīt summu pēc savas izvēles, sākot no 100 eiro.

“Pūļa finansēšanas platformas kļūst arvien pieprasītākas Eiropā, un Latvijā ir viens no straujāk augošajiem nekustamā īpašuma tirgiem. Tāpēc jaunas platformas parādīšanās gan biznesa projektu, gan investoru piesaistei ļaus dažādot un salīdzināt iespējas starp vairākām nekustamā īpašuma kolektīvās finansēšanas platformām,” par lēmumu sākt darbu Latvijā saka Nordstreet līdzdibinātājs un vadītājs Tadas Budriķis.

Platforma ir atvērusi ofisu Rīgā, un tajā strādā Latvijas finanšu un investīciju tirgu pārzinoši speciālisti. Platformā tiek iekļauti tikai rūpīgi pārbaudīti un analizēti nekustamā īpašuma projekti finansējuma piesaistei.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Pūļa finansējuma kampaņas pirmajās 12 dienās Startup Wise Guys piesaistījuši 30 investorus.

Vidējā investīcijas summa ir ap 4000 eiro, kopumā redzamas arī daudz mazākas investīcijas 1000 un 2000 eiro apmērā. Pašlaik savākts 141 000 eiro un līdz kampaņas beigām palikušas 17 dienas.

20% no kopējās summas, ko bieži mēdz uzskatīt par pūļa finansējuma kampaņas kritisko robežu, Startup Wise Guys savāca pirmajās 24h pēc kampaņas palaišanas. Otrs lēciens investoru aktivitātē bijis manāms pēc lielo jaunumu izziņošanas: «Saņēmām ziņas, ka mūsu akseleratora programmas absolventi VitalFields ir pārdoti lielai ASV korporācijai, tādējādi nesot būtisku atdevi sākotnējiem investoriem,» stāsta Hertī Tammo (Herty Tammo), Startup Wise Guys līdzdibinātājs un investors.

Pūļa imunitāti pret Covid-19 Latvijā varētu sasniegt augustā vai septembrī, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Aicināts nosaukt aptuvenu laiku, kad plašas vakcinēšanas rezultātā valstī varētu sasniegt pūļa imunitāti, ministrs atzina, ka patlaban dzīvojam augstas neziņas apstākļos ar daudziem nezināmajiem.

Pavļuts rezumēja, ka pūļa imunitātes sasniegšana būs atkarīga no vakcīnu pret Covid-19 pieejamības un cilvēku vēlmes vakcinēties.

"Nav izredžu līdz gada vidum sasniegt pūļa imunitāti, kad 70% no sabiedrības būtu saņēmusi abas pret Covid-19 vakcīnas potes. Pūļa imunitātes reālistiskākais mērķis ir vasaras beigas - augusts vai septembris," klāstīja Pavļuts.

Savukārt, runājot par prioritārajām vakcinējamajām grupām - senioriem, sociālo aprūpes centru iemītniekiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, - veselības ministrs prognozēja, ka lielākā daļa šo grupu iedzīvotāju varētu tikt vakcinēta līdz maijam vai jūnijam, bet arī šīs prognozes piepildīšanās būs atkarīga no vakcīnu pieejamības un iedzīvotāju gatavības vakcinēties.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Estera Development paziņojis par priekšlaicīgu līdzekļu atmaksu projekta «Liepziedi» attīstībā piesaistītajiem «Crowdestate» investoriem. Investīciju apjoms no investoriem veidoja 750 00 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) ir 987 187 eiro.

Pūļa finansējuma piesaiste ēku komplekasam «Liepziedi» bija viens no pirmajiem projektiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar pūļa finansēšanas platformas «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta «Liepziedi» attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem.

Pirmā nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas kampaņa Latvijā

Projektam pie Mežaparka Crowdestate piesaistījis 662 100 eiro

Nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma Crowdestate patlaban Latvijā piesaistījusi pūļa finansējumu trim nekustamā īpašuma projektiem un turpmāk cer finansējuma piesaistei piedāvāt vismaz vienu jaunu projektu mēnesī, stāsta Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs.

«Mums ir tāds iespējamo projektu saraksts un tajā ir vairāki desmiti projektu. Daži jau ir nobeiguma fāzē, daži ir izvērtēti, akceptēti, bet vēl tiek saskaņoti līgumi. Citi finansējuma piesaistei perspektīvie projekti vēl tiek vērtēti,» skaidroja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka ideālais scenārijs, kuru varētu uzskatīt par labu ritmu, ir viens jauns projekts mēnesī. Tas arī būtu tas daudzums, ko šī brīža platformas administratīvais resurss un investoru apjoms var absorbēt.

«Ilgtermiņā plānota platformas attīstība arī ģeogrāfiski, bet šobrīd vēl būtu pāragri runāt par to, uz kuriem tirgiem un kurām valstīm domājam izplesties. Skatāmies no ieguldījumu viedokļa, lai investīcijas varētu labi diversificēt. Ja ir iespēja ieguldīt, piemēram, 1000 eiro nekustamajos īpašumos, tad būtu labi, ja daļu varētu ieguldīt Eiropā, bet daļu - ASV vai Japānā,» piebilda Ivanovs.

Blindsave piedāvā aizsargtērpus basketbolistiem un iepriekšpārdošanas kampaņā pūļa finansējuma vietnē Kickstarter mērķē piesaistīt 30 tūkstošus ASV dolāru; līdz šim savāktā summa ir nedaudz vairāk kā 15 tūkstoši dolāru

«Kampaņas rezultāti pagaidām ir apmierinoši, jo ir izdevies radīt interesi par Blindsave produktiem. Pozitīvi, ka par produktiem interesējas ne tikai gala patērētāji, bet arī potenciālie izplatītāji, kuri mums jau pieprasījuši nosūtīt paraugus testiem,» saka Andis Blinds, Blindsave īpašnieks.

Kampaņa pūļa finansējuma vietnē Kickstarter (https://www.kickstarter.com/projects/1223632294/blindsave-protective-gear-that-adjusts-its-shape-t) ilgs vēl 13 dienas. Līdz šim produktus Kickstarter platformā pasūtījuši cilvēki gan no ASV, gan tuvējām kaimiņvalstīm un pat no Āzijas. «Salīdzinoši mazāka aktivitāte ir no Latvijas. Ja latvieši sarosīsies, tad, domāju, kampaņa arī savu rezultātu sasniegs,» saka A. Blinds.